Jaunākais izdevums

Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pagājušajā gadā Latvijā turpināja pamazām samazināties un veidoja 34,1%, liecina «SSE Riga» profesora un biedrības «Business Against Shadow Economy» valdes locekļa Arņa Saukas veiktais ikgadējais pētījums.

Salīdzinājumā ar 2017.gadu, kad ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē bija 35,2%, pērn tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu.

Latvijā pirmais pētījums par ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecībā tika veikts 2016.gadā, atklājot, ka 2015.gadā ēnu ekonomika būvniecībā veidoja 40%.

Atbilstoši jaunākā pētījuma datiem pērn par 3,9 procentpunktiem samazinājās aplokšņu algu īpatsvars būvniecībā - 2018.gadā aplokšņu algas būvniecībā saņēma 28,2% nodarbināto, kamēr 2017.gadā aplokšņu algu īpatsvars bija 32,1%.

Uzņēmumu ienākumu neuzrādīšanas līmenis nozarē jeb vidējā ienākumu daļa, kuru uzņēmumi slēpj no valsts, pērn veidoja 27,1%, bet 2017.gadā šis rādītājs bija 26,7%.

Tāpat pieaugusi darbinieku skaita neuzrādīšana, pērn sasniedzot 18,8% pretstatā 17,6% gadu iepriekš.

Neoficiālo maksājumu līmenis lai «nokārtotu lietas» jeb korupcija būvniecības nozarē pērn veidoja 16,4%. Arī šis rādītājs salīdzinājumā ar 2017.gadu ir pieaudzis, jo gadu iepriekš korupcijas līmenis būvniecības nozarē bija 15,5%.

Pētījums veikts 2019.gada martā sadarbībā ar kompāniju «Latvijas fakti». Pētījumā aptaujāti 250 Latvijas vadošo būvniecības uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu. Pētījuma laikā veiktas arī lielāko būvniecības uzņēmumu vadītāju ekspresintervijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ēnu ekonomika minimāli sarukusi

Māris Ķirsons, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies, bet Covid-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā.

Šādu viedokli 10. ikgadējā konferencē, kas veltīta Ēnu ekonomikai Latvijā, pauda "Stockholm School of Economics in Riga" (SSE Riga) pētnieks Arnis Sauka, prezentējot pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs". Tas rāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2019. gadā ir samazinājies pavisam nedaudz - par 0,3%, sasniedzot 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), arī Lietuvā tas sarucis par 0.5% un sasniedzis 22.0% no IKP, bet Igaunijā tas sarucis visstraujāk par 2.4% un bija 18.2% no IKP.

"Tiek uzskatīts, ka uzlabojoties ekonomikas situācijai, ēnu ekonomikai būtu jāmazinās, jo uzņēmējiem klājas labāk un tie ir vairāk motivēti maksāt nodokļus. Tomēr tā tas var arī nebūt, piemēram, ja uzņēmēji neuzticas tam, ka adekvāti tiek izmantota nodokļos maksātā nauda, ir bijuši korupcijas vai citi skandāli, kas mazina sabiedrības uzticamību valdībai, nav īstenoti atbilstoši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai vai kontroles pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai," tā SSE Riga pētnieks Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nedalīt lāci, kamēr tas vēl mežā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cik labi, ka ir ēnu ekonomika! Citādi, kur gan saviem dāsnajiem solījumiem finansējuma avotu rastu politiķi? Tagad viss ir vienkārši un vēlētāju ausīm skan tik ļoti tīkami – palielināsim neapliekamo minimumu algām un pensijām, būtiski paaugstināsim skolotājiem un mediķiem algas un naudu iegūsim, no visa spēka apkarojot ēnu ekonomiku.

Tas, protams, ir jādara, un labi, ka ir tāda politiskā griba. Taču jautājums paliek –cik ir iespējams izcelt, piemēram, viena gada laikā no ēnām? Ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka teic, ka ideālā gadījumā pie pārdomātas un gudras stratēģijas viena gada laikā ēnu ekonomiku iespējams samazināt par 3%. Tālāk jau progress būs niecīgāks, pa pusprocentam, kamēr sasniegs 12%, kas ir tolerējamis līmenis, jo nevienā valstī ēnu ekonomika nav nulles līmenī. Ja pašlaik ēnu ekonomika tiek lēsta 1,5 miljardu eiro apmērā, tad 3% būtu 45 miljoni eiro, tas, protams, ir gana daudz, bet nekādā gadījumā nenosedz visus politiķu solījumu apmērus. Turklāt, lai gada laikā samazinātu ēnu ekonomiku par 3%, ir jāizstrādā ļoti skaidrs rīcības pāns, jāuzlabo institucionālā sadarbība, skaidro A. Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ēnu ekonomiku neizskaudīsim ar totālu kontroli

Juris Stinka, biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) eksperts, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Latvijas ekonomikā ēnas kļūst garākas

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Rīgas Ekonomikas augstskolas veidotais Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai, turpina pieaugt arī ēnu ekonomika.

Pērn Latvijā tā sasniedza 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu. Visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākais ēnu ekonomikas komponents ir aplokšņu algas, kas Latvijā veido 43,5% no visas ēnu ekonomikas. Otrajā vietā ir ienākumu neuzrādīšana. Latvijā vidējā ienākumu daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2018. gadā ir pieaugusi līdz 17,9%. Salīdzinājumam - Igaunijā tā ir vien 9,9%. Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām ir būvniecības nozarē, bet ģeogrāfiski negatīvais līderis ir Rīgas reģions, kas ir turīgākais valstī. Tas nozīmē, ka pašreizējā nodokļu nenomaksa un ienākumu slēpšana ir saistīta ar uzņēmēju negodprātu, nevis nabadzību un cīņu par izdzīvošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apmērs Lietuvā pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājies, paziņojis Lietuvas finanšu ministrs Viļus Šapoka, norādot, ka nodokļu maksāšana kļuvusi par modes lietu.

«Ir daudz metožu, kā aprēķināt ēnu ekonomikas apmēru, bet neatkarīgi no aprēķina metodes tendences ir skaidras,» konferencē par ēnu ekonomiku teica ministrs. «Mēs uzskatām, ka ēnu ekonomika pēdējo desmit gadu laikā Lietuvā ir sarukusi par 10%,» viņš piebilda.

Šapoka sacīja, ka par ēnu ekonomikas samazinājumu liecina arī tas, ka kopš 2017.gada pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi pieaug straujāk nekā patēriņš.

Ministra sniegtie dati liecina, ka PVN ieņēmumi pērn pieauga par 8,5%, bet patēriņš palielinājies par 6,3%.

«Kad es iepriekš sacīju, ka nodokļu nomaksai vajadzētu būt modes lietai, daudzi smējās. Bet tagad es domāju, ka tā ir kļuvusi par modes lietu,» paziņoja Šapoka un piebilda, ka, viņaprāt, «situācija mainās, un mums par to ir jāpateicas Lietuvas iedzīvotājiem».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norises Latvijas mājokļu tirgū: vai bumba ar laika degli?

Ermīns Sniedze, SIA Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Čeku loterijas rezultātus redzēsim rudenī

Anna Medne, Biznesa augstskolas Turība docētāja, nodokļu eksperte, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd sabiedrība un eksperti iedalījušies vairākās grupās – viena aktīvi atbalsta čeku loterijas ieviešanu, norādot uz tās pienesumu ēnu ekonomikas mazināšanai, kamēr citi pauž bažas, vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) tādejādi necentīsies izsekot līdzi iedzīvotāju tēriņiem, salīdzinot tos ar ieņēmumiem.

Čeku loterija kopumā ir atbalstāma ideja, taču par tās reālajiem rezultātiem varēsim spriest tikai rudenī. Visiem, kas vēlas piedalīties loterijā, ir būtiski atcerēties, ka rēķins, ko saņemam virknē ēdināšanas uzņēmumu jeb t.s. pirmčeks vēl nav čeks, ar ko var piedalīties loterijā.

Veidot apzinīgus un pilsoniski aktīvus pilsoņus

Vispirms vēlētos kliedēt bažas par to, ka VID ar šīs loterijas palīdzību plāno izvērtēt iedzīvotāju tēriņus. Loterijas organizatori jau vairākkārt ir uzsvēruši, ka mērķis ir godīgas konkurences veicināšana un ēnu ekonomikas mazināšana komersantu vidū. Turklāt, piedaloties loterijā, iedzīvotājiem nav jāiesniedz savi personas dati, tas tiek prasīts tikai laimesta saņemšanas gadījumā. Domāju, VID apzinās, ka situāciju ēnu ekonomikā iespējams uzlabot tikai caur sabiedrības izglītošanu un visu kopīgi iesaisti. Tieši tāpēc čeku loterijā var piedalīties arī bērni. Manuprāt, tas ir pareizi, jo no agrīna vecuma palīdz veidot apzinīgus un pilsoniski aktīvus pilsoņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) izteikusi vairākus būtiskus iebildumus pret Finanšu ministrijas izstrādātā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021.-2022.gadam projektu.

Sniedzot savu atzinumu pat minēto projektu, LBAS izteikusi vairākus būtiskus iebildumus saistībā ar arodbiedrību lomu šī plāna izstrādē un realizācijā, informēja LBAS.

LBAS savā atzinumā jau atkārtoti vērsusi uzmanību, ka būtisks instruments ēnu ekonomikas ierobežošanai ir arodbiedrību kustība un darba koplīgumu slēgšana gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Uzņēmumos, kuros ir noslēgti koplīgumi, ēnu ekonomika, jo īpaši aplokšņu algas un neformālā nodarbinātība, ir būtiski zemāka nekā uzņēmumos, kuros koplīgumi nav noslēgti.

Lai veicinātu koplīgumu slēgšanu, sociālie partneri vairākkārt ir rosinājuši ieviest atbalsta mehānismus darba devējiem. Līdz šim šādi mehānismi ir ieviesti Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu formā par ēdināšanas izdevumiem un veselības izdevumiem, kas atrunāti koplīgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aplokšņu algu īpatsvars ēnu ekonomikā veido 18%, šorīt intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» teica Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa atzīmēja, ka ēnu ekonomikas apkarošanā VID koncentrējas uz trīs galvenajām prioritātēm, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) shēmu izskaušana, aplokšņu algas un nereģistrētā saimnieciskā darbība.

Aplokšņu algas veido 18% no ēnu ekonomikas apmēra. Jaunzeme atzīmēja, ka šis skaitlis samazinās, taču ne tik strauji kā VID vēlētos.

Tāpat samazinās arī nereģistrētā saimnieciskā darbība, taču tai ir tendence pieaugt tieši internetā, piebilda VID vadītāja.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars, pēc «SSE Riga» Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma datiem, 2017.gadā bija 22% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā. Ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās komponentes ir aplokšņu algas, neuzrādītie ienākumi, kā arī neuzrādītie darbinieki. Dati par ēnu ekonomikas īpatsvaru 2018.gadā vēl nav apkopoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomistes Līva Zorgenfreija un Ludmila Fadejeva, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir daudz sasniegusi. Piemēram, ja deviņdesmito gadu vidū Latvijā ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija ap 30% no Eiropas vidējā līmeņa, tad pagājušajā gadā tie jau sasniedza 67%.

Pie noteiktas iedzīvotāju skaita attīstības augstāku ienākumu uz iedzīvotāju sasniegšanā nozīme ir tikai ekonomiskajai izaugsmei. Taču, lai gan izaugsme neapšaubāmi ir nepieciešams nosacījums iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai, ar to vien nepietiek. Ir skaidrs, ka pie vienāda iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju kopējie tautsaimniecības ienākumi var būt salīdzinoši vienmērīgi sadalīti starp iedzīvotājiem vai arī koncentrēties nelielas cilvēku grupas rokās.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā ienākumu un bagātības koncentrācija šauras iedzīvotāju grupas rokās ir izteiktāka nekā citās Eiropas valstīs. Lai dzīves līmeņa uzlabojumu justu pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks un tādējādi visa sabiedrība kopumā būtu ieguvēja no izaugsmes, ir svarīgi izvairīties no augstas nevienlīdzības (gan iespēju, gan rezultātu nevienlīdzības, jo pirmā ir nesaraujami saistīta ar otro). Šajā rakstā apskatīsim ienākumu un bagātības nevienlīdzību Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, identificēsim atsevišķas apdraudētākās iedzīvotāju grupas un ar pieejamo modeļu palīdzību vētīsim, kāda veida politikas lēmumi varētu padarīt Latvijas sabiedrību vienlīdzīgāku. Viens no veidiem, kā mēra nevienlīdzību, ir ar Džini indeksa palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada laikā vairākkārt ir augusi gan elektrības (+48%), gan dabasgāze cena (+171%), un tā kā abi šie energoresursi veido būtisku daļu no auto servisa pakalpojumu izmaksām, sevišķi virsbūves remonta un krāsošanas darbiem, tas neizbēgami ietekmēs auto servisu pakalpojumu cenas, liecina Auto Asociācijas aprēķini.

Servisa pakalpojumi tiek pārdoti darba stundās, kas parasti klienta rēķinā tiek atspoguļoti kā darbs, kas veikts lai nomainītu, saremontētu vai apkoptu konkrēto automašīnas mezglu. Arī katram ražotājam ir noteiktas konkrētas normstundas, kas pieļaujamas katra darba veikšanai, kuras autorizētajos servisos arī cenšas ievērot.

Šai servisa darba stundas cenai ir vairākas komponentes, kas summā veido to skaitli, ko klients ierauga savā servisa rēķinā, kā samaksu par servisa darbu. Pirmā komponente ir darba spēka izmaksas. Lai auto serviss varētu veiksmīgi funkcionēt un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, tam nepieciešamais darbaspēks dalās divās kategorijās. Produktīvais personāls, jeb personāls, no kura darba tieši ir atkarīga konkrētā pakalpojuma sniegšana. Tie ir meistari un mehāniķi, kuru padarītā darba izmaksas ir precīzi izmērāmās par katru paveikto darbu. Tā kā kvalificēta meistara darba alga autorizētā servisā svārstās no 2000 – 2500 eiro bruto, vidējā stundas likme ir 13,61 eiro. Virsbūves remonta darbos, kur ir izjūtams specialistu trūkums, konkurence par šiem darbiniekiem algas nosaka vēl augstākā līmenī un tur vidējā stundas likme ir 15,65 eiro, norāda asociācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pagājušajā gadā Latvijā turpināja samazināties un veidoja 30,7%, liecina "SSE Riga" profesora un biedrības "Business Against Shadow Economy" valdes locekļa Arņa Saukas veiktais ikgadējais pētījums.

Salīdzinājumā ar 2018.gadu, kad ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē bija 34,1%, pērn tas ir samazinājies par 3,4 procentpunktiem.

Latvijā pirmais pētījums par ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecībā tika veikts 2016.gadā, atklājot, ka 2015.gadā ēnu ekonomika būvniecībā veidoja 40%. Līdz ar to piecu gadu laikā ēnu ekonomikas īpatsvars samazinājies par 9,3 procentpunktiem.

Atbilstoši jaunākā pētījuma datiem pērn par 1,2 procentpunktiem samazinājies aplokšņu algu īpatsvars būvniecībā - 2018.gadā aplokšņu algas būvniecībā saņēma 27% nodarbināto, kamēr 2018.gadā aplokšņu algu īpatsvars bija 28,2%.

Uzņēmumu ienākumu neuzrādīšanas līmenis nozarē jeb vidējā ienākumu daļa, kuru uzņēmumi slēpj no valsts, pērn veidoja 23%, bet 2018.gadā šis rādītājs bija 27,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ēnu ekonomikas dēļ Lietuvā gadā netiek iekasēts PVN miljarda eiro apmērā

LETA--BNS, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas dēļ Lietuvā ik gadu netiek iekasēts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) aptuveni miljarda eiro apmērā, lai gan ar šo parādību tiek mēģināts aktīvi cīnīties, atzinusi Valsts kontrole.

«Jaunākās aplēses liecina, ka 2017.gadā budžetā nav ievākts PVN kopsummā par 1,1 miljardu eiro, ko mēs varētu izlietot dažādiem mērķiem,» pastāstījusi Lietuvas valsts kontroliera vietniece Živile Simonaitīte.

Pēc viņas teiktā, Lietuvā cīņai pret ēnu ekonomiku tiek izmantoti 36 instrumenti, Latvijā - 35, Polijā - 20, Igaunijā un Čehijā - 13, bet Zviedrijā - tikai astoņi.

Simonaitīte arī norādījusi, ka saskaņā ar kompānijas «Spinter tyrimai» un Eiropas Komisijas aplēsēm Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars ir aptuveni par trešdaļu augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā - pērn tas veidoja apmēram 24% iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vienlaikus viņa piebildusi, ka 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, ēnu ekonomika Lietuvā sarukusi par 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieki prasa situāciju un apstākļus, kas būvniecībā izveidosies pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu, atzīt par force majeure, teikts Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) izplatītajā paziņojumā.

LBA norāda, ka spēkā esošie līgumi, kurus patlaban izpilda būvnieki, ir iepriekš noslēgti, nezinot un nevarot paredzēt prasību pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu nepielaist pie darba būvniecībā darbiniekus bez sadarbspējīga sertifikāta.

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” valdība noteikusi, ka no 2021.gada 15.decembra darbiniekiem, kuri pilda darba pienākumus klātienē, nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Līdz ar to arī būvniecības nozares darbiniekus, kuriem nav sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, nevarēs nodarbināt būvobjektā.

Asociācija norāda, ka vakcinācijas līmenis būvniecības uzņēmumos ir ļoti atšķirīgs – ir uzņēmumi, kuros ir vakcinēti visi darbinieki, un ir arī uzņēmumi, kuros vakcinēto darbinieku skaits ir zem 20%. Vidējais vakcinācijas līmenis būvkompānijās ir 70-75%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās izmaiņas nodokļu politikā Latvijā sekmēs ēnu ekonomikas pieaugumu, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

"Tas ir tas komiskākais. Viens no saukļiem ir ēnu ekonomiku samazināt, bet rīki, kas ir izvēlēti, mūsuprāt, ēnu ekonomiku tikai palielinās," teica Endziņš, piebilstot, ka ēnu ekonomika līdz ar izmaiņām nodokļu politikā varētu augt tādās sadaļās, kā piemēram, darbinieku uzrādīšana vai neuzrādīšana, kā arī aplokšņu algas.

Vienlaikus Endziņš prognozēja, ka Saeima nākamā gada valsts budžetu, visticamāk, pieņems. "Likmes ir par augstām. Visiem ir skaidri zināms, ja Saeima nenobalso par budžetu, tad krīt valdība. Tāpēc vienā svaru kausā ir atbalstīt kļūdainu priekšlikumu, otrā svaru kausā ir krīt vai nekrīt valdība," pauda LTRK valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID: Mikrouzņēmumi 2017.gadā nav deklarējuši 35,6% no nodarbināto algām

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gadā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā strādājošie komersanti nav deklarējuši vidēji 35,6% no savu nodarbināto darba algām, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir palielinājies par 7,4 procentpunktiem - no 28,2% līdz 35,6%.

VID skaidro, ka 2017.gadā stājās spēkā izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas palielināja nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Lai kompensētu radušos papildu nodokļu izdevumus, MUN maksātāji «optimizēja» darba samaksas maksājumus, samazinot deklarētos ienākumus un palielinot nedeklarētos ienākumus.

2017.gadā nedeklarētās MUN saistības veidoja 35,6 miljonus eiro, savukārt 9,2 miljoni eiro bija nodokļu maksātāju deklarētās, bet nesamaksātās MUN saistības. Iemaksai deklarētais MUN 2017.gadā bija 92,83 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2.decembrī galīgajā lasījumā apstiprināja 2021. gada valsts budžetu un nodokļu izmaiņas, ignorējot uzņēmējus, kuri praktiski būs spiesti Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos tikt galā arī ar valdības mestajiem izaicinājumiem.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pauž sarūgtinājumu, ka valdība nav sadzirdējusi 84%* Latvijas uzņēmēju viedokli krīzes laikā nodokļu reformu neveikt. Saeimas apstiprinātās nodokļu izmaiņas mazina stabilitāti un prognozējamību, kas uzņēmumiem īpaši būtiski Covid-19 vīrusa izraisītās ekonomikas lejupslīdes periodā.

Vēsturiski ilgākajā laikā Saeima pieņem nākamā gada budžetu 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758...

Saeima ilgstošajās diskusijās nav sadzirdējusi LTRK iebildumus, ka šobrīd nav īstais brīdis ieviest minimālo VSAOI un noteikt, ka tā apmēra nodrošināšana ir darba devēja pienākums. Likums arī nenodrošina iespēju iemaksu veicējam paredzami plānot savu darbību attiecībā uz minimālā VSAOI kopējo slogu uzņēmumā, kā arī nepiedāvā minimālo VSAOI ieviest pakāpeniski gan attiecībā uz spēkā stāšanās termiņu, gan paredzamo iemaksu apmēru.

Krīzes laikā neprofesionāli lēmumi nav pieļaujami 

Šī gada pavasarī, krīzei sākoties, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicināja...

LTRK vērš uzmanību, ka katrai personai pašai ir jānodrošina minimālo VSAOI veikšana, tādējādi veicinot sabiedrības izpratni par sociālās apdrošināšanas sistēmas būtību. Tāpat Saeimas apstiprinātajā likumā nav piedāvāts risinājums, lai sociālās apdrošināšanas sistēmā iesaistītos arī tās personas, kuras ir darbspējīgā vecumā un uz kurām nebūtu attiecināma neviena no likumā paredzētajām izņēmumu kategorijām. Tas veicinās darba vietu neuzrādīšanu un nokļūšanu ēnu ekonomikā, un tādējādi pašreizējie aplokšņu algu saņēmēji paliks ēnā un nepiedalīsies nodokļu nomaksā un sociālā budžeta veidošanā.

“Nav atbalstāms, ka minimālo sociālo iemaksu ieviešana notiek šobrīd – pašā krīzes epicentrā un ar tādu steigu. Tāpat nav skaidrs, kādēļ krīzes laikā jālikvidē mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīms, kas sevi pierādīja kā teicamu mehānismu, lai cilvēkiem krīzes laikā būtu vieglāk iesaistīties biznesā un pelnīt naudu sev pašiem. Saeima un valdība cenšas “apkarot” MUN režīmu, argumentējot ar nodokļu optimizēšanas shēmu iespējamību. Vai tādēļ ir jānoliek zem sitiena aptuveni 37 000 uzņēmēju, kam šis nodokļu maksāšanas režīms palīdz gūt ienākumus? Šis valdības teorētiski uz papīra izstrādātais un Saeimas apstiprinātais eksperiments dzīvē var beigties ar lielāku ēnu ekonomiku, samazinātiem ienākumiem valsts budžetā un lielāku bezdarbu,” norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Arī darba devēji norāda, ka augstas nenoteiktības un nedrošības apstākļos, nevajadzēja veikt grozījumus VSAOI un nodokļu sistēmā. Šīm izmaiņām bija jānotiek pakāpeniski un jāstājas spēkā tikai pēckrīzes periodā. Tāpat darba devēji ir neizpratnē, kāpēc netika ņemti vērā LDDK priekšlikumi IIN likuma grozījumiem par to izdevumu kompensēšanu, kas rodas strādājošajiem par attālināto darbu. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ, darba devēji no visām tautsaimniecības nozarēm – gan lielie un vidējie, gan arī mazie uzņēmumi – arvien vairāk sāk ieviest elastīgākas darba formas, tostarp attālināto darbu, tāpēc darba devējiem bija svarīgi, lai valsts nāktu pretī un budžeta paketē ietvertu lielāku kompensācijas apmēru. Šobrīd sanāk, ka valsts uzņēmējiem uzliek par pienākumu veicināt attālināta darba iespējas, bet nesniedz darba devējam palīdzību to nodrošināt.

“Nav pieļaujams, ka Saeima krīzes laikā neieklausās darba devējos un darba ņēmējos, kas sniedz kvalitatīvus priekšlikumus uzņēmējdarbības un nodarbinātības uzlabošanai,” norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

LDDK uzskata, ka šobrīd jo īpaši svarīgi ir gudri un saskaņoti izmantot visas pieejamās investīciju iespējas un finansējuma avotus, jo īpaši – Eiropas atjaunošanas un noturības mehānisma, lai Latvijas ekonomikas varētu nostāties uz stabila izaugsmes un attīstības ceļa.

LTRK savukārt atgādina, ka Covid-19 vīrusa izplatības laikā, kad valdība ar saviem lēmumiem ierobežo sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbību un aicina uzņēmumus un iedzīvotājus strādāt attālināti, valdība un Saeima neatbalstīja LTRK priekšlikumus palielināt ar iedzīvotāja ienākuma nodokli neapliekamos limitus darbinieku ēdināšanas izdevumu segšanai un ar attālināto darbu saistīto izdevumu kompensēšanai. Šie priekšlikumi sniegtu atbalstu gan uzņēmumiem, kuru darbība ir ierobežota, gan tiem, kas atbildīgi seko valdības aicinājumam īstenot attālināto darbu un pilnā apmērā kompensē savu darbinieku papildu izdevumus.

LTRK uzskata, ka piedāvātās izmaiņas MUN režīmā, īpaši ievērojot ar Covid-19 vīrusa izplatību saistītos riskus tautsaimniecībai, var sekmēt pretēju efektu sākotnēji iecerētajam mērķim. Nesabalansēta piedāvājuma rezultātā, nepiedāvājot režīma lietojamības uzlabojumus, straujas MUN režīma izmaiņas var sekmēt ēnu ekonomikas palielināšanos un iesaistes nodokļu nomaksā samazināšanos.

Saeima spērusi soli tuvāk Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai vismaz Baltijas reģionā – samazinot VSAOI likmi par 1%.Taču biedrība vienlaikus vēlas norādīt, ka piedāvātais samazinājums ir nepietiekams, lai nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju, tamdēļ izšķiroši svarīga loma ir līdz 2021. gada 1. jūnijam izstrādājamam valdības plānam turpmākam darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Minimālo VSAOI sistēmas dēļ mazie uzņēmumi tiks pakļauti bankrota riskam

Agnese Paegle, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras domnīcas Futurum Latvia vadītāja, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nepilna laika nodarbinātiem, tika pieļauta virkne kļūdu, visaugstāko slogu uzveļot tieši nepilna laika nodarbinātajiem, secina Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūta eksperti, izvērtējot izmaiņas minimālajās VSAOI, kas stājās spēkā no šī gada 1. jūlija.

Kāpēc? Tāpēc, ka politiķi par galveno prioritāti izvirzīja nodokļu iekasēšanu lielākos apjomos, nevis mazās uzņēmējdarbības stimulēšanu, kas ir īpaši aktuāla krīzes periodā un attālākajos valsts reģionos. Kādas sekas varam sagaidīt?

Pirmkārt, pieaugs ēnu ekonomika, jo tiks slēpti ienākumi un vairosies aplokšņu algas. Otrkārt, mazie uzņēmumi tiks pakļauti bankrota riskam, jo pat tad, ja darba devēji uzrādīs visus ienākumus un maksās visus nodokļus, pieaugs preču un pakalpojumu cenas, kā rezultātā šīs preces un pakalpojumu vairs nebūs konkurētspējīgi. Treškārt, palielināsies bezdarba līmenis, jo darba devēji izvairīsies pieņemt darbā darbiniekus uz nepilnu laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir nekorekti šobrīd paziņot, ka valdībai kā prioritāte ir lielāki nodokļu ieņēmumi, kas iegūstami no esošajiem nodokļu maksātājiem, tai skaitā lauksaimniekiem.

Tā pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu par iespējamām nodokļu izmaiņām 2021.-2023.gadā, secinājušas Latvijas lauksaimnieku organizācijas.

"Ir redzams, ka ar 2023.gadu darba devējiem un/vai pašnodarbinātajām personām būs jāmaksā 34,09 % valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI, kas būs 170 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka lielai daļai pašnodarbināto un daļai nepilnas slodzes darba ņēmēju lielākā vai teorētiski arī visa nopelnītā nauda būs jānomaksā nodokļos valstij. Atgādinām, ka lauksaimnieki bija vieni no tiem, kas glāba valsti iepriekšējās krīzes laikā un ir tie kas nodrošinājuši pašmāju tirgu un palielinājuši eksportu Covid-19 periodā ar drošu un veselīgu pārtiku, vienlaikus veicinot ēnu ekonomikas samazināšanu," vēstulē Saeimas komisijām un partiju frakcijām norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Būtiski mazinājusies nozaru tolerance pret nodokļu nemaksātājiem

LETA, 07.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas laikā ir būtiski mazinājusies nozaru tolerance pret nodokļu nemaksātājiem, atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pēc viņas teiktā, nodokļu un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā pozitīva tendence ir tā, ka nodokļu maksātāji, kas agrāk piecieta nozarē nodokļu nemaksāšanu, tagad ir gatavi sadarboties ar VID un vēlas attīrīt nozari.

"Tie nodokļu maksātāji, kas agrāk klusēdami piecieta to, ka kāds nozarē nemaksā nodokļus, nāk pie mums un saka, ka grib attīrīt nozari un palīdzēt VID ar datiem un analīzi. Tas ir tas, kas mums ir nepieciešams. Ja mums ir strīds, kas nonāk tiesā, tad mums ir vajadzīgi dati, lai varētu pierādīt nodokļu nemaksāšanu. Pandēmijā spiediens no godīgajiem nodokļu maksātājiem ir pieaudzis. Ja agrāk jautājām, kādēļ par to uzņēmumi nerunā, tad atbilde bija, ka nav jēgas. Tagad uzņēmumi ir gatavi nākt pretim un sadarboties ar VID," teica Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru