Kad ilgstoši un profesionāli analizē tirgu, var pamanīt ne tikai globālos cenu kustības iemeslus, bet arī vietējo mediju reakciju. Degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās parasti izraisa dusmīgus komentārus pie ziņu rakstiem, skaļus politiķu paziņojumus un prasības pastiprināt Konkurences padomes kontroli. Kā mēdz teikt – nekad tā nav bijis, un atkal tas pats.

Šāda reakcija ir raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un Igaunijai. Igaunijā stāsts par “degvielas karteli” tik bieži parādījies medijos, ka tas kļuvis par ierastu ziņu fona daļu.

No kurienes rodas aizdomas?

Kopš COVID laikiem Baltijas valstu iedzīvotāji dzīvo spēcīga inflācijas spiediena apstākļos. Inflācija sabiedrībai bieži šķiet nekontrolējama un neprognozējama parādība, kas īpaši asi jūtama laikā, kad pieaug mantiskā nevienlīdzība un samazinās sociālā atbalsta programmas.Ja minerālūdens vai tomāti veikalā sadārdzinās par dažiem desmitiem centu, to pamana tikai daļa pircēju. Savukārt degvielas cenu izmaiņas redz visi – tās tiek publiski parādītas uz piloniem pie degvielas uzpildes stacijām. Tāpēc degvielas mazumtirgotāji bieži kļūst par sabiedrības neapmierinātības “magnētu”.

Saeima 26. martā pieņēma Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likumu, kuru otrajā, galīgajā lasījumā atbalstīja visi 94 uz Saeimas sēdi ieradušies deputāti. Likums nosaka akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai uz trīs mēnešiem (no 2026. gada aprīļa līdz jūnijam) – no 46.7 uz 39.6 centiem par litru.

Šajā rakstā analizēsim nodokļa īslaicīgā samazinājuma pozitīvās un negatīvās iezīmes.

Pirmajā acumirklī varētu šķist, ka vislabākā valdības rīcība situācijā, kad degvielas cena strauji pieaug, ir mēģināt atgriezt cenas pirmskrīzes līmenī. Lai ekonomika turpinātu funkcionēt, kā ierasts (iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi nekristu), bet autobraucēji neizjustu diskomfortu un nemainītu savus ikdienas paradumus.

Pēc šīs loģikas zemāka akcīze dīzeļdegvielai šķiet "pārāk mazs" pasākums.

• Tas paredz dīzeļdegvielas cenu samazinājumu par 8.6 centiem litrā (tostarp 7.1 cents no akcīzes samazinājuma un 1.5 centi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN)); kas varētu kompensēt ap sestdaļu no dīzeļdegvielas cenas pieauguma Irānas notikumu dēļ, turklāt tikai uz trīs mēnešiem.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Karadarbības Tuvajos Austrumos ietekme ir ļoti plaša un tā atspoguļosies arī pārtikas cenu kāpumā, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe, vienlaikus piebilstot, ka to, cik liels būs kāpums, pašlaik nevar paredzēt neviens.

Viņa norādīja, ka šobrīd veikalu plauktos ietekme no šī konflikta nav redzama, jo gan ražotāji, gan tirgotāji strādā ilglaicīgi - viņiem ir līgumi uz trim, sešiem, deviņiem, pat 12 mēnešiem. Jaunās preces, uz kuru cenām problēmas Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma bloķēšana jau būs atstājusi ietekmi, nopietnāk parādīsies gada otrajā pusē.Gulbe sacīja, ka viena komponente, kas ietekmē pārtikas cenas, ir degviela, bet ir citi arī resursi, kas ietekmē lauksaimniecību un pārtikas ražošanu.

"Degviela ir vajadzīga arī pārtikas ražošanā, sākot no tā, ka ir jāsēj, jākuļ, jākaltē graudi, jāved piens līdz piena pārstrādes rūpnīcai un tad uz veikalu, bet lauksaimniekiem ir nepieciešami vēl ļoti daudz un dažādi resursi. Arī par minerālmēsliem mēs dzirdam, un caur Hormuza šaurumu dažu veidu mēslojumam iziet pat 40% no pasaules apjoma. Ja tas tagad tur ir iesprūdis vai nav atnācis, tad tas nozīmē, ka lielai daļai pasaules lauksaimnieku nebūs, ar ko barot augus. Ja tie nav baroti, tad neaug lieli, spīdīgi, ar daudz sēklu un tā tālāk, vienkārši raža būs mazāka. Tāpat pārtikas nozarē ļoti daudz dažādos iepakojumos tiek izmantota arī nafta. Tātad [ietekmes] punktu ir ļoti daudz," pauda Gulbe.

Rīgas ostā SIA “PARS TERMINĀLS” piestātnē 5.maijā piestājis kuģis STEN ARNOLD, kas no Norvēģijas piegādājis 12 tūkstošus tonnas aviācijas degvielas.

Piegāde organizēta SIA “PARS TERMINĀLS” sadarbībā ar SIA “NAFTIMPEKS”, apliecinot efektīvu un koordinētu stratēģisko partneru sadarbību.Šī piegāde ir būtisks apliecinājums Latvijas spējai nodrošināt stabilas un nepārtrauktas aviācijas degvielas piegādes arī krīzes apstākļos, vienlaikus diversificējot sadarbības partnerus.

Šī gada februārī Rīgas ostā pienāca pirmais kuģis ar aviācijas degvielu no Amerikas Savienotajām Valstīm, kas kopā ar šodienas piegādi no Norvēģijas skaidri demonstrē Latvijas spēju veidot drošu un daudzveidīgu piegāžu ķēdi sadarbībā ar uzticamiem starptautiskiem partneriem. Piegādātā aviācijas degviela tiks nogādāta Rīgas lidostā, nodrošinot ar degvielu aviokompānijas, kas darbojas starptautiskajā lidostā “Rīga”.

Ir saprotams, ka daudzi cilvēki izvēlas nedomāt, bet vienkārši ticēt. Tā ir vieglāk visās šī vārda nozīmēs – līdz brīdim, kad viņi paši papildina bezdarbnieku rindas vai saņem pavēsti ierasties armijas iesaukšanas punktā, kur tiek dots rīkojums mirt to labklājības vārdā, kuri iepriekš aicināja vienkārši ticēt.

Ar šo ticību nav iespējams strīdēties, izmantojot objektīvus datus un profesionālas zināšanas, jo tās ir divas dažādas valodas. Ticība ir emociju valoda, savukārt objektīvi fakti ir loģikas valoda. Pirmā valoda ir vienkāršāka, otrā prasa piepūli un intelekta attīstību. Pirmo izmanto populistiski politiķi, mediju virsrakstu algoritmi, kā arī komentāru sadaļu heiteri un troļļi. Otro – analītiķi un eksperti.

Šis raksts ir uzrakstīts loģikas valodā tiem, kuri nav pieraduši visu pieņemt uz ticības pamata. Visticamāk, tas paliks nesaprotams tiem, kuri sarežģīto cenu veidošanos degvielas tirgū komentē ar vienu frāzi: “Jūs visi melojat! Paskatieties, cik degviela Polijā ir lētāka nekā Latvijā!” Iespējams, to nesapratīs arī politiķi, kuri izsaka skaļus, bet ar neko nepamatotus apgalvojumus par mītisku “virspeļņu” vietējā degvielas mazumtirdzniecības tirgū. Vēl sliktāk, viņi mēģina šiem apgalvojumiem piešķirt likuma spēku, “pārdodot” cilvēkiem ticību tam, ka “solidaritātes maksājums” spēj apturēt cenu kāpumu vietējā tirgū laikā, kad tās aug pasaules tirgū.

Slovākijas valdība ir nolēmusi noteikt ierobežojumus degvielas tirdzniecībā šīs valsts enerģētikas krīzes dēļ, kuru saasinājis karš Irānā.

Jaunais regulējums sākotnēji būs spēkā 30 dienas, bet nepieciešamības gadījumā var tikt pagarināts, trešdien pēc valdības sēdes sacīja premjerministrs Roberts Fico.

Lai vērstos pret panisku pirkšanu un degvielas tūrismu, tagad varēs iegādāties dīzeļdegvielu un benzīnu tikai līdz 400 eiro vērtībā uz katru automašīnu.

Tiek arī aizliegta vairāk nekā 10 litru degvielas transportēšana kannās vai citos konteineros.

Tiks ierobežota arī degvielas pārdošana uz ārzemēm, ko valdība uzskata par alternatīvu ievērojamam cenu kāpumam patērētājiem.

Automašīnām ar ārvalstu numurzīmēm degviela tiks pārdota par augstāku cenu, kas aprēķināta kā vidējā no degvielas cenām, kas pašlaik ir spēkā kaimiņvalstīs Austrijā, Čehijā un Polijā.

Slovākijas valdības šomēnes pieņemtais lēmums noteikt ierobežojumus degvielas tirdzniecībai šīs valsts enerģētikas krīzes dēļ ir pretrunā Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, otrdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis, vēsta aģentūra "Reuters".

"Mēs esam pievērsuši uzmanību tam, ka Slovākijas valdība ir pieņēmusi pasākumus, ar kuriem Slovākijā uz 30 dienām noteikts ierobežojums dīzeļdegvielas uzpildīšanai, kā arī ieviestas atšķirīgas cenas transportlīdzekļiem ar vietējām un ārvalstu numurzīmēm. Tas ietver augstākas cenas transportlīdzekļiem ar ārvalstu numurzīmēm," preses konferencē sacīja EK preses pārstāvis.

"Mēs uzskatām, ka šādi pasākumi ir ļoti diskriminējoši un neatbilst ES tiesību aktiem, un, lai gan mēs saprotam nepieciešamību atbalstīt iedzīvotājus, it īpaši šajā laikā, pasākumi nedrīkst radīt diskrimināciju pilsonības dēļ, kā arī nedrīkst apdraudēt mūsu vienotā tirgus integritāti; tādēļ mēs veiksim atbilstošas juridiskas darbības, lai nodrošinātu šo prasību ievērošanu," piebilda preses pārstāvis.

Rīgas brīvostai ir pienākums ne tikai administrēt termināļus, bet arī aizsargāt valsts reputāciju un drošības intereses.

Šādu viedokli Dienai pauda Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA), komentējot faktu, ka Rīgas ostā tiek apkalpoti Krievijas ēnu flotes kuģi, piemēram, Zircone. Eiroparlamentārietis norāda, ka ostai ir jābūt partnerim sankciju ieviešanā, nevis pasīvam novērotājam.

Valstij jābūt iespējai iejaukties

R. Kols arī apgalvo, ka būtu nepieciešamas nacionālas sankcijas termināļu operatoriem, kuri nodrošina bunkurēšanu kuģiem, kas saistīti ar ēnu floti. «Jā, šādam instrumentam noteikti ir jābūt. Ja uzņēmuma darbība konsekventi un paredzami kļūst par atbalsta mehānismu Krievijas paralēlajai naftas loģistikai, valstij jābūt iespējai iejaukties. Tas ir preventīvs signāls visam sektoram, ka Latvijā šādas shēmas netiks pieļautas. Vienlaikus šādām sankcijām jābūt juridiski noturīgām. Tas nozīmē skaidrus kritērijus, pierādījumos balstītu faktu fiksēšanu un ciešu koordināciju starp ārpolitikas, finanšu uzraudzības, muitas un tiesībsargājošajām institūcijām. Tikai tā var nodrošināt, ka pieņemtais lēmums ir gan efektīvs, gan pamatots Eiropas Savienības (ES) tiesiskajā telpā,» uzskata R. Kols.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,7%, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

Vienlaikus 2025. gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar 2024. gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 3,5%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, bija alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,2 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,2%.

“Solidaritātes maksājums” ir konfiskācijas instruments, kas vērsts uz politisku mērķu sasniegšanu, nevis uz iedzīvotāju labklājības palielināšanu, uzskata degvielas tirdzniecības uzņēmuma “KOOL Latvija”/”Olerex” stratēģijas vadītājs Aleksejs Švedovs.

“Tādā formā, kādā to šobrīd prezentē autori, proti, bez skaidra un visiem degvielas tirgus dalībniekiem vienāda cenu noteikšanas mehānisma, kas atbilst šī biznesa darbības apstākļiem, “solidaritātes maksājums” grauj veselīgas konkurences principus, vienlaikus nekādā veidā nenodrošinot cenu samazināšanos gadījumā, ja tās pieaug pasaules tirgū,” uzsver A. Švedovs.

Uz globālās nestabilitātes, ģeopolitisko risku un strauju Platts kotācijas svārstību fona degvielas tirgus jau šobrīd atrodas būtiska spiediena apstākļos, un degvielas cenas Latvijā pieaug straujāk, nekā patērētāji spēj tām pielāgoties. Šādā situācijā lēmums ieviest tā saukto “solidaritātes maksājumu” izskatās nevis kā sabiedrības aizsardzības mehānisms, bet kā papildu slogs tai pašai sabiedrībai. Publiski politiķi to pamato kā taisnīguma un virspeļņas pārdales instrumentu, taču praksē tiek ignorēts viens no pamatprincipiem ekonomikā – jebkuras papildu izmaksas uzņēmējdarbībā gala rezultātā tiek pārliktas uz patērētāju.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana degvielai būtu konfliktā ar Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM), komentējot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāja Harija Rokpeļņa pieļauto iespēju virzīt PVN likmes samazināšanu degvielai.

Ministrijā atzīmēja, ka runas par PVN likmes samazināšanu degvielai šobrīd vairāk izklausās pēc politiskas retorikas, jo praksē Latvijai šādu soli nebūtu iespējams īstenot bez konflikta ar ES noteikumiem.

FM skaidroja, ka PVN ir harmonizēts nodoklis ES un to piemērošanu nosaka PVN direktīva, kas neparedz iespēju samazināt PVN likmi degvielai. Tas nozīmē, ka Latvijas iespējas šādā veidā mazināt degvielas cenu kāpumu nav atkarīgas tikai no valdības vai Saeimas politiskas izšķiršanās, jo PVN piemērošanu visā ES nosaka kopēji PVN noteikumi.

PVN direktīva paredz, ka dalībvalstīm pamatā jāpiemēro standarta PVN likme visām precēm un pakalpojumiem. PVN samazinātās likmes drīkst piemērot tikai konkrētām preču un pakalpojumu kategorijām, kas ir skaidri noteiktas, skaidro FM. Šajā sarakstā ir, piemēram, pārtikas produkti, medikamenti, pasažieru pārvadājumi, grāmatas un atsevišķos gadījumos konkrēti energoprodukti. Taču degviela transportlīdzekļiem šajā sarakstā nav iekļauta, kas nozīmē, ka dalībvalstīm nav tiesiska pamata piemērot PVN samazināto likmi benzīnam, dīzeļdegvielai vai citiem transporta degvielas veidiem.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no biodīzeļdegvielas eksporta.

Starptautiskajā tirdzniecībā pie atjaunojamās jeb biodīzeļdegvielas (KN kods 3826) tiek pieskaitīta biodegviela, kas tiek ražota no augu eļļām, dzīvnieku taukiem vai atkritumiem, kā arī biodīzeļdegvielas maisījumi, kas nesatur vispār vai satur mazāk nekā 70 % naftas destilācijas produktu. Parastai – naftas vai citu ogļūdeņražu pārtvaices procesā iegūta dīzeļdegvielai - ir cita preču grupa (HS 2710).

Biodīzeļdegvielas ražošana

Tradicionāli biodīzeļdegviela tiek ražota, izmantojot ķīmisku reakciju starp taukvielām un spirtiem (parasti metilspirtu), kuras rezultātā rodas taukskābju metilesteri (biodīzeļdegviela), un vienlaikus kā blakusprodukts tiek iegūts glicerīns. Reakcija notiek 50–65 °C temperatūrā katalizatoru klātbūtnē.Kā taukvielu avots var būt augu eļļas (sojas, rapša, palmu, saulespuķu), izlietotās eļļas no ēdiena gatavošanas procesa, pārtikā neizmantojami dzīvnieku tauki u.c.

Latvijas lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos dīzeļdegvielas vidējā cena kopš konflikta Tuvajos Austrumos saasināšanās palielinājusies par aptuveni 20%, savukārt 95.markas benzīna cena pieaugusi par 5-7%, liecina aģentūras LETA apkoptie dati.

Degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs aģentūrai LETA atzina, ka 95.markas benzīna vidējā cena "Circle K" degvielas uzpildes stacijās ir pieaugusi par aptuveni 5% - no 1,554 eiro par litru 27. februārī līdz 1,634 eiro par litru pirmdien. Savukārt dīzeļdegvielas vidējā cena "Circle K" stacijās Latvijā ir pieaugusi par aptuveni 18% - no 1,544 eiro par litru 27. februārī līdz 1,814 eiro par litru pirmdien.

Viņš skaidroja, ka dīzeļdegvielas cenas ir jūtīgākas pret tirgus svārstībām, jo tās īpatsvars kopējā degvielas patēriņā Latvijā ir būtiski lielāks - aptuveni 80%.

Jautāts, kādēļ degvielas cenām ir novērojams tik straujš kāpums, Titovs sacīja, ka degviela ir biržā kotēts produkts, kura cena dienas laikā var svārstīties pat par vairākiem desmitiem ASV dolāru. Vienlaikus viņš sacīja, ka to nevajadzētu jaukt ar naftas biržu, jo šīs vērtības savstarpēji korelē, bet tās nav viennozīmīgi atkarīgas viena no otras.

Degvielas cenu svārstības pēdējos mēnešos jau kļuvušas par nemainīgu un stabilu fenomenu - konflikts Tuvajos Austrumos, kas ietekmējis vienu no svarīgākajiem naftas ceļiem pasaulē, Hormuza šaurumu, ir jūtams arī Latvijas ikdienā. Ja degvielas cenu pieaugums kopumā Eiropas Savienībā bija svārstīgs un atšķirīgs, Latvijā tas bija izteikts, piemēram, aprīļa beigās Latvijā bija 11. augstākā vidējā dīzeļdegvielas cena ES (2,006 eiro/l), krietni apsteidzot pat kaimiņus – Igauniju (1,878 eiro/l).

Degvielas cenu kāpums smagi ietekmējis arī citas nozares, piemēram, pārvadātājus, kuru ikmēneša tēriņi auguši par 700 000 eiro. Ņemot vērā, ka tirgus joprojām reaģē uz katru ziņu par konfliktu un mierīga, stabila ģeopolitiskā situācija šobrīd izklausās teju utopiska, nepieciešams raudzīties pēc ilgtermiņa risinājumiem un viens no tiem ir aprites ekonomika.

Vai klimatneitralitāte ir iespējama?

Nav noslēpums, ka ES ir izvirzījusi vērienīgus mērķus alternatīvās un atjaunīgās enerģijas jomā, lai sasniegtu klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, taču šobrīd ES saražo tikai 43% enerģijas, bet vairāk nekā puse (57%) tiek importēta un lielu daļu no tā veido fosilie resursi: nafta un naftas produkti (38%) un dabasgāze (21%). Tas nozīmē, ka ikviens ģeopolitiskais satricinājums uzreiz jūtams arī cenās un pāreja uz alternatīvo enerģiju šķiet ne tikai loģisks un videi draudzīgs solis, bet brīžiem pat vienīgais risinājums. Tomēr aizvien ir skeptiķi, kuri uzskata, ka klimatneitralitāte nav iespējama.

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 3,6%.

2025. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt siltumenerģijai. Savukārt cenas samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apģērbam un apaviem.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2025. gada septembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts) un apģērbam un apaviem (-0,04 procentpunkti).

Lai stabilizētu degvielas cenas Latvijā un apturētu to pieaugumu, degvielas uzpildes staciju tīkls “VIADA Baltija” aicina lēmumu pieņēmējus uz konkrētu termiņu samazināt nodokļu slogu degvielai, tādējādi atbalstot gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus.

Būtiski piebilst, ka, lai gan degvielas cenu ietekmē naftas cenas, kas pēdējo nedēļu laikā palielinājušās par 44%, gala produktu t.i. dīzeļdegvielas un benzīna pasaules cenas pieaugušas daudz straujāk, piemēram, dīzeļdegviela pasaules biržā maksā pat 70% dārgāk nekā iepriekš. “Cenu, par kuru iepērkam degvielu biržā, mainīt nekādi nevaram. Ja iepirkumu cena pasaules biržā iepriekš bija 0.57 eiro par litru, tad tagad tā ir palielinājusies līdz 0.86 eiro par litru. Tam klāt tiek skaitīti nodokļi, kas veido 49% jeb 0,83 eiro par litru, no kuriem 0,31 eiro ir pievienotās vērtības nodoklis, 0,466 eiro – akcīzes nodoklis, bet 0,067 eiro tiek novirzīts rezervju veidošanai. Mūsu daļa veido 6% , par ko jāuztur degvielas uzpildes stacijas, jāmaksā algas, elektrība un citi izdevumi,” skaidro “VIADA Baltija” valdes priekšsēdētājs Arūnas Šatkus.

Tehnoloģiju uzņēmumi "Printful", "Printify" un "Snow Commerce" strādās ar vienotu zīmolu "Fyul", informēja uzņēmumos.

Uzņēmumos skaidro, ka jaunais vienotais zīmols apvienos trīs e-komercijas platformas vienā globālā struktūrā. Tāpat "Fyul" turpinās sniegt atbalstu uzņēmumiem visos attīstības posmos, palīdzot tiem sākt un attīstīt e-komercijas darbību.

Zīmoli "Printful", "Printify" un "Snow Commerce", kas veido "Fyul", turpinās darbību kā līdz šim, ietverot uzņēmumu inovācijas, tehnoloģiskās priekšrocības, ražošanas un loģistikas risinājumus, konsolidējot tos vienotā platformā, kas kalpos par pamatu gan esošajiem zīmoliem, gan jaunām iniciatīvām nākotnē.

Zīmola nosaukumu "Fyul" izrunā kā angļu valodas vārdu degviela ("fuel"), un tas radīts, apvienojot "Printify" un "Printful" nosaukumu galotnes. Zīmola nosaukums simbolizē uzņēmuma virzību, enerģiju un attīstības sparu, atzīmē kompānijās.

DHL GoGreen Plus programma, ko piedāvā DHL Express, sniedz uzņēmumiem iespēju samazināt CO₂ emisijas (turpmāk – emisijas) un veidot tīrāku, ilgtspējīgāku vidi nākamajām paaudzēm. Par to intervijā Dienas Biznesam pastāstīja DHL Express Latvia rīkotājdirektors Artis Dekšenieks.

DHL Group (turpmāk – Grupa) ietilpst divi plaši zināmi zīmoli — DHL un Deutsche Post. DHL Express Latvia ir Grupas meitasuzņēmums, kas nodrošina starptautisko ekspressūtījumu pārvadājumus – dokumentus, pakas, kā arī paletes. Kāda ir Grupas kopējā stratēģija, un kādu lomu tajā ieņem Latvijas uzņēmums?

Es nedaudz precizēšu par Grupas struktūru. Tās sastāvā ir vairāki biznesa virzieni, tostarp DHL Express jeb starptautisko eksprespārvadājumu pakalpojums, ko Latvijā pārstāv mūsu uzņēmums – DHL Express Latvia. Grupā ietilpst arī loģistikas virziens (sauszemes kravu pārvadājumi, jūras pārvadājumi), kas darbojas arī Latvijā, kā arī Deutsche Post — pasta un e‑komercijas pakalpojumi.

Jau veltīju vienu komentāru partiju Progresīvie un ZZS kopdarbam ar nosaukumu “Kas ķīvējas,tas mīlējas!” cenšoties parādīt, ka abu partiju publiskā uzvedība ķīviņu formā ir tikai piesegs kopēju interešu realizācijai.

Atgādināšu, ka pirmais stāsts bija par Rīgas lidostas padomes un valdes locekļu konkursu izsludināšanu vai pilnvaru pagarināšanu, kas pēc būtības vien parāda partiju draudzīgās attiecības, kurās parādās arī partijas Latvijai un Ventspilij intereses.

DB viedoklis: Kas ķīvējas, tas mīlējas

Partijas Zaļo un Zemnieku savienība un partijas Progresīvie attiecības koalīcijā tikai maigā...

Šo jauko un nedaudz slēpto attiecību iznākums ir ne vien priekšspēles kāda valsts uzņēmuma padomē, bet arī praktiski augļi valsts tautsaimniecībā, turklāt ir pamats domāt, ka tie var reāli smakot. Jau ievadā uzsvēršu, ka mums šobrīd ir zaļie koridori lielajām investīcijām un projektu atbalsts tiek apstiprināts premjera līmenī, tādēļ arī politiskā atbildība procesā ir īpaši būtiska.

Šoreiz stāsts ir par izcilu projektu, kuru vienlīdz aktīvi atbalsta Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija. Proti, ZZS un Progresīvo pārraudzītās ministrijas. Stāsts ir par Ūdeņraža ražošanas un dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrādes rūpnīcas projektu “Amber Flow Fuels” Kundziņsalā. 120 miljonus vērtas investīcijas, ilgtspējīga aviācijas degviela iznākumā, 236 tūkstoši tonnu izejvielu pārstrāde gadā. Viss izklausās spīdoši, gan LIAA pieteikumos par investīcijām, gan Klimata ministra Kaspara Meļņa komentāros, gan arī Satiksmes ministrijas, kuras pārraudzībā ir ostas, uztverē. Projekts burtiski lido vēja spārniem cauri birokrātijas mūriem un to vienlīdz naski atbalsta pieminētās ministrijas. Rakstus par projektu var lasīt ministriju mājaslapās un tajos nav pat šaubu ēnas, ka kaut ko vajadzētu pārjautāt vai darīt mazliet citādi.

Projekta galvenais spēlētājs nav kaut kāds ārvalstnieks, bet pašmāju uzņēmums SIA Pars Termināls, kura vadītājs un līdzīpašnieks ir Armands Sadauskis. SIA Pars Termināls arī ir ietekmes uz vidi novērtējuma pieprasītājs un jautājums ir par resursu izmantošanu – augu eļļas (iespējami arī atkritumeļļas un tauki), dabasgāze, elektroenerģija… Līdz šai vietai viss ir ideāli.

Tomēr ir arī dzīvnieku atkritumu pārstrāde, ko ievedīs no citām valstīm, kas radīs arī jaunus atkritumus, kurus nāksies uzglabāt Rīgas ostā un ir pieminētās eļļas par kurām nevienai no kontrolējošām ministrijām līdz šim nav radušies padziļināti jautājumi, vēlme projektu plaši apspriest ar rīdziniekiem, utml. Proti, var priecāties par pamatīgām investīcijām, bet projekta realizācija Kundziņsalā ir aptuveni 4 kilometru attālumā no Rīgas pils un 1 kilometrs līdz Andrejostai. Runā, ka tieši tur kādreiz piestāšot tūristu prāmji. Dzīvojamos rajonus var atrast tuvāk par 2 kilometriem. Katrs pats var atvērt Google Maps un mērīt no Uriekstes ielas 30 uz visām pusēm. Kad vējš Daugavā ir no jūras puses ir jautājums metereologiem, bet pieņemu, ka dažkārt gadās.

Globāli ir vairāki līdzīgi projekti, kas var būt piemērs. Neste Singapore ekspansijas projekts. Neste ražo atjaunojamo dīzeļdegvielu un projekta īstenošanas gaitā Singapūrā konstatēja, ka nepieciešami efektīvi sūdzību kanāli no vietējiem iedzīvotājiem, turklāt cauru diennakti. Vajadzīga projekta apspriešana ar iedzīvotājiem pirms un pēc projekta palaišanas. Jābūt neatkarīgām vides monitoringa sistēmām. Proti, riski ir un tie ir jāpārvalda. TotalEnergies Le Mede platforma Francijā atklāj, ka biopārstrādes objektos ir smaku noplūdes, kas skar tuvākās apdzīvotās vietas. Īsāk bija viņiem ķezas, nespēja reaģēt un labi parāda, ka šādas rūpnīcas tuvu apdzīvotām vietām nav bez riskiem. Visbeidzot Kwinana Energy Recovery Facility Rietumaustrālijā ir izcils piemērs smaku problēmām. No šī piemēra var viegli secināt, ka labi, Rīgas gadījumā, var smirdēt Kundziņsalā, Andrejsalā un ja labs vējš no jūras, arī Pils ielā. Avārijas riski, protams, pastāv, bet, kurš par tādām lietām Latvijā domā pāragri. Līdztekus, iespējams, ka samazināsies nekustamā īpašuma vērtība Andrejsalā (par šo, lai satraucas Waterfront būvnieki), bet Eksporta, Ilzenes, Rankas ielas dzīvokļu īpašnieki var domāt paši.

Īsi sakot, kā ZZS tā Progresīvie ir gluži vai sadziedājušies tieši šo projektu tempā dzīt cauri birokrātijas džungļiem un nav nekādu savstarpēju pārmetumu. Klusi un mierīgi realizē iecerēto, lai gan vajadzētu ar rīdziniekiem parunāt, teikt, ka nebūs smakas, jaunradīto atkritumu uzglabāšanas avārijas un nekustamie īpašumi nezaudēs.

Uzņemoties kopēju politisku atbildību, iespējams vajadzētu nedaudz piebremzēt un mazliet apdomāt – vai tiešām viss šajos politiskās mīlas priekos ir tieši tik lieliski, kā liekas pirmajā mirklī. It kā Rīgas centrā sapņo par kokiem kastītēs, bet parkos piketē pie katra krūma, ja ir aizdomas par to, ka kāds tos varētu aiztikt, bet par to, ka izlietotas eļļas un beigtu dzīvnieku atkritumu pārstrāde varētu izraisīt sajūtamu smaku zem prezidenta deguna satraukuma nav. Proti, gribētu dzirdēt abu partiju pārraudzīto ministriju skaidru pārliecību, ka Rīga “nesmirdēs”. Šobrīd politiķi ir tie, kas garantē lielo investīciju projektu derīgumu un nodrošina tempu, bet steigā var iznākt smakas.

Saeima pieņēmusi Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavoto Transporta enerģijas likumu. Tas paredz būtisku soli Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanā un vietējās zaļās degvielas ražošanā, tādējādi mazinot atkarību no importētās fosilās degvielas.

Latvijā jau šobrīd ir salīdzinoši augsts atjaunīgās enerģijas īpatsvars elektroenerģijas un siltumenerģijas sektoros, taču transporta sektorā fosilās degvielas Latvija importē. Vidēji gadā Latvija par transporta enerģijas importu maksā ap 1 miljardu eiro. Kamēr fosilas degvielas Latvijā ražot nav konkurētspējīgi, jo nav atbilstošu izejmateriālu – naftas produktu, - zaļās degvielas Latvijai ir potenciāls gan ražot pašai, gan tās eksportēt.

“Attīstot vietējo degvielas ražošanu, ne vien iespējams spēcināt Latvijas enerģētisko pašpietiekamību, bet arī sekmēt degvielu tirgū ļoti nepieciešamo konkurenci. Latvijā ražota degviela dod iespēju stiprināt mūsu pašu ekonomiku – atbalstot vietējo ražošanu, mēs nodrošinām jaunas darba vietas iedzīvotājiem un ekonomisko ieguvumu,” pauž klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Augsto degvielas cenu dēļ daļa lauksaimnieku šaubās, vai šogad ir vērts strādāt, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš atzīmēja, ja daba šogad pavasarī lauksaimniekiem ir labvēlīga, tad citi apstākļi rada sarežģījumus.

Tostarp Lazdiņš minēja, ka kopš kara sākuma Tuvajos Austrumos ir strauji palielinājušās energoresursu cenas, taču degviela kopā ar minerālmēsliem veido līdz 40% no kopējām ražošanas izmaksām, un tas ir faktors, kas ietekmēs visu lauksaimniecības nozari.

Tāpat "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs norādīja, ka ir lauksaimnieki, kuri apver, vai šogad vispār ir vērts kaut ko darīt.

"Šis pavasaris būs indikators, kurā virzienā saimniecības aizies, jo tās tiešām apsver domu, labāk nedarīt neko. Ja pēdējos trīs gadus šī nozare ir nesusi zaudējumus, tad varbūt tiešām labāk ir neko nedarīt. Tiek meklētas alternatīvas. Protams tas nav tik viegli tām saimniecībām, kurām ir kredītsaistības," teica Lazdiņš.

Inflācijas izmaiņas Latvijā būs atkarīgas no situācijas Hormuza šaurumā, pauda banku ekonomisti, komentējot otrdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām aprīlī.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs norāda, ka aprīlī gada inflācija Latvijā nedaudz mazinājās - līdz 2,9%. Degvielas cenas atkāpās no augstākā punkta, un dīzeļdegvielas cena atkal samazinājās zem diviem eiro par litru. Pārtikas cenu pieaugums, kas pērn bija būtiskākais inflācijas faktors, šogad aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, saruka gandrīz līdz nullei.

Gada inflācija aprīlī Latvijā samazinājusies līdz 2,9%

Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu palielinājās par 0,6%, bet...

Viņš arī atzīmē, ka nākamajos mēnešos gada inflācija Latvijā var pakāpeniski pieaugt, energoresursu cenu kāpumam Tuvo Austrumu militārā konflikta dēļ atspoguļojoties plaša spektra preču un pakalpojumu cenās.

Ekonomists skaidro, ka degvielas cenu atkāpšanos no augstākā punkta noteica gan nedaudz zemākas globālās cenas, gan arī uz laiku no aprīļa līdz jūnijam noteikts mazāks akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai. Šī politikas pasākuma priekšrocības ir, ka tas bremzē degvielas augsto cenu transmisiju uz pārējo ekonomiku un ir fiskāli neitrāls. Taču šāds atbalsts ir tuvāks "helikoptera naudai", nevis mērķētam atbalsta instrumentam trūcīgajiem, kā arī tas nepalielina Latvijas ekonomikas noturību pret energoresursu sadārdzinājumu nākotnē.

"Ja dīzeļdegvielas globālās cenas tagad strauji necelsies, ceru, ka pazeminātās akcīzes likmes periods dīzeļdegvielai netiks pagarināts," pauž Krasnopjorovs, skaidrojot, ka, jo vairāk naudas valsts budžets neiegūs akcīzes veidā, jo mazākas var būt budžeta iespējas kompensēt, piemēram, komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu, kas, ņemot vērā dabasgāzes globālo cenu kāpumu, varētu būt aktuāls nākamajā apkures sezonā.

Ekonomists uzsver, ka dārgie komunālie pakalpojumi Latvijā nav nolemtība, jo tos nosaka mājokļu zemā energoefektivitāte un āra gaisa kurināšana, lietderīgi izmantojamo siltumu izvadot atmosfērā, un abus šos faktorus var novērst.

Krasnopjorovs skaidro, ja Hormuza šaurums paliek faktiski bloķēts, un nafta tiek tirgota virs 100 ASV dolāriem par barelu, šāda notikumu attīstība ir tuva bāzes scenārijam, kas paredz, ka šogad gada vidējā naftas cena būs ap 90 ASV dolāriem par barelu. Tik liels energoresursu cenu kāpums var palielināt inflāciju Latvijā par 1,7 procentpunktiem šogad un par 0,9 procentpunktiem nākamgad.

Viņš pauž, ka bažas par pārtikas produktu globālo cenu būtisku pieaugumu Tuvo Austrumu militārā konflikta dēļ līdz šim nav realizējušās. Pārtikas globālās cenas ietekmē virkne faktoru, daudzi no kuriem strādā tieši cenas samazināšanas virzienā. Piemēram, graudaugiem ir lieli globālie krājumi, kā arī labas ražas perspektīvas Eiropas Savienības (ES) valstīs labvēlīgu laika apstākļu dēļ. Piena produktiem un cukuram vērojams globāls pārpalikums. Tāpat tiek prognozēta rekordliela kafijas raža Brazīlijā.

Ekonomists min, ka militārais konflikts Tuvajos Austrumos paliek nozīmīgs faktors, kas sadārdzina pārtikas produktu ražošanu - dārgāka degviela sadārdzina ražas sēšanas, novākšanas un transporta izmaksas, dārgāka dabasgāze sadārdzina slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanu un Hormuza šauruma blokāde apgrūtina mēslošanas līdzekļiem svarīgas amonjaka un slāpekļa piegādes.

Krasnopjorovs norāda, ka pēdējos mēnešos pārtikas produktu gada inflācija Latvijā ir starp zemākajām eirozonā. "Kāds to var saistīt ar zemo cenu groza izveidi vai Konkurences padomes procesuālām darbībām. Skeptiķi tikmēr teiks, ka pārtikas produktu globālo cenu sarukums arī iepriekš Latvijā atspoguļojās vēlāk nekā lielākajā daļā Eiropas," pauž ekonomists, skaidrojot, ka, piemēram, sviests un olīveļļa Latvijā tagad ir būtiski - par attiecīgi 22% un 19% - lētāki nekā pirms gada. Viņš pauž, ka līdzīgi tas ir arī eirozonas valstu lielākajā daļā, turklāt daudzās eirozonas valstīs sviesta un olīveļļas cenu kritums sākās dažus mēnešus agrāk, un līdz šim brīdim tas bijis iespaidīgāks nekā Latvijā.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka inflācijas turpmākā gaita būs atkarīga no situācijas attīstības Hormuza šaurumā. Latvijas inflācijas prognoze šim gadam ir 3,9%, kas balstās uz esošo enerģijas cenu un algu kāpumu, kā arī to, ka tuvākajās nedēļās atsāksies Hormuza šauruma darbība.

Gašpuitis uzsver, ka iespējami dažādi scenāriji. "Labā ziņa ir, ka pašreizējā situācija ir atšķirīga no 2021.-2022. gados novērotās. Pirms četriem gadiem inflācijas pieaugumu veidoja kombinācija starp piedāvājuma izraisītu cenu kāpumu un pieprasījuma faktoriem, kas fiskālās politikas ietekmē veidoja pamatu cenu kāpumam jau pirms enerģijas cenu pieauguma. Eirozonā inflācija bija gandrīz 6% jau pirms Krievijas iebrukuma," norāda ekonomists, piebilstot, ka pēc ilgstoša perioda ar ļoti lēnu cenu pieaugumu daudziem eirozonas uzņēmumiem bija uzkrājusies nepieciešamība paaugstināt cenas.

Pašreiz noskaņojums ir atšķirīgs, un patērētāji varētu būt mazāk gatavi pieņemt cenu kāpumu, piebilst Gašpuitis.

Viņš skaidro, ka enerģijas cenu pieaugums ietekmē gandrīz visas preces un pakalpojumus, tāpēc risks, ka inflācija var pastiprināties, ir augsts. Ja enerģijas cenas saglabāsies ap pašreizējo līmeni un ja piegādes caur Hormuza šaurumu drīzumā atsāksies, inflācijas kāpums, visticamāk, būs īslaicīgs un ar ierobežotu ietekmi uz pārējām grupām. Tomēr saikne starp enerģijas un pārtikas cenām ir tiešāka nekā starp enerģijas cenām un pamatinflāciju, un cenu pārnese notiek ātrāk.

"Īstermiņā pārtikas cenas ietekmēs pieaugošās transporta izmaksas. Taču lielāks cenu kāpuma risks ir rudenī vai nākamgad, kad akumulēsies enerģijas un izejvielu cenu pieaugums," pauž ekonomists, piebilstot, ka tajā pašā laikā nav saredzami priekšnoteikumi tik straujam pārtikas cenu pieaugumam kā 2022. gadā. Svarīgs faktors būs arī laika apstākļu ietekme uz gaidāmo ražu.

Gašpuitis norāda, ja enerģijas cenas turpmāk samazināsies atbilstoši tirgus gaidām, risks būtiskai netiešai ietekmei uz pamatinflāciju ir neliels. Arī gadījumā, ja enerģijas cenas ilgāk saglabāsies pašreizējā līmenī, efekti, visticamāk, būs ierobežoti. No inflācijas perspektīvas situācijai ir būtiski jāpasliktinās, tas ir, jānotiek ilgstošam enerģijas cenu kāpumam un plašākiem traucējumiem ieguvē un tirdzniecībā, lai radītu būtisku pamatinflācijas pieaugumu.

"Tomēr ar karu saistītā nenoteiktība ir augsta, un šādu scenāriju pilnībā izslēgt nevar. Situācija kļūst arvien sarežģītāka ar katru dienu. Ja Hormuza šauruma darbība neatsāksies jūnijā vai jūlijā, krīzes iespējamība strauji augs," pauž ekonomists, piebilstot, ja ASV un Irāna panāks vienošanos, "Brent" cenas, visticamāk, ātri virzīsies 80-90 ASV dolāru līmenī, bet sarunu izjukšana vai atgriešanās pie karadarbības var ātri naftas cenas pacelt pie 120 ASV dolāru atzīmes.

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka gada inflācijas samazināšanās signalizē par cenu spiediena mazināšanos kopumā, lai gan 12 mēnešu vidējais cenu līmenis joprojām saglabājas salīdzinoši augsts. Inflācijas struktūra kļūst arvien nenoteiktāka, savukārt cenu dinamiku arvien vairāk nosaka atsevišķas preču un pakalpojumu grupas, nevis vispārējs cenu pieaugums.

Purgailis pauž, ka aprīlī salīdzinājumā ar martu cenu izmaiņas galvenokārt ietekmēja sezonāli faktori. Piemēram, straujais apģērbu un apavu cenu kāpums, kas rada īslaicīgu cenu lēcienu. Savukārt pārtikas cenu kritumu veicinājušas mazumtirdzniecības akcijas.

Vienlaikus tika novērots cenu kāpums atsevišķām pārtikas precēm, piemēram, kafijai un svaigiem dārzeņiem, ko veicināja globālo izejvielu cenu svārstības un loģistikas izmaksas.

"Papildu uzmanība aprīlī jāpievērš degvielas cenām, kurām bijusi būtiska ietekme gan mēneša, gan gada inflācijas rādītājos. Degvielas sadārdzinājums aprīlī būtiski veicinājis cenu kāpumu transporta grupā, tomēr jāuzsver, ka kopš aprīļa degvielas cenas stabilizējušās," pauž Purgailis, piebilstot, ka līdz ar to, visticamāk, maijā degvielas inflācijas spiediens mazināsies, ļaujot arī kopējai inflācijai pakāpeniski samazināties.

Pēc ekonomista minētā, jāņem vērā, ka energoresursu cenu šoks ekonomikā iedarbojas ar nobīdi laikā. Lai arī tuvākajos mēnešos iespējama zināma atelpa, augstākās enerģijas izmaksas pakāpeniski ietekmēs arī citas patēriņa grupas - pārtiku, dažādas preces, ar mājokli saistītos izdevumus un pakalpojumu sektoru. Tādēļ, visticamāk, pēc vairākiem relatīvi mierīgiem mēnešiem rudenī inflācijas spiediens varētu atkal pastiprināties, atspoguļojot energoresursu cenu šoka sekas.

Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu palielinājās par 0,6%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2025. gada aprīli - pieauga par 2,9%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieauga par 3,5%.

Latvijai ir iespējas atrast atbilstošākos un veiksmīgākos risinājumus zemes apsaimniekošanā, vienlaikus sasniedzot labklājības pieaugumu, atstājot pozitīvu ietekmi uz sociālo vidi un nenodarot kaitējumu dabas aizsardzībai.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Meža resursu pieejamības ekonomiskie un tiesiskie aspekti Latvijā. Kā būtiskākā šī mērķa sasniegšanai tika minēta vienota izpratne un spēja sarunāties dažādām sabiedrības grupām, kā arī spējas vadīt diskusijas.

Katram sava izpratne

“Ir grūti adaptēties nevis jaunajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos, bet gan informācijas apmaiņas, zināšanu pārneses jautājumos, kas ir daudz svarīgāk, jo viedoklis par īpaši lielajām nozarēm ir daudziem un tur arī veidojas viedokļu sadursme, bet šos procesus novadīt nav tik vienkārši,” skaidro AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Savukārt bijušais Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols norādīja, ka diskusija varbūt nav tik daudz par nozares adaptāciju jaunajai realitātei, bet par to, kā Latvijā jēgpilni apsaimniekot resursus, tostarp zemi. “Tā nav jauna diskusija, taču paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka Latvijā ir daudzas dažādas politikas, taču zemes politikas nav, pamatvērtības katrs saprot citādi, un nav pārsteigums, ka šādos apstākļos arī nav bijis normālas dažādu izpratnes grupu sarunas,” tā A. Ozols.

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,3%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri - pieauga par 3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 3,7%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada novembrī, salīdzinot ar 2025. gada oktobri, bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,5%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu attiecīgajā grupā mēneša laikā akciju ietekmē bija kafijai (-2,3%), kā arī cena samazinājās svaigiem augļiem (-3%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija arī siers un biezpiens (-2,5%), augļu un dārzeņu sulas (-6,8%), piens (-2,8%), mājputnu gaļa (-1,6%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1%), saldējums (-4%), piena produkti (-1,5%), šokolāde (-1,5%), brokastu pārslas (-6%) un sviests (-2%). Cenas samazinājās arī kartupeļiem (-5,6%) un cūkgaļai (-1%).