Lai pievērstu uzmanību reģionālās nozīmes valsts autoceļa P4 Rīga - Ērgļi kritiski sliktajam tehniskajam stāvoklim, Ropažu novada pašvaldība, novada uzņēmēju biedrība un iedzīvotāji plāno uzsākt akciju STOP ielāpiem, informē Ropažu novada pašvaldībā.

P4 ceļš, kas ir viens no nozīmīgākajiem reģionālajiem autoceļiem, savieno valsts galvaspilsētu ar Vidzemes novadiem un attālākām pilsētām un novadiem. Līdz šim tas nav piedzīvojis nevienu rekonstrukciju kopš tā izveidošanas (autoceļa posmā līdz Kangaru kalniem), norāda pašvaldībā.

Ropažu pašvaldība un iedzīvotāji jau vairākus gadus pacietīgi gaida autoceļa P4 Rīga - Ērgļi sakārtošanu, ik gadu mutiski saņemot VAS Latvijas valsts ceļi solījumus veikt būtisku ceļa rekonstrukciju, šo darbu veikšanu iekļaujot dažādos plānošanas dokumentos. Taču - tā kā gadu no gada ceļa rekonstrukcijas darbu realizēšana tiek novirzīta arvien tālākā nākotnē, šie solījumi vairs neizklausās ne ticami, ne pamatoti.

Investējot 190 000 eiro, Ērgļos plānots būvēt "Glamp Camp" viesu mājas, informē projekta un idejas autors SIA "Ragnar Distribution" dibinātājs Renārs Indriksons.

Projekta īstenošana uzsākta šī gada oktobrī, investoru piesaiste joprojām turpinās un kopumā plānots uzstādīt ne vairāk kā 10 viesu mājas. Projekta atklāšana iecerēta 2021. gada aprīlī.

Ideja glempingam radusies nesen, process aizsācies 2020.gada janvārī, kad likti pamati R.Indriksona pirmajam internacionālajam projektam "Glamp Camp" Īslandē.

Projekta nosacījumi ir šādi – tiek piesaistīts zemes īpašnieks, investors, vienas potenciālas glemp mājas īpašnieks un glempinga realizācijas nodrošinātājs – trīs ieinteresētas puses, viena glempinga stacija. Pēc sākotnējā plāna šādi būtu veidotas vairākas glempinga stacijas Īslandē, Latvijā, Itālijā, Anglijā, taču 2020.gada ekonomiskie un brīvas ceļošanas apstākļi dramatiski mainījās un martā iesāktie darbi tika apturēti uz nenoteiktu laiku. Nonākot atpakaļ vietējos tirgus apstākļos, R.Indriksons ar komandu uzsāka meklēt labvēlīgus glempinga realizācijas apstākļus Latvijā.

Darbu pārtraukusi viesnīca "Hotel Ērgļi" un kafejnīca "Kore", kas atradās viesnīcā, liecina viesnīcas direktores paziņojums "Facebook".

"Mums ir no sirds žēl paziņot, ka mūsu viesnīca "Ērgļi" un kafejnīca "Kore" pārtrauc darbu. Paldies par kopā būšanu, atbalstu, labajām atsauksmēm un smaidīgajām sejām. Mēs ceram, ka skaistā viesnīcas ēka nestāvēs tukša un kādam tā būs vajadzīga… uz redzēšanos! Un varbūt kaut kad nākotnē…," teikts paziņojumā.

Kopumā viesnīcā bija pieejami 21 numuriņi, bet vietu kopskaits sasniedza 57 (ar papildvietām līdz 100). Viesnīcā bija arī kafejnīca "Kore", konferenču zāle un SPA.

Viesnīca dibināta 2001.gadā. Tās juridiskā adrese ir Ērgļi, Rīgas iela 31, bet darbības veids: izmitināšana viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās. SIA "Kārlis un partneri", kam pieder "Hotel Ērgļi", apmaksātais pamatkapitāls ir 414,2 tūkstoši eiro, liecina "Lursoft" dati.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi atkārtoti izsludināto konkursu par autoceļa P4 Rīga-Ērgļi 52,56 – 61,63 kilometra posma rekonstrukcijas darbu veikšanu. Konkursa rezultāti liecina, ka konkurss noslēdzies par mazāku līgumcenu, nekā LVC bija plānojis iepriekš.

Par autoceļa Rīga-Ērgļi 52,58 – 61,63 kilometra posma atjaunošanu paredzēts slēgt teju 3,1 milj. Ls vērtu līgumu ar pilnsabiedrību a/s Ceļu pārvalde un SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate. Iepriekš LVC paredzēja, ka šī posma rekonstrukcijas darbu veikšanai varētu atvēlēt ap 4,2 milj. Ls, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā. Pilnsabiedrība iesniedza piedāvājumu par viszemāko cenu, kas arī bija galvenais piedāvājuma izvēles kritērijs, bet kopumā konkursā savus pieteikumus iesniedza divi pretendenti.

Autoceļa P4 minētā posma rekonstrukcijas būvdarbu uzraudzību par 46,2 tūkst. Ls veiks SIA Polyroad, liecina informācija IUB.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) izsludinājusi 2,1 milj. Ls apjomīgu konkursu par autoceļa P33 posma rekonstrukciju, liecina informācija Iepikumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka par vairāk nekā diviem milj. Ls ar Eiropas Savienības Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu tiks pabeigta autoceļa P33 Ērgļi - Vecpiebalga - Saliņkrogs posma Jaunpiebalga - Saliņkrogs 49,14 - 53,56 km un 56,73 - 60,65 km rekonstrukcija.

Ceļu būvnieki var iesniegt savus LVC piedāvājumus līdz 11. jūlijam.

Jau rakstīts, ka šā gada jūnjia sākumā LVC noslēgusi 3 286 485 Ls vērtu konkursu par valsts pirmās šķiras autoceļu sakārtošanu, par labāko atzīstot a/s Ceļu pārvalde piedāvājumu. Paredzēts, ka iepirkuma ietvaros tiks turpināti rekonstrukcijas darbi uz valsts pirmās šķiras autoceļa P4 Rīga – Ērgļi posma 90,70 – 99,66 kilometrā jeb posmā no pagrieziena uz Mazozoliem līdz Ērgļiem.

Par vairāk nekā 1,63 milj. Ls Alūksnē plānots veikt būvdarbus Pils ielā, kas ir arī tranzīta maršruta sastāvdaļa, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par Alūksnes novada pašvaldības noslēgto iepirkuma procedūru. Iepirkumu konkursā par uzvarētāju atzīta SIA Matthai, Matthai Bauunternehmen GmbH.

SIA Matthai piedāvājums atzīts par saimnieciski izdevīgāko no piecu pretendentu iesniegtajiem projektiem.

Izsludinot konkursu, Alūksnes novada pašvaldība paredzēja, ka tranzīta ielas rekonstrukcija izmaksās vairāk nekā 1,58 milj. Ls

Būvdarbi tiks veikti Eiropas Savienības Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta ietvaros.

Jau rakstīts, ka par vairāk nekā 3,497 milj. Ls paredzēta Jaunceltnes ielas rekonstrukcija un tās piegulošo teritoriju infrastruktūras sakārtošana Aizkrauklē. Šajā iepirkumu konkursā uzvarējusi Rīgā reģistrētā būvfirma SIA Via.

Tāpat pēdējā laikā slēgti vai izsludināti vairāki miljonus vērti iepirkumi par Latvijas ceļu posmu atjaunošanu, piemēram, 2.1 milj. Ls apjomīgs konkurss par autoceļa P33 Ērgļi - Vecpiebalga - Saliņkrogs posma Jaunpiebalga – Saliņkrogs rekonstrukciju un 4,2 milj. Ls konkurss par ceļa P4 Rīga – Ērgļi posma 52,58 – 61,63 kilometra atjaunošanu.

SIA Saldus ceļinieks ticis pie vairāk nekā 1,6 milj. Ls vērta iepirkuma – Robežu ielas rekonstrukcijas darbu veikšanas Saldū.

Par to liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā publicētais paziņojums par Saldus novada pašvaldības atklātā konkursa rezultātiem.

Kopumā pašvaldības izsludinātajā konkursā tika iesniegti četri piedāvājumi, no kuriem tika izvēlēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums.

Robežu ielas atjaunošanas darbi notiks ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālu atbalstu.

Db.lv iepriekš vēstīja, ka tāpat par vairāk nekā 1,63 milj. Ls plānots veikt būvdarbus Pils ielā, Alūksnē, šajā iepirkumu konkursā par uzvarētāju atzīta SIA Matthai, Matthai Bauunternehmen GmbH.

Tāpat par vairāk nekā 3,497 milj. Ls paredzēta Jaunceltnes ielas rekonstrukcija un tās piegulošo teritoriju infrastruktūras sakārtošana Aizkrauklē. Šajā iepirkumu konkursā uzvarējusi Rīgā reģistrētā būvfirma SIA Via.

Valsts a/s Latvijas valsts ceļi (LVC) par vairāk nekā 3,19 milj. Ls atjaunos ceļa P40 Alūksne – Zaiceva posmu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka ceļa 15,6 - 25 km posmu atjaunos SIA 8 CBR, kas uzvarēja izsludinātajā atklātajā konkursā, piedāvājot zemāko cenu. Paredzēts, ka tiks atjaunots arī tilts pār Sarkanīti un tilts pār Pededzi.

Kopumā konkursā pieteicās divi pretendenti.

Jau rakstīts, ka par 1,63 milj. Ls Alūksnē plānots veikt būvdarbus Pils ielā, kas ir arī tranzīta maršruta sastāvdaļa. Ielas rekonstrukciju Alūksnē veiks SIA Matthai.

Jau rakstīts, ka par vairāk nekā 3,497 milj. Ls paredzēta Jaunceltnes ielas rekonstrukcija un tās piegulošo teritoriju infrastruktūras sakārtošana Aizkrauklē. Šajā iepirkumu konkursā uzvarējusi Rīgā reģistrētā būvfirma SIA Via. Tāpat pēdējā laikā slēgti vai izsludināti vairāki miljonus vērti iepirkumi par Latvijas ceļu posmu atjaunošanu, piemēram, 2.1 milj. Ls apjomīgs konkurss par autoceļa P33 Ērgļi - Vecpiebalga - Saliņkrogs posma Jaunpiebalga – Saliņkrogs rekonstrukciju un 4,2 milj. Ls konkurss par ceļa P4 Rīga – Ērgļi posma 52,58 – 61,63 kilometra atjaunošanu.

Ērgļos sezonu sācis pirmais no luksusa kempingu attīstītāja Ragnar Glamp veidotās viesnīcu ķēdes posmiem - Glamp Camp Ērgļi. Vēl šovasar plānots atklāt arī Glamp Camp Koknese.

"Glamp Camp" nosaukumā ietverts vārda glamping saīsinājums, kas angļu valodā apvieno divus - Glamourus Camping. Tas saprotams kā glamūrīgs jeb luksuss kempings.

Plānots, ka kempingos viesi tiks uzņemti visa gada garumā, nevis tikai vasaras sezonā. Mājas ir siltinātas, aprīkotas ar krāsni, kamīnu, apsildāmajām grīdām vannasistabās un siltumsūkni, kas vasarās, gada karstajās dienās – telpas vēsinās.

"Atšķirībā no citām nesezonas viesnīcām, mūsu tīkla viesnīcās nakšņošanas izcenojums viesiem būs nemainīgs kā aktīvajā tūrisma sezonā, tā arī gada pasīvākajos mēnešos. Nevēlamies lieki kropļot piedāvājuma tirgu cenas ziņā," pamato Liene Indriksone, Ragnar Glamp mārketinga, dizaina un kreatīvā satura radītāja.

Pabeigti būvdarbi Ulbrokā, valsts reģionālo autoceļu Rīga-Ērgļi (P4) un Ulbroka-Ogre (P5) krustojumā, kur izbūvēts jauns rotācijas aplis. Visi satiksmes ierobežojumi aplī ir noņemti, un šonedēļ tur vēl notiks vien nelieli sakārtošanas darbi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbu laikā atjaunotas divas pieturvietas, rotācijas apļa zonā izbūvētas ietves gājējiem, kas ir apgaismotas un atsevišķos posmos norobežotas ar drošības barjerām. Tāpat satiksmes dalībnieku drošībai izbūvētas divas gājēju pārejas.

Ātrākai un ērtākai automašīnu plūsmai, pirms rotācijas apļa uz ceļiem Ulbroka-Ogre un Rīga-Ērgļi ir izbūvētas papildu braukšanas joslas.

Remontdarbi šajos posmos tika uzsākti 2015. gada vasarā. Būvdarbus veica AS Ceļu pārvalde, projekta izmaksas ir 1 451 840 eiro (ar PVN).

Latvijas Dabas fonda (LDF) tiešraides no aizsargājamo sugu putnu ligzdām šogad tiešsaistē vērojuši aptuveni 3,5 miljoni cilvēku, un kopējais skatījumu laiks pārsniedzis 730 000 stundas, informē LDF pārstāvji.

Iepriekšējos gados nodrošinātās tiešraides šogad papildināja divas kameras pie mazā ērgļa ligzdām, kā arī pie līdz šim nevērotas jūras ērgļa ligzdas.

Vissmagāk šogad gāja novēroto melno stārķu pārim, kas izaudzināja četrus jaunos putnus. Tāpat aizvadītā vasara bija pārbaudījums abiem jūras ērgļu pāriem, kuri cīnījās gan ar karstumu, gan barības trūkumu, gan arī piedzīvoja mazuļu izkrišanu no ligzdas. Zivjērgļa ligzdas vērošanu šogad pārtrauca negaiss, savukārt ūpja, mazo ērgļu un vistu vanaga ligzdās putni šogad tikai ciemojās, bet ligzdošanu neuzsāka.

Visvairāk skatītā tiešraide šogad, līdzīgi kā citos gados, bija jūras ērgļu ligzda Durbē - tai bija aptuveni 1,8 miljoni skatījumu. Otrajā vietā ierindojās melnā stārķa ligzdas tiešraide no Siguldas novada un jūras ērgļu ligzdas tiešraide no Ziemeļkurzemes.

Sabiedriskā ēka Jomas ielā 37, kurā iepriekš atradās restorāns Korso (vēl iepriekš - restorāns Mascotte), nav arhitektūras pieminekļu sarakstā, kā arī, atbilstoši Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma vēsturiskās apbūves novērtējumam, nav atzīta kā kultūrvēsturiski vērtīga ēka, bet ir fona apbūvi veidojoša būve.

Tā portālu Db.lv informēja Jūrmalas dome, paskaidrojot, ka, kā tas ir noteikts apbūves noteikumos, rekonstruējot šādas kategorijas ēkas, saglabājams ēku mērogs, apjoma proporcijas, apdares materiāli un dekora elementu stilistika. Pati ēka atrodas Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā.

Iepriekš Jūrmalas aizsardzības biedrība savā interneta vietnē publicēja informāciju, ka «Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju sašutumu ir izraisījis kārtējais uzbrukums pilsētas kultūrvides un arhitektūras nozīmīgām vērtībām».

Domē norādīja, ka zemesgabala īpašnieki nebija gatavi atjaunot agrāko restorānu, kurš jau padomju periodā bija pārbūvēts un zaudējis daļu būvdetaļu, kādēļ arī netika atzīts kā kultūrvēsturiski nozīmīgs objekts.

Godātā redakcija, šai laikā, kad visas sabiedrības uzmanība safokusējusies uz valdības veidošanu, publikas nemanīta ir notikusi viena cilvēciska ķeza. Proti, notikumu virpulī kāds rūķis vai cits Ziemsvētku steigas pārmākts pārcilvēcīgs subjekts bija izkaisījis un pazaudējis Saeimas frakciju kolektīvās vēstules Ziemsvētku vecītim. Lai arī samirkušas un saburzītas, savācu tās gandrīz visas. Tiesa, tās bija sajauktas, no frakciju zeķēm izņemot, tādēļ saklasificēju tās pa dāvanu grupām – līdzīgi kā ģimenē. Proti, ko likt zem eglītes, ko pasniegt skaisti iepakotu, bet ko apsolīt uz vēlāku laiku.

Dabiskā kārtā vēstulītēs bija lūgtas dāvanas, ko vēlējās vairāki rakstītāji, tādēļ tabulā ir atrodams to skaits. Kā Ziemsvētku vecītis tiks galā ar situāciju, ja vairumā jāgādā ir ne tikai masveidā ražots telefons, es nezinu. Tā, piemēram, kāds oriģināls eglītes rotājums, ko iekārojušas pat četras frakcijas, iespējams, būs jāklonē. Bet es paļaujos uz ticību saulgriežu brīnumam.

Lai arī frakciju vēstulītes bija sajauktas, manā ieskatā nevajadzētu būt nekādām grūtībām dāvanas pareizi sadalīt, jo sarakstā nav nekā pārāk negaidīta vai grūti izskaitļojama. Un tās galu galā ir frakciju kolektīvās vēlmes, pieņemu, ka deputāti arī katrs atsevišķi sūta savus lūgumus, bet tie pašlaik manās rokās nav nonākuši.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi 3 286 485 Ls vērtu konkursu par valsts pirmās šķiras autoceļu sakārtošanu, par labāko atzīstot a/s Ceļu pārvalde piedāvājumu, liecina paziņojums par konkursa rezultātiem Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Kā galvenais kritērijs, pēc kura tika izvēlēts konkursa uzvarētājs, bija zemākā piedāvātā cena. Kopumā teju 3,3 milj. Ls apjomīgajā konkursā pieteicās trīs pretendenti.

Paredzēts, ka iepirkuma ietvaros tiks turpināti rekonstrukcijas darbi uz valsts pirmās šķiras autoceļa P4 Rīga – Ērgļi posma 90,70 – 99,66 kilometrā jeb posmā no pagrieziena uz Mazozoliem līdz Ērgļiem.

Ceļa atjaunošanas darbi norisināsies ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansiālo atbalstu aktivitātes «Valsts pirmās šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana» ietvaros.

Db.lv jau rakstīja, ka ceļa P4 Rīga – Ērgļi posma 52,58 – 61,63 kilometrā rekonstrukcijas darbus plānots veikt par 4,2 milj. Ls, un konkurss pat šī ceļa posma atjaunošanas darbiem tika izsludināts vēlreiz šā gada maija sākumā. Latvijas Valsts ceļu konkurs šā gada martā tika apturēts, kad par to iesniedza sūdzību ceļu būvniecības SIA Tilts, kas bijis nemierā ar dažām konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām.

Par vairāk nekā 1,84 milj. Ls paredzēts sakārtot valsts pirmās šķiras autoceļa P21 Rūjiena-Masalaca posmu, liecina valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā par konkursa rezultātu.

Par teju diviem milj. Ls paredzēts «savest kārtībā» autoceļa P21 posmu Virķēni – Idus (5,2 km – 12,40 km), un patlaban paredzēts, ka būvdarbus veiks SIA Limbažu ceļi, kas uzvarējusi LVC izsludinātajā iepirkumu konkursā.

Kopumā ceļa sakārtošanas darbiem šī konkursa ietvaros pieteicās trīs pretendenti, bet SIA Limbažu ceļi iesniedza piedāvājumu par viszemāko cenu, kas arī bija galvenais konkursa uzvarētāja izvēles kritērijs.

Jau rakstīts, ka ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu pēdējā laikā tiek slēgti arvien jauni vairākus miljonus Ls vērti iepirkumi par Valsts pirmās šķiras autoceļu rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem. Tā, piemēram, šā gada augustā noslēgts iepirkuma konkurss par autoceļa P4 Rīga-Ērgļi 52,56 – 61,63 kilometra posma rekonstrukcijas darbu veikšanu. Paredzēts, ka tā tiks veikta par 3,1 milj. Ls, un darbus veiks pilnsabiedrība a/s Ceļu pārvalde un SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate. Tāpat vairāk nekā 3,2 milj. Ls paredzēts rekonstruēt arī ceļa Rīga-Ērgļi posmu 90,70 – 99.66 kilometrā jeb posmā no pagrieziena uz Mazozoliem līdz Ērgļiem. Šo darbu veikšana uzticēta a/s Ceļu pārvalde. Tāpat slēgti daudzi citi iepirkumu konkursu par ceļu atjaunošanas darbiem – šā g ada jūlija vidū noslēdzies vairāk nekā 13,4 milj. Ls apjomīgais iepirkumu konkurss par autoceļa E22 Viskāļi-Koknese 40,6 – 63,6 km atjaunošanas darbu pabeigšanu. Noskaidrots, ka ceļa rekonstrukciju veiks personu apvienība Kokneses ceļš.

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Zinātnes un izglītības ministram Robertam Ķīlim veiktā sirds operācija, artērijā ievietojot stentu, kas nepieciešams normālai sirdsdarbībai un asinsritei, operācija noritējusi veiksmīgi un bez sarežģījumiem, informēja ministra padomnieks komunikāciju jautājumos Reinis Tukišs.

Ministram būs nepieciešams divu līdz trīs nedēļu ilgs laiks atpūtai un organisma spēcināšanai. Taču, ņemot vērā, ka Ziemassvētku laiks lielajā politikā ir brīdis atelpai, ministrs cer, ka viņa prombūtne neko būtiski neietekmēs. Jautājums par ministra demisiju šajā brīdī nav aktuāls, norāda R. Tukišs

Jau ziņots, ka ceturtdien, 13. decembrī, pēc tikšanās ar ministru ārstējošo ārstu, profesoru Andreju Ērgli, ņemot vērā izmeklējumu rezultātus, tika pieņemts lēmums ministram nekavējoties veikt sirds operāciju.

R. Ķīlis veselības problēmu dēļ nav bijis darbā vairāk nekā divas nedēļas. Pēc tikšanās ar ārstu A. Ērgli izglītības un zinātnes ministrs bija paredzējis lemt par palikšanu amatā. Kā iepriekš pauda ministrs, veselība noteikti būs viņa prioritāte.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) būvdarbu līgumiem, kas noslēgti līdz šī gada 24.februārim, gatavi kompensēt sadārdzinājumu līdz 15% no iepriekš noslēgtās līgumcenas, un visus līgumus plāno pārslēgt līdz Jāņiem, intervijā stāstīja LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka pieaugums, ko LVC kā pasūtītājs ir gatavs kompensēt, ir līdz 15% no iepriekš noslēgtās līgumcenas. Pieaugums ir atkarīgs no tā, kādi darbi līgumā ir paredzēti. Tur, kur vairāk ir asfaltēšanas darbu, pieaugums ir tuvu 15%. Tur, kur vairāk ir, piemēram, zemes darbi un tāmē materiāli veido mazāku daļu, var runāt par 10-12% sadārdzinājumu. Turklāt tas neattiecas uz visiem līgumiem, bet tikai uz tiem, kas ir noslēgti pirms 24.februāra vai kuriem piedāvājumi ir saņemti pirms 24.februāra.

"Patlaban mēs esam vienojušies par pārrēķinu metodiku, tā ir arī publiskota un kolēģi veic pārrēķinus līgumiem. Par principiem esam runājuši arī ar nozares asociāciju, un ir panākta vienošanās. Mūsu iekšējā apņemšanās ir, ka līdz Jāņiem visiem līgumiem ir jābūt pārslēgtiem," uzsvēra Lazdovskis.

Neraugoties uz Finanšu ministrijas iebildumiem, Veselības ministrija vairāku nedēļu laikā tā arī nav radusi iespēju veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību sasaistīt ar sociālā nodokļa nomaksas faktu.

Tādēļ valdība otrdien, kārtējo reizi skatot koncepciju par jauna veselības aprūpes finansēšanas modeļa ieviešanu Latvijā, nolēmusi vērtēt iespēju pakalpojumu pieejamību tomēr saistīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksas faktu.

Tiesa gan, Labklājības un Finanšu ministrijas vēl arvien uztur iebildumus pret tā dēvētā veselības nodokļa ieviešanu, tādēļ balsojumā par koncepcijas tālāku virzību tās atturējās.

Jāpiebilst, ka otrdienas valdības sēdē, līdzīgi kā iepriekš, pret Veselības ministrijas iniciatīvu veselības aprūpes budžetam novirzīt 3,65 % no IIN ieņēmumiem, kā arī paredzēt iespēju veikt atsevišķus maksājumus, lai iegūtu tiesības saņemt plānveida veselības aprūpi, pret šo ideju turpināja iebilst Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Pašvaldību savienība.

Pilnsabiedrība RB Latvija, kura veic Rail Baltica II Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti, valsts institūciju un pašvaldību darba grupai prezentējusi daudzkritēriju analīzes rezultātus (DKA), informē Satiksmes ministrija.

No 12 variantu alternatīvām konsultanti tālākajam ietekmes uz vidi novērtējuma (IUV) procesam ieteica divus variantus, kuri visā trases garumā rada alternatīvas izvēles iespējas un vislabāk atbilst Latvijas ilgtermiņa interesēm. Valsts institūciju un pašvaldību pārstāvji izteica atbalstu IVN procesam virzītajiem variantus.

DKA procesā izanalizēti astoņi varianti, kādos iespējams izveidot savienojumus ar Rīgas pilsētu, starptautisko lidostu Rīga un Rīgas brīvostu. Pamattrases savienojumam ar Rīgas pasažieru staciju konsultanti piedāvā izbūvēt 1435 mm sliežu līniju, izmantojot bijušo dzelzceļa trasi Rīga-Ērgļi, tādējādi nodrošinot Rail Baltica līnijas pieslēgumu stacijai, kura jau pašlaik ir lielākais transporta mezgls Rīgas pilsētā. Paredzēts stacijas savienojums ar starptautisko lidostu Rīga. Šie darbi būtu paveicami laika posmā līdz 2024.gadam.

No šodienas līdz svētdienai, 19. jūlijam, laikā, kad Salacgrīvā norisināsies festivāls Positivus, uz Tallinas šosejas ir noņemta lielākā daļa satiksmes ierobežojumu, bet saglabājas ātruma ierobežojumi, kurus autovadītājus aicinām ievērot, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

No Baltezera līdz Ādažiem no šodienas, 17. jūlija līdz svētdienai, 19. jūlijam ieskaitot darbi tiks pārtraukti un saglabāsies vienīgi ātruma ierobežojumi.

Taču pirmdienas, 20. jūlija rītā būvdarbi šajā posmā atsāksies plkst. 9:00 un satiksmi nodrošinās regulētāji. Tāpēc tiem, kas no festivāla paredz atgriezties pirmdien, jārēķinās ar papildu laiku ceļā, vai arī jāizmanto apvedceļš caur Carnikavu (P1).

Būvdarbu posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai festivāla norises dienās ir paredzēti tikai ātruma ierobežojumi.

Savukārt tiem Positivus apmeklētājiem, kas uz Salacgrīvu dosies no Ainažu puses, jārēķinās, ka būvdarbu posmā no Ainažiem līdz Salacgrīvai no šodienas, 17. jūlija līdz svētdienai, 19. jūlijam aizkavēšanos varētu radīt atstātie divi luksoforu posmi. Paredzamais šī posma šķērsošanas laiks nedēļas nogalē būs 20 min.

Šo ceturtdien, 15. jūnijā, Jūrmalā, Jomas ielā, tiks atklāta iepirkšanās un izklaides galerija Korso; attīstītāji cer, ka tā būtiski papildinās pakalpojumu klāstu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Man gribētos, lai Korso kļūtu par ģimenes atpūtas centru, kurš dzīvo ne tikai tūristiem, bet lai arī Jūrmalas pastāvīgie iedzīvotāji tajā varētu atrast kaut ko sev,» saka šī projekta attīstīšanas uzņēmuma SIA Ērgļi VT valdes locekle Svetlana Šemjakina. Tieši tāpēc lielākais izaicinājums un pat virsuzdevums ir panākt to, lai Jomas ielu ļaudis apmeklētu ne tikai saulainā laikā, aktīvajā pludmales sezonā, lai Korso būtu atraktīvs jebkurā gadalaikā. Turklāt vēl ir jārēķinās ar Jūrmalas publiku, kura ir prasīga un dažāda.

Tāpēc līdztekus pārtikas veikalam Sena bode, vairākiem pašmāju un starptautiskajiem modes zīmolu saloniem tajā atradīsies izklaides un izglītības centrs Zili brīnumi, neliels kino, kura operators būs Krievijas kompānija Star Cinema, kafejnīca Madam Brioš pirmajā stāvā un restorāns trešajā, kā arī dienas SPA salons. Pašlaik ir noslēgti 23 nomas līgumi un tirdzniecības centra telpu aizpildījums ir 100%.

AS Augstsprieguma tīkls elektrotīklā svētdien, 27. oktobrī, vētras kulminācijas brīdī elektroapgādes traucējumi īslaicīgi bija aptuveni 40 000 klientu. Elektroapgāde klientiem tika operatīvi atjaunota un šorīt elektroapgādes traucējumi ir vēl aptuveni 3000 klientiem, informē Sadales tīkls pārstāve Tatjana Smirnova.

Lielākie postījumi elektrotīklā reģistrēti Vidzemē un kopumā diennakts laikā visā Latvijā novērsti 200 vidējā sprieguma un zemsprieguma elektrotīkla bojājumi. Elektrotīkla bojājumu novēršanā ir iesaistītas 130 elektromontieru brigādes un, lai noņemtu elektrolīnijas vados ieķērušos koku zarus, iegāztus kokus, savienotu trūkušos gaisvadu elektrolīniju vadus un nomainītu balstus, intensīvs darbs turpināsies arī šodien.

Elektrotīkla bojājumi pārsvarā ir lokāla rakstura - gaisvadu elektrolīnijās ir iegāzti koki, ieķērušies vēja nolauztie koku zari, sarauti gaisvadu elektrolīniju vadi un bojāti balsti, izraisot elektroapgādes traucējumus klientiem. Vakar plašākos elektroapgādes pārtraukumus izraisīja tehnoloģiski traucējumi AS «Augstsprieguma tīkls» 110kV (kilovoltu) apakšstacijās «Limbaži», «Salacgrīva», «Aloja», «Rūjiena», Ērgļi» un «Aiviekste», kas vienlaicīgi radīja elektroapgādes pārtraukumus vairākiem tūkstošiem AS «Sadales tīkls’ klientu dažādos Vidzemes novados.

Uz valsts autoceļiem ir atsākušies aktīvi remontdarbi - tādi notiek 43 posmos, līdz ar to daudzviet ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, piemēram, lai aizbrauktu no Madonas līdz Dzelzavai, jāšķērso trīs luksoforu posmi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Autoceļa Pļaviņas-Madona-Gulbene (P37) posma no Madonas līdz Dzelzavai šķērsošana var prasīt pat stundu, bet autoceļa Rīga-Ērgļi (P4) posma no Rīgas apvedceļa līdz pagriezienam uz Tīnūžiem paredzamais šķērsošanas laiks ir 40 minūtes.

Pie intensīvas satiksmes remontdarbu vietās jārēķinās ar palēninātu satiksmi. Autovadītāji tiek aicināti ievērot satiksmes organizāciju remontdarbu vietās, jo ceļu satiksmes negadījumi remontposmos var pilnībā bloķēt satiksmi un radīt vēl lielāku kavēšanos.

Remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts nozīmes autoceļiem ir ieviesti uz Tallinas šosejas uz tilta pār Baltezera kanālu, uz Vidzemes šosejas no Sēnītes līdz Siguldai, uz Daugavpils šosejas Lielvārdē, uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) no Jēkabpils līdz Mežārei un uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) no Grebņevas līdz Kārsavai.

Latvijas iedzīvotāji aktīvi lieto eiro valūtu jau patlaban, ņemot kredītus, veidojot uzkrājumus un arī norēķinoties par pirkumiem.

Tādējādi Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir apkopojis tās situācijas, kurās Latvijas mājsaimniecības ar savu rīcību novērtē eiro ieguvumus.

«Latvijas iedzīvotāji ir izteikti praktiski cilvēki, un tāds no personīgā budžeta perspektīvas ir arī viņu skatījums uz eiro, visaugstāk vērtējot situācijas ar tīru finanšu ieguvumu. Latvijas iedzīvotāji ir lepna nācija - viņiem patīk, ka viņu Milda tiks likta vienā makā ar lielvalstu valūtām - Vācijas ērgli, Spānijas karali Karlosu vai austriešu Mocartu. Visbeidzot, Latvijas iedzīvotājiem joki nav prātā, kad runa ir par viņu finansēm, un, kaut arī vairāk nekā trešā daļa piemin to, ka pēc eiro ieviešanas viņu alga vismaz skaitliskā izteiksmē būs neierasti liela, pierašana pie naudas jaunās vērtības daudzus iedzīvotājus dara bažīgus,» norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.