Enerģētika

EP atbalsta ierosinājumu klasificēt dabasgāzi un kodolenerģiju kā ilgtspējīgas

LETA--DPA, 06.07.2022

Jaunākais izdevums

Eiropas Parlaments (EP) trešdien atbalstījis ierosinājumu investīcijas dabasgāzes un kodolenerģijas projektos atzīt par ilgtspējīgām.

Ierosinājuma mērķis ir novirzīt privātās investīcijas, lai palīdzētu Eiropas Savienībai (ES) sasniegt mērķi līdz 2050.gadam panākt nulles siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Vides aizstāvju organizācijas un daļa ES likumdevēju kritizējuši šo ierosinājumu, uzskatot, kas tas nepamatoti atzīst par zaļām fosilo un kodolenerģiju un tam ir potenciāls palielināt ES atkarību no Krievijas energoresursu importa.

Ierosinājuma atbalstītāji noraida šo kritiku, uzskatot, ka atteikšanās atzīt kodolenerģiju un dabasgāzi par ilgtspējīgām novestu pie vēl augstākām enerģijas cenām un vēl vairāk apgrūtinātu atteikšanos no oglēm.

Jaunie noteikumi, kas ir daļa no ES vadlīnijām ilgtspējīgam finansējumam, automātiski stāsies spēkā no 2023.gada, ja vien ES dalībvalstis tos nenoraidīs nākamo nedēļu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Covid-19 atbalsta programmās nav ievērota konsekventa pieeja atbalsta saņēmēju publiskošanai

LETA, 24.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot nākamajā apkures sezonā plānotos atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, valsts energoapgādes izmaksu kompensēšanas pakotnes kopējā atbalsta summa palielināsies no plānotajiem 350 līdz 430 miljoniem eiro, intervijā TV3 ceturtdien teica labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).

Valdība par atbalsta pasākumu praktisko ieviešanu lems nākamajā nedēļā, tostarp paplašinot plānoto atbalstu, piemēram, paredzot kompensācijas arī par malkas apkures sadārdzinājumu.

Plānotais atbalsts energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai 

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas...

Rēķini arī pēc valsts atbalsta ieviešanas jebkurā gadījumā būs lielāki nekā pagājušajā ziemā, bet "ne tik lieli kā tad, ja valsts neveiktu intervenci", teica ministrs. Jautāts, cik daudz varētu būt tādu iedzīvotāju, kas nespēs segt rēķinus, pat neskatoties uz valsts atbalsta pasākumiem, viņš izteicās, ka to nezinot, jo situācija vēl būs atkarīgs no dažādiem apstākļiem.

Energoresursu cenu krīzei pagaidām nav redzama būtiska ietekme uz darba tirgu, jo bezdarba līmenis Latvijā neaug, atzīmēja politiķis.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Malkai plānots noteikt cenu griestus 40 eiro apmērā par berkubikmetru jeb apmēram 35 eiro par megavatstundu (MWh).

Līdzīgi, kā koksnes granulām, EM piedāvā valdībai lemt par valsts kompensāciju izmaksu pieaugumam 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniegs 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk par 15 eiro par berkubikmetru. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 35 berkubikmetri. Atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu apmēram 37,5 miljoni eiro.

Savukārt koksnes briketēm, tāpat kā koksnes granulām, cenu slieksnis varētu būt noteikts 300 eiro par tonnu jeb apmēram 65 eiro par MWh.

Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī šeit izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro tonnā, bet ne vairāk kā 100 eiro tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 10 tonnu. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 3,6 miljoni eiro.

Plānots, ka mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Vienlaikus EM arī rosinās pagarināt iepriekš noteikto atbalsta periodu tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, nosakot to no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Atbalsts plānots gāzes cenas kompensācijai 30 eiro apmērā par MWh jeb 0,03 eiro par kilovatstundu (kWh) par patēriņu virs 221 kWh mēnesī jeb 21 kubikmetra mēnesī. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 36 miljoni eiro. Atbalstu plānots piemērot automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Tāpat atbalsts plānots mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju. Atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, ja elektroenerģija tiek izmantota apkurei, balstoties uz siltumsūkņa pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,16 eiro par kWh, bet ne vairāk kā 100 eiro par MWh.

Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni. Atbalsts plānots no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Atbalsta saņemšanai mājsaimniecībai būs jāpiesakās pašvaldībā.

EM pārstāvji uzsver, ka attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kas maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā plānots noteikt pienākumu dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un dabasgāzes lietotājiem veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem.

Tāpat laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim plānots atbalsts centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmēru siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai paredzēts noteikt 50% apmērā no starpības starp tuvākās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par MWh. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan elektroenerģijas un gāzes tirgotāji, gan siltumuzņēmumi prognozē, ka tuvākajā laikā klientu parādu apjoms varētu palielināties, jo līdz ar ievērojamu cenu pieaugumu klientu maksātspēja pasliktinās un patērētāji arvien biežāk lūdz atlikt maksājumus.

Pēdējā gada laikā elektroenerģijas un dabasgāzes cenas piedzīvojušas ievērojamu pieaugumu, liecina Nordpool un GetBaltic dati. Elektrība septembra pirmajās 15 dienās šogad maksāja teju trīs reizes dārgāk nekā gadu iepriekš, savukārt gāzes cenu pieaugums sasniedza gandrīz piecas reizes. Likumsakarīgi, ka daļā Latvijas pašvaldību pieaudzis arī siltumenerģijas tarifs, piemēram, Rēzeknē šī gada septembrī siltums maksā pat sešas reizes vairāk nekā pērn oktobrī.

Nesamaksāti rēķini un ieilguši parādi. Ar kādām sekām jārēķinās? 

Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam...

Nozares pārstāvji atzīst – šobrīd novērojams neliels parādu pieaugums, taču prognozēt, kā situācija attīstīsies ziemā, pagaidām ir pāragri. Konkrētus parādu apjomus apkures sezonas priekšvakarā aptaujātie uzņēmumi atklāt nevēlējās.

Kavē maksājumus

Kopējo parādu apjomu var ietekmēt dažādi faktori, tajā skaitā ziemas bargums un garums, klientu ieviestie energoefektivitātes pasākumi, kā arī citi aspekti, norāda AS Latvijas Gāze (LG). “Pašlaik nav novērojamas būtiskas izmaiņas mājsaimniecību klientu parādu apmēru pieaugumā, taču tirgus klientu vidū situācija ir dažāda. Komersantiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei, vasaras periodā patēriņš ir krietni mazāks, turklāt lielā dabasgāzes cenas kāpuma dēļ lietotāji cenšas vēl rūpīgāk plānot patēriņu un taupīt dabasgāzi. Līdz ar to šajā segmentā jūtamas izmaiņas parādu pieaugumā vēl nav novērojamas. Tajā pašā laikā manāma tendence, ka arvien lielāks skaits uzņēmumu kavē pielīgtos samaksas termiņus un nespēj pilnībā norēķināties par patērēto dabasgāzi. Šī iemesla dēļ prognozējam, ka parādu apjomi tuvākajā laikā pieaugs, jo summas par patērēto dabasgāzi būs lielākas nekā finansiālās iespējas savlaicīgi samaksāt par saņemto dabasgāzi un sistēmas pakalpojumiem,” atzīmē LG, aicinot klientus rūpīgi izvērtēt savus dabasgāzes patēriņa paradumus.

Uldis Mucinieks, AS Latvenergo Pārdošanas direktors, savukārt norāda, ka ne klients, ne pakalpojuma sniedzējs nav ieinteresēts parādu uzkrājumā. “Šobrīd elektrības cenu kāpuma dēļ rēķini ir pieauguši, un atlikt maksājumu uz nākamo mēnesi, kad tas faktiski dubultojas, ir finansiāli ļoti sāpīgs lēmums. Pašlaik novērojam nelielu parādu pieaugumu, taču situācija nav kritiska, un satraucošas tendences pagaidām nav manāmas,” atzīmē U. Mucinieks. Jāizvērtē patēriņš Saprotot, ka ziema būs sarežģīta, parādu pieaugumu tirgotāji monitorē pastiprināti. U. Mucinieks uzskata, ka ziemā rēķini, visticamāk, turpinās pieaugt, taču pagaidām nav skaidrs, kā šis faktors ietekmēs kopējo parādu apjomu. “Mēs nevaram paredzēt ne vispārējo cenu situāciju un klientu patēriņa izmaiņas, ne potenciālo valsts atbalsta pasākumu ietekmi. Tāpat jāņem vērā fakts, ka arī situācija klientu vidū ir dažāda – lielai daļai beidzas vecie līgumi, un jaunie jau tiek slēgti par aktuālajām cenām. Papildus jāņem vērā, ka katram klientam līguma un cenu izmaiņu cikls ir individuāls. Tiem, kas līgumus jau ir noslēguši, cena ir paredzama, savukārt tiem, kuriem līgumi drīz beigsies, jārēķinās, ka cena būs ievērojami augstāka. Tajā pašā laikā vienmēr jāatceras, ka rēķins ir atkarīgs ne tikai no resursa cenas, bet arī no patēriņa, un daļa klientu jau ir sākuši tam pievērst pastiprinātu uzmanību,” norāda Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka pozitīvi vērtē valdības iniciatīvu par atbalsta pasākumiem patērētājiem izmaksu kāpuma radītā efekta mazināšanai.

Visu rakstu lasiet 20.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no piektdienas atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 65,6% līdz 89,9%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022.gada otrajam pusgadam pieaugs par 65,6% - no 1,10209 eiro par kubikmetru līdz 1,8252 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 74,7% - no 0,96649 eiro par kubikmetru līdz 1,6896 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 89,9% - no 0,80405 eiro kubikmetrā līdz 1,52715 eiro kubikmetrā.

Savukārt maksājuma par dabasgāzi fiksētā daļa šogad otrajā pusgadā saglabāsies nemainīga, proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā joprojām būs 3,27 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā - 8,99 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā - 14,36 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā - 21,91 eiro mēnesī, bet par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā - 32,55 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 15. decembrī atzinusi AS “Gaso” dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifus par metodikai atbilstošiem.

Jaunie tarifi spēkā stāsies 2023. gada 1. janvārī un paredz izmaiņas visās lietotāju grupās mainīgajai un fiksētajai daļai, kā arī sezonālajam sadales tarifam. Tarifi būs spēkā tarifu periodam līdz 2023. gada 31. decembrim.

Sadales pakalpojuma tarifu izmaiņas saistītas ar ievērojamu dabasgāzes cenas pieaugumu, kā arī būtisku lietotājiem nodotās dabasgāzes daudzuma kritumu. SPRK apstiprinātie AS “Gaso” tarifi ir spēkā kopš 2021. gada 1. jūlija.

Gaso no nākamā gada plāno palielināt dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus 

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai...

“Dabasgāzes cenas straujais pieaugums ietekmējis AS “Gaso”, gan paaugstinot tā tehnoloģiskā patēriņa un zudumu izmaksas, gan arī veicinot patēriņa samazināšanos. Šo faktoru kopums atbilst tiem kritērijiem, kas dod AS “Gaso” tiesības tarifus pārskatīt un tuvināt tos ekonomiski pamatotām faktiskajām izmaksām,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.

Sadales tarifa ietekme uz lietotājiem

Tarifu fiksētā daļa (maksa par pieslēgumu) visām lietotāju grupām pieaugs vienādi – par 22%, savukārt tarifu mainīgās daļas (atkarīga no dabasgāzes patēriņa) palielinājums katrai patēriņa grupai (kopā ir astoņas) ir atšķirīgs, jo to ietekmē katras tarifu grupas trīs gadu vidējā dabasgāzes patēriņa apjoma izmaiņas. Izmaiņas skars arī sezonālā tarifa patērētājus (85% no dabasgāzes apjoma patērē no 1. maija līdz 30. novembrim).

Savukārt AS “Gaso” tarifu izmaiņu ietekme uz AS “Latvijas Gāze” saistīto lietotāju (mājsaimniecību) gala rēķinu būs salīdzinoši neliela. Ņemot vērā AS “Latvijas Gāze” š.g. 9. decembrī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētos saistīto lietotāju (mājsaimniecību) tarifus 2023. gada 1. pusgadam (kuros ietverti arī jaunie AS “Gaso” tarifi), lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai (ar patēriņu 4 m3 mēnesī), ikmēneša maksājums palielināsies par 1,53 eiro (14%), savukārt lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei (ar patēriņu 200 m3 mēnesī), – 4,50 eiro (2%).

Lai precīzi uzzinātu, kāda būs konkrētās mājsaimniecības mēneša maksa par patērēto dabasgāzi, stājoties spēkā jaunajiem tarifiem, SPRK aicina izmantot AS “Latvijas Gāze” tīmekļvietnē pieejamo tarifu kalkulatoru.

Izmaiņas AS “Gaso” sadales sistēmas pakalpojuma tarifos ietekmēs arī pārējos dabasgāzes sistēmas lietotājus, tai skaitā siltumapgādes komersantus, kuri jaunās izmaksas ietvers līdz ar nākamo tarifu pārskatīšanu.

Sadales tarifa izvērtējums

Dabasgāzes sadales operators AS “Gaso” diferencēto dabasgāzes sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķinu un pamatojumu jaunajiem tarifiem SPRK iesniedza š.g. 24. novembrī, kā arī 25. novembrī publicēja oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Izvērtējot AS “Gaso” tarifu aprēķinu nākamajam tarifu periodam (2023. gada 1. janvāris līdz 2023. gada 31. decembris), SPRK secina, ka tie ir aprēķināti atbilstoši metodikai, ņemot vērā regulatīvā rēķina atlikumu par pirmo tarifu periodu (2021. gada 1. jūlijs līdz 2022. gada 31.decembris), uz nākamo tarifu periodu attiecināmo ieņēmu korekcijas daļu un veikto lietotājiem nodotā dabasgāzes daudzuma korekciju.

Dabasgāzes cena biržā ir viena no piecām komponentēm, kas veido kopējo lietotāja maksājumu par dabasgāzi (ko nevar ietekmēt SPRK), turklāt arī ievērojami lielākā daļa – šobrīd vairāk nekā 90%. Lietotāja maksājums par dabasgāzi atkarīgs arī no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, savukārt pārējos maksājumā ietvertos pakalpojumus un nodokļus regulē nacionālā līmenī.

SPRK nosaka dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku un apstiprina šos tarifus, kā arī dabasgāzes tarifa aprēķināšanas metodiku saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecībām), savukārt akcīzes un pievienotās vērtības nodokli nosaka valstī pastāvošā likumdošana. Ar dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tiek nodrošināta noteikta dabasgāzes daudzuma transportēšana no dabasgāzes pārvades sistēmas līdz dabasgāzes apgādes sistēmas piederības robežai, tajā skaitā sadales sistēmas jaudas uzturēšana un attīstīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022.gada 1.jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 65,6% līdz 89,9%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022.gada otrajam pusgadam pieaugs par 65,6% - no 1,10209 eiro par kubikmetru līdz 1,8252 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 74,7% - no 0,96649 eiro par kubikmetru līdz 1,6896 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 89,9% - no 0,80405 eiro kubikmetrā līdz 1,52715 eiro kubikmetrā.

Savukārt maksājuma par dabasgāzi fiksētā daļa šogad otrajā pusgadā saglabāsies nemainīga, proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā joprojām būs 3,27 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā - 8,99 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā - 14,36 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā - 21,91 eiro mēnesī, bet par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā - 32,55 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, informē EM pārstāvji.

Tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Plānots, ka šo regulējumu skatīs Ministru kabinetā 9.augustā, savukārt Saeimā - 11.augustā.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Gāzi ražo no pašmāju koksnes

Māris Ķirsons, 29.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksne var aizstāt dabasgāzi siltuma un elektroenerģijas ražošanā, to var īstenot ar Latvijā ražotām koksnes gazifikācijas iekārtām, kuras gan pašlaik tiek piegādātas Japānas pasūtītājiem.

SIA Fortes inženieri vairāku gadu garumā ir izstrādājuši koģenerācijas tehnoloģiju, kas, izmantojot biomasu, gāzģeneratorā rada kokgāzi, saražojot gan elektroenerģiju, gan siltumu, kā arī triģenerācijas procesā - aukstumu.

„Šis process ir gan cenu ziņā krietni izdevīgāks par dabasgāzi, gan videi draudzīgs biomasas resursu izlietojuma ziņā, jo pārsvarā biomasa tiek izmantota tikai viena veida enerģijas – siltuma – ražošanā. Turklāt šo tehnoloģiju ir iespējams integrēt jau esošajās dabasgāzes stacijās. Savukārt moduļu risinājums ļauj uzstādīt šādu pārvietojamu, iepriekš samontētu koģenerācijas staciju ar atvieglotām būvniecības procedūrām vai arī bez speciālas infrastruktūras,” skaidro SIA Fortes vadītājs Armands Zemītis. Viņš atzīst, ka vienu šādu sistēmu piegādās klientam Japānā un ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūras atbalstu prezentēs arī citiem potenciālajiem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

PVN samazināšana elektrībai un gāzei radītu līdz 32,5 miljonu eiro negatīvu ietekmi uz budžetu

LETA, 20.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana elektroenerģijas un gāzes piegādēm visām mājsaimniecībām no 21% uz 12% vai uz 5% radītu līdz 32,5 miljonu eiro negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu gadā.

Tas norādīts valdības 19.aprīlī apstiprinātajā Ekonomikas ministrijas (EM) atbildes vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

EM aprēķinājusi, ka vidēji mēnesī pie šāda scenārija negatīvā fiskālā ietekme būtu ap 1,6 līdz 2,7 miljoniem eiro. Gadījumā, ja energoresursu cenu pieaugums būs straujāks nekā bija prognozēts, attiecīgi palielinātos arī negatīvā fiskālā ietekme uz valsts budžetu.

Tāpat ministrija kā vēl vienu opciju energoresursu cenu ietekmes samazināšanai vēstulē arī aprakstījusi iespēju attiecībā uz akcīzes nodokļa samazināšanu dabasgāzei, ko mājsaimniecības izmanto par kurināmo.

EM norāda, ka no 2022.gada 1.janvāra stājās spēkā jauni dabasgāzes gala tarifi mājsaimniecībām. Akcīzes nodokļa īpatsvars mājsaimniecībām veido nelielu daļu no gala tarifa par dabasgāzi. Tas ir 1,6% mājsaimniecībām, kas dabasgāzi patērē tikai ēdiena pagatavošanai, 1,8% - mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto arī ūdens uzsildīšanai, un 2,15% tām mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) tuvākajā laikā virzīs izskatīšanai valdībā vēl trīs atbalsta pasākumus mājsaimniecībām elektroenerģijas un apkures cenu kāpuma kompensēšanai, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.

Pirmais no tiem ir centralizētās siltumapgādes atbalsta diferencēšana.

Šaicāns skaidroja, ka centralizētās siltumapgādes tarifs šajā sezonā noteikti pārsniegs 150 eiro par megavatstundu (MWh), tāpēc EM piedāvā līdz 150 eiro par MWh saglabāt jau apstiprināto atbalstu, kur valsts kompensē 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh valsts kompensētu 90%.

Viņš arī sacīja, ka indikatīvi šim atbalsta pasākumam būs nepieciešami 87 miljoni eiro.

Otrs EM virzītais atbalsta pasākums būs dabasgāzes cenu griestu noteikšana.

Šaicāns skaidroja, ka patlaban regulētais dabasgāzes tarifs ir 107,34 eiro par MWh, bet tirgus cena pārsniedz šo slieksni. EM priekšlikums paredz noteikt dabasgāzes cenas griestus 107,34 eiro par MWh, un valsts kompensētu tirgotājiem to summu, kas pārsniedz slieksni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskais cenu kāpums ievērojami mainījis pircēju paradumus, mudinot arvien vairāk atteikties no impulsīviem pirkumiem un meklēt lētākas alternatīvas, norāda Mindaugs Gutausks, Mars Latvia vadītājs.

Līdzīgas tirgus tendences, visticamāk, būs novērojamas arī nākamajā gadā, spriež M.Gutausks, piebilstot, ka taupīgāko klientu lojalitāte 2023. gadā varētu samazināties. Tajā pašā laikā paredzams, ka gada otrajā pusgadā patērētāju noskaņojums un tirgus dinamika kļūs nedaudz pozitīvāka - cilvēki būs pielāgojušies jaunajai realitātei un iemācījušies dzīvot, daudz labāk kontrolējot tēriņus, prognozē Mars Latvia vadītājs.

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši gana izaicinoši. Kā Mars darbību ietekmēja Covid-19 pandēmija?

Jāsaka, ka pandēmija ietekmēja ne tikai mūsu uzņēmējdarbību, bet arī pasaules ekonomiku kopumā, jo mēs visi saskārāmies ar izaicinājumiem, ko iepriekš nekad nebijām piedzīvojuši. Šajā laikā mēs ne tikai pārdomājām mūsu biznesa stratēģiju, bet arī centāmies pievērst pastiprinātu uzmanību mūsu darbinieku veselībai un drošībai, kas vienmēr ir bijušas Mars prioritātes. Attālināts darbs mums nebija nekas svešs arī pirms pandēmijas, tāpēc pielāgoties jaunajai realitātei mums bija vieglāk. Tajā pašā laikā mēs skaidri apzinājāmies, ka pastāvīgs darbs no mājām palielina mentālās un fiziskās veselības riskus, tāpēc rūpīgi sekojām līdzi mūsu darbinieku labklājībai. Komandas mudinājām tikties virtuālajos semināros, lai apgūtu jaunas prasmes attālinātajam darbam. Vienlaikus, lai izvairītos no izdegšanas, sākām izmantot Mars patentēto rīku - Meet Smarter, kas saīsina tikšanās laikus, lai nodrošinātu piecu līdz desmit minūšu pārtraukumu katru stundu. Tāpat savus darbiniekus darba laikā aicinājām doties pastaigās, piemēram, izvedot ārā suni vai vienkārši paelpojot svaigu gaisu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” kļuvis par pirmo mobilo sakaru operatoru Baltijā un Ziemeļeiropā, kas saņēmis apstiprinājumu no organizācijas “Science Based Target Initiative” (SBTi) par zinātniski pamatotām darbībām, lai sasniegtu nulles līmeņa emisiju (Net-Zero Standart) mērķi 2035. gadā.

Šobrīd tikai 34 uzņēmumi pasaulē, tostarp “Tele2”, ir saņēmuši SBTi apstiprinājumu saviem nulles līmeņa izmešu mērķiem.

SBTi izstrādātais standarts ir pasaulē pirmais, kas veidots saskaņā ar jaunākajām atziņām klimata nozares zinātnēs, un paredzēts nulles līmeņa izmešu mērķu noteikšanai biznesa vidē.

“Tele2” klimata mērķi, kas ir jāsasniedz līdz 2035. gadam:

  • samazināt 1. tvēruma jeb tiešās emisijas (uzņēmumam piederošās ēkas, transportlīdzekļi) un 2. tvēruma jeb netiešās emisijas (saņemtā un patērētā elektroenerģija, tvaika, apkures vai dzesēšanas ražošana) par 100% līdz 2029. gadam, par atskaites punktu ņemot 2019. gadu;
  • samazināt 3. tvēruma jeb netiešās emisijas (loģistika, atkritumi, iepirktie pakalpojumi un preces u.c.) par 60%, rēķinot uz vienu abonementu, līdz 2029. gadam, par atskaites punktu ņemot 2019. gadu;
  • līdz 2035. gadam uzņēmuma vērtību ķēdē jeb darbību kopumā, ko veic uzņēmums no izejvielu iegādes līdz produktu vai pakalpojumu piegādei tirgū, sasniegt nulles līmeņa emisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo gāzes nodrošinājums ļauj strādāt TEC

Db.lv, 18.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan šobrīd resursu tirgos saglabājas augstas gāzes un CO2 izmaksas un tirgū būtu jābūt pieejamām vairākām stacijām, kas izmanto citus – lētākus energoresursus, tomēr karstais laiks, nepietiekamie vēja un hidroresursi, kā arī vairāku staciju remontdarbi Baltijā ir veicinājuši energoapgādes nepietiekamību Baltijā, par ko liecina arī Nord Pool biržas cenas.

Tas rada nepieciešamību darboties AS "Latvenergo" termoelektrostacijām, koncernam uzņemoties arī papildu riskus attiecībā uz dabasgāzes izmaksām, taču TEC iedarbināšana ir iespējama un šobrīd nerada gāzes apgādes riskus ziemā, jo valsts un AS "Latvenergo" savlaicīgi nodrošināja dabasgāzes rezerves un aktīvi turpina iepirkumus.

Elektrības cena biržā 4000 eiro/MWh "izslēdz" ražotājus 

Elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro...

Valstiskā līmenī Latvijas mājsaimniecības ir nodrošinātas ar dabasgāzi. Latvenergo ir risinājumi, lai sniegtu dabasgāzes piedāvājumus juridiskajiem klientiem brīvajā tirgū.

LDDK: Vienas dienas elektrības patēriņa izmaksas līdzinās viena mēneša rēķinam 

Pēdējās dienās pieredzētais elektroenerģijas cenas kāpums "Nord Pool" biržā kritiski ietekmē...

"Termoelektrostacijas darba režīms ir ārkārtīgi neefektīvs, ja tam jāstrādā tikai vienu stundu, tādēļ šodien TEC-2 ir sagatavots drošai un ilgākai darbībai un jau strādā tirgū. Līdz šim TEC darbību ierobežoja valstiskas drošības apsvērumi situācijā, kad visā Eiropā ir gāzes deficīts un tās apgāde ir kritiski zemā līmenī. Mērķtiecīgi strādājot, esošie krājumi un iegādes plāni ir ļāvuši Latvenergo pārskatīt ierobežojumus un šajā kritiskajā brīdī sākt TEC darbību, nekaitējot kopējai apgādes drošībai. Vēl vairāk – esam raduši iespēju apgādāt ar gāzi arī juridiskos klientus, kam līdz šim piedāvājumus ierobežojām un kas nespēj šobrīd gāzi nopirkt brīvajā tirgū. Tā ir energoapgādes drošuma, kas ir sabiedrībai svarīgākais jautājums, būtiska sastāvdaļa," komentē Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

"AS "Latvenergo" ir iegādājusies dabasgāzi nepieciešamajā apjomā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai AS "Latvenergo" termoelektrostacijās plānotajam ražošanas režīmam 2022. gadā, kā arī visu sezonu nodrošinās piegādes saviem mājsaimniecību klientiem. Uzņēmums atgādina, ka valdība ir rezervējusi dabasgāzi saistīto lietotāju apgādei visai apkures sezonai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāze lūgusi FKTK sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Gazprom

LETA, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas uzņēmums AS "Latvijas gāze" (LG) vērsusies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom", liecina kompānijas valdes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša izplatītais ziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Kalvītis norāda, ka šobrīd LG dabasgāzes krājumi ir pietiekami, lai uzņēmums varētu atļauties gaidīt komerciāli izdevīgāku dabasgāzes cenu. Brīdī, kad dabasgāzes tirgus situācija to atļaus, LG atsāks iepirkt dabasgāzi.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka LG ir noslēgts ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgums ar "Gazprom" par dabasgāzes piegādēm periodam no 2000. līdz 2030.gadam. Atbilstoši šī līguma nosacījumiem, līdz šim maksājumi par dabasgāzes piegādēm tika veikti eiro.

Agresorvalsts Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31.martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa samaksu no Rietumvalstīm par dabasgāzi saņemt tikai rubļos.

Kremļa ieviestā jaunā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būtu jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aviācijas nozare ir ieinteresēta ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanā Latvijā

Db.lv, 07.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozare ir ieinteresēta ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražošanā Latvijā, vienlaikus plānu tālākai attīstībai nepieciešams vienots redzējums par konkrēto tehnoloģiju, nozares pieprasījumu un projekta izmaksām.

Tā Satiksmes ministrijas un Latvijas Aviācijas asociācijas rīkotajā Aviācijas domnīcā 4.novembrī sprieda aviācijas nozares eksperti.

Tāpat kā visur pasaulē arī Latvijā zaļās enerģijas un klimata neitralitātes faktori kļūst noteicoši ilgtspējīgas aviācijas nozares darbībai. Šobrīd jau 38 pasaules vadošās aviosabiedrības ir apņēmušās līdz 2050. gadam panākt pilnīgu savas darbības klimata neitralitāti un 30 no tām plāno sasniegt 10% SAF jeb ilgtspējīgās aviācijas degvielas īpatsvaru līdz 2030. gadam.

“Aviācijas nozarei ir būtiska ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, tādēļ, lai nodrošinātu līderību Baltijā un konkurētu ar Ziemeļvalstu aviācijas centriem, ir svarīgi sekot līdzi visām jaunākajām tendencēm un runāt ar pašmāju un arī ārzemju partneriem par Latvijas uzņēmu iesaisti SAF degvielas tehnoloģiju izpētes un ražošanas procesos. Tas nepieciešams, lai sasniegtu vides neitralitātes mērķus un nodrošinātu mūsu aviācijas nozares enerģētisko neatkarību, kā arī stiprinātu konkurētspēju un garantētu turpmāko izaugsmi,” norāda Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsta prasītāju skaits gaidāmajā krīzē varētu vairāk nekā dubultoties, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmai" pieļāva Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.

Līdz kara sākumam un straujajam cenu pieaugumam uz mājokļa pabalstiem pretendēja ap 20 000 mājsaimniecību, bet tagad tiek prognozēts, ka to mājsaimniecību skaits, kurām varētu būt grūtības segt maksājumus, varētu pieaugt līdz 44 000 jeb aptuveni 100 000 iedzīvotāju.

Turklāt LPS pārstāve domā, ka lielās inflācijas dēļ atbalsta prasītāju varētu būt arī vairāk par prognozētajiem 44 000 mājsaimniecību.

Rudzīte uzsvēra, ka augošās atbalsta izmaksas vērā ņemami ietekmēs pašvaldību budžetus. Turklāt sociālajos dienestos ir prognozējama augoša slodze, līdz ar to vēl vairāk varētu trūkt darbinieku.

Aicināta vērtēt valdības piedāvāto atbalsta paketi iedzīvotājiem, Rudzīte atzina, ka nezinot pēdējos jaunumus, tomēr viņai šķiet, ka augošās inflācijas ietekmē atbalsta pasākumi vēl būs jāpārskata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības komersantiem sniegs atbalstu 50 miljonu eiro apmērā

LETA, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja 50 miljonu eiro atbalsta piešķiršanu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas ekonomikai.

Ar programmai pieejamo finansējumu iespējams sniegt atbalstu aptuveni 400 komersantiem, balstoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja analītiķu aplēsēm. Atbalsta programmas finansējums ir vidēji 200 000 eiro katram komersantam.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais noteikumu projekts sagatavots, lai samazinātu militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā energoresursu cenu pieaugums, paredzot atbalstu apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem to darbības noturēšanai un turpināšanai.

Paredzēts atbalsts granta veidā. Uz atbalstu var pretendēt apstrādes rūpniecības energoietilpīgi komersanti, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā papildu izmaksas par energoresursiem krasa to cenu pieauguma dēļ, un atbalsts vienam komersantam nepārsniedz divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, iekļaujot tajā papildu atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem gaidāmajā ziemas sezonā.

Tostarp paredzēts, ka visām mājsaimniecībām pirmās 100 patērētās kilovatstundas (kWh) tiks nodrošinātas par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 160 eiro par megavatstundu (MWh). Par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kWh mājsaimniecība maksās atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajai cenai. Ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas patēriņš pārsniegs 500 kWh mēnesī, tad papildus mājsaimniecības lietotājs saņems arī to atbalstu, kas pienākas, izmantojot elektroenerģiju apkurē. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot elektroenerģijas tirgotājiem. Atbalsta sniegšanai kopā vajadzīgi 67 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā dabasgāzes pieejamības problēmas Eiropā, šo resursu vajag tērēt piesardzīgāk, aģentūrai LETA norādīja AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) biroja vadītājs Artūrs Butāns (NA).

Butāns uzsvēra, ka vislabākā enerģija ir tā, kas netiek izmantota, un Latvijā šī gada pirmajos divos ceturkšņos dabasgāzes patēriņš ir mazinājies.

Viņš atzīmēja, ka mājsaimniecības ir piesardzīgākas, tāpat arī uzņēmumi pāriet uz alternatīviem enerģijas resursiem, tostarp iesaistoties programmā siltuma katlu nomaiņai uz granulām vai šķeldu.

"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Čakste skaidroja, ka, lai gan "Latvenergo" ir iegādājies dabasgāzi pēc valdības uzdevuma, ir svarīgi iemācīties gāzi taupīt jau patlaban, jo resurss būs gan dārgs, gan arī ir zināmas problēmas ar tā pieejamību.

"Tā ir cena par karu un neatkarību, un, teiksim tā, tas ir daudz mazāks ļaunums par to, kas notiek Ukrainā. Tas laikam ir tāds neliels katra ieguldījums šajā vienotībā un cīņā pret agresoru. Ir jābūt gudriem - tērēsim piesardzīgi, domāsim par energoefektivāti jau šobrīd, vasarā, un par iespējām, kā mēs varam šo patēriņu samazināt, pat nemazinot komfortu, bet vienkārši vairāk piedomājot, ka nevajag tik daudz lieki tērēt enerģiju," skaidroja Čakste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas Ilgtspējas balvas laureātu vidū Latvijas uzņēmumi Aerones un Eco bus

Db.lv, 01.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Baltijas Ilgtspējas balvas uzvarētājiem atzīti tostarp Latvijas uzņēmumi SIA "Aerones" un SIA "Eco bus", informē Baltijas Ilgtspējas un inovāciju foruma pārstāvji.

No vairāk nekā 240 saņemtajiem pieteikumiem un 29 atlasītajiem finālistiem starptautiska žūrija izvēlējās astoņus uzvarētājus, kas Baltijā uzrādījuši īpaši augstus sasniegumus ilgtspējas inovāciju jomā.

Baltijas Ilgtspējas inovāciju balva ir apbalvojums, ko saņem Baltijas ilgtspējas inovāciju līderi - uzņēmumi, organizācijas, jaunuzņēmumi un privātpersonas, kas ar saviem sasniegumiem ilgtspējas jomā iedvesmo citus.

Šogad balvai bija iespējams pieteikties astoņās kategorijās - "Ietekme uz vidi" apakškategorijās "Atjaunojamā enerģija", "Resursu atkārtota izmantošana", "Mobilitāte", "Ilgtspējīgas piegādes ķēdes" un "Sociālās iniciatīvas", kategorijā "Zaļās inovācijas" uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, kā arī kategorijā "Pārmaiņu vēstneši", kurā tika vērtēti individuālie sasniegumi. Iesniegtos pieteikumus izvērtēja starptautiska žūrija balstoties uz stratēģiskā partnera EY Baltic izstrādāto metodoloģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru