Enerģētika

Energoefektivitāte ir svarīga ikvienam

Sandris Točs, speciāli DB, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Prakse pierāda, ka nereti klienti, plānojot jaunu pieslēgumu, aprēķina nepieciešamo jaudu ar zināmu rezervi

Tā rezultātā tiek pieteikta divas vai līdz pat trīs reizes lielāka jauda, nekā tas nepieciešams, intervijā DB saka a/s Sadales tīkls (ST) klientu vadības direktors Imants Krūmiņš.

Uzņēmumam ir savs attīstības skatījums, taču kā jūs noskaidrojat to, ko no jums sagaida klienti?

Lai noskaidrotu klientu viedokli par ST sniegtajiem pakalpojumiem, apmierinātību un iespējamām vajadzībām nākotnē, jau trešo gadu pēc kārtas mēs veicam padziļinātu klientu apmierinātības indeksa pētījumu. Arī agrāk esam veikuši kvalitātes kontroles aptaujas. Pētījuma ietvaros uzdodam klientam jautājumus par viņam svarīgākajiem aspektiem, lai saprastu, kāda ir šī brīža apmierinātība un kas mums nākotnē ir jāuzlabo, pie kā jāpiestrādā. Tāpat ikdienā, nodrošinot individuālu korporatīvo klientu apkalpošanu, klientu vadītāji izzina klientu vēlmes un vajadzības, risina problēmas un konsultē par energoapgādes jautājumiem.

Pētījuma rezultāts – klientu apmierinātības indekss – ļauj ne tikai uzzināt mūsu klientu apmierinātību, bet sniedz arī iespēju salīdzināt mūsu darba rezultātu ar pārējiem pakalpojumu sniedzējiem gan nozares, gan teritorijas griezumā, piemēram, Eiropā vai Baltijas valstīs.

Kādi ir galvenie klientu apmierinātības pētījuma secinājumi?

Apzinot uzlabojamos aspektus un mērķtiecīgi strādājot pie aktivitāšu realizācijas klientu apmierinātības uzlabošanā, redzam, ka tā pamazām sakārtojas. Vienmēr prioritāšu augšgalā būs komunikācija ar klientu, jauna pieslēguma ierīkošana un elektrotīkla drošums.

Parasti pieslēguma process ir brīdis, kurā klients pirmo reizi nonāk kontaktā ar mums. Bet līdz pirmajam kontaktam (kamēr klients vēl tikai plāno jaunu pieslēgumu) ir ļoti svarīgi, kāda ir klientam pieejamā informācija, cik tā skaidri saprotama un cik ērti šis pakalpojums pieejams. Esošajiem klientiem ir svarīgi tas, kā mēs nodrošinām piegādes kvalitāti un drošumu, operatīvu informāciju par pārtraukumiem, plānotajiem darbiem un citām aktivitātēm. Ņemot vērā, ka arvien aktuālāki ir energoefektivitātes pasākumi arī valstiskā mērogā, šī gada klientu pētījuma ietvaros uzdevām papildu jautājumus, lai noskaidrotu klientu paradumus, viedokli par energoefektivitātes pasākumiem un iespējām samazināt savus ikmēneša elektroenerģijas patēriņus. Energoefektivitāte ir svarīga ikvienam, ne tikai uzņēmumam a/s Sadales tīkls. Klients gan savās mājās, gan uzņēmumā var izvērtēt, ko iespējams izdarīt savādāk, lai ietaupītu – nomainīt iekārtas uzņēmumā, mājās nomainīt spuldzīti vai, pērkot kādu jaunu iekārtu, novērtēt, cik tā ir efektīva, ko ar to varu reāli izdarīt, un vai tā ir vispiemērotākā?

Vai klienti zina par iespēju ietaupīt, atsakoties no neizmantotās elektroenerģijas pieslēguma jaudas?

Šajā pētījumā uzdevām arī jautājumu – vai klienti zina un ir dzirdējuši, ka uzņēmumam, atsakoties no savas liekās, neizmantotās pieslēguma jaudas, ir iespējams ietaupīt. Respektīvi, vai klients saprot, no kā veidojas kopējās pieslēguma izmaksas un tarifs, kas viņam būs jāmaksā, ierīkojot pieslēgumu un lietojot elektrību. Tāpēc pieslēguma process ir tas brīdis, kurā klientam ir jāizvērtē, cik liela jauda ir nepieciešama. Izvēloties pareizi nepieciešamo jaudu, klientam ir iespēja samazināt pieslēguma izmaksas, īsā termiņā atgūt ieguldītās investīcijas objektā, kā arī pazemināt ikmēneša maksājumus par Sadales tīkla pakalpojumiem. Pētījuma rezultāti parāda, ka no aptaujātajiem juridiskajiem klientiem gandrīz 2/3 par to nezina un vēl jo mazāk to ir izmantojuši. Lai informētu klientus par šīm iespējām, esam pilnveidojuši uzņēmuma mājaslapu, kā arī klientu pašapkalpošanās portālu e-st.lv. Arī tikšanās reizēs ar klientiem mūsu klientu vadītāji vienmēr aicina objektīvi izvērtēt savam plānotajam patēriņam un biznesa specifikai atbilstošu jaudu. Jauniem pieslēgumiem ir iespējama efektīvās slodzes izmantošana. Vienkāršiem vārdiem runājot, tā ir iespēja atgūt savus sākotnējos pieslēguma ierīkošanas ieguldījumus pie nosacījuma, ja ikdienas jaudas patēriņš atbildīs plānotajam. Prakse pierāda – ir piemēri, ka klientam, kam ir vajadzīgs jauns pieslēgums, to plānojot un veicot aprēķinus, par pamatu tiek ņemta uzstādāmo iekārtu kopējā jauda ar zināmu rezervi, kā rezultātā tiek pieteikta divas vai trīs reizes lielāka jauda, nekā nepieciešama. Tā ir tipiskākā kļūda. Pēc tam sanāk, ka klients vairs nevar atgūt savus pieslēguma procesā ieguldītos līdzekļus caur efektīvās jaudas izmantošanas shēmu.

Ko jūs varat darīt, lai klients tik sāpīgi nekļūdītos, izvēloties jaunu pieslēgumu?

No biznesa viedokļa mēs aicinām klientus skrupulozi izvērtēt savus procesus vienlaicīgai jaudas izmantošanai, tas ir tā sauktais vienlaicīguma koeficients. Tas, protams, ir individuāls dažādās uzņēmējdarbības formās, bet kā viens no svarīgākajiem aspektiem nepieciešamās jaudas aprēķinā. Mēs turpinām klientus informēt un izglītot šajā jautājumā, bet kā liecina pētījuma dati, tikai 27% no aptaujātajiem juridiskajiem klientiem zina, ka atsakoties no neizmantotās elektroenerģijas pieslēguma jaudas ir iespēja ietaupīt. Bet tikai katrs piektais no viņiem to ir izmantojis.

Kādēļ klienti nav izmantojuši šo iespēju kaut arī zina par to?

Trešā daļa klientu uzskata, ka jauda, ko viņi ir izvēlējušies ir optimāla. Viena desmitā daļa domā, ka esošo jauda , ko viņi līdz galam neizmanto, tomēr būs vajadzīga nākotnē. Tie ir ar tirgus attīstību, ar ekonomiku saistīti jautājumi, kas rada cerības, ka jauda būs nepieciešama Tomēr bieži ir tā, ka klients divus trīs gadus «notur» šo jaudu, bet savus biznesa mērķus tā arī nerealizē. Tāpat ir klienti, kuriem izvēlētā jauda nav liela, un viņi iespējamo starpību neuzskata par svarīgu, lai tērētu laiku tās samazināšanai, un, iespējams, šīs izmaksas viņiem tik tiešām nav lielas. Tomēr 16%, no tiem, kas zina par efektīvas jaudas izmantošanas iespēju, atzīst, ka nav tajā iedziļinājušies un par to padomājuši.

Tomēr divas trešdaļas nav dzirdējuši par iespēju ietaupīt, atsakoties no neizmantotās elektroenerģijas jaudas?

Jā, diemžēl divas trešdaļas par to nemaz nav dzirdējuši. Papildus uzdevām jautājumu vai klientiem, kas līdz šim nezināja par šo iespēju, informācija būtu aktuāla no Sadales tīkls puses. 80% atbildēja apstiprinoši. Ik vienā no individuālām tikšanās reizēm vai arī netiešajā komunikācijā ar klientiem (pašapkalpošanās portālā, e-pastos) gan informējam, gan lieku reizi atgādinām par šo iespēju. Arī šāda veida pētījuma ietvaros uzdots jautājums ir veids, kā klientus informēt un mudināt aizdomāties. Pēdējos mēnešos ļoti intensīvi notiek mūsu ikgadējās tikšanās ar pašvaldībām, kurās pārrunājam savus attīstības plānus, mēģinot tos salikt kopā ar pašvaldību aktivitātēm.

Cik lietots klientu vidū ir pašapkalpošanās portāls?

Portāla lietošana noteikti varētu būt daudz lielāka, bet, vērojot tendenci, redzam, ka tā lietojamība klientu vidū tuvākajā laikā noteikti strauji pieaugs. Arī par tā iespējām, pieejamo informāciju un lietošanas ērtumu juridiskos klientus katrā komunikācijas reizē vienmēr informējam. Ik mēnesi portālu lieto ap septiņiem tūkstošiem klientu, atzīstot to par labu un augstu novērtējot portālā pieejamo informāciju par efektīvo slodzi, pieslēguma jaudām vai klientu objektiem, kādi ir patēriņi pa stundām, dienām u.c. informāciju. Ja juridiskajiem klientiem ir klientu vadītājs – šāda informācija ir norādīta portālā pie klienta profila – pakalpojumu vai problēmu jautājumos klients ērti var ar to sazināties.

Vai ir nozares, kurās ir lielākas iespējas efektīvi izmantot jaudu?

Vidēji efektivitāte rūpniecībā ir aptuveni 17%. Tas nozīmē, ka uzņēmumi vidēji savu jaudu izmanto par 17%. Ja uzņēmums fokusējas tikai vienā biznesa virzienā, tam bieži nav iespēju sabalansēt savu patēriņu vienmērīgi, piemēram, pa dienu ražošana strādā, bet nakts stundās nestrādā. Tiem uzņēmumiem, kas strādā trijās maiņās, kā, piemēram, kokapstrādē, patēriņa grafiki ir samērā vienādi visu laiku. Ir uzņēmumi, kuriem ražošanas process ir tik vienmērīgs, ka nav nekādu jaudas iekritienu. Pakalpojumu sfērā vienmērīgums nav tik izteikts. Pa dienu var būt liels patēriņš, bet vakara un nakts stundās patēriņa nav. Principā efektīvi ir arī lielveikali, jo tie no elektroenerģijas patēriņa viedokļa strādā visu diennakti – saldētavas tiek nodarbinātas nepārtrauktā ciklā. Līdz ar to arī lielveikali ir efektīvajā zonā. Tomēr arī lielveikalu segmentā, ja skatāmies konkrētus piemērus, ir izņēmumi, respektīvi, nav efektīvi. Savukārt ir daudznozaru uzņēmumi, kuriem patiesībā ir lielas iespējas sabalansēt elektrības patēriņu noteiktos laika periodos, ja ir tāda vēlēšanās. Ir ļoti svarīgi, ja lielajos uzņēmumos ir enerģētiķi vai darbinieki, kuri atbild par enerģētikas jautājumiem. Bieži vien biznesa vadītājam nav tehniskās kompetences, lai precīzi zinātu, ko un kas cik daudz uzņēmumam vajadzīgs. Ir svarīgi, ka šis uzņēmuma enerģētiķis kā cilvēks no uzņēmuma pats ir «biznesā iekšā». Ne vienmēr ārējais konsultants niansēti izprot, ko uzņēmums dara, kā strādā, kādi ir uzņēmuma mērķi. Mums ir labi piemēri, lieli uzņēmumi, kuri ļoti precīzi seko līdzi saviem patēriņiem pa dienu. Viņi zina, kāda ir pieļaujamā maksimālā slodze uzņēmumā. Viņi labi pārzina, kurā brīdī un kādas iekārtas tiek iedarbinātas, savukārt kurā brīdī ir izslēgtas. Viņi zina, kā darbojas biznesa process, kā balansēt vienlaicīgo patēriņu, palaižot vienu vai otru iekārtu paralēli vai secīgi vienu pēc otras. Šādi uzņēmumi pie jaunu pieslēgumu realizācijas arī ļoti ātri atgūst savas ieguldītās investīcijas. Dažkārt pat pa mēnešiem, nevis gadiem. Ļoti precīzi tiek izrēķināts, kādas jaudas būs vajadzīgas un speciālists – enerģētiķis uzņēmumā ir liela priekšrocība. Diemžēl līdz ar krīzi prakse bija tāda, ka šīs amata vietas bija vienas no pirmajām, ko mēdza optimizēt.

Kas ir tas, kas šajā jomā ir precīzi jāizrēķina, kādēļ ir vajadzīgs saimnieciski kompetents enerģētiķis?

Uzņēmumos bieži vien ir ļoti daudz un dažādas iekārtas. Nereti tās visas ieslēdz uzreiz un vienlaicīgi. Ir bijuši gadījumi, ka elektrība pazūd birojā, bet pēc tam pusi no darba vietām «nevar palaist». Visi datori, visas iekārtas startējas vienlaicīgi, un šajā brīdī pietrūkst jaudas. Savukārt enerģētiķis tam seko līdzi. Tāpēc darba procesu var efektīvi sakārtot. Tā ir arī liela priekšrocība. Respektīvi, jautājums ir par iekārtu efektīvu sabalansēšanu. Ja visas iekārtas slēdz iekšā vienlaicīgi, ir vajadzīga liela palaišanas strāva. Tāpēc jau parasti ir nepieciešama šī lielā jauda – lai, varētu nosegt. Uzņēmums šos savus patēriņa var aplūkot un tiešsaistē iegūt arī mūsu klientu pašapkalpošanās portālā. Tieši enerģētiķa darbs būtu tos analizēt, lai atrastu uzņēmumam saimnieciski efektīvus risinājumus. Tas ir gluži kā internetbanka. Tikai tiek sekots līdzi nevis uzņēmuma naudas plūsmai, bet elektrības patēriņam.

Vai ar jums var konsultēties uzņēmumi, kuriem nav sava enerģētiķa vai arī enerģētiķis ir, bet viņš ir vairāk tehniski, nevis ekonomiski domājošs cilvēks?

Tādas iespējas ir. Mums ir kompetenti klientu vadītāji, kuri noteikti konsultēs, norādot uz neefektīvu patēriņu, izvērtējot pašreizējo elektrības izmantošanu un praktiskās vajadzības un citiem aspektiem. Mēdz būt arī gadījumi, kad nepareizi izvēlēts tarifu plāns. Mūsu mājaslapā ir pieejams tarifu kalkulators, kurā ievadot strāvas lielumu, atļauto slodzi un ikmēneša patēriņu, redzams, kas būs vispiemērotākais. Vērsiet uzmanību, ka pie viena patēriņa, pie vieniem rādītājiem var būt ļoti atšķirīgi maksājumi atkarībā no tarifu plāna. Dažkārt pat klientam nav nepieciešamības veikt būtiskas izmaiņas, bet vēlams primāri novērtēt un paskatīties, – vai izvēlēts visatbilstošākais tarifu plāns savam patēriņam. Prakse rāda, ka vairums klientu, realizējot jaunu pieslēgumu, slodzes jaudu pasūta ar krietnu rezervi, jo kāds ir pateicis, kādas būs iekārtas, klients to jaudu vienkārši sasummē kopā un drošības labad «piemet klāt» vēl katram gadījumam. Tā rezultātā pats klients sūdzas, ka pieslēgums viņam ir ļoti dārgs un izmaksas lielas. Taču, izvēloties atbilstošu jaudu, klientam ir iespējas izmaksas atgūt. Pieslēguma ierīkošana ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kam pievēršam īpašu uzmanību, papildus ikgadējam klientu apmierinātības indeksa pētījumam veicot arī klientu pieredzes aptauju par visiem jauna pieslēguma ierīkošanas posmiem, par informācijas pieejamību un saprotamību pieslēguma ierīkošanas realizācijā, tehnisko pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, kā arī personāla attieksmi. Atgriezeniskā saite sniedz mums iespēju novērtēt un uzlabot esošos pieslēguma ierīkošanas procesa posmus, kā arī rast efektīvākus risinājumus, lai mazinātu kopējo nepieciešamo laiku pakalpojuma realizēšanā. Vēlreiz atgādinu, ka klientiem ir pieejamas ērtas interaktīvās iespējas pašapkalpošanās portālā e-st.lv, kurā redzama pat klienta iesnieguma virzība. Dažkārt gadās, ka pašam klientam piemirstas veikt darbības, kas ir viņa atbildības pusē. Tāpēc mēs monitorējam iesniegumu statusu un klientam par to atgādinām. Arī tehniskajos dokumentos ir Sadales tīkla darbinieka, kas tos izstrādājis, kontaktinformācija, līdz ar to ir iespēja sazināties tieši ar atbildīgo darbinieku. Mēs esam centušies un turpinām darīt visu, lai samazinātu nepieciešamo dienu skaitu jauna pieslēguma realizācijai. Mūs ļoti stimulējis arī pētījums Doing business, kas ļauj izvērtēt pašiem savu darbību, salīdzinot sevi ar citām Eiropas valstīm.

Kādi bija Latvijas rādītāji Doing business pētījumā attiecībā uz jaunu pieslēgumu?

Sākotnēji mūsu rādītāji bija stipri viduvēji – gan pēc dienu skaita, gan izmaksām, gan tā, cik daudz kopumā procesu jāveic, lai varētu pieslēgties tīklam. Šobrīd Latvijas rādītāji ir uzlabojušies, jo mēs esam optimizējuši procesus, kā arī domājam, kā palīdzēt klientam, lai viņš savas atbildības robežās rīkotos efektīvi. Doing business pētījumi ir lieliska iespēja salīdzināt, kā mūsu valsts izskatās starptautiski. Mums kā sadales sistēmas operatoram tas ir ļoti svarīgi, lai spējam nodrošināt labu infrastruktūru, drošu un kvalitatīvu elektroenerģijas piegādi, sniegt uzņēmējdarbībai un tās attīstībai nepieciešamo atbalstu, līdz ar to paaugstināt klientu apmierinātību kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas patēriņa samazināšana ļauj ne tikai ietaupīt finanšu līdzekļus, bet arī palielina energoapgādes drošību, paaugstina enerģētisko neatkarību un samazina piesārņojumu

Energoefektivitāte parasti tiek uzskatīta par rentablāko, mazāk piesārņojošo un vieglāk pieejamo enerģijas taupīšanas iespēju, norāda Ekonomikas ministrijā, uzsverot, ka šis jautājums mūsdienās arvien biežāk nonāk gan uzņēmēju, gan starpvalstu sarunu dienas kārtībā. Energoefektivitātes uzlabošanu uzņēmumā ministrija iesaka sākt ar energoaudita veikšanu.

Ieguvumu netrūkst

Elektroenerģijas izmaksas ir nozīmīga izdevumu daļa daudzos ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos, atzīmē "Elektrum" Energoefektivitātes centra vadītāja Sanita Bilzena, uzsverot, ka energoefektivitāte rada ne vien izpratni par elektroenerģijas patēriņu un galvenajiem to ietekmējošiem faktoriem, bet arī rosina identificēt energoefektivitātes potenciālu un veikt attiecīgos uzlabojumus, lai optimizētu ražošanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau līdz gada beigām valdībai tiks iesniegts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas sola gan nodokļu pārmaiņas, gan dažādu atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Tā forumā Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem 10 gadiem un jau tūdaļ sāksies tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem, jautājumiem un uzlabojumiem var piedalīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

Lai nebūtu pretrunu

«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi jau ilgi ir stāsts par enerģētikas infrastruktūru, par atjaunojamajiem energoresursiem, par iekšējo tirgu un tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību izskaidroja Dz. Kauliņš. Ir radīts priekšstats par enerģētikas savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts lēmums, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts radīs vienu visaptverošu plānu, kurā būtu skarti visi aspekti. Perspektīva jārada desmitgadu ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm, un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi virzās uz viena mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šīs vasaras dienaskārtībā – apsteigt konkurentu

Edgars Kudurs, ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspēja teju vienmēr sākas ar ikdienišķiem, šķietami «nelieliem» lēmumiem.

Ar precīzi noformulētu, viegli uztveramu produkta vai pakalpojuma nosaukumu. Ar savlaicīgi modernizētām tehnoloģijām, ar ieguldījumiem efektivitātē. Ja šie lēmumi nezinātājam paliek apslēpti, to sekas ar laiku kļūst uzskatāmi redzamas ikvienam – no konkurences cīņas izstājas zaudētāji, tie, kas savu nozīmīgā lēmuma mirkli ir nogulējuši. Viens no šādiem izšķirošiem momentiem ir šī vasara, kad ražošanas sektora uzņēmējiem ir unikāla iespēja ieplānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, gudri kombinējot vairākas valsts atbalsta programmas un tādējādi stiprināt savu konkurētspēju mērķa tirgos.

Energoefektivitāte ir joma, par kuru uzņēmēji cenšas nedomāt vai vismaz nedomāt par to katru dienu. Priekšstats, ka tas ir dārgi, lieki, pat nevienam īsti nevajadzīgi un sarežģīti, aizvien vēl ir dzīvs. Taču greizie pieņēmumi mainās, tiklīdz šī joma ir iepazīta rūpīgāk. Jo energoefektivitātē ieguldījumus veikušu uzņēmumu pieredze liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, un energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem. Turklāt, globālie tirgus spēlētāji, piemēram, lai zināmais IKEA un daudzi citi uz saviem piegādātājiem un partneriem pamazām attiecina tos pašus ilgtspējas standartus, kurus ir ieviesuši savā darbā. Energoefektivitāte un uzņēmuma arvien mazāks klimata nospiedums te ir un būs uzmanības degpunktā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 33% Latvijas uzņēmēju pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā

Visbiežāk uzņēmumu veiktie pasākumi saistīti ar pāreju uz efektīvākām iekārtām, kā arī degvielas un siltum- enerģijas taupīšanu, liecina AS Attīstības finanšu institūcijas Altum veiktā uzņēmēju aptauja. Ieguldījumus enerģijas taupīšanas pasākumos visbiežāk veic lielie ražošanas uzņēmumi un būvniecības nozares pārstāvji, tuvākā gada laikā ieguldīt energoefektivitātē plāno katrs piektais uzrunātais uzņēmējs. Plašāk par energoefektivitātes priekšrocībām, trūkumiem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem šodien tiešraidē portālā db.lv diskutēs un pieredzē dalīsies uzņēmēji, nozares pārstāvji un eksperti.

Būtisks ietaupījums

Lai gan situācija uzlabojas un energoefektivitāte pakāpeniski kļūst par uzņēmēju ikdienu, pieredze rāda, ka šie jautājumi joprojām nav komersantu prioritāte, atzīst Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, piebilstot, ka nereti cilvēkiem trūkst izpratnes par energoefektivitātes uzlabojumos veikto investīciju atmaksāšanos. «Uzņēmēji bieži vien labprātāk paliek savā komforta zonā, nosedzot izmaksas un sarūpējot peļņu, taču nedomājot par tālāku attīstību. Tajā pašā laikā to komersantu pieredze, kuri jau ir veikuši ieguldījumus, piemēram, enerģijas patēriņa samazināšanā, liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, tāpēc jāsecina, ka energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem,» pauž R. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži valda uzskats, ka energoefektivitāte ir kas tāds, ko ir uzspiedusi Eiropas Savienība, bet patiesībā aiz šī jēdziena slēpjas daudz kas vairāk.

Tas izskanēja DB sadarbībā ar AS Latvenergo un Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldi rīkotajā konferencē, kas bija veltīta energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijā.

«Jautājums šodien vairs nav par to, kurš tautsaimniecības sektors piedalīsies energoefektivitātes pasākumos. Jautājums ir par to, kā to darīt,» perspektīvu, konferenci atklājot, iezīmēja Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore, piebilstot, ka veiksmīgs uzņēmējs Latvijā jau tagad aktīvi iesaistās gan likumdošanas izstrādē, gan cenšas būt konkurētspējīgs, videi draudzīgs un atrast ekonomiski pamatotus risinājumus. «Problemātiski ir tie gadījumi, kad uzņēmējs sakās visu par energoefektivitāti zinām, lai gan patiesībā viņa zināšanas un izpratne ir visai ierobežotas. Ir reizes, kad energoefektivitātes pasākumiem pat nevajag nekādas sevišķas investīcijas, jo ne vienmēr ir jāpērk kas jauns, reizēm pietiek pārveidot jau esošo. Tas, kas ir svarīgi, lai būtu izveidotas energoefektivitātes līmeņatzīmes un varētu mācīties no efektīvākajiem piemēriem,»norāda D. Blumberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījums apgaismojumā ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai, liecina Dienas Biznesa veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja. Investīcijas apgaismojuma nomaiņā 71,6% aptaujas dalībnieku nosauc kā reāli veiktos ieguldījumus energoefektīvos pasākumos. Nākamie biežākie ieguldījumi ir ēku siltināšanā un logu nomaiņā, ko veikuši 62,2% respondentu, bet 43,3% aptaujāto uzņēmumu norāda, ka investējuši apkures sistēmās

Dienas Biznesa veiktās aptaujas rezultāti parāda reālo situāciju, un tai ir loģisks ekonomisks pamatojums. Apgaismojums ir viens no visvienkāršāk īstenojamajiem energoefektivitātes pasākumiem, kura īstenošanai nepieciešamie ieguldījumi ir mazāki nekā citos, norāda Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs. Apgaismojuma nomaiņā ieguldītie līdzekļi ātrāk tiek atpelnīti, tas pamudina uzņēmējus izšķirties tieši par šādu energoefektivitātes paaugstināšanas soli. Vienā vai divos gados var atmaksāties ieguldītā nauda, atzīst E. Kudurs. Ēku siltināšana un iekārtu nomaiņa ir finansiāli ietilpīgāki ieguldījumi, un to līdzekļu atmaksāšanās periods ir garāks, tādēļ uzņēmēji par šādiem pasākumiem izšķiras, kad redz finansiālas iespējas modernizāciju īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jaunas iekārtas par ietaupītās elektrības cenu

Jānis Goldbergs, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi no trīs uzņēmējiem nezina, kāds ir enerģijas patēriņš uzņēmumā, bet trijos no četriem ražošanas uzņēmumiem nav veikti enerģijas patēriņa mērījumi, sākot energoefektivitātes kreditēšanas stāstu, atklāja Altum Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs

«Altum nav tikai finansētājs un kreditētājs, Altum ir uzņēmēju draugs, kas neatteiks konsultāciju un norādīs, kur vērsties, ja paši nevaram palīdzēt,» konferencē Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? sacīja E. Kudurs.

Altum iespējas

«Mēs varam piešķirt aizdevumu bez nodrošinājuma, kumulēt ar atbalsta programmām, finansējam pat lietotu iekārtu iegādi. Energoefektivitāte atmaksājas, un šeit nav runa tikai par resursu taupīšanu,» uzsvēra E. Kudurs, paskaidrojot, ka apgaismojuma nomaiņa var būt mērķis, ja spuldzīšu birojā ir daudz, tomēr kopumā energoefektivitāte ir daudz plašāks jēdziens par apgaismojumu. Ar to jāsaprot gan ierīču un iekārtu nomaiņa uz efektīvākām, gan ēku siltināšana, gan ražošanas procesu uzlabošana. Altum finansē saules paneļu iegādi rūpniecības uzņēmumiem, ir mobilitātes programma, kas paredz elektroautomašīnu, pat elektrisko skrejriteņu iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Forums uzņēmējiem Vai bizness šodien var atļauties NEbūt energoefektīvs? 10. oktobrī bija apmeklēts gan no valsts, gan uzņēmēju puses, un abas puses domāja vienā virzienā

Motormuzeja konferenču zāli bija pārpildījuši 170 apstrādes ražošanas uzņēmēji, un, kā informēja valsts attīstības finanšu institūcijā Altum, interese bijusi plašāka, tādēļ paredzams, ka līdzīgi forumi un konferences notiks vēl. Forumu atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, tas liecina ne tikai par interesi, bet arī par skaidru vēlmi uzņēmējiem un valdībai strādāt kopā. Pasākumu rīkoja Altum, EM, LTRK un EK, šādi apliecinot gatavību darboties vienoti. Motivācija darbam ir pietiekama, jo Eiropas Savienības budžets energoefektivitātei un klimata pārmaiņu politikai naudu nežēlos, tikai jāprot būs paņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

VIDEO: Energoefektivitāte - viens no konkurētspējas instrumentiem

Db.lv, 13.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes pasākumu īstenošana ļauj ne tikai samazināt eneroresursu patēriņu un līdz ar to arī izmešus, savukārt uzņēmējiem kļūt produktīvākiem, efektīvākiem, konkurētspējīgājiem.

Dienas Bizness rīkotā diskusija par energoefektivitātes pasākumu ieviešanu uzņēmumos Ekonomikas ministrijas un Attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkotā pasākuma "Energoforums 2020" ietvaros.

Diskusijas dalībnieki:

Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības neatkarīgais eksperts ēku energoefektivitātes jomā Aldis Greķis; Attīstības finanšu institūcijas Altum energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs un SIA Ekopilsēta eksperts Jānis Jenerts.

Diskusijas saturs:

00.01.10 - 00.02.45 - Cik daudz energoauditu veikti?

00.02.50 - 00.05.40 - Kādi ir ekspertu secinājumi, veicot daudz energoauditus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoefektivitātes uzlabošanai nodrošina kompleksu atbalstu

Armanda Vilcāne, 01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkurā gadījumā ir vērts domāt par energoefektivitāti: gan iegādājoties jaunas, gan lietotas iekārtas. Ideāls brīdis energoefektivitātes pasākumiem ir, ieejot jaunos tirgos un ģenerējot papildu apgrozījumu

Tas izriet no DB un Altum kopīgi rīkotās diskusijas, kurā piedalījās LMT viceprezidente Laura Keršule, Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, Altum korporatīvās kreditēšanas vadītāja Lija Vītoliņa, kā arī AJ Power valdes loceklis Roberts Samtiņš un Vizulo pētniecības un attīstības direktore Linda Zeltiņa.

Kurām nozarēm prioritāri par energoefektivitāti būtu tagad jādomā?

L. Zeltiņa: Kā ražotājiem mums energoefektivitāte ir ļoti būtiska, jo elektroenerģijas cena atstāj ietekmi uz produktu pašizmaksu. Plānojam šogad visām iekārtām uzstādīt arī viedos skaitītājus, lai monitorētu ražošanas pašizmaksu. Mūsuprāt, mēs tādējādi varēsim būt vēl efektīvāki un pazemināt produkcijas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļa uzņēmēju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus joprojām veic pašu spēkiem, arvien biežāk komersanti palīdzību meklē arī pie profesionāliem pakalpojumu sniedzējiem

To DB norāda gan Ekonomikas ministrijas (EM) un attīstības finanšu institūcijas Altum, gan vairāku enerģētikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs atzīst, ka profesionāļi tiek piesaistīti dažādu apsvērumu dēļ - daļa uzņēmēju labprātāk koncentrējas uz savu saimniecisko darbību, nevis energoefektivitātes uzlabošanu, savukārt citi vēlas gūt garantiju par rezultātu, un profesionāļu piesaiste rada papildu pārliecību, ka viss tiek darīts pareizi.

Uzņemas atbildību

Ir arī situācijas, kad uzņēmēji izvēlas profesionāļu palīdzību, jo to pieprasa finansētājs, skaidro E.Kudurs. «Mūsu pieredze liecina, ka saviem spēkiem komersanti biežāk ievieš vienkāršākus risinājumus, piemēram, nomaina sūkni vai elektromotoru,» atzīmē eksperts. Arī EM novērojumi liecina, ka profesionāļi energoefektivitātes uzlabošanā parasti tiek piesaistīti sarežģītāku pasākumu īstenošanai, piemēram, lai veiktu energoauditu vai ieviestu sertificētu energopārvaldības sistēmu. «Tas vienlaikus nodrošina arī eksperta profesionālu vērtējumu, kas bieži uzrāda risinājumus procesos, kuriem paša uzņēmuma speciālisti nebija pievērsuši uzmanību,» informē ministrijā, uzsverot, ka enerģijas efektīvai izmantošanai būtu jākļūst par katra uzņēmuma prioritāti, tāpēc ir būtiski, lai vadība un darbinieki apzinātos ieguvumus un būtu ieinteresēti energoefektivitātes uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai nenokavētu zaļās ekonomikas vilcienu, jāiesaista uzņēmēji

Reinis Bērziņš - Altum valdes priekšsēdētājs, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nākamgad plānojat apmeklēt vasaras olimpiskās spēles Tokijā, interesanti būtu pievērst īpašu uzmanību ceļiem.

Japāņi savu olimpisko spēļu iespēju ir nolēmuši izmantot ļoti mērķtiecīgi – lai runātu par vides un energoefektivitātes jautājumiem un demonstrētu iespaidīgas tehnoloģijas atjaunojamās enerģijas jomā. Viena no tām būs lielceļos iebūvēti saules enerģijas paneļi, kas tuvina Tokiju tās mērķim līdz 2030. gadam 30% no visa enerģijas patēriņa saražot no atjaunojamās enerģijas avotiem. Ja runā par elektrības ražošanu – tieši Saules enerģijai Starptautiskā Enerģētikas aģentūra tuvāko piecu gadu laikā prognozē visstraujāko izaugsmi.

Tas, ko Latvija noteikti var mācīties no japāņiem, ir skaidru, plašai sabiedrībai saprotamu, ilgtermiņa mērķu nospraušana enerģijas ražošanā. Arī tās racionālā patēriņā. Un līdzās politikas dokumentos formulētiem mērķiem enerģētikā nepieciešams vienojošs stāsts par to, kurp un kā Latvija virzās. Stāsts, kas iekļauj visus nozīmīgākos aspektus no ražošanas līdz taupībai, ir nepieciešams, lai gūtu sabiedrības atbalstu un panāktu tās iesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk enerģijas uzņēmumos tiek tērēts tehnoloģisko iekārtu darbināšanai, kā arī iekštelpu apsildei un apgaismošanai, liecina ekspertu novērojumi

Acīmredzams piemērs nelietderīgi patērētai enerģijai ir vecās paaudzes gaismekļi, tāpat pārlieku daudz enerģijas nereti tiek tērēts, darbinot novecojušas ražošanas iekārtas, elektrodzinējus, kā arī siltumapgādes sistēmas. Nozares pārstāvji uzsver, ka efektivitāte visbiežāk meklējama kombinācijā starp novecojušu tehnoloģiju aizstāšanu un uzņēmuma darbinieku izpratnes veidošanu.

Iesaka konsultēties

Strādājot ar esošajiem un potenciālajiem klientiem redzam, ka liela daļa uzņēmumu varētu sasniegt būtisku ietaupījumu, nomainot apgaismojumu, kā arī nosiltinot ražotnes un biroja ēkas, atklāj Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs, piebilstot, ka problēmas sagādā arī novecojušie inženiertīkli. «Lai gan energoefektivitātes uzlabošanai pieejami dažādi finanšu instrumenti, pārsteidzošs ir fakts, ka uzņēmumi tam nereti nepievērš uzmanību un nemaina vecās, neefektīvās iekārtas, kas iet roku rokā ar konkurētspēju, darba drošību, automatizāciju un vienu no būtiskākajiem aspektiem – uzņēmuma ilgtermiņa peļņu,» atzīmē eksperts. Viņš uzskata, ka, lai sasniegtu lielāku ietaupījumu, pareizāk būtu meklēt palīdzību pie pieredzējušiem speciālistiem. «Katram uzņēmumam ir sava specifika un vajadzības. Bieži vien uzņēmēju problēma ir nezināšana un resursu trūkums. Nereti klupšanas akmens ir arī nepareiza darbu plānošana, kas var rezultēties pat ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu energoefektivitātes projekta realizācijas nolūkos. Tāpat traucē vēlme visu darīt tikai pašu spēkiem, jo tam trūkst ne tikai kapacitātes, bet arī zināšanu un pieredzes, kas var ietekmēt biznesa rādītājus. Ne mazāk būtiska ir arī nepareiza finansējuma strukturēšana,» secina E. Kudurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijām apgaismojumā ir paredzama ieguldījumu atdeve, tādēļ tās ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanā, pauž SIA «Efekta» valdes loceklis Nauris Buļs, komentējot Dienas Biznesa veikto uzņēmumu vadītāju aptauju par energoefektivitāti.

SIA «Efekta» strādā ar dažāda lieluma uzņēmumiem dažādās nozarēs, un arī uzņēmuma pieredze rāda, ka visbiežāk uzņēmumi energoefektivitātes jomā investē pasākumos, kas saistīti ar ēkām, t.i. apgaismojumā, apkurē, ēku siltināšanā, arī ventilācijā. «Šie ir klasiski pasākumi, kur samērā vienkārši ir paredzama ieguldījumu atdeve,» secina N. Buļs.

SIA «Efekta» novērojusi, ka uzņēmumi iegulda naudu iekārtās un procesos, taču šos līdzekļus neuzskata par ieguldījumu energoefektivitātē, tomēr šīs investīcijas ļoti bieži samazina enerģijas patēriņu uz vienu saražotu vienību vai uz apgrozījumu, tātad tiek paaugstināta energoefektivitāte.

«Ir saprotams, ka uzņēmumi neiegulda pasākumos, kas līdz šim tirgū vēl nav sevi pierādījuši vai par ko vienkārši trūkst informācijas, līdz ar to nav pārliecības par investīciju atdevi. Šeit es redzu, ka sadarbībai starp uzņēmumiem un energoauditoriem jābūt produktīvākai, lai uzņēmēji būtu informētāki par tendencēm un aktualitātēm energoefektivitātes jomā,» norāda SIA «Efekta» valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM «zaļo» obligāciju pirmais miljons tiek RCG Lighthouse

Laura Mazbērziņa, 29.06.2018

No kreisās puses Reinis Bērziņš, «ALTUM» CEO un no labās puses Kaspars Osis, «RCG Lighthouse» CEO un Co-Founder.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija «ALTUM» un energoservisa kompānija «RCG Lighthouse» noslēgušas sadarbības līgumu par «apgaismojuma kā ārpakalpojuma» energoefektivitātes projektu finansēšanu 1 miljona eiro apmērā.

Finansējums uzņēmumam «RCG Lighthouse» piešķirts valsts atbalsta programmas ietvaros, kas tiek finansēta no «ALTUM» «zaļo» obligāciju emisijā iegūtajiem finanšu resursiem 20 miljonu eiro apmērā un paredzēta energoservisa kompāniju «ESKO» īstenotiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem. «RCG Lighthouse» finansējumu plāno izmantot, lai straujāk izvērstu «apgaismojuma kā ārpakalpojuma» projektu ieviešanu uzņēmumos Baltijas valstīs.

«RCG Lighthouse» specializējas LED (gaismu izstarojošo diožu) apgaismojuma sistēmu ieviešanā privātajā sektorā, kā arī plāno uzsākt «apgaismojuma kā ārpakalpojuma» projektu ieviešanu arī valsts un pašvaldību segmentā. Uzņēmums līdz šim ir realizējis apgaismojuma energoefektivitātes projektus vairāk nekā 130 dažāda lieluma objektos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

FOTO: Siltumapgādes tālākai attīstībai nepieciešama analīze un inovācijas

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzņēmumi nākotnē spētu sasniegt visus noteiktos enerģētikas sektora mērķus, nepieciešama padziļināta analīze, inovācijas tehnoloģijās un valsts instrumentu ieviešana, DB rīkotajā ikgadējā siltumapgādes nozares forumā «Siltuma ražošanas ekonomika ilgtspējīgā valstī» atzina eksperti, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā patlaban ir uzsākts darbs ir uzsākts pie nacionālā enerģijas un klimata plāna no 2021.-2030.gadam un bāzes scenārija analīze patlaban top, informē Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks. Šis plāns ir politikas plānošanas dokuments, ar kuru tiks noteikti Latvijas mērķi un to izpildes pasākumi tādās jomās kā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums un CO2 piesaistes palielinājums, atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājums, energoefektivitātes uzlabošana, enerģētiskās drošības nodrošināšana, enerģijas tirgu infrastruktūras uzturēšana un uzlabošana, kā arī inovāciju, pētniecības un konkurētspējas uzlabošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens ir konceptuāli paziņot, ka energoefektivitāte ir svarīgs jautājums, otrs – piedāvāt konkrētus finanšu instrumentus

To intervijā DB saka AS Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, piebilstot, ka programmu plānots finansēt no naudas, kuru iegūs, emitējot obligācijas Baltijas finanšu tirgū. «Jau īstenojam daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmu, bet orientējoši no oktobra piedāvāsim jaunu finanšu instrumentu Latvijas uzņēmumiem, kas būs mērķēts energoefektivitātes celšanai. Energoefektivitāte ir viena no valsts prioritātēm,» skaidro R. Bērziņš.

Kādas ir Altum aktivitātes energoefektivitātes jomā?

Altum fokusējas uz energoefektivitātes palielināšanu gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu segmentos. Piemēram, jau šobrīd daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji var pretendēt uz grantu jeb dāvinājumu līdz 50% apmērā no mājas atjaunošanas projekta summas, tas ir ļoti būtisks atbalsts. Tāpat pēc nepieciešamības var piesaistīt Altum garantiju un aizdevumu. Kopējais finansējums, kas tuvākajos gados ieplūdīs Latvijas tautsaimniecībā ar šīs programmas palīdzību, ir 300 milj. eiro – 156 milj. ar Altum grantiem un aizdevumiem, kas nāk no Eiropas Savienības fondu naudas, tam klāt pievienojas privātie līdzekļi un banku finansējums. Otrs piedāvājums ir jaunā programma uzņēmumiem, kura piedāvās finansējumu aizdevumu veidā. Pētījumi rāda, ka aptuveni 10% uzņēmumu lielākā izmaksu pozīcija ir izmaksas par enerģiju, vēl 25% uzņēmumu tā ir otra vai trešā lielākā izdevumu pozīcija. Pasaulē un Eiropā šobrīd ir ļoti plašs dažādu instrumentu klāsts, ar kuru palīdzību uzņēmumi var kļūt energoefektīvāki, mazāk tērēt par enerģiju un fokusēties uz izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar energoresursu cenu kāpumu augusi arī uzņēmēju interese par energoefektivitātes paaugstināšanas iespējām, nozares pārstāvji prognozē, ka šāda tendence saglabāsies arī turpmāk.

Energoefektivitātes likuma prasības šobrīd izpildījuši gandrīz visi lielie uzņēmumi un aptuveni 500 lielie elektroenerģijas patērētāji, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Kopumā energoauditoru līdz šim ieteiktie pasākumi uzņēmējiem ļaus ietaupīt 162,4 GWh enerģijas jeb aptuveni 12 miljonus eiro. Rezultāts galvenokārt tiks sasniegts, pārejot uz efektīvākām ražošanas tehnoloģijām un procesiem. Lai samazinātu energoresursu izmaksas, EM aicinājusi komersantus noslēgt arī brīvprātīgas vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Enerģētikas nozarei beidzot pievērsta pelnītā uzmanība

Reinis Āboltiņš, <i>Lattelecom tet</i> enerģijas tirgus eksperts, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan direktīvā, gan arī nacionālajā likumdošanā tiks iestrādātas energoefektivitāti veicinošas normas, kas būs saistošas valsts un pašvaldības sektoram, kuram energoefektivitātē būs jārāda piemērs privātajam sektoram. Piemēram, noteikts, ka ik gadu valstij un pašvaldībām būs jāpalielina energoefektīvo ēku fonds par 3%. Tā kā valsts pārvalde organizē dažādus iepirkumus, tad normatīvi turpmāk noteikts, ka jebkuram iepirkumam – vai tas ir pakalpojums vai prece – jābūt energoefektīvam, jebkurā gadījumā iepirkuma dalībniekam viena no konkursa prasībām būs atbilstība energoefektivitātes pasākumiem, intervijā laikrakstam Diena norāda enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Fragments no intervijas

ES direktīva un Latvijā topošais Energoefektivitātes likums ar sankcijām liks mums mainīt domāšanu?

Nebūs gluži tā, ka tagad sankcijas tiks piemērotas katram personīgi, taču vienlaikus skaidrs, ka gan direktīvas, gan arī topošā likuma prasības būs vērstas uz to, lai dzīvot neenergoefektīvi kļūtu neizdevīgāk. Nevajag uzreiz pilnībā mainīt dzīvesveidu, ieguldīt milzīgas summas. To visu var darīt pakāpeniski. Turklāt vispār var sākt ar ikdienu – izslēgt apgaismojumu telpās, kurās konkrētajā brīdī neuzturamies, kardināli mainīt dažādu elektroiekārtu darbināšanas režīmus. Piemēram, daudzi no mums drēgnās rudens un pavasara dienās, kad centrālā apkure vēl nav pieslēgta vai jau ir atslēgta, mājokļa apsildei izmanto eļļas radiatorus. Rēķini par elektrību šajā laikā pieaug ļoti būtiski, taču, mainot paradumus un samazinot radiatora jaudu laikā, kad mums siltums nav vajadzīgs lielā apjomā, mēs ietaupām. Speciālisti aprēķinājuši, ka, pareizi darbinot dažādas elektroierīces, varam ietaupīt līdz pat 10% mēnesī, un, ja sarēķināsim gada griezumā, summa būs vēl iespaidīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Liepājas Pētertirgus paviljonā darbu uzsāks jauns konceptstends "Divi naži", kurā varēs iegādāties Latvijas saimniecībās audzētu cūkgaļu ar zaļās karotītes simbolu, informē jaunie uzņēmēji.

Jaunais koncepts veidots tā, lai nodrošinātu individuālu pieeju katram klientam. Šajā stendā būs iespēja gan pēc individuāla pasūtījuma iegādāties nepieciešamos gaļas produktus, gan arī saņemt šefpavāra konsultācijas ēdienu pagatavošanas kultūrā. "Divi naži" idejas autori un īpašnieki ir šefpavārs Dāvis Veilands un pavārs/miesnieks Elviss Sproģis, kuri personīgi katru dienu sagaidīs un apkalpos savus klientus.

Jauno uzņēmēju mērķis ir strādāt, izmantojot sentēvu zināšanas un tradīcijas. Šādi tiks saglabātas gaļas vērtības, un tiks nodrošināta iespēja klientiem piedāvāt augstvērtīgu produktu. Jaunā tirdzniecības vieta atradīsies Liepājas Pētertirgū, jo miesnieki uzskata, ka tā ir pilsētas dvēsele un Pētertirgus ir viens no labākajiem tirgiem Latvijā. Sākotnēji stendā varēs iegādāties tikai cūkgaļu, bet jau tuvākajā laikā arī Latvijā audzētu bioloģisku liellopa gaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru