Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Emitentu uzraudzība jeb kas notiek pēc biržas zvana ceremonijas

Krišjānis Bušs, COBALT vecākais speciālists, zvērināts advokāts,05.12.2025

Jaunākais izdevums

No brīža, kad uzņēmumu akcijas vai obligācijas ir iekļautas Nasdaq Riga regulētajā tirgū vai alternatīvajā tirgū First North, emitentiem ir pienākums atklāt uzņēmuma iekšējo informāciju sabiedrībai.

Eiropas Savienībā pastāv vienots kapitāla tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas regulējums, kas emitentiem uzliek īpašus pienākumus gan iekšējās informācijas atklāšanā, gan arī ar to saistītu dokumentu izstrādē. Savlaicīgas regulētās informācijas atklāšanas un aizdomīgu tirgus darījumu pārbaudes pēdējos gados ir arī Latvijas Bankas veiktās emitentu un finanšu instrumentu tirdzniecības uzraudzības fokusā.

Iekšējās informācijas atklāšana

Iekšējās informācijas atklāšana ir stūrakmens tirgus manipulāciju novēršanai un ieguldītāju interešu aizsardzībai. Ja iekšējā informācija netiek savlaicīgi atklāta, pastāv risks iekšējās informācijas prettiesiskai izmantošanai tirdzniecībā – darījumu veikšanai ar vērtspapīriem (pirkšana, pārdošana), balstoties uz iekšējo informāciju pirms vērtspapīru vērtības paredzētā pieauguma vai krituma, tādējādi nelikumīgi gūstot peļņu.

Latvijas Banka šajā sakarā pret emitentiem ir gan sākusi administratīvos procesus par informācijas savlaicīgu nepublicēšanu (tostarp piemērojusi naudas sodus), gan arī tirgus manipulācijas pārbaudes lietas materiālus iesniegusi Valsts policijai kriminālprocesa ierosināšanai. 2024. gada rudenī prokuratūra tiesai nodeva krimināllietu, kurā pirmo reizi Latvijas vēsturē personas tiesās par manipulācijām Nasdaq Riga biržā.

Lai pasargātu uzņēmuma vērtspapīrus no tirgus manipulācijām, emitentiem ir jānodrošina iekšējā kārtība uzņēmumam specifiskas iekšējās informācijas atklāšanā. Jāņem vērā, ka piemērojamie ES tiesību akti iekšējo informāciju definē plaši: tā ir jebkura (1) precīza rakstura informācija, (2) kas nav nodota atklātībai un (3) kas tieši vai netieši attiecas uz konkrēto vērtspapīru, un (4) kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgā vērtspapīra cenu.

Tādēļ pašam uzņēmumam iekšēji ir jādefinē, kas ir attiecīgie fakti un apstākļi, kuriem iestājoties informācija, kas ir tieši vai netieši saistīta ar uzņēmumu, ir uzskatāma par iekšējo informāciju.

Dokumentācija

Atbilstība tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas prasībām praksē cita starpā tiek nodrošināta ar attiecīgas uzņēmuma iekšējās politikas vai procedūras pieņemšanu un stingru ievērošanu. Atbilstoši uzņēmuma specifikai šādā dokumentā primāri apraksta iekšējo kārtību iekšējās informācijas identificēšanai un atklāšanai – proti, kuras personas atbilstoši kādiem kritērijiem katrā konkrētā gadījumā identificē, vai informācija ir uzskatāma par iekšējo informāciju; kādā veidā konkrētā persona un caur kādiem kanāliem iekšējo informāciju atklāj sabiedrībai; kā notiek saskaņošana ar uzņēmuma valdi iekšējās informācijas atklāšanai sabiedrībai, u.tml.

Papildus iekšējās informācijas atklāšanas kārtībai emitentiem ir pienākums sagatavot visu personu sarakstu, kurām ir piekļuve iekšējai informācijai un kuras pie viņiem strādā saskaņā ar darba līgumu vai citādi veic uzdevumus, kuru dēļ viņiem ir pieejama iekšējā informācija (piemēram, konsultanti, grāmatveži, u.c.), kā arī nodrošināt, ka iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas rakstiski apstiprina savus tiesību aktos paredzētos pienākumus un apzinās sankcijas, kas ir piemērojamas par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā un iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu.

Saistībā ar vērtspapīru tirdzniecību emitentiem ir arī pienākums izveidot emitenta valdes, padomes un citu augstākā līmeņa vadošo darbinieku (t.s. senior executive) un ar viņiem cieši saistītu personu sarakstu, un šādām personām savukārt ir pienākums ziņot gan emitentam gan Latvijas Bankai par katru darījumu, ko viņi veikuši savā uzdevumā un kas attiecas uz minētā emitenta akcijām vai obligācijām (attiecas uz visiem turpmākajiem darījumiem, tiklīdz viena kalendārā gada laikā to kopējā summa sasniedz 20 000 EUR). Attiecīgā paziņošanas kārtība un ar to saistītās apliecinājuma formas (veidlapas) atbilstoši tirgus praksei parasti tiek sagatavotas un ietvertas emitenta tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas iekšējā atbilstības dokumentā.

Tādējādi biržas zvana ieskandināšanas ceremoniju var uzskatīt par starpsoli turpmākai uzņēmuma dalībai kapitāla tirgū – emitentiem ir nepārtraukts pienākums nodrošināt savlaicīgu iekšējās informācijas atklāšanu un saistīto dokumentu sagatavošanu un aktualizēšanu, kas sekmē tirgus caurskatāmību un aizsargā ieguldītāju intereses.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Lietuvas obligāciju tirgus: izaugsme, iesaistītie riski un obligacionāru pārstāvja loma

Eva Suduiko, COBALT partnere un zvērināta advokāte,17.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas obligāciju tirgus pēdējā laikā nepārprotami piedzīvo uzplaukumu. Pēdējā gada laikā vien esam redzējuši desmitiem jaunu emisiju, un to rezultāti ir līdzīgi - pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, emisijas tiek veiksmīgi izvietotas, investori ir aktīvi un meklē pievilcīgu atdevi.

Tas gan nav pārsteigums – daļai investoru obligācijas šobrīd šķiet labāka alternatīva nekā salīdzinoši svārstīgie akciju tirgi vai tradicionālie banku noguldījumi. Vienlaikus esam pieredzējuši arī vairākus problemātiskus gadījumus, kas nonākuši publiskajā telpā, atgādinot, ka atdeve iet roku rokā ar risku, un riska pārvaldības centrā ir obligacionāru pārstāvis.“Redzam, ka investori ir aktīvi un meklē pievilcīgāko atdevi. Taču vienlaikus tirgus ir atgriezies pie fundamentāliem jautājumiem: kā darbojas aizsardzības mehānismi? Kas notiek, ja tiek pārkāptas emisijas dokumentos noteiktās saistības? Cik ātri tiek pieņemti lēmumi?” saka Eva Suduiko, COBALT partnere un zvērināta advokāte.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Igaunijas kapitāla tirgus 2025. gadā: obligācijas, akciju izslēgšana no tirgus un piesardzīgs optimisms nenoteiktības apstākļos

Marina Kotkas, partnere, COBALT Igaunija; Georg Kuusik, vadošais speciālists, COBALT Igaunija,09.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gadā Igaunijas kapitāla tirgū turpinās tendences, kas aizsākās 2023. gada beigās un 2024. gadā – gandrīz pilnīgs jaunu emitentu trūkums akciju tirgū, salīdzinoši aktīvāks obligāciju tirgus, kā arī paaugstināta aktivitāte akciju atpirkšanas piedāvājumu un akciju izslēgšanas no tirgus jomā.

Skaitļos izteikti 2025. gada rezultāti ir nedaudz labāki nekā 2024. gadā – Nasdaq Tallinn First North alternatīvajā tirgū notika viens sākotnējais akciju publiskais piedāvājums (IPO) – Primostar Group, kamēr 2024. gadā IPO nebija vispār, un līdz šim ir īstenoti 10 publiski obligāciju piedāvājumi, salīdzinot ar 7 piedāvājumiem 2024. gadā.

Tajā pat laikā, 2025. gadā Baltijas Oficiālais saraksts ir sarucis, jo PRFoods tika pārcelts uz Baltijas otro sarakstu, kā arī tika izteikti vairāki akciju atpirkšanas piedāvājumi.

Akciju atpirkšanas un izslēgšanas no tirgus vilnis

Akciju atpirkšanas piedāvājumu tendence aizsākās 2024. gadā ar brīvprātīgajiem piedāvājumiem Tallink Group un Nordic Fibreboard. Tie bija saistīti ar grupas restrukturizācijām vai izmaiņām īpašnieku struktūrā, nevis ar uzņēmumu izslēgšanu no biržas. 2025. gadā tika pabeigta Enefit Green – Eesti Energia zaļās enerģijas meitasuzņēmuma, pārņemšana un izslēgšana no tirgus. Enefit Green IPO 2021. gadā bija lielākais IPO Igaunijas vēsturē, kurā piedalījās vairāk nekā 60 000 privāto investoru. Tādēļ tik liela tirgus dalībnieka aiziešana ir būtisks trieciens. To zināmā mērā kompensēja Eesti Energia obligāciju emisija, kas iezīmēja tā debiju vietējā kapitāla tirgū un investoriem piedāvāja alternatīvu ieguldījumu iespēju, cerams, palīdzot saglabāt šo investoru aktivitāti. Tendence izslēgt kotētos uzņēmumus no biržas turpinās arī novembrī, kad tika paziņots par nodomu ar brīvprātīgu akciju atpirkšanas piedāvājumu iegādāties Ekspress Grupp akcijas ar mērķi pēc sekmīgas pārņemšanas tās izslēgt no tirgus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gadā Latvijā nodarbināti bija 64,5 % jeb 883,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2024. gadu, nodarbinātības līmenis nedaudz pieaudzis – par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 5,6 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita palielinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2025. gadā bija 6,6 tūkstoši.

2025. gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 30,8 %, kas, salīdzinot ar 2024. gadu, ir palielinājies par 0,9 procentpunktiem. Nodarbināti bija 57,6 tūkstoši jauniešu (2024. gadā – 56,2 tūkstoši).

2025. gadā 45,5 tūkstoši nodarbināto strādāja arī blakusdarbā, proti, līdzās pamatdarbam strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 2,1 tūkstoti jeb 4,8 % vairāk nekā 2024. gadā. Blakusdarbā strādājošo īpatsvars 2025. gadā bija 5,2 % – par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā 2024. gadā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 201 pasaules valsti, kamēr importēja no 167 valstīm, informē Centrālajā statistikas pārvalde.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2025. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 19,54 miljardus eiro, kas ir par 698,1 miljonu eiro jeb 3,7% vairāk nekā 2024. gadā, bet importa - 23,19 miljardus eiro, kas ir par 1,5 miljardiem eiro jeb 6,9% vairāk. Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,73 miljardus eiro, kas ir par 2,2 miljardiem eiro jeb 5,4% vairāk nekā 2024. gadā.

Eksporta pieaugums vērojams tādās preču grupās kā minerālprodukti - par 353,5 miljoniem eiro jeb 24,7%, dzīvi dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti - par 212,3 miljoniem eiro jeb 22,4%, kā arī mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas - par 135,6 miljoniem eiro jeb 4,7%. Savukārt samazinājums bija tādās preču grupās kā augu valsts produkti - par 66,4 miljoniem eiro jeb 5,1%, kā arī koks un tā izstrādājumi, kokogle - par 38,1 miljonu eiro jeb 1,3%.

Eksperti

Neļaujiet sevi apmānīt…

Aleksejs Švedovs, AS “Olerex” un SIA “Kool Latvija” stratēģijas vadītājs,07.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

„Pirmie secinājumi par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai liecina par nepieciešamību ieviest virspeļņas nodokli, pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS)…. Tas, pēc viņa teiktā, ir risinājums, lai palīdzētu mazumtirgotājiem ievērot to, ko viņi paši ikdienā saka, proti, ka viņu ikdienas cenas ietekmē pasaules birža…

Ministrs pauda, ka pasaules biržās degvielas cenas samazinās, bet Latvijā to nenovēro. "Degvielas mazumtirgotājiem ir vērts pārdomāt savu biznesa politiku, jo šobrīd vārdi neiet kopā ar darbiem," sacīja Valainis.”

Izskatās, ka kāds ir maldinājis ministru un turpina maldināt sabiedrību.

Ministrs runā par biržu!!!, nevis par fizisko naftas produktu tirgu, kura rādītājs ir S&P Global aģentūras Platts kotācijas. Biržas tirgus, ko dēvē arī par „papīra” tirgu, atšķiras no fiziskā tirgus, jo tur naftas produkti nav prece, bet gan investīciju aktīvs vai instruments, ko var izmantot gan spekulācijām, gan risku apdrošināšanai. Taču degvielas tirgotāju iepirkuma cena Latvijā netiek noteikta pēc biržas cenām, bet gan pēc cenu formulām, kas balstās uz S&P Global aģentūras Platts kotācijām.

Investors

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pārsvarā pieaug, naftas cenas krītas

LETA/AFP,16.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās, ASV prezidentam Donaldam Trampam mīkstinot savu retoriku par Irānu.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās ceturtdien kritās par vairāk nekā 4% pēc tam, kad Tramps trešdien izteicās izvairīgi par iespējamu ASV militāru intervenci Irānā.

Naftas cenas iepriekšējās dienās bija kāpušas, Trampam izsakoties par došanos "palīgā" Irānas tautai, lai izbeigtu varas iestāžu brutālo cīņu pret demonstrantiem. Šie izteikumi raisīja bažas par iespējamiem traucējumiem globālajās naftas piegādēs.

Visi trīs Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kāpumu.

Investīciju banku "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs" akciju cenas palielinājās attiecīgi par 5,8% un 4,6% pēc ziņojumiem par labu peļņu, pieaugot ieņēmumiem, kas saistīti ar uzņēmumu apvienošanos un iegādi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BEA World (Best event award) konkursā, kurā tiek apbalvoti gada labākie pasākumi pasaulē un, kurš tiek uzskatīts par pasākumu industrijas Oskaru apsteidzot Ferrari, Netflix un Olimpisko spēļu rīkotājus aģentūra Luka un tās vadītāja Inese Lukaševska par tās rīkoto pasākumu Dvēseles stīgas ieguvusi pasaules preses Grand Prix un divas sudraba godalgas.

Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad aģentūrai no Latvijas izdodas iegūt augstāko novērtējumu.

BEA World konkursam, kurš šogad Romā svinēja savu 20. gadu jubileju tika pieteikti 470 pasākumi no 40 valstīm un četriem kontinentiem. Konkursam darbus bija iesnieguši pasaulē vadošie zīmoli: Netflix, Ferarri, Bvlgari, dažādu valstu Expo paviljoni Osakā, kā arī tika pieteikti pasaule lielākie kultūras un sporta notikumi: FIFA Pasaules kausa atklāšanas un noslēguma ceremonijas, Amerigo Vespuči pasaules tūre, Formula 1 Grand Prix tūres, Paralimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijas, kā arī tika prezentēti lielākie kultūras notikumi. Aģentūra Luka konkursā triumfēja ar pasākumu “Dvēseles stīgas”, iegūstot divas sudraba godalgas un pasaules preses Grand Prix, kas līdz šim nebija izdevies nevienai aģentūrai no Latvijas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) neatbalsta nebanku kreditēšanas uzraudzības funkcijas nodošanu Latvijas Bankai, informē EM.

EM norāda, ka Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums "Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu" nav datos balstīts un pamatots, ieguvumi komersantiem nav skaidri un ziņojumā nav konstatēta problemātika esošajā patērētāju tiesību uzraudzībā.

Piedāvātais skatījums, kurā uzraudzības maksas samazinājums tiek pasniegts kā galvenais ieguvums, nesniedz pilnīgu izmaksu attēlojumu un reformas rezultātā uzraudzība var pat sadārdzināties. Uz to ir norādījis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sagatavotajā atbildes vēstulē FM, kurā tas lūdz sniegt papildu skaidrojumu par PTAC 2026. gada 3. februāra vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu komisijai minēto informāciju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pieņems lēmumu nebanku kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai, būtisks jautājums būs pārejas perioda ilgums, jo šādas izmaiņas prasītu grozījumus vairāk nekā 20 likumos, norādīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Zaiga Liepiņa.

Viņa skaidroja, ka sākotnēji valdībai jāizvērtē Finanšu ministrija (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iespējamiem ieguvumiem un riskiem, kas saistīti ar uzraudzības funkcijas maiņu. Pēc Liepiņas teiktā, līdz šim ziņojumā šāds izvērtējums, viņasprāt, nav veikts.

Pašlaik 11 PTAC darbinieki nodarbojas ar nebanku kreditētāju uzraudzībā, kuru nodarbināšana valsts budžeta izmaksās veido ap 400 000 eiro. Liepiņa uzsvēra, ka tie ir kvalificēti speciālisti, kurus PTAC vēlētos turpmāk iesaistīt citās uzraudzības jomās.

"Taču pagaidām valdības lēmuma nav, un es nekādā veidā negribu demotivēt PTAC darbiniekus, jo šis strīds un neskaidrība darbam nepalīdz. Tas viss rada stresu," minēja Liepiņa.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gadā saražots 90,2 tūkstoši tonnu gaļas, kas ir par 0,4 tūkstošiem tonnu jeb 0,5 % mazāk nekā 2024. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Ražošanas apjoms pieauga cūkgaļai – par 1,9 %, putnu gaļai – par 1,6 %, savukārt samazinājums vērojams liellopu gaļai – par 9,4 %, aitu un kazu gaļai – par 16,7 %.

2025. gada beigās dējējvistu skaits pieauga par 952,5 tūkstošiem jeb 26,8 %, saražoto olu apjoms pieauga par 107,1 milj. jeb 12,5 %. No kopējā saražoto olu daudzuma 97,6 % bija vistu olas (2024. gadā 97,1 %). Vidēji no vienas dējējvistas ieguva 304 olas, kas ir par 1,0 % vairāk nekā 2024. gadā.

Gaļas ražošanas struktūrā lielākais īpatsvars bija putnu gaļai (43,3 %) un cūkgaļai (39,0 %). Liellopu gaļas īpatsvars samazinājies no 18,6 % 2024. gadā līdz 16,9 % 2025. gadā.

Dzīvo cūku eksports 2025. gadā pieauga par 8,0 tūkstošiem jeb 3,0 % salīdzinājumā ar 2024. gadu. No kopējā eksportēto cūku skaita 76,8 % bija sivēni tālākai nobarošanai (2024. gadā – 81,9 %). Importēto cūku skaits samazinājās par 28,6 tūkstošiem jeb 14,0 %.

Eksperti

Institucionāla uzrauga maiņa nav vienlīdzības zīme labākai uzraudzībai

Tīna Lūse, "Fintech Latvija" asociācijas vadītāja,19.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku finansētāju nozares ieskatā patērētāju aizsardzības efektivitāti un uzņēmumu darbības efektivitāti nenosaka uzraugošās iestādes nosaukums, bet gan konkrēti instrumenti, pieeja uzraudzībā un vienlīdzīgi noteikumi visiem tirgus dalībniekiem.

Nebanku kreditēšanas nozare ir gatava konstruktīvai sadarbībai ar politikas veidotājiem un jebkuru no uzraugošajām iestādēm, lai panāktu līdzsvarotu un efektīvu regulējumu, kas veicinātu patērētāju aizsardzību un finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību un balstītos uz datos pamatotiem lēmumiem, vienlīdzīgu konkurenci un praktiskiem uzlabojumiem informācijas apritē.

Nozare atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas un Latvijas bankas viesto skaidrību par banku asociācijas lobēto prudenciālās uzraudzības piemērošanu nebanku kreditētājiem. Šeit esam vienisprātis ar Latvijas banku, kura, līdzīgi kā nozare, norādījusi, ka banku un nebanku kreditētāju darbības modeļi būtiski atšķiras. Vienkāršoti runājot, bankas aizdod no klientiem noguldījumos piesaistīto naudu, savukārt nebanku sektors - savu vai no citiem, tai skaitā bankām, aizņemto naudu. Tāpēc prudenciālās uzraudzības piemērošanai, kas pamatā vērsta uz noguldītāju interešu un finanšu stabilitātes nodrošināšanu, un kas būtu viens no faktoriem, kas palielinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, nav pamata.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības saspīlējuma samazināšanās pazīmēm un lielākoties labu uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas.

Zelta cena kritās par vairāk nekā 6% pēc tam, kad tā pēdējā laikā bija pieaugusi līdz jauniem rekordiem. Sudraba cena samazinājās par vairāk nekā 8%.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga līdz jaunam rekordam, nedaudz palielinājās arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās.

"Peļņa turpina būt par boju šim tirgum. Ir skaidrs, ka mums ir vide, kurā kompānijām ir iespēja uzplaukt," sacīja "Innovator Capital Management" analītiķis Tims Urbanovičs.

ASV autobūves koncerna "General Motors" (GM) akcijas cena pieauga par aptuveni 15%.

Parīzes biržas indekss sasniedza jaunus tirdzniecības dienas un biržas slēgšanas brīža rekordus, ko veicināja finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Edenred" akcijas cenas palielināšanās par aptuveni 20% pēc negaidīti laba apgrozījuma.

Investors

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pārsvarā pieaug, naftas cenas krītas

LETA--AFP,24.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka viņš pēc "ļoti labām un produktīvām sarunām" ar Teherānu devis rīkojumu apturēt iespējamos triecienus Irānas enerģētikas infrastruktūrai.

Uzreiz pēc Trampa paziņojuma sociālo mediju platformā "Truth Social" jēlnaftas cenas kritās par vairāk nekā 14%, bet kritums vēlāk saruka, kad Irāna noliedza, ka notikušas sarunas ar ASV.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā dienas gaitā saruka par 10,9% līdz 99,94 ASV dolāriem par barelu, bet WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā kritās par 10,3% līdz 88,13 dolāriem par barelu.

Fakts, ka Tramps izteicās par visu triecienu Irānas spēkstacijām un enerģētikas infrastruktūrai atlikšanu uz piecām dienām, "'nozīmē, ka mēs varētu pieredzēt papildu kāpumu [akciju trgos] šonedēļ", sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Āzijas biržās, kur tirdzniecība beidzās pirms Trampa paziņojuma, nedēļas pirmajā dienā akciju cenas krasi saruka.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi aizvien biežāk izvēlas piesaistīt finansējumu biznesa attīstībai ar obligāciju emisiju palīdzību, un investori meklē iespējas diversificēt savus portfeļus. Šajā kontekstā Signet Bankas grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Signet Asset Management Latvia 2025. gadā izveidoja Signet Bond Fund – pirmo atvērtā tipa uzņēmumu obligāciju fondu Baltijas reģionā. Fonda galvenais mērķis ir piedāvāt ieguldītājiem gūt labumu no sava reģiona uzņēmumu finansēšanas, vienlaikus atbalstot gan pašmāju kapitāla tirgus attīstību, gan Baltijas valstu tautsaimniecību izaugsmi.

Fonds sniedz iespēju sākt ieguldīt ar 100 EUR, un padara vienlīdz pieejamu Baltijas obligāciju tirgu kā iesācējiem, tā pieredzējušiem ieguldītājiem. Fondā tiek iekļautas obligācijas no perspektīviem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem.

Fonda struktūra un darbības principi

Saskaņā ar fonda dokumentiem vismaz 85% no aktīviem tiek ieguldīti Baltijas emitentu obligācijās, kas nozīmē, ka fonds koncentrējas uz reģionālajiem uzņēmumiem – gan kredītiestādēm, gan ražošanas vai pakalpojumu nozares pārstāvjiem, kuru galvenie biroji atrodas vai kuru vērtspapīru emisija notiek Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pašlaik 100% fonda aktīvu ir orientēti uz Baltiju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās bažās, ka privāto kredītu problēmas var nomākt ASV reģionālās bankas, papildinot bažas par tirdzniecības saspīlējumu un ASV valdības darba apturēšanu. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Volstrītā akciju cenas dienas sākumā pieauga, bet ap dienas vidu šī tendence mainījās un tās sāka kristies. Visi galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Āzijas un Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Parīzes biržas indekss palielinājās pēc tam, kad Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī parlamentā izturēja divus uzticības balsojumus.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, neraugoties uz datiem par vāju Lielbritānijas ekonomikas izaugsmi.

"Nestle" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 9% pēc šī Šveices pārtikas milža paziņojuma, ka tas nākamo divu gadu laikā likvidēs 16 000 darbavietu visā pasaulē.

"United Airlines" akcijas cena saruka par 5,6% pēc ziņojuma par peļņas samazināšanos augstāku izmaksu dēļ.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties kritās, atkal sarūkot tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām, kamēr tirgi gaidīja svarīga ASV inflācijas rādītāja publiskošanu piektdien.

"Apple", "Amazon" un "Meta" bija starp lielajām tehnoloģiju kompānijām, kuru akcijas zaudēja vairāk nekā 2% no vērtības. Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2%.

Investori gaidīja ASV patēriņa cenu inflācijas (CPI) datu publiskošanu par janvāri, kas varētu sniegt norādes par potenciālām procentlikmju pazemināšanām.

Eiropā Parīzes biržas indekss noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu, tās gaitā sasniedzot jaunu rekordu. Londonas biržas indekss pakāpās līdz jaunam rekordam, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu. Frankfurtes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

Vācijas rūpniecības milža "Siemens" akcijas cena pieauga par 5,8%, uzņēmumam paaugstinot prognozi šim gadam pēc labiem pirmā ceturkšņa rezultātiem, kurus veicināja izdevumi mākslīgā intelekta jomā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās pēc tirdzniecības sesijas, kurā dominēja bažas par neskaidro situāciju ar ASV muitas tarifiem un mākslīgā intelekta (MI) potenciālu triecienu tradicionālajiem uzņēmumiem.

Akciju cenas piektdien bija kāpušas, tirgiem reaģējot uz ASV Augstākās tiesas atzinumu pret prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem un Trampa atbildi uz to, paziņojot par papildu "10% globālā tarifa" noteikšanu tirdzniecības partneriem.

Tirgos pirmdien bija pesimistiskāks noskaņojums pēc tam, kad Tramps nedēļas nogalē palielināja jauno tarifu no 10% līdz 15%.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pirmdien kritās par vairāk nekā 1%.

Eiropas Parlaments (EP) pirmdien nolēma atlikt balsojumu par Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās apstiprināšanu, pieprasot skaidrību par jaunajiem tarifiem.

Analītiķi norādīja arī uz bažām par MI ietekmi uz tradicionālajiem uzņēmumiem, kā arī potenciālu ASV militāro triecienu Irānai risku.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, bet naftas cenas kritās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, ka karš Tuvajos Austrumos varētu beigties dažu nedēļu laikā.

Volstrītas galvenie indeksi pieauga, turpinot iepriekšējās dienas kāpumu. Eiropā Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi palielinājās par vairāk nekā 2%, bet Londonas biržas indekss - par 1,9%.

Āzijas biržās akciju cenu kāpums bija krasāks - par vairāk nekā 8% Seulas biržā un par 5% Tokijas biržā.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās, tomēr noslēdzot tirdzniecības sesiju virs 100 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Tramps otrdien pateica, ka ASV varētu pabeigt militārās operācijas Irānā "divu, varbūt trīs nedēļu laikā", un apgalvoja, ka Irāna mēģina panākt pamieru. Teherāna šo apgalvojumu noliedza.

Baltais nams paziņoja, ka Trampa uzruna valstij trešdienas vakarā "sniegs svarīgu jaunāko informāciju par Irānu".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās bez vienotas tendences, tirgu dalībniekiem izvērtējot uzņēmumu peļņu un tehnoloģiju sektora perspektīvas pirms svarīgu ekonomikas datu publiskošanas.

ASV investori bija piesardzīgi, jo ASV mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī saglabājies novembra līmenī, liecināja Tirdzniecības ministrijas otrdien publiskotie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī palielināsies par 0,4%.

Trešdien ir gaidāma ASV nodarbinātības datu publiskošana. To publiskošana pagājušajā piektdienā tika atlikta īslaicīgas ASV valdības darba apturēšanas dēļ. Investori arī gaida ASV inflācijas datu publiskošanu šonedēļ.

"Šī ir liela nedēļa ekonomikas datiem, ar jauniem rādītājiem patēriņa, darbavietu un inflācijas jomās. Līdzšinējais tonis tomēr radījis vilšanos," sacīja "eToro" ASV investīciju analītiķis Brets Kenvels.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences, bet ASV akciju tirgi bija slēgti, jo ASV bija brīvdiena - Prezidentu diena.

Āzijas biržās tirdzniecības apjomi bija nelieli pirms lunārā Jaungada brīvdienām. Šanhajas, Seulas un Taibei biržas bija slēgtas, bet Honkongas un Singapūras biržās bija saīsināta darba diena.

Investoru uzmanība šonedēļ tiks pievērsta uzņēmumu peļņai, sacīja "Interactive Investor" tirgu pārzinis Ričards Hanters.

Akciju tirgi izrādīja stabilizācijas pazīmes pēc krituma tehnoloģiju sektorā pagājušajā nedēļā, kad tirgu dalībnieki reaģēja uz augošām bažām par milzu ieguldījumiem mākslīgā intelekta (MI) infrastruktūrā un neziņu, vai un kad šie ieguldījumi atmaksāsies.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average", "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pirmdien nemainījās, jo valstī bija brīvdiena - Prezidentu diena.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās piektdien pārsvarā kritās, beidzoties nedēļai, kas bija ģeopolitisku notikumu pilna.

Eiropas biržās akciju cenas saruka, un tām pārsvarā sekoja arī akciju cenas Volstrītā. Pirmdien galvenās ASV biržas būs slēgtas, jo valstī būs brīvdiena - Mārtina Lutera Kinga diena.

"Fakts, ka ASV tirgi būs slēgti līdz otrdienai naidīgas ģeopolitiskas vides apstākļos, iespējams, arī ir akciju cenu kāpumu atturošs faktors," teikts "Briefing.com" analītiķa Patrika O'Hēra piezīmē klientiem.

Ziņu virsraksti fokusējās uz ASV prezidenta Donalda Trampa atbildi uz Irānas vēršanos pret protestētājiem, viņa administrācijas plāniem pārņemt Grenlandi un plāniem kontrolēt Venecuēlas naftu.

ASV biržu indeksi nedēļas gaitā mēreni samazinājās. Indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,1% piektdien un par 0,4% nedēļas gaitā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, bet naftas cenas stabilizējās. Āzijas biržās akciju cenas ievērojami kritās bažās par ASV-Irānas kara uzkurinātu inflāciju.

Nedēļas sākumā naftas un gāzes cenas bija ievērojami kāpušas, jo kara dēļ praktiski apstājās satiksme Hormuza jūras šaurumā, pa kuru tiek veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu. Šis kāpums uzkurināja bažas par inflāciju, kas var apslāpēt ekonomikas izaugsmi.

ASV prezidents Donalds Tramps centās mazināt bažas, otrdien paziņojot, ka ASV karaflote ir gatava nepieciešamības gadījumā eskortēt naftas tankkuģus Hormuza šaurumā un ka ASV apdrošinās šos pārvadātājus.

Tas palīdzēja naftas cenām stabilizēties trešdien, kad Ņujorkas un Londonas biržās jēlnaftas cena maz mainījās.

Volstrītas galvenie indeksi trešdien pieauga. Analītiķi atzina, ka investoru noskaņojumu uzlaboja arī tas, ka ASV privātajā sektorā februārī radīti 63 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts straujākais kāpums kopš pērnā gada jūlija.

Bankas

Kazāks: Nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga

LETA,19.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.

Finanses

Akciju un obligāciju emisijās Latvijā pērn piesaistīti kopumā 1,5 miljardi eiro

LETA,25.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā piesaistītais finansējums akciju un obligāciju emisijās pagājušajā gadā bija kopumā aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas ir vēsturiski labākais rādītājs, trešdien, prezentējot Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru teica "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Pērn notika 32 obligāciju sākotnējās izvietošanas darījumi, kas arī ir rekords. Latvijas akciju emitentu kopējā kapitalizācija sasniedza 583 miljonus eiro.

Idelsons skaidroja, ka apjomu būtiski veicināja AS "Latvenergo" obligāciju emisija 400 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus Idelsons atzina, ka akciju tirgū pērn Latvijā nav bijis neviens akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO), bet visās Baltijas valstīs - tikai viens.

Pēc Idelsona skaidrotā, tipiskais emitents ir kompānija ar apgrozījumu no 15 miljoniem līdz 100 un vairāk miljoniem eiro, ar pozitīvu EBITDA vismaz viena miljona līdz 20 miljonu eiro apmērā, un vairāk nekā 100 darbiniekiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 15,173 miljardi eiro, kas ir par 194 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gadā bija par 768,8 miljoniem eiro jeb 5,3% lielāki nekā 2024. gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2025. gadā veidoja 14,369 miljardus eiro, kas ir par 183,3 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 11,948 miljardus eiro, kas ir par 202,8 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,421 miljarda eiro apmērā, kas ir par 19,5 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 803,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,7 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.