Šā gada jūlija sākumā nodokļu parādnieku kopējais parāda apjoms sasniedza 583,25 milj.eiro, tostarp 59 uzņēmumiem nodokļu parāda apjoms pārsniedza miljonu eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Analizējot gan nodokļu parāda apjomu, gan arī parādnieku skaitu, redzams, ka dinamikai pēdējo deviņu mēnešu periodā bijusi mainīga tendence. Martā nodokļu parādnieku skaits sarucis, bet visaugstākais punkts pēdējo deviņu mēnešu periodā sasniegts maijā, kad reģistrēti nepilni 39 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro. Nākamajā mēnesī nodokļu parādnieku skaits sarucis, savukārt jūlijā atkal līknē iezīmējies kāpums.

Līdzīgi ir arī ar nodokļu parāda kopējo summu, kuras dinamika sasaucas ar nodokļu parādnieku kopējā skaita izmaiņām. Jūlija sākumā Latvijā bija reģistrēti 36,4 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas lielāks par 150 eiro.

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, bet vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes maijā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi uzturlīdzekļu parādniekus vērtē 76% iedzīvotāju, kas ir nenozīmīgs samazinājums par 1% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad uzturlīdzekļu parādniekus nosodīja 77% iedzīvotāju. Lielāks nosodījums pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir sieviešu vidū, kā arī starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – 79%.

Savukārt attiecībā uz nodokļu un nodevu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, nemaksāšanu pašvaldībai iedzīvotāju attieksme salīdzinoši biežāk ir neitrāla vai pat pozitīva. Kopumā nodokļu un nodevu nemaksāšanu negatīvi vērtē tikai 54% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par 2% vairāk nekā pērn. Savukārt gandrīz katrs trešais aptaujātais jeb 29% iedzīvotāju pret nodokļu parādniekiem pauž neitrālu attieksmi. Salīdzinoši mazāks nosodījums pret nodokļu un nodevu parādniekiem ir novērojams starp Latgalē un Rīgā dzīvojošajiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kā arī ģimenēs, kurās sarunvaloda ir krievu.

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45, informē VID.

INFOGRAFIKA: Nodokļu parādnieki var pieteikties atbalsta pasākumam

Nodokļu atbalsta pasākumam šobrīd pieteikušās 1 474 fiziskās un 1 868 juridiskās personas. Lēmums piemērot nodokļu atbalsta pasākumu ir pieņemts 695 fiziskām personām par kopējo summu 1 147 469,12 eiro un 486 juridiskajām personām par kopējo summu – 5 915 132,33. Kopējā summā ietilpst gan pamatparāds, gan nokavējuma un soda nauda.

VID atgādina, ka ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, līdz 2018. gada 2. janvārim var Valsts ieņēmumu dienestā pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam. Tā ievaros, samaksājot nodokļu pamatparādu, tiek dzēstas nokavējuma un soda naudas. Atbalsta pasākumam var pieteikties gan privātpersonas, gan komersanti, aizpildot īpaši tam paredzētu iesniegumu. Nodokļu atbalsta pasākums attiecas uz visiem nodokļu veidiem, izņemot nekustamā īpašuma nodokli un solidaritātes nodokli, neatkarīgi no tā, par cik senu laika posmu nodokļu parāds izveidojies.

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) šodien publicētajā nodokļu parādnieku sarakstā ir iekļauti 52 909 parādnieki, kuru parāds sasniedz 1,202 miljardus eiro.

Ņemot vērā nodokļu maksātāju lielo interesi, VID no šodienas atsāka publicēt nodokļu parādnieku sarakstu, kas ir pieejams VID tīmekļa vietnē un tajā var atrast ikvienu saimnieciskās darbības veicēju, kā arī juridisku personu, kurai šā gada 7.maijā ir izveidojies nodokļu parāds, kas lielāks par 150 eiro.

Tāpat kā pērn septembrī, kad pēdējo reizi tika publicēts lielāko nodokļu parādnieku saraksts, arī maijā saraksta līderis ir mobilo telefonu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Tendem Neman, kura parāds pieaudzis no 43,742 miljoniem eiro septembrī līdz 58,818 miljoniem eiro šogad maijā.

Tendem Neman vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Nikolajs Siņagins. Atbilstoši VID lēmumam kompānijas saimnieciskā darbība pērn februārī apturēta, bet 2017.gada 4.aprīlī pieņemts lēmums par saimnieciskās darbības izbeigšanu.

#Patlaban tiek veikts pēdējais aprēķins, lai pārliecinātos, ka visas kļūdas patiešām ir novērstas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) operatīvi konstatējis kļūdas nodokļu aprēķinos Nodokļu informācijas sistēmā jeb NIS, tāpēc VID Publiskojamo datu bāzes sadaļa Nodokļu parādnieki tika īslaicīgi slēgta, informē VID pārstāve Aļona Zandere.

Tas bija vajadzīgs, lai novērstu nekorektas informācijas publicēšanu un pieejamību lietotājiem. Dažos gadījumos tika konstatēts, ka sistēma parādnieku sarakstā atlasa arī tādus nodokļu maksātājus, kuriem parādu nav.

Lai arī šādu gadījumu ir maz, tiek pārskatīta pilnīgi visa informācija. Šodien datu bāzes sadaļas Nodokļu parādnieki darbība ir atjaunota, taču nodokļu parādu aprēķins par 2018.gada 7.janvāri vēl nav pieejams.

Finanšu ministrija (FM) pagaidām nevērtē Nodokļu atbalsta pasākuma rezultātus, norādot, ka nodokļu parādnieki saistības var nokārtot līdz 2018. gada 2. janvārim.

Nodokļu atbalsta pasākums, kas tika uzsākts 2012. gada 1. oktobrī, bija vienreiz veicams pasākums nokavējuma naudas un 90% soda naudas dzēšanai tiem nodokļu parādniekiem, kas samaksā pamatparādu un 10% ar to saistītās soda naudas. DB ministrijā stāsta, ka pasākums tika piemērots 3009 nodokļu maksātājiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajos nodokļu veidos un 6415 nodokļu maksātājiem attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli.

Saskaņā ar VID sniegto informāciju pieņemti lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo parādu summu 16,73 miljoni latu. DB jau rakstīja, ka no kopējās parādu summas faktiski samaksāti 2,944 milj. latu jeb 17,6%, taču daudz vairāk parādnieku saistības nokārtot nespēj. Proti, ar parādiem aptuveni 5 milj. latu apmērā jau bijušas problēmas – lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu atcelti.

Publisko iepirkumu pretendentu rindas kļūs retākas, jo tajās vairs nevarēs atrasties nodokļu parādnieki un tie, kuri maksā zemas algas , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aptaujātie uzņēmēji jaunievedumus vērtē pozitīvi, tomēr pieļauj, ka tajos būs nepieciešamas korekcijas.

80% algas kritērijs

Izmaiņas paredz, ka pasūtītājiem no 1. augusta ir jāizvērtē, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts – vai pretendenta vai apakšuzņēmēju darba ņēmēju vidējā stundas tarifa likme kaut vienā no profesiju grupām pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējā gada laikā līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai nav mazāka par 80% no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī minētajā periodā. Par to, ka šajā jomā varētu būt probēmas, DB jau rakstīja 25.05.2015., jo dati iepriekš rādīja, ka vidēji 69% no iepirkumu uzvarētājiem darba ņēmēju vidējā stundas tarifa likme vismaz vienā no profesiju grupām nesasniedz 80% no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī 2014. gada jūlijā.

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Jāvērtē banku atbildība par savu klientu darbībām; ar laiku tām var nākties samierināties ar nodokļu administrēšanas funkciju apjoma palielināšanos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielie nodokļu parādi valsts kabatā parasti neatgriežas. Ņemot vērā troksni ap banku klientu skrupulozo anketēšanu (tas gan vairāk attiecas uz koruptīvu darījumu izskaušanu) un bankām uzlikto pienākumu kļūt vērīgākām, grūti iedomāties, kā bankām tomēr paslīd garām to klientu būtisko problēmu simptomi, kas vēlāk summējas pat desmitos miljonu mērāmos nesamaksātos nodokļos. Šo problēmu var vērtēt arī kontekstā ar šā gada aprīlī ieviestajām prasībām, ar kurām noteikts, ka kredītiestādēm Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāsniedz informācija par aizdomīgiem darījumiem un klientu anketēšanas uzsākšanu, kurās tiek «medītas» politiski nozīmīgas personas un ar tiem saistītie cilvēki. Rodas jautājums, vai un kādā mērā būtu vērtējama arī banku atbildība, kuras apkalpojušas, piemēram, arī lielos nodokļu nemaksātājus? DB skaidro, vai bankām vajadzētu ieviest stingrākus kontroles mehānismus, lai identificētu to klientu apdraudējumus valsts finanšu interesēm, piemēram, nodokļu parāda veidā, jo visi lielie nodokļu parādnieki vienlaikus ir arī kādas bankas klienti.

51 nodokļu parādnieks «atskaitīts» no atbalsta programmas

Nodokļu parādnieki, kuri pieteicās nokavējuma un soda naudu dzēšanas pasākumam, līdz 16. februārim ir iemaksājuši 14,6 milj. eiro, tomēr trīs fiziskās un 48 juridiskās personas no šī pasākuma atskaitītas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija.

Jāatgādina, ka 120 000 nodokļu parādnieku bija iespēja divu gadu laikā samaksāt pamatparādu, tādējādi atbrīvojoties no soda un nokavējuma naudas maksāšanas. Šādas iespējas nebūs tiem, kuri ir atzīti par maksātnespējīgiem, kuriem ir apturēta saimnieciskā darbība, kuri ir izslēgti no PVN maksātāju reģistra un nodokļu maksātāja amatpersonas iekļautas riska personu sarakstā vai nodokļu maksātāja adrese ir iekļauta riska adrešu sarakstā.

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Sabiedriskajā ēdināšanā strādājošo uzņēmumu skaits pērn sarucis gandrīz par piektdaļu, turklāt teju vai katram otrajam pēdējā pusgada laikā ir bijis nodokļu parāds.

To rāda SIA Lursoft pētījums. To, ka nozarē notiek savdabīga turbulence, rāda vairāki skaļi atgadījumi, piemēram, ar Kinfield, ar Vairāk saules, iepriekš Gan Bei, kuru pamats ir saistīts ar atbilstošu, pareizu nodokļu nomaksu. Turklāt šai jomai ir vairākas specifiskas nianses, kuras tai rada vairākas blaknes, piemēram, izteikta sezonalitāte un līdz ar to nodarbināto skaita krasas svārstības. Un nenoliedzami, ka šo jomu ietekmē arī potenciālo klientu – apmeklētāju - skaita izmaiņas. Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk, bet, it īpaši Rīgas apkaimē, iekšzemes patērētāju skaita kritumu var kompensēt ar ārvalstu tūristiem, savukārt šāds modelis citviet (ar nelieliem izņēmumiem) īsti nestrādā. Līdztekus šim procesam vēl ir jautājumi saistībā ar izmaksām, to pieauguma apmēriem un vienlaikus arī darbaspēka trūkumu, kas rada savdabīgu kokteili.

Pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana ēdināšanas pakalpojumiem līdz 12% un līdz 5% skābpiena produktiem, maizei, pienam, gaļai, olām pagaidām nenotiks, bet šāda iespēja tiks vētīta nodokļu sistēmas pārmaiņu darba grupā.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Par vairākiem grozījumu punktiem vēl būs diskusijas, un tiks slīpēts to teksts.

Bez citas likmes

Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko piedāvāja ieviest samazināto PVN likmi 5% mācību un oriģinālliteratūras piegādēm pašreizējās likmes 12% vietā. Tie palīdzētu drukāto izdevumu nozarei, kurai samazinās drukāto eksemplāru skaits. J. Stepaņenko atgādina, ka pērn arī Kultūras ministrija par šādu risinājumu runāja, turklāt Latvija esot viena no retajām ES dalībvalstīm, kur piemēro šo PVN likmi lielā apmērā. Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka atzina, ka apstiprinātās nodokļu politikas pamatnostādnēs ir paredzēta nodokļu sloga pārcelšana no darbaspēka uz patēriņa nodokļiem, bez tam PVN likmes samazināšana kopumā radīs par aptuveni 8,7 milj. eiro mazākus ieņēmumus valsts budžetā. Deputāte bija neizpratnē par to, kā var būt situācija, kad Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai adresētajā vēstulē, kuru gatavoja Kultūras un Finanšu ministrija, bija minēts cits ieņēmumu kritums – 3 milj. eiro. S. Āmare-Pilka norādīja, ka tā bija rēķinātā ietekme tikai attiecībā uz e-grāmatām, bet tagad tas ir kopīgais aprēķins gan grāmatām, gan periodiskajiem izdevumiem. Atbildīgās komisijas deputātu vairākums šo priekšlikumu neatbalstīja.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārtraucis publiskot lielāko nodokļu parādnieku sarakstu.

«Atsaucoties uz to, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav ietverta prasība apkopot un publiskot nodokļu maksātāju sarakstu, kurā norādīti nodokļu maksātāji, kas valstij parādā lielas nodokļos nesamaksātas summas, no 2016.gada novembra dati šādā dalījumā netiks publiskoti,» teikts VID mājaslapā publicētajā paziņojumā.

Pēdējo reizi lielāko nodokļu parādnieku saraksts tika publicēts 2016.gada 19.septembrī.

Septembra sākumā 100 lielāko nodokļu parādnieku parāds valsts budžetam bija 293,732 miljoni eiro, kas ir par 0,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tostarp vairāk nekā divu miljonu eiro parāds valsts budžetam bija 30 personām, kas ir par divām personām mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aicinās grozīt likumu Par nodokļiem un nodevām, paaugstinot tajā noteikto nodokļu parādu piedziņas slieksni.

VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča komisijas sēdē stāstīja, ka patlaban šis slieksnis ir 15 eiro, savukārt minimālās bezstrīdus piedziņas izmaksas ir 39 eiro par vienu parādu.

Garanča skaidroja, ka nelielie parādi, kuru piedziņa valstij izmaksā dārgāk nekā atgūtā summa, veido diezgan apjomīgu īpatsvaru kopējā parādnieku skaitā. Tā, piemēram, 37 440 parādnieku parāds ir mazāks vai vienāds ar 15 eiro, bet tie ir 21,1% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējā parāda summa ir 0,12 miljoni eiro.

Savukārt parādnieku, kuru nodokļu parāds ir no 15 eiro līdz 300 eiro, skaits ir 83 042 jeb 46,8% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējais parāds ir deviņi miljoni eiro jeb 2% no kopējā nodokļu parāda apmēra.

Savulaik Latvijā tika pieņēmts lēmums, nosakot, ka no šā gada 1. aprīļa VID nodokļu parādnieku sarakstā ir iekļaujams katrs, kura nenokārtotās saistības pret valsti pārsniedz 100 latus. Tāpat Latvijas valsts likumdošana paredz, ka nodokļu parādnieki nevar piedalīties valsts un pašvaldību rīkotajos iepirkumos.

Protams, var diskutēt par parāda minimālo summu, taču princips ir skaidrs un loģisks – tie, kas nemaksā parādus valstij, nevar cerēt uz nodokļu maksātāju naudu. Tomēr kaut kā tajā visā ir iezagusies pamatīga dubultmorāle... Redz, nodokļu maksātāji ir ne tikai komercuzņēmumi, bet arī dažādas citas organizācijas, tostarp politiskās partijas – arī tās, kas atrodas pie varas un, sākot ar šo gadu, saņem piešprices no valsts budžeta tikai tāpēc vien, ka vispār eksistē.

Interesants ir fakts, ka starp nodokļu nemaksātājiem ir iekļāvusies pie varas esošā Reformu partija (RP). Ja nodokļu parādnieku saraksts liecinātu, ka nenomaksātā summa ir, piemēram, 102 lati, vēl varētu kaut ko runāt par cilvēcisku kļūdu, ne īpaši profesionālu grāmatvedi un tamlīdzīgiem faktoriem, bet RP nav uzskatījusi par vajadzīgu samaksāt valstij nepilnus piecus tūkstošus latu. Tātad iznāk, ka valsts tautsaimniecībai svarīgus lēmumus pieņem nodokļu nemaksātāji, kas turklāt saņem dotācijas no valsts. Un tagad par minēto dubultmorāli – ja jau uzņēmumi, kas ir parādā valstij, nevar piedalīties publiskajos iepirkumos, varbūt būtu tikai godīgi, ja partijas, kas neuzskata par vajadzīgu maksāt nodokļus, nevarētu piedalīties vēlēšanās vai vismaz balsot valdības sēdēs. Nu, nav taču normāli, ka no uzņēmējiem valstī tiek prasīta lielāka atbildība, nekā no politiķiem, kuri turklāt ir pie varas. Šajā sakarā jāatgādina, ka Latvijai jau ir pieredze ar parādniekpartijām. Savulaik pastāvēja tāda Tautas partija, kas likvidējās brīdī, kad saprata, ka neizdosies izvairīties no saistību kārtošanas pret valsti vairāk nekā viena miljona latu apmērā (tiesa gan, šī summa izveidojās KNAB uzrēķina rezultātā). Vienkārši sakot, «uzmeta» valsti un aizgāja. Proti, precedents, kad politpartija sataisa parādus un tad pazūd no skatuves, jau ir. Tagad jautājums ir par to, kā rīkosies partija, kuras dibinātājs savulaik pamanījās atlaist Saeimu – samaksās parādus vai arī ies jau minētās organizācijas pēdās?!

Uzņēmējiem, kuri pretendē uz valsts iepirkumiem, turpmāk būs jābūt nomaksātiem visiem nodokļiem, paredz trešdien Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmums, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstot grozījumus Publisko iepirkumu likumā.

Likumprojekta autori norāda, ka likuma grozījumi nepieciešami, lai veicinātu regulāru nodokļu nomaksu, izskaužot gadījumus, kad nodokļu parādi tiek nomaksāti tikai pēc uzvaras valsts vai pašvaldību iepirkumos. Patlaban likums paredz, ka valsts iestādes nodokļu nomaksu pārbauda tikai uzņēmējam, kurš uzvarējis iepirkuma konkursā.

Valsts un pašvaldību iestādes, pārbaudot visus pretendentus jau iepirkuma sākuma brīdī, izslēgtu no dalības tālākajā konkursā nodokļu nemaksātājus.

Pašreizējā likuma redakcija pieļauj, ka pretendents nodokļus nomaksā tikai tad, ja tiek pasludināts par iepirkuma uzvarētāju. Ja visi uzņēmēji zinātu, ka tiks izslēgti no iepirkuma konkursa par nenomaksātiem nodokļiem, tā būtu motivācija godprātīgi maksāt nodokļus, skaidroja komisijas deputāts un viens no grozījumu iniciatoriem Klāvs Olšteins.

Nacionālo uzņēmēju padome nepiekrīt iepirkumu likuma paredzētajai normai par 150 eiro nodokļu parādu kā iespējamo šķērsli dalībai iepirkumā

Atsaucoties uz ziņu, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstījusi Publisko iepirkumu likuma grozījumu redakciju 3.lasījumam, kur ietverta norma par to, ka iepirkuma izsludināšanas brīdī pretendentam un apakšuzņēmējiem nedrīkst būt nodokļu parādi virs 150 eiro, Nacionālā uzņēmēju padome pauž šādu viedokli:

Nacionālo uzņēmēju padome uzskata, ka iepirkumu konkursos pretendentu vērtēšana būtu jāveic nevis pēc dažiem atsevišķiem kritērijiem, kurus turklāt piemēro visu nozaru uzņēmumiem vienādi, bet vērtējot uzņēmuma darbību kopumā – vai tā vispārīgi korekta un godīga attiecībā pret nodokļu nomaksu un darbinieku sociālo aizsargātību. Tas, ka uzņēmumam kādā brīdī ir nodokļu parāds, kurš pārsniedz 150 EUR, nenozīmē, ka uzņēmums ir ļaunprātīgs nodokļu nemaksātājs. Šādai situācijai var būt dažādi iemesli – sākot ar aizkavēšanos naudas ceļā starp uzņēmuma bankas kontu uz valsts kasi, beidzot ar naudas plūsmas īpatnībām (zināms, ka lielākā daļa rēķinu tiek apmaksāti 30 līdz 90 dienu laikā, turpretī PVN jāsamaksā avansa veidā uzreiz pēc preču saņemšanas).

No labas idejas ienākšanas prātā līdz tās sačakarēšanai nav tāls ceļš ejams – to ir pierādījis Latvijas likumdevējs, sākot ar šā gada 1. aprīli, realizēdams Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzi, kurā publiski būs redzami visi nodokļu parādnieki, kuru savlaicīgi nenomaksātā nodokļu summa būs lielāka par 100 latiem.

Protams, var diskutēt, kāpēc noteiktā summa ir 100, nevis 200 vai 300 lati, bet tas nav galvenais. Pamatdoma ir laba – piemēram, vienojoties par sadarbību ar potenciālo darījumu partneri, uzņēmējam teorētiski tiks dota iespēja VID datu bāzē pārliecināties, vai pretī nesēž nodokļu nemaksātājs. Tāpat, piedaloties valsts vai pašvaldību iepirkumos, uzņēmējam vairs nevajadzētu skraidīt apkārt ar izziņām par samaksātajiem nodokļiem, jo pilnīgi pietiktu, ja attiecīgā iepirkuma slidinātājs palūkotos VID datu bāzē un pārliecinātos, ka attiecīgajam pretendentam parādu pret valsti nav. Lai gan datu bāze jau pēc dažām dienām sāks savu darbu, no visa pārējā tāds čiks vien iznāks.

Būtu nepieciešami grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas pašlaik paredz, ka VID drīkst nepiedzīt parādus, kas ir mazāki par 15 eiro, kas mūsdienās ir ļoti maza summa, intervijā aģentūrai LETA sacīja jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa atzina, ka VID pat nepietiek darba roku to visu izdarīt, un iestāde mērķē uz lielākiem parādiem. "Lai nebūtu tā, ka kāds skrupulozs uzraugs var mums uz to norādīt, tad sāksim ar to, ka arī likumā pasakām, ka šim slieksnim ir jābūt lielākam. Taču lielie parādnieki noteikti ir primārie, ar ko mēs strādājam," sacīja Šmite-Roķe.

Attiecībā uz mazo biznesu Šmite-Roķe skaidroja, ka, ja VID iziet no ēkas Talejas ielā un iet pie kāda, tas noteikti nav viens mazs pārkāpums konkrētā brīdī. Tikai tad, ja uzņēmumam sakrājas daudz mazu pārkāpumu vai divi trīs lieli pārkāpumi, tas ir, izveidojas būtiski riski, tikai tad viņš nonāk VID uzraugu redzeslokā.

Publisko iepirkumu sistēmā gaidāma revīzija, jo Latvijai būs jāpārņem jaunās ES direktīvas prasības, pērn aizsāktais pārmaiņu vilnis neatslābs ne šogad, ne arī nākamgad

Tā Dienas Biznesa sadarbībā ar ZAB Kļaviņš Ellex rīkotajā publisko iepirkumu konferencē atzina Iepirkumu uzraudzības biroja un Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas, kā arī publisko iepirkumu eksperti. Publiskie iepirkumi ir, bija un būs iekārojams kumoss, vēl jo vairāk, ja daudzās jomās tam tiek piemērots dzīvības eliksīra apzīmējums. Tieši tāpēc nav pārsteigums, ka cīņa par to, kurš tad tiks pie šī spēcinošā avota, bieži vien ir nežēlīga – strīdi, pārsūdzības, tiesvedības.

«Publisko iepirkumu pasūtītāju un arī pretendentu dzīvi sarežģī nemitīgas izmaiņas normatīvajos aktos, un arī nākamais gads nebūs izņēmums, jo Latvijai būs jāpārņem jaunās ES direktīvas prasības, tāpēc būs jauni iepirkumu likumi,» uzsvēra Iepirkumu uzraudzības biroja direktore Dace Gaile. Viņa atzina, ka pašlaik darba grupā notiek darbs pie šāda likumprojekta izstrādes. «Nākamajā gadā publisko iepirkumu jomā būs būtiskas izmaiņas, taču jaunievedumi būs arī šogad, un dažas jaunās direktīvas normas parlamentārieši ar grozījumiem normatīvos vēlas iedarbināt jau šogad,» uzsvēra D. Gaile. Proti, no šā gada 1. augusta publiskajos iepirkumos nevarēs piedalīties tie, kuriem nodokļu parāds būs lielāks par 150 eiro. Lai arī nodokļu parādnieki nevarēs startēt iepirkumos, tomēr jāņem vērā, ka nosacījums neattieksies uz tiem, kuriem VID pagarinājis nodokļu samaksas termiņu, un tie nebūs atrodami arī nodokļu parādnieku sarakstā. D. Gaile atgādināja, ka no šā gada 1. augusta elektronisko iepirkumu sistēmā paši pretendenti varēs veikt pārbaudi, vai uz viņiem neattiecas izslēgšanas nosacījumi. «Pērn tika ieviests tā dēvētais zaļais publiskais iepirkums, turklāt kopš pērnā gada nogales iepircēji var nepiemērot likuma normas pārtikas produktu iepirkumiem līdz 42 000 eiro, ja piegādātāja izvēlē tiek ņemti vērā vides kritēriji,» uz nemitīgo jauninājumu maratonu norāda D. Gaile. Lai arī bija jautājums par vietējo uzņēmēju (nodokļu maksātāju) priekšrocībām, tomēr normatīvajos aktos nekādu īpašu priekšrocību vietējiem ražotājiem neesot un tādus iestrādāt arī neesot iespējams, jo to liedzot ES nosacījumi. Tomēr visu normatīvos aprakstīt nevarot un tos ar saturu piepilda paši pasūtītāji.

Lielāko 100 nodokļu parādnieku parāds valsts budžetam 1.maijā bija 295,5 miljoni eiro. Desmit lielāko parādnieku vidū ir divas privātpersonas un astoņi uzņēmumi, liecina informācija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskajā datubāzē.

Maija sākumā 31 lielākā parādnieka - uzņēmumu un privātpersonu - saistības pret valsti pārsniedza divu miljonu eiro robežu, bet 84 no 100 lielākajiem parādniekiem parāds pārsniedz vienu miljonu eiro.

Nodokļu parādnieku sarakstā VID ierindojis arī tādus pazīstamus uzņēmumus kā AS Dzintars, SIA Nemo Holdings, kā arī SIA Pilsētmāju institūts Urban Art.

Nodokļu parādnieku sarakstā ir virkne fizisku personu, tostarp zināmu uzņēmēju un zemes īpašnieku.

10 lielākie nodokļu parādnieki uz 2016.gada 1.maiju - raksta galerijā!

Pērn realizētā nodokļu atbalsta pasākuma rezultātā valsts budžets pakāpeniski saņems 15, 8 milj. Ls, bet pašvaldību budžetus papildinās 2, 4 milj. Ls, kurus apņēmušies samaksāt nekustamā īpašuma nodokļa parādnieki.

Kopumā nodokļu atbalsta pasākumam, kura ietvaros, apņemoties noteiktā laikā dzēst nodokļu pamatparādu, parādniekiem tiek dzēsta aprēķinātā nokavējuma un soda nauda 90 % apmērā, ir pieteikušās 1649 juridiskās personas un 1335 fiziskās personas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija.

Saskaņā ar VID aplēsēm, vislielākie nodokļu parādi, kuru tiks dzēsti atbalsta pasākuma ietvaros, ir izveidojušies par pievienotās vērtības nodokli. Tie sniedz 6,3 milj. Ls. 4, 7 milj. Ls lieli ieņēmumi budžetā tiks nodrošināti, parādniekiem dzēšot parādus par iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet 3, 8 milj. Ls lielus ieņēmumus varētu dot sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu dzēšana.