Pērn ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bijis 30,2%, kas ir par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2010. gadā, kad ēnu ekonomikas īpatsvars kopējā ekonomikā sasniedza 38,1%, liecina Ventspils augstskolas mācību prorektora Arņa Saukas veiktais pētījums «Baltijas valstu pelēkās uzņēmējdarbības indekss 2011».
Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars kopējā ekonomikā pērn samazinājies no 18,8% līdz 17,1%, bet Igaunijā - no 19,4% līdz 18,9%.
Jau ziņots, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu un Finanšu ministriju (FM) šodien rīko konferenci «Ēnu ekonomika Latvijā: Vai gaisma tuneļa galā redzama?» ar mērķi analizēt ēnu ekonomikas indeksa dinamiku.
LTRK iepazīstinās klātesošos ar darbaspēka nodokļu reformu legālās jeb «baltās» ekonomikas īpatsvara vairošanai.
Jau ziņots, ka uzņēmēji ēnu ekonomikā piedalās daudz retāk, ja viņi jūt savu vajadzību valstī, jo ēnu ekonomiku joprojām galvenokārt stutē uzņēmēju neapmierinātība ar nodokļu politiku un valsts atbalstu uzņēmējdarbībai.
Tā, komentējot savu pētījumu, LNT raidījumā 900 sekundes norāda Rīgas Ekonomikas augstskolas prorektors Arnis Sauka.
Viņš norāda, ka kopumā ēnu ekonomikas apjoms samazinās visās Baltijas valstīs, taču Latvijā šis samazinājums ir ievērojami lielāks. Tas gan esot skaidrojams ar to, ka Latvijā arī kopējais ēnu ekonomikas apjoms ir ievērojami lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā.
A. Sauka, rezumējot panākto ēnu ekonomikas apkarošanā, norāda, ka tendence ir pozitīva. Pēc viņa teiktā ēnu ekonomikas samazināšanos veicinājušas Ekonomikas un Finanšu ministriju aktivitātes, kā arī - pēc būtības ekonomika iziet no krīzes, un ēnu ekonomika atgriežas «normālās sliedēs».