Lai veicinātu investīciju piesaisti un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments piecu gadu laikā būvniecības “zaļā koridora” principu piemērojis vairāk nekā 290 lieliem būvniecības objektiem un to saistītajām iecerēm.

Lielākā daļa - vairāk nekā 220 - ir trešās grupas būves. Tās ir ēkas ar vairāk nekā sešiem virszemes stāviem vai vairāk nekā vienu pazemes stāvu, kā arī publiskas ēkas ar kopējo platību virs 1000 m2 un rūpnieciskās ēkas virs 2000 m2.

“Zaļais koridors” ir būtiski samazinājis būvatļauju izsniegšanas termiņus, nodrošinot lielajiem attīstītājiem un uzņēmējiem paātrinātu ar būvniecību saistītās dokumentācijas izskatīšanu, individuālu pieeju, kā arī iespēju tieši sazināties ar projekta vadītāju.

Aktīvākie un lielākie uzņēmumi un attīstītāji, kas izmanto šo pieeju, ir “Riga Waterfront”, “Hanzas 14”, “Bonava Latvija”, “Pillar”, “Merks”, “LIDL Latvija”, “Hepsor”, “YIT”, “Vastint”, “Linstow” un “Estera”. Kopumā attīstītāju vidū šī pieeja novērtēta pozitīvi - 79% no klientiem norāda, ka šis pakalpojums ir veicinājis projekta virzību.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) publicējusi uzņēmumu sarakstu, kas kvalificējušies iniciatīvai “Zaļais koridors” – atbalsta mehānismam Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgiem komersantiem.

Iniciatīva nodrošina prioritāru valsts un pašvaldību publisko pakalpojumu saņemšanu uzņēmējdarbības attīstībai. Kopumā sarakstam kvalificējušies jau vairāk nekā 580 Latvijas uzņēmumi.

“Iniciatīva “Zaļais koridors” ir būtisks solis Latvijas uzņēmējdarbības vides stiprināšanā. Tā ļauj uzņēmumiem straujāk virzīt uz priekšu attīstības projektus, saņemot būtiskus publiskos pakalpojumus vismaz divas reizes īsākā termiņā. Tas samazina birokrātiju, palielina konkurētspēju, veicina investīciju piesaisti un eksporta izaugsmi. Mūsu mērķis ir veidot uzņēmējiem paredzamu un efektīvu vidi, kurā izaugsmes ieceres kļūst par realitāti,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Latvijas valdību un ārvalstu investorus vieno kopējs mērķis - stipra un konkurētspējīga Latvija, kur uzņēmēji var brīvi strādāt un kur ekonomika attīstās, un šobrīd tas var notikt par spīti ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), piektdien atklājot valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmi.

Premjere uzskaitīja vairākus valdības galvenos darba virzienus, lai to varētu panākt.

Kā pirmo Siliņa minēja investīciju vides stiprināšanu. "Es domāju, ka bez tās nav iespējama jēgpilna saruna par konkurētspējīgu un attīstīties spējīgu Latviju," teica premjere.

Viņa norādīja, ka vada Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu padomi, kas kopš pagājušā gada aprīļa kopā ir sanākusi sešas reizes. Padomē risināti tādi jautājumi kā ārvalstu investoru elektroniskā paraksta piekļuve, vēja parku atļaujas, pašvaldību investīciju šķēršļi, kā arī nodokļu un teritoriju plānojumu problēmas un daudzi starpresoriski jautājumi.

Siliņa izcēla, ka ir sākusi darboties iniciatīva "Zaļais koridors", kas ir atbalsta mehānisms Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgiem komersantiem. Premjere gan esot aicinājusi ekonomikas ministru to vēl pilnveidot.

Ekonomikas ministrijas virzītās izmaiņas “zaļā koridora” regulējumā samazināt uz pusi uzņēmumu skaitu, kas tam varēs kvalificēties, pēc būtības nozīmē neizmantot tā potenciālu uzņēmējdarbības vides un konkurētspējas uzlabošanā, salīdzinot ar mūsu tiešajiem konkurentiem – Lietuvu un Igauniju.

Uz doto brīdi no 536 uzņēmumiem, kas kvalificējas “zaļā koridora” prasībām par publisko pakalpojumu saņemšanu paātrinātā kārtībā, privilēģijas izmanto tikai 53 komersanti. Tas nozīmē, ka būtu svarīgi tieši veicināt komersantu aktivitāti, lai tādā veidā palielinātu investīciju īpatsvaru, iegūtu lielāku pienesumu budžetam, kā arī uzlabotu valsts ekonomiskos rādītājus. Jāmin, ka “zaļais koridors” paredz samazināt komersantiem administratīvo slogu un paātrināt administratīvos saskaņošanas procesus saistībā ar būvniecību, teritorijas plānošanu un migrāciju (darbaspēka piesaisti).

Mainot vienu no kritērijiem uzņēmumiem – eksporta apgrozījumu no 5 miljoniem eiro uz vismaz 10 miljoniem eiro – nozīmēs, ka valsts apzināti izvēlas nevis uzņēmumus pēc tā potenciāla, bet gan veido izredzēto nozaru un profilu listi, neizmantojot iespēju kopumā uzlabot valsts konkurētspēju un investīciju vidi, salīdzinot ar vistiešākajiem konkurentiem – kaimiņvalstīm. Šāds samazinājums būtu samērīgs, ja “zaļā koridora” priekšrocības paredzētu valsts budžeta subsīdijas, bet tas paredz saīsinātus termiņus publisko pakalpojumu saņemšanai un vienkāršotas procedūras, piemēram, kas saistītas ar pašvaldību saskaņojumiem attīstības projektiem vai ārvalstu darbinieku piesaistei. Tāpēc nav samērīgi neļaut ātrāk un veiksmīgāk attīstīties uzņēmumiem, kas izpilda līdzšinējās prasības par vismaz 5 miljonu eiro eksporta apgrozījumu. Atstājot spēkā esošos nosacījumus, pārredzamā nākotnē tas nozīmētu valsts uzņēmējdarbības vides konkurētspējas uzlabošanos.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) mērķis nākamajam gadam ir investīcijās piesaistīt vienu miljardu eiro, aģentūrai LETA pauda LIAA direktore Ieva Jāgere.

Viņa norādīja, ka, plānojot 2026. gadu, eksporta veicināšanas pasākumu fokuss būs uz nozarēm ar augstu pievienoto vērtību un aktivitāšu paplašināšanu prioritārajos tirgos. Eksportā mērķis ir sasniegt 300 miljonu eiro pieaugumu, organizēt dalību 70 starptautiskās izstādēs, nodrošināt tirdzniecības misijas un sniegt atbalstu grantu veidā uzņēmumu individuālajām eksporta aktivitātēm.

Tūrisma jomā plānots piesaistīt papildu 150 000 ārvalstu viesu, īstenot vairākas komunikācijas kampaņas, īpaši darījumu tūrisma segmentā, un izmantot "Michelin" ceļveža un starptautisko mediju radīto redzamību.

Jāgere prognozēja, ka saglabāsies līdzīgas tendences kā pērn, tostarp investori būs piesardzīgi ģeopolitisko risku dēļ, kā arī gaidāms pieaugošs pieprasījums pēc drošām, prognozējamām atrašanās vietām Eiropā ar piekļuvi zaļajai enerģijai un noturīgām piegāžu ķēdēm. Līdz ar to sagaidāms, ka jauno projektu skaits pieaugs.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību 2025. gadā uzsākta 31 investīciju projekta īstenošana. Šo projektu kopējais apjoms sasniedz 1,01 miljardu eiro, īstenojot šos projektus tiks izveidotas 1350 jaunas darba vietas.

Aizvadītajā gadā lielākie projekti bija saistīti ar bioekonomiku, viedo enerģētiku, augstas pievienotās vērtības ražotņu attīstību, IKT un citu nozaru projektiem.

“Latvijai ir ambīcija būt starp pievilcīgākajām investīciju vietām reģionā, un LIAA rezultāti 2025. gadā to apliecina — aģentūra ir piesaistījusi vēsturiski lielāko investīciju apjomu viena gada laikā. Īpaši būtiski, ka arī Latvijas Bankas dati rāda: 2025. gada pirmajos trīs ceturkšņos kopējais ārvalstu investīciju apjoms ir pieaudzis par 700 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka Latvija var un spēj konkurēt. Mūsu uzdevums ir turpināt uzlabot biznesa vidi, mazināt šķēršļus un nodrošināt investoriem skaidru, ātru ceļu no ieceres līdz realizācijai,” komentē ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

Valdība ir apstiprinājusi Ekonomikas ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem”, kas veicinās eksporta pieaugumu un investīciju piesaisti, īpaši aizsardzības industrijas izaugsmi – paātrinot ārvalstu darbaspēka piesaisti un nekustamo īpašumu projektu attīstību.

Noteikumu projekts kalpo kā mērķtiecīgs instruments investīciju piesaistei, eksporta veicināšanai un drošības industrijas izaugsmes stiprināšanai.

"Šis mehānisms nodrošina būtisku administratīvā sloga mazināšanu gan valsts pārvaldes, gan komersantu pusē. Minētie publiskie pakalpojumi ietver komersantu nekustamo īpašumu attīstībai nozīmīgus pakalpojumus, piemēram, būvju un zemes kadastrāla uzmērīšanu, ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī, tādus pakalpojumus, kas attiecas uz atvieglotu ārvalstu darbaspēka piesaisti, kā piemēram, D kategorijas vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšana," stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Noteikumu projekts nosaka mehānismu, kas nodrošina piekļuvi valsts un pašvaldību publiskajiem pakalpojumiem prioritārā kārtībā un termiņā. Atbilstoši Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumam, ja valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniedzamo pakalpojumu sniegšanas termiņš atbilstoši attiecīgo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem ir garāks par piecām darbdienām un pakalpojums netiek piedāvāta paātrinātā kārtībā par papildu samaksu, “zaļā koridora” ietvaros pakalpojumu sniedz vismaz divas reizes īsākā termiņā, nemainot nosacījumus attiecībā uz maksu par pakalpojumu.

Pašlaik investīciju projektu "zaļajā koridorā" izskatīšanā ir viens projekts, bet kopumā gada pirmajos mēnešos ir apstiprināti septiņi pieteikumi ar kopējo plānoto investīciju apmēru 76 miljoni eiro, intervijā sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

Savukārt pērn izveidotajā īpašajā militāro investīciju "zaļajā koridorā" kopumā sarakstā ir iekļauti 11 militārās ražošanas projekti, un kopējā plānotā investīciju summa ir 223 miljoni eiro, sacīja Jāgare, vienlaikus uzsverot, ka par šiem projektiem neko vairāk teikt nevar.

Jautāta, vai šie projekti savā mērogā ir līdzvērtīgi Vācijas "Rheinmetall" iecerētajai munīcijas ražotnei, Jāgere pauda, ka "Rheinmetall" noteikti ir lielākais projekts no izziņotajiem, bet ir projekti, kurus investori ir gatavi paplašināt un attīstīt tālāk, ja sākums būs veiksmīgs.

Jāgere gan arī atgādināja, ka pašai Latvijai nācās celt latiņu tam, kādi projekti nonāk "zaļajā koridorā", kurš nozīmē, ka investors var tikt apkalpots paātrinātā kārtībā.