Jaunākais izdevums

Lai veicinātu investīciju piesaisti un sekmētu augstas pievienotās vērtības projektu attīstību, Ekonomikas ministrija (EM) rosina pilnveidot "zaļā koridora" regulējumu, liecina tiesību aktu portālā iesniegtie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos.

MK noteikumu "Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem" grozījums paredz ierobežot kvalifikācijas kritērijus, lai panāktu, ka "zaļā koridora" priekšrocībām kvalificējas komersanti, kas sniedz vislielāko pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Izmaiņu rezultātā kopējais komersantu skaits, kas kvalificētos, samazinātos no 536 uz 259.

Plānots mainīt, ka "zaļā koridora" atbalstam varēs kvalificēties uzņēmumi ar vismaz desmit miljonu eiro eksporta apgrozījumu, līdzšinējo piecu miljonu vietā, kā arī svītrot nosacījumu par pēdējo divu gadu investīcijām, lai prioritārās priekšrocības saglabātu tikai ekonomiski nozīmīgākie uzņēmumi.

Tāpat paredzēts automātiski iekļaut "zaļajā koridorā" Eiropas Savienības līmenī atzītos stratēģiskos projektus, kas īstenoti saskaņā ar regulām par kritiski svarīgo izejvielu nodrošināšanu un neto nulles emisiju tehnoloģiju attīstību.

Grozījumi paredz, ka Valsts ieņēmumu dienesta "N" un "J" reitingi vairs netiks vērtēti kā viens no kritērijiem, lemjot par atbalstu uzņēmumiem.

Vienlaikus plānots pilnveidot arī informācijas pieejamību valsts platformā "business.gov.lv", kur līdzās uzņēmumu nosaukumiem būs redzami kvalifikācijas kritēriji un plānotie projekti, tādējādi atvieglojot pakalpojumu sniedzēju darbu un uzlabojot pārskatāmību. Turpmāk uzņēmumiem, kas vēlas izmantot prioritāro apkalpošanu, pašiem būs jānorāda šī vēlme.

Grozījumi paredz, ka iestādes reizi gadā līdz 1. februārim sniegs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) pārskatu par sniegtajiem prioritārajiem pakalpojumiem, savukārt LIAA apkopos datus, izvērtēs rezultātus un sagatavos priekšlikumus sistēmas uzlabošanai. No līdzšinējā regulējuma plānots svītrot prasību LIAA vērtēt uzņēmumu finanšu rādītājus.

Ārvalstu darbaspēka piesaistes procesa paātrināšanai plānots samazināt dokumentu izskatīšanas termiņus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, nozares ministrijās un Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Tāpat, lai nodrošinātu vienotu "zaļā koridora" regulējuma piemērošanu, plānots papildināt MK noteikumus, iekļaujot tajos atsauci uz Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma normām, kas attiecas uz vēja elektrostaciju būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma procesu.

Noteikumu grozījumos plānots ieviest kārtību komersantu izslēgšanai no "zaļā koridora" saraksta, ja tie vairs neatbilst jaunajiem kritērijiem.

EM iesniegusi "Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem" noteikumu grozījumu, jo pēc to stāšanās spēkā un piemērošanas praksē tika novērotas dažādas nepilnības. Līdz ar to radusies nepieciešamība šīs nepilnības novērst, kā arī veikt jaunus papildinājumus, lai nodrošinātu atsevišķu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu noteikto pienākumu izpildi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) publicējusi uzņēmumu sarakstu, kas kvalificējušies iniciatīvai “Zaļais koridors” – atbalsta mehānismam Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgiem komersantiem.

Iniciatīva nodrošina prioritāru valsts un pašvaldību publisko pakalpojumu saņemšanu uzņēmējdarbības attīstībai. Kopumā sarakstam kvalificējušies jau vairāk nekā 580 Latvijas uzņēmumi.

“Iniciatīva “Zaļais koridors” ir būtisks solis Latvijas uzņēmējdarbības vides stiprināšanā. Tā ļauj uzņēmumiem straujāk virzīt uz priekšu attīstības projektus, saņemot būtiskus publiskos pakalpojumus vismaz divas reizes īsākā termiņā. Tas samazina birokrātiju, palielina konkurētspēju, veicina investīciju piesaisti un eksporta izaugsmi. Mūsu mērķis ir veidot uzņēmējiem paredzamu un efektīvu vidi, kurā izaugsmes ieceres kļūst par realitāti,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ir apstiprinājusi Ekonomikas ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem”, kas veicinās eksporta pieaugumu un investīciju piesaisti, īpaši aizsardzības industrijas izaugsmi – paātrinot ārvalstu darbaspēka piesaisti un nekustamo īpašumu projektu attīstību.

Noteikumu projekts kalpo kā mērķtiecīgs instruments investīciju piesaistei, eksporta veicināšanai un drošības industrijas izaugsmes stiprināšanai.

"Šis mehānisms nodrošina būtisku administratīvā sloga mazināšanu gan valsts pārvaldes, gan komersantu pusē. Minētie publiskie pakalpojumi ietver komersantu nekustamo īpašumu attīstībai nozīmīgus pakalpojumus, piemēram, būvju un zemes kadastrāla uzmērīšanu, ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī, tādus pakalpojumus, kas attiecas uz atvieglotu ārvalstu darbaspēka piesaisti, kā piemēram, D kategorijas vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšana," stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Noteikumu projekts nosaka mehānismu, kas nodrošina piekļuvi valsts un pašvaldību publiskajiem pakalpojumiem prioritārā kārtībā un termiņā. Atbilstoši Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumam, ja valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniedzamo pakalpojumu sniegšanas termiņš atbilstoši attiecīgo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem ir garāks par piecām darbdienām un pakalpojums netiek piedāvāta paātrinātā kārtībā par papildu samaksu, “zaļā koridora” ietvaros pakalpojumu sniedz vismaz divas reizes īsākā termiņā, nemainot nosacījumus attiecībā uz maksu par pakalpojumu.

Finanses

Siliņa: Latvijas ekonomika var attīstīties par spīti ģeopolitiskajiem izaicinājumiem

LETA,31.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdību un ārvalstu investorus vieno kopējs mērķis - stipra un konkurētspējīga Latvija, kur uzņēmēji var brīvi strādāt un kur ekonomika attīstās, un šobrīd tas var notikt par spīti ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), piektdien atklājot valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmi.

Premjere uzskaitīja vairākus valdības galvenos darba virzienus, lai to varētu panākt.

Kā pirmo Siliņa minēja investīciju vides stiprināšanu. "Es domāju, ka bez tās nav iespējama jēgpilna saruna par konkurētspējīgu un attīstīties spējīgu Latviju," teica premjere.

Viņa norādīja, ka vada Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu padomi, kas kopš pagājušā gada aprīļa kopā ir sanākusi sešas reizes. Padomē risināti tādi jautājumi kā ārvalstu investoru elektroniskā paraksta piekļuve, vēja parku atļaujas, pašvaldību investīciju šķēršļi, kā arī nodokļu un teritoriju plānojumu problēmas un daudzi starpresoriski jautājumi.

Siliņa izcēla, ka ir sākusi darboties iniciatīva "Zaļais koridors", kas ir atbalsta mehānisms Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgiem komersantiem. Premjere gan esot aicinājusi ekonomikas ministru to vēl pilnveidot.