Jaunākais izdevums

Ērtas un ergonomiskas darba vietas nodrošināšana ir ieguldījums darbinieku veselībā, kas pēc tam nesīs augļus darba ražīguma formā.

DB aptaujātie speciālisti gan norāda, ka nav māksla iegādāties ergonomiskākos krēslus un veselībai labvēlīgāko biroja tehniku, bet jāprot tos pareizi pielietot. «Biežākie veselības riski, ja cilvēks ikdienā nepareizi strādā pie datora, ir tādi, ka visbiežāk viņam parādās muguras lejas daļas sāpes, acu sausums un saspringums plecu joslā, kā arī mēdz parādīties tirpšana roku pirkstos un ir saspringti, sāpīgi ikru muskuļi. Ja ir ievēroti visi ergonomikas principi un regulāras pauzes, darbam pie datora nevajadzētu izraisīt nekādas problēmas,» stāsta veselības centra Vivendi fizioterapeite Līga Māķēna.

Elko Baltijas pārdošanas direktors Andrejs Gavrilovs teic, ka tipiskākās kļūdas, izvēloties biroja tehniku, ir nepareizi novērtētas vajadzības un vēlme ietaupīt – ja izvēlas lētāko biroja tehniku, tai var būt nepietiekama veiktspēja. Piemēram, birojā ar 20 darbiniekiem ir vērts iegādāties jaudīgāku printeri vai kopētāju, lai izvairītos no gaidīšanas rindā pēc izdrukām. Taujāts, kāds ir minimālais biroja tehnikas komplekts katram darbiniekam, A. Gavrilovs atzīst, ka ir grūti sniegt universālu padomu, jo biroji ir dažādi. Visbiežāk standarta komplekts ir dators, printeris ar vai bez kopēšanas un skenēšanas funkcijām, dažādi aksesuāri, taču prasības grafiskajiem dizaineriem un grāmatvežiem var būt krasi atšķirīgas. Universāls ieteikums lietotāja labsajūtai ir izmantot lielākus monitorus (24’’ vai vairāk), jo tas ir ērti.

«Arī mēs savā uzņēmumā rūpējamies par darbiniekiem, regulāri mainot iekārtas uz jaunākām. Ja kādam nepieciešams galds ar augstuma regulāciju vai lielāks monitors, tas tiek nodrošināts. Darbiniekam svarīgi strādāt ar labu tehniku, kas palīdz būt efektīvam, tādēļ regulāri piedāvājam arvien jaudīgākus piezīmju datorus vai citu datortehniku. Kā saka Ričards Brensons, parūpējies par darbiniekiem, un viņi parūpēsies par klientiem. Es pilnībā piekrītu šim teicienam,» atzīst A. Gavrilovs.

Biroja tehnikas jomā izvēles iespējas nudien ir plašas, un pasaules lielākie tā saucamie A klases zīmoli (piemēram, HP un Dell) palielina savu daļu biroja datoru tirgū. A. Gavrilovs skaidro, ka galvenokārt tas notiek tāpēc, ka ir novērojams globāls procesoru deficīts un pašmāju datortehnikas ražotājiem ir grūtāk piedāvāt konkurētspējīgas cenas. Tomēr ir sagaidāms, ka tendence mainīsies līdz ar deficīta mazināšanos. Piezīmju datori kļūst mazāki, plānāki un vieglāki, ar palielinātu baterijas ilgtspēju. Arvien vairāk lietotāju izvēlas plānos t.s. ultrabook formāta piezīmju datorus. Printeru ražotāji piedāvā arvien ekonomiskākas drukas iekārtas, tādējādi turpina samazināties vienas kopijas pašizmaksa. Daudz tiek darīts, lai arvien uzlabotu krāsainās drukas kvalitāti. Vērts pieminēt globālo ekotendenci, jo ražotāji arvien vairāk piedāvā energoefektīvākas iekārtas, kas mazina ietekmi uz dabu. Veselības saudzēšana ir viens no aspektiem, kas produktam var sniegt priekšrocības, kad pircējs nonāk līdzīgu ražojumu priekšā. Ražotāji turpina attīstīt ekrāna matricas, ieviešot arvien jaunas tehnoloģijas, kas palīdz uzlabot attēla kvalitāti. Nevienu vairs nepārsteidz ekrāni ar 4K izšķirtspēju, un parādās arī 8K iekārtas. Tiesa gan, tehnoloģiskie risinājumi pagaidām apsteidz interneta veiktspēju, kas nespēj piegādāt augstas kvalitātes saturu tiešsaistē. Taču arī pašlaik mūsdienīgiem ekrāniem ir iespēja mainīt spilgtuma iesta- tījumus atbilstoši apgaismojuma līmenim telpā, kas uzlabo lietotāja labsajūtu, mazina diskomfortu un saudzē redzi,» stāsta A. Gavrilovs.

Accenture darba vides un nekustamā īpašuma vadītāja Latvijā Inga Zvaigzne piekrīt, ka jebkurš tirgus dalībnieks mūsdienās uzlabo savu produktu kvalitāti un klāstu. Biroja tehnikas ražotāji ne tikai strādā pie datoru veiktspējas, bet arī seko jaunākajām tendencēm ergonomikā, darbinieku labsajūtā un veselībā. Monitoru ražotāji piedāvā modeļus, kuriem var pieregulēt augstumu, virzienu, skata leņķi. Apgaismojuma ražotāji pēta gaismas intensitātes un spektra ietekmi uz darbinieku labsajūtu un produktivitāti un piedāvā to pielāgot dienas bioritmiem.

Visu rakstu lasiet 2. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Modernais birojs: cik daudz inovāciju spēj radīt viens kvadrātmetrs telpas?

Andris Vārna, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis, 14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir būtiski mainījusies cilvēku attieksme gan pret darba vidi un iekārtojumu, apstākļiem, gan arī pret pašu darbu kā tādu. Domāšanu «eju uz darbu» kā vienkāršu vietu, kur strādāt, nomaina ideja «eju strādāt» un sasniegt konkrētus rezultātus tam piemērotā vidē.

Augstākminēto apsvērumu rezultātā modernais birojs veidojas kā viedo tehnoloģiju un cilvēku labsajūtas apvienojums. Labsajūtu nodrošina gan piemērota fiziskā vide, piemēram, augsti griesti veicina brīvu un radošu domāšanu, gan ērts iekārtojums, gan parocīgi tehnoloģiskie risinājumi. Rezultātā ieguvēji ir visi: modernie superbiroji veicina produktivitāti, ļauj elastīgi plānot darbinieku noslodzi un nodrošina optimālas uzturēšanas izmaksas.

Uzskatu, ka ideja par biroju kā visērtāko vietu, kur konkrētais cilvēks var sasniegt vislabākos profesionālos rezultātus un izpildīt uzņēmuma vai organizācijas uzstādītos mērķus, ir vienlīdz piemērojama gan privātiem uzņēmumiem, gan arī valsts pārvaldes iestādēm. Galu galā valsts pārvalde ir sabiedrības spogulis – ja mēs maināmies, ir tikai loģiski, ka mainās arī oficiālās valsts iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski pieaudzis jauniešiem piedāvāto darba vietu skaits vasaras brīvlaikā – skolēni varēs ne tikai nopelnīt, bet arī veidot izpratni par darba attiecībām

2019. gadā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdzfinansēs 6388 darba vietu izveidi skolēnu vasaras darbam, kas ir par 1308 vairāk nekā pērn. 2018. gadā no valsts budžeta šim mērķim atvēlēti 1,24 miljoni eiro, bet šogad uzņēmēji saņems 1,64 miljonus eiro. Šogad pieteikumus nodarbināt skolēnus bija iesnieguši 726 darba devēji, kopumā piedāvājot 8573 darba vietas. Tās ir dažādas – pieprasīti ir palīgstrādnieki, pārdevēji un bibliotekāri, lidostas pasažieru apkalpošanas aģenti, datorsistēmu tehniķi un dažāda veida asistenti.

Ne tikai iespēja nopelnīt

Šogad NVA organizētajā pasākumā viena skolēna dalības ilgums būs mēnesis. Darba devēji saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apjomā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt, nodarbinot skolēnu ar invaliditāti, dotēta tiek minimālā mēneša darba alga pilnā apjomā. Darba devēji saņems arī dotāciju skolēna darba vadītāja darba algai – vienu desmito daļu no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Par skolēna ar invaliditāti darba vadīšanu darba vadītājs saņems 60% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Visi skolēni būs apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darba vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vairāk nekā 80% darba ņēmēju dod priekšroku attālinātam darbam

Lelde Petrāne, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgus tendences pēdējo mēnešu laikā ir būtiski mainījušās, kā viena no galvenajām pārmaiņām ir attālinātais darbs. Pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas Latvijā attālinātā darba iespējas darbiniekiem, kuriem darba specifika to pieļauj, piedāvāja 27% darba devēju, bet šobrīd jau 95%, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktā ikgadējā uzņēmēju aptauja.

Daudziem darba devējiem un darba ņēmējiem, mainot ikdienas strādāšanas paradumus, šis laiks ir ļāvis izvērtēt gan attālinātā darba priekšrocības, gan trūkumus. Aptaujas rezultāti liecina, ka darba ņēmēji par būtiskākajām priekšrocības attālinātajam darbam norāda ietaupītu laiku un naudu, piemēram, transports uz un no darbavietas, pusdienas ārpus biroja utt., iespēju strādāt un "būt darbā" no jebkuras vietas, kā arī elastīgāku darba laiku.

Savukārt darba devēji par būtiskākajām attālinātā darba priekšrocībām min jaunu tehnoloģiju apguvi un ieviešanu, atbildīga darba devēja tēla veicināšanu, profesionālās un privātās dzīves balansu un ietaupītus uzņēmuma resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad cilvēks maina darbavietu un izvēlas starp divām līdzīgām kompānijām, izšķirties par labu vienai vai otrai palīdz darba vide, biroja iekārtojums un iekšējā kultūra.

Kopumā darba vidi ietekmē fiziskā vide, kultūra, tas, kā kolēģi un vadītāji cits pret citu izturas, un tehnoloģijas, ar ko jāstrādā. «Mums bija sajūta, ka Latvijā mazliet trūkst izpratnes par to, kas ir labs birojs. Vēlējāmies labāk izprast, kas notiek to uzņēmumu vidū, kas par to domā un iegulda darba vidē. Tāpēc nolēmām veikt pētījumu, lai palīdzētu darba devējam celt produktivitāti un kopumā nodrošināt labāku vidi saviem darbiniekiem,» saka Marta Kāle, darba devēja tēla konsultāciju uzņēmuma Erda līdzradītāja.

Erda un nekustamo īpašumu kompānijas Vastint Latvija kopīgi veiktajā pētījumā par darba vidi aptaujāti 65 uzņēmumi. «51% gadījumu aptaujātie domāja, ka elastība nozīmē atvērtā plānojuma biroju. Joprojām ir darba telpas, kas tā top, bet atvērtā plānojuma birojs vairs netiek uzskatīts par labāko iespējamo. Ir svarīgas gan tādas telpas, kur strādāt komandās, gan privātas telpas, kur parunāt pa telefonu vai pastrādāt klusumā, kā arī paēst un atpūsties,» saka M. Kāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Attālinātais darbs palīdz līdzsvarot privāto dzīvi

Zanda Arnava, Accentur Personāla daļas vadītāja, 01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieceļoties no rīta, cilvēkam vairs nav jāmēro ceļš līdz birojam, viņš var pagulēt ilgāk, uzvārīt rīta kafiju, atrast ērtāko vietu dzīvesvietā, ieslēgt datoru un strādāt, pagatavot pusdienas ģimenei un atvest bērnus no skolas, ja tas nepieciešams. Pirms 10 gadiem tā nebija ikdiena, iespējams, šādi strādāt varēja tikai neliela daļa cilvēku, bet šobrīd aizvien vairāk uzņēmumu piedāvā iespēju darbiniekiem strādāt attālināti. OWL Labs pētījums, kas veikts arī Eiropā, atklāj, ka šobrīd 56% uzņēmumu atļauj darbiniekiem strādāt attālināti, savukārt Amerikā attiecīgais rādītājs ir 85%.

Fleksibilitāte jeb attālinātais darbs nav brīnumu nūjiņa, kas palīdz visās situācijās un ir piemērots visiem darbiniekiem, tomēr Latvijas galvenā problēma joprojām ir tāda, ka daļa cilvēku uzskata: ja darbinieks ir mājās, tad viņš nestrādā. Darba devējiem, iespējams, ir bail pazaudēt kontroli pār darbinieku, lai pārliecinātos, vai tiešām viņš strādā astoņas stundas dienā. Protams, lai strādātu attālināti, ir nepieciešama liela pašdisciplīna, augsta atbildības sajūta, jo neviens cilvēku nekontrolē, tomēr darba pienākumiem ir jābūt izpildītiem pienācīgā kvalitātē un apjomā, kas vislabāk apliecina darbinieka sniegumu un attieksmi. Efektīvi izmantojot laiku, samazinot komunikāciju ar kolēģiem, darbinieks var strādāt produktīvāk un vairāk fokusēties tiešo darba pienākumu izpildei. Tāpat tiek ietaupīts laiks, kas jāpavada ceļā, ir mazāks stresa līmenis un līdzekļu ietaupījums. Vienlaikus ir jāatceras, ka cilvēki ir dažādi, daļai darbinieku ir nepieciešama biroja vide, kad ir iespēja aprunāties ar kolēģiem klātienē, vai arī mājās nav piemērotas vides darba pienākumu veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Multikulturālā darba vide kā uzņēmuma dzinējspēks

Benita Petravičūte, "Huawei" Personāldaļas vadītāja, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai esat aizdomājušies, cik lielu sava mūža daļu mēs pavadām darbā? Zinātnieku aprēķini liecina, ka darbā pavadām aptuveni trešdaļu sava laika, tādēļ darba videi ir būtiska ietekme uz mūsu kopējo labsajūtu, panākumiem un motivāciju.

Pārmaiņas, kas notiek uzņēmumos globalizācijas procesu ietekmē, kļuvušas par vienu no raksturīgākajām laikmeta pazīmēm – arvien vairāk saskaramies ar multikulturālu darba vidi. Globālajos uzņēmumos vienkopus darbojas ne vien kaimiņvalstu profesionāļi, bet arī eksperti no visas pasaules.

Viens no šādiem multikulturālas darba vides piemēriem ir "Huawei" Baltijas biroji.

Kultūras daudzveidība uzņēmumā ir tā dzinējspēks

Tādu kultūras daudzveidību, kādu varam novērot mūsdienu biznesa vidē, līdz šim vēl nebijām pieredzējuši. Piemēram, tehnoloģiju uzņēmuma "Huawei" Latvijas pārstāvniecība ikdienā sadarbojas ar kolēģiem gan no Eiropas, gan citām pasaules valstīm. Skaidrs, ka tas nodrošina ne vien plašāku skatījumu uz tirgus norisēm, daudzveidīgāku pieredžu apmaiņu un radošākus risinājumus ikdienas darbā, bet arī rada neizbēgamus izaicinājumus. Iekšēji uzņēmumā esam izstrādājuši vairākus paņēmienus, lai veiksmīgi tiktu ar tiem galā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Privātās un darba dzīves līdzsvars, nevis otrādi

Anda Asere, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis otrādi, tāpēc Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane aicina izmantot terminu privātās un darba dzīves līdzsvars, nevis darba un privātās dzīves līdzsvars.

"Lai arī dzīvojam ļoti dinamiskā laikmetā, kad laiks šķiet ritam ātrāk nekā jebkad iepriekš, mūsu mērķis nav izdzīvot, bet gan dzīvot kvalitatīvu dzīvi. Tieši tāpēc pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par privātās un darba dzīves līdzsvarošanu jeb saskaņošanu – kā strādājot neaizmirst par sevi un ģimeni. Turklāt šajā ziņā ir jāatceras, ka lietas notiek tā, kā mēs tās nosaucam. Proti, ir būtiski runāt par savas privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis otrādi," viņa uzsver.

Iekļaujoša darba vide un ģimenei draudzīga darbavieta iegūst arvien lielāku nozīmi nodarbināto acīs. Piemēram, atsaucoties uz starptautiskiem pētījumiem, D. Helmane norāda, ka jau šobrīd jaunā darbinieku paaudze meklē nevis veidus, kā līdzsvarot darbu ar privāto dzīvi, bet gan veidus, kā privātajā dzīvē integrēt darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Otra Workland Telegraph kopstrādes centra izveidē investēts miljons eiro

Monta Glumane, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā, Kalēju un Audēju ielu stūrī durvis vēris jau otrais kopstrādes centrs "Workland Telegraph", kura izveidē investēts miljons eiro, informē uzņēmumā.

Jauno telpu oficiālā atklāšana plānota 23.janvārī.

Šobrīd Rīgā jau vairākus gadus darbojas viens pilna servisa biznesa un kopstrādes telpu centrs – "Workland Valdemāra" -, un pēdējā laikā uzņēmums strauji paplašinājies visās Baltijas valstīs, atverot jaunus kopstrādes centrus Tallinā, Viļņā un Kauņā.

"Kopstrādes jeb "co-working" koncepts ir pieprasīts lielpilsētās un daudziem kļuvis par iecienītāko biroju nomas veidu. Līdz ar to jauna centra atvēršana Rīgā bija tikai loģisks solis tālākai izaugsmei. Mūsu jaunākais centrs Rīgā – "Workland Telegraph" – atrodas Kalēju un Audēju ielas stūrī. Šī apkārtne ir viena no pieprasītākajām un novērtētākajām uzņēmēju vidū," komentēja "Workland Group" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) neļauj atkritumu apsaimniekotājam «Tīrīga» slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, informēja KP.

KP patlaban nesniedz plašākus komentārus, bet savu lēmumu skaidros preses brīfingā otrdien, 10.septembrī.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) apstiprināja, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu sadarbībai ar «Tīrīga».

«KP uzliek mums par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12.septembrim atsaukt «Tīrīga» noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar iedzīvotājiem. Viņi piedāvā, ka mums vajadzētu turpināt sadarbību ar līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, un teorētiski šāds piedāvājums ir labs, taču domes juristi pagaidām norāda, ka tas nav iespējams, jo tādu rīcību nepieļauj normatīvie akti,» skaidroja mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Nāk klajā ar jaunu pieeju biroju tirgū

Anda Asere, 19.05.2020

"MySpotit" vadītājs Latvijā Raivis Ozoliņš (no labās),līdzdibinātāji

Timo Mitts (Timo Mitt) un Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un

programmatūras izstrādātājs Rauls Kristjans Pīroja (Raul-Kristjan

Piiroja).

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas izcelsmes arī Latvijā pārstāvētais jaunuzņēmums "MySpotit" krīzes ietekmē izveido biroju koplietošanas platformu.

"MySpotit" nodrošina sapulču telpu rezervēšanas platformu un saistībā ar Covid-19 krīzi ieviestajiem ierobežojumiem zaudēja visu biznesu.

Komanda nemeta plinti krūmos un, sākoties straujai darba kultūras pārejai attālinātā darba virzienā, izstrādāja biroju koplietošanas platformu, lai, ierobežojumiem mazinoties, atbalstītu cilvēku masveida atgriešanos darbā un veicinātu attālinātā darba kultūras ieviešanu ikdienas praksē.

Biroju loma mainās 

Šajos divos mēnešos no mājām strādājuši arī tie, kuri nekad to nav darījuši,...

"MySpotit" platformā uzņēmumi un nekustamo īpašumu attīstītāji var iznomāt brīvās darba vietas esošajos birojos vai biroja vajadzībām pielāgotās telpās, tādējādi dodot iespēju darbiniekiem iespēju strādāt dažādās vietās. Šī biroju koplietošanas platforma jaunuzņēmuma skatījumā ir unikāla Eiropas mērogā

"Līdzīgi kā mūziku "Spotify", attālinātā darba veicēji katru reizi no plašā biroju klāsta varēs izvēlēties piemērotu darba vietu konkrētajai dienai par fiksētu ikmēneša maksu. "MySpotit" platformā tas būs lētāk, nekā mēnesi nomāt darba vietu kādā konkrētā birojā. Arī darba devējam rodas iespēja savu komandu sasaukt kopā tieši tad, kad tas nepieciešams, izvēloties sanāksmes vietu ar pareizo izmēru un pielietojumu," norāda Raivis Ozoliņš, "MySpotit" vadītājs Latvijā.

Viņš uzskata, ka šāds pakalpojums risina samilzušo problēmu, kad biroju telpu tirgū šobrīd ir vairāk, nekā pieprasījums pēc tām. Daudziem uzņēmumiem biroji ir pustukši un tas rada izdevumus, nevis ieņēmumus.

2008. gada ekonomiskās krīzes laikā ar nu jau globālā uzņēmuma "Airbnb" palīdzību izplatījās mājokļu koplietošana visā pasaulē, palīdzot ceļotājiem būtiski ietaupīt izmaksas, bet esošā krīze ir izraisījusi būtiskas izmaiņas strādāšanas paradumos. R. Ozoliņš novērojis, ka sabiedrību pārņem hibrīds darba modelis, kas ietver gan darbu birojā, gan attālināti.

Ekonomiskās lejupslīdes dēļ uzņēmumi pārskata izmaksu struktūru. Ir uzņēmumi, kas piedzīvo liela apmēra atlaišanas un tāpēc daudziem biroji kļūst par lielu. Tāpat daļa uzņēmumu ir pārdomu priekšā, vai tiem vispār būs vajadzīgs pastāvīgs birojs. Attālināti strādājošo cilvēku skaits kopš 2005. gada ir palielinājies par 159%, liecina "Merchant Savvy" pētījums. R. Ozoliņš spriež, ka kopā ar pandēmijas izraisītajām sekām attālinātais darbs piedzīvo milzīgu lēcienu uz priekšu.

"Mēs visi kopā tikko esam pieredzējuši pasaulē lielāko attālinātā darba eksperimentu, un ir likumsakarīgi, ka mēs neatgriezīsimies pie tā, kā bija agrāk. Pēdējos divos mēnešos darbam attālināti ir noticis vairāku gadu attīstības lēciens. Agrāk darbs attālināti bija vairāk jaunuzņēmumu lauciņš, bet tagad arī lielie uzņēmumi apspriež elastīgu darba metožu ieviešanu," teic R. Ozoliņš.

Piemērs ir tehnoloģiju gigants "Twitter", kas tikko publiski paziņoja par jaunu darba kārtības politiku, ļaujot turpmāk katram darbiniekam, kurš to vēlas, strādāt attālināti.

Twitter ļauj darbiniekiem strādāt no mājām mūžīgi 

Mikroblogošanas vietne "Twitter" informējusi savus darbiniekus, ka viņi drīkst strādāt no mājām...

Viņš gan norāda, ka darbs attālināti nenozīmē strādāšanu no mājām, kur bērni un ledusskapis neizbēgami sāk ietekmēt darba rezultātus. Strādājot pilnu darba laiku no mājām, darba rezultāts var ciest. Lai sasniegtu nepieciešamo efektivitāti un gūtu pašrealizācijas pieredzi, atšķirīgiem darba uzdevumiem nepieciešama dažāda vide un apstākļi.

R. Ozoliņš pieļauj, ka nākotnē birojos darba vietu būs mazāk nekā darbinieku, kuri daļu vai pat visu laiku strādās attālināti. Viņa skatījumā palielināsies kopstrādes telpu skaits. Iespējams, tās nebūs tādā formātā kā šodien, bet ideja saglabāsies – telpa, kur tiek nodrošināti biroja pakalpojumi.

"Šis ir neatgriezenisks process. Jautājums – cik ātri tas notiks," tā R. Ozoliņš.

Viņš uzsver, ka nav liekama vienādības zīme starp attālinātu darbu un strādāšanu mājās, kur esošie apstākļi ne vienmēr ir piemēroti darbam. "Attālinātais darbs ir profesionāļa brīva izvēle laikā un vietā izraudzīties apstākļus, kur strādāt atbilstoši konkrētā uzdevuma vajadzībai," saka R. Ozoliņš.

Viņš paredz, ka ar laiku parādīsies lielāks tirgus "MySpotit" sākotnējai idejai – sanāksmju telpu nomai, jo arvien ik pa laikam kolēģiem būs vajadzība tikties aci pret aci un, iespējams, tas notiks ārpus darba telpām. Ņemot vērā, ka katram uzņēmumam visu laiku nav nepieciešamība pēc šādas telpas, palielināsies pieprasījums pēc šim mērķim piemērotu telpu nomas, kas ilgtermiņā būs lētāk, nekā uzturēt to pašiem.

Šobrīd platforma darbojas Latvijā un Igaunijā. Tuvā nākotnē plānots paplašināties Eiropā.

"MySpotit" ir biroju un sanāksmju telpu koplietošanas platforma, kas piedāvā iespēju rezervēt piemērotu darba vietu par fiksētu ikmēneša maksu. Uzņēmumu 2018. gadā dibināja Hardi Kinns (Hardi Kinnas), Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un Timo Mits (Timo Mitt) ar domu savest kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas.

Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Šā gada sākumā "MySpotit" noslēdza pirmo investīciju raundu, piesaistot vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Investīciju rezultātā uzņēmuma tirgus vērtība ir pārsniegusi miljonu eiro. Investoru vidū ir transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig), "Kapitel" un Tallinas Tehnoloģiju universitātes uzraudzības padomes loceklis un bijušais "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Igaunijā Roberts Kits (Robert Kitt), pirmais "Bolt" investors Mikko Silventola, "Salv" līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi), "Technopolis Ülemiste" vadītājs Gerts Jostovs (Gert Jostov), "East Capital Baltics" valdes loceklis Martins Otsa (Martin Otsa) un "Lantmännen Unibake" rīkotājdirektors Asso Lankots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudz tiek runāts par to, kāda ir jaunā paaudze, kas drīz ienāks darba tirgū. Darba devējiem jāgatavojas tās uzņemšanai komandā.

Jauniešiem, kuri ienāk darba tirgū, piemīt liela pārliecība par sevi un apkārt notiekošo, taču reālā dzīve un darba ikdiena ir citāda, nekā viņi to iztēlojušies. Dažkārt jauniešiem, uzsākot darba gaitas, trūkst atbildības apziņas, tādēļ darba devējam tas nozīmē bruņoties ar pacietību, daudz investēt un mācīt šos jaunos talantus, slīpējot tos kā dimantus. Neskatoties uz šķietami nepietiekamo darba pieredzi un izpratni, mēs esam priecīgi, ka jauniešos redzam dzīvesprieku, radošumu un vēlmi augt,” novērojusi zīmola Caffeine pārstāvošā uzņēmuma SIA Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Runājot par šodienas skolēniem, kuri pēc pāris gadiem nokļūs darba tirgū, Junior Achievement Latvia valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns viņus sauc par digitālo paaudzi. Viņiem ir labas digitālās prasmes, nereti arī ļoti labas svešvalodu zināšanas. Taču bieži vien viņi nav gatavi darba tirgus prasībām. “Ilgus gadus izglītība skolās bijusi pārāk teorētiska. To atzīst arī paši jaunieši. Tikko mūsu veiktajā aptaujā 90% vidusskolēnu atzina, ka skolā iegūtajām zināšanām ir pārāk maz sasaistes ar reālo dzīvi. Nokļūstot profesionālajā vidē, jauniešiem nereti izaicinājums ir prasme sekmīgi orientēties reālās dzīves situācijās, piemēram, risinot problēmas, komunicējot, darbojoties komandā. Šobrīd izglītības saturs mainās, tas tiek pilnveidots, izglītības procesā arvien vairāk iesaistoties darba devējiem, mentoriem. Domājams, pēc gadiem jaunieši no skolas sola iznāks darba tirgum daudz gatavāki,” viņš pieļauj.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā spēļošana uzlabo darbinieku produktivitāti

Artūrs Bernovskis, darbinieku izaugsmes platformas "Efectio" vadītājs, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vidē spēļošana (gamification) nozīmē spēļu vai spēlēm līdzīgu elementu iekļaušanu uzņēmuma procesos, lai veicinātu iesaisti un efektivitāti.

Tas varētu ietvert punktu krāšanu, noteikta līmeņa sasniegšanu, sacensības, balvas, mērķu noteikšanu, veiksmes rādītājus u.tml. Galvenā ideja ir mudināt darbiniekus uz tādu uzvedību, kādu vēlaties redzēt vairāk, izmantojot cilvēka aizrautību iesaistīties spēlēs.Šī metode darba vietas produktivitātes palielināšanā ir visnotaļ jauna tendence, taču tā kļūst arvien populārāka pasaules uzņēmumu vidū, it sevišķi pēdējos gados, kuru laikā ir strauji attīstījušās tehnoloģijas un uzņēmuma procesu digitalizācija. Spēļošana ir saistīta ar dažādiem motivācijas paņēmieniem, kas palīdzētu cilvēkiem labāk iesaistīties savā darbā vai mācību procesā. Kā piemērs ir atlīdzības piešķiršana par sakrātajiem punktiem, kas ļauj novērtēt darbinieka sasniegumus un veicināt tālāku progresu. Savukārt mācību programmās spēļošana palīdz pārvērst saturu, kas citādi varētu šķist garlaicīgs vai novecojis, par kaut ko interaktīvu un jautru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no svarīgākajiem attālinātā darba ieguvumiem ir līdzsvara gūšana starp darbu un personīgo dzīvi; to darbinieki vērtē augstāk par finansiāliem labumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Par Latviju mūsu rīcībā nav precīzas statistikas, taču saskaņā ar Regus veikto aptauju, kurā atbildes sniedza 20 tūkst. uzņēmumu no simts valstīm, 54% jau ir ieviesuši nedēļā vismaz 2,5 dienas darbu attālināti, bet otra puse vēl tikai plāno. Galvenais šāda lēmuma virzītājspēks ir biroja izmaksu samazināšana un darba ņēmēju uzvedības izmaiņas un dinamisks dzīves ritms. Arvien vairāk cilvēku vēlas strādāt ne tikai attālināti, bet arī pielāgot darba laiku savam dzīves ritmam, šādā situācijā ir svarīgs gan juridiskais regulējums, gan darba drošības jautājumi, kas Latvijā šobrīd vēl tikai tiek gatavoti,» stāsta PwC Cilvēkresursu vadītāja Latvijā Signe Jansone-Lapiņa. Tiem cilvēkiem, kuriem ir iespēja un vēlme strādāt attālināti, piemīt arī noteiktas rakstura īpašības. DB aptaujātie eksperti kā svarīgākās no rakstura iezīmēm piemin spēju sevi disciplinēt, kas palīdz fokusēties darbam, izvirzīt prioritātes un sasniegt vēlamo rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt tikai četras dienas nedēļā tuvākajā laikā negrasās.

Db.lv rakstīja, ka "Microsoft" meitasuzņēmums Japānā augustā veicis eksperimentu, strādājot tikai četras darba dienas nedēļā, kā rezultātā darbinieku produktivitāte esot pieaugusi par teju 40%.

"Latvijā pagaidām vēl neesam izmēģinājuši četru darba dienu nedēļu, kā to izdarījusi "Microsoft" pārstāvniecība Japānā, bet jau šobrīd kolēģi var ļoti brīvi plānot paši savu darba laiku un vietu - strādāt no biroja, mājām vai pat parka, ja tā ērtāk," paskaidro Renāte Strazdiņa, "Microsoft" vadītāja Baltijā.

"Microsoft Latvia" darbiniekiem esot iespēja izbrīvēt sev brīvu dienu, intensīvāk strādājot citās dienās, piemetina R.Strazdiņa. Pateicoties tehnoloģiju sniegtajām iespējām, attālināts komandas darbs arvien vairāk pietuvinās klātienes komandas darba efektivitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Minecraft sacensībās demonstrēs Baltijas valstu kultūras mantojumu

Zane Atlāce - Bistere, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās kampaņas Programmēšanas stunda ietvaros Latvijas, Lietuvas un Igaunijas skolēni Baltijas valstu simtās dzimšanas dienas gadu noslēgs, virtuālajā vidē atveidojot savu valstu kultūras un vēstures mantojumu.

Minecraft sacensības Baltijā notiek jau trešo gadu un ir radījušas lielu skolēnu atsaucību un interesi. Šī gada konkursa tēma ir Kad pagātne satiek nākotni, tāpēc dalībnieki tiek aicināti palūkoties sev apkārt un atrast interesantu materiālās vai nemateriālās kultūras objektu, kuru tie spēj atveidot iecienītajā Minecraft vidē. Izstrādājot savas idejas, skolēniem ir iespēja plašāk iepazīties ar sava dzimtā novada vai pilsētas vēsturi, tautas tradīcijām un svētkiem.

Konkursa dalībniekiem tiek dota pilnīga radošā brīvība – viņi paši var izvēlēties – būvēt sava novada muižu, klēti, svētvietu vai vikingu kuģi, atainot dziesmu svētkus vai rudzu maizes cepšanu. Galvenie nosacījumi ir maksimāli izmantot Minecraft piedāvātās iespējas un radīt oriģinālu, pašu izgudrotu darbu, izmantojot savas zināšanas par valsts vēsturi un kultūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Azartspēles jāregulē, neiedzenot nekontrolējamā zonā

Anita Kantāne, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pārāk stingru azartspēļu tirgus regulāciju var panākt pretēju efektu, jo cilvēki tik un tā atradīs iespēju, kā savas vēlmes piepildīt.

Ja regulējums ir pārāk stingrs un ir pārāk daudz aizliegumu, nozare var nonākt nekontrolējamā zonā, sarunā ar Dienas Biznesu pauž Eiropas Kazino asociācijas viceprezidents Ditmars Hošers (Dietmar Hoscher). Vizītes laikā Latvijā Eiropas Kazino asociācijas viceprezidents piedalījās pētījuma Azartspēļu nozares ekonomiskā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību prezentācijā. Azartspēļu nozarei ir būtiska ietekme ne tikai uz Latvijas tautsaimniecību, bet arī citu valstu budžetiem.

Fragments no intervijas

Kādas ir nozares pašreizējās aktualitātes?

Ir vairākas svarīgas problēmas, no kurām ir jāizceļ viena – tehnoloģiju progress. Pirms trīsdesmit, četrdesmit gadiem kazino radās konkurents – internets, kur tiek piedāvātas spēļu video formas. Kopš tehnoloģiju progresa, kazino ir jāreaģē uz piedāvājumu internetā, lai klientam arvien spētu piedāvāt kaut ko vairāk par internetu. Nozare arvien vairāk domā par to, kas klientam nepieciešams, lai viņš nepaliktu sēžam mājās uz ērta dīvāna ar alus kausu rokā un datoru klēpī, bet būtu ieinteresēts doties uz kazino.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms četriem gadiem Somijā nodibinātā alus darītava no uzņēmuma ar diviem darbiniekiem pakāpeniski aug, turklāt jau otrajā darbības gadā apgrozījums sasniedza pusmiljonu eiro. Tās dibinātājs, uzņēmējs, Biznesa augstskolas Turība absolvents Arturs Dutka, atzīst, ka viena no panākumu atslēgām ir vietas izvēle, jo Somijā kopumā darbojas 135 mazās alus ražotnes, taču viņa izvēlētajā reģionā konkurence nav liela.

Biznesa veidošana atbilstoši pieprasījumam

Jau studiju laikā zināju, ka man būs savs uzņēmums, taču kādu brīdi tas palika tikai idejas līmenī. Pārcēlos dzīvot un studēt uz Somiju, kur apguvu projektu vadības prasmes, kā arī vērtīgu darba pieredzi un izpratni par biznesa veidošanas procesiem, kā rezultātā sapni par savu uzņēmumu realizēju tieši tur. Vairāku faktoru un apstākļu sakritību kopums lika nosliekties par labu alus ražošanas uzsākšanai. Secināju, ka reģionā pietrūkst pašiem sava vietējā alus, kas bija pieprasīts iedzīvotāju vidū, taču nebija pieejams. Uzņēmums tika reģistrēts 2015. gadā, bet reāla darbība uzsākta 2016. gada vasarā. Šā gada 1. jūnijā svinēsim savu trīs gadu jubileju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien neatbalstīja rīkojuma projektu par ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanu Rīgā.

Galīgais lēmums vēl jāpieņem Saeimai, kuras kompetencē ir lemt par ārkārtējās situācijas pamatotību pēc tam, kad tādu jau izsludinājusi valdība. Ja Saeimas lēmums būs negatīvs, attiecīgais valdības lēmums zaudēs spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiks atcelti.

Konkurences padomes (KP) pārstāvis komisijā skaidroja, ka situācija ir atrisinājusies, atkritumi ir izvesti, līdz ar to ārkārtējai situācijai patlaban nav pamata.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Anda Ozola lūdza deputātus apstiprināt ārkārtējo situāciju, ņemot vērā jautājumu par spēkā neesošiem atkritumu apsaimniekošanas līgumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Rīdziniekiem arī pēc 11. decembra atkritumu apsaimniekošanā saglabāsies līdzšinējā kārtība

Lelde Petrāne, 27.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (RD MVD) sarunu procedūras rezultātā ir panācis vienošanās ar SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un SIA "Lautus" par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanu visiem rīdziniekiem ar līdzšinējiem noteikumiem arī pēc 11. decembra, kad beigsies Ministru kabineta izsludinātā ārkārtējā situācija.

RD MVD līgumus ar atkritumu apsaimniekošanas kompānijām noslēdza 26. un 27. novembrī. Tie stāsies spēkā 12. decembrī un darbosies līdz dienai, kad tiks noslēgts jauns atkritumu apsaimniekošanas līgums/i ar komersantu/tiem, kas būs izraudzīts jaunā atklātā konkursā, vai arī līdz brīdim, kad stāsies spēkā Konkurences padomes gala lēmums par starp Rīgas pilsētas pašvaldību un AS "Tīrīga" noslēgto koncesijas līgumu.

Noslēgtie līgumi paredz, ka atkritumu apsaimniekotājiem ir pienākums ar 2019. gada 12. decembri nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu, nepasliktinot pakalpojumu sniegšanas būtiskos nosacījumus, kādi klientiem bija spēkā līdz 2019. gada 11. decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības informācijas sistēmā 2018. gada 19. decembrī ir izsniegta pirmā e-būvatļauja, un tas nozīmē, ka būvniecības ieceres un būvprojekta saskaņošanas process ir noticis digitālā vidē, informē Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāve Egita Diure.

Būvatļauju ir izsniegusi Stopiņu novada būvvalde uzņēmumam «Bonava Latvija» daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas jaunbūvei Stopiņu novada Dreiliņos.

Lai gan būvniecības ieceres un būvprojekta e-saskaņošana Latvijā jau ir iespējama no šī gada vidus un elektroniskā vidē jau darbojas daudzi būvniecības procesa dalībnieki, kā arī ir iesniegti vairāki iesniegumi, šis ir pirmais gadījums, kad dokumentu aprite ir uzsākta un pabeigta e-vidē un būvnieks jau šodien faktiski var uzsākt darbus būvlaukumā.

Gan būvniecības iesnieguma iesniegšana, gan tehnisko noteikumu pieprasīšana un izsniegšana, kā arī būvprojekta iesniegšana un visbeidzot – būvatļaujas izsniegšana un atzīme par būvdarbu nosacījumu izpildi ir notikusi elektroniski. Tas noticis laika posmā no 2018. gada 16. augusta līdz 19. decembrim. Tā kā šajā laikā ir bijusi arī termiņa iesaldēšana, jo no dokumentu iesniedzēja bija nepieciešama papildu informācija, faktiskais būvatļaujas saņemšanai nepieciešamais laiks bija 77 dienas. Tas ir daudz augstāks rādītājs nekā līdz šim vidēji, kad dokumentu saskaņošana notika papīra formātā. Saskaņā ar Pasaules Bankas Doing Business reitingu Latvijā vidēji ir nepieciešamas 192 dienas būvprojekta saskaņošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Covid-19 radītajām sekām darba tirgū, starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC) turpina uzsāktās darbinieku atlases, aicinot darba ņēmējus izvērtēt šo laiku un atvērti skatīties uz jauniem karjeras pavērsieniem.

Šobrīd darba meklētāju vietnē CV.lv SBPC publicējuši aptuveni 200 darba sludinājumus IT, finanšu, klientu servisa, loģistikas, iepirkumu un citās administratīvajās funkcijās.

"SBPC ir globāli pārstāvētu organizāciju struktūrvienības, kas nodrošina biznesa atbalsta funkciju izpildi (tādas kā grāmatvedība, finanses, IT, klientu serviss, iepirkumi, loģistika, personāla vadība) uzņēmumu grupai vai juridiski nesaistītiem uzņēmumiem," stāsta Monta Geidāne, "ABSL Latvija" izpilddirektore.

"Ņemot vērā šīs nozares uzņēmumu specifiku, vairums uzņēmumu ne tikai šajā laikā turpinājuši darbu bez būtiskām dīkstāvēm vai darba resursu samazinājumiem, bet arī turpina meklēt papildspēkus savām komandām," viņa informē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) šā gada nogalē plāno pārcelties uz biroja kompleksu Rīgā, Talejas ielā 1, no trīs dažādām adresēm - Vaļņu 28, Mucenieku 3 un Smilšu ielas 1, kas ļaus samazināt telpu platību un izmaksas, informē VNĪ.

Birojs tiks veidots atbilstoši aktivitātēs bāzēta biroja principiem. Vienlaikus tas kļūs par VNĪ attīstītā koncepta «Nākotnes birojs» valsts pārvaldei pilotprojektu. «Būsim pirmie Latvijas publiskajā sektorā, kas baudīs iespējas un priekšrocības, ko dod darbs šāda koncepta birojā,» informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«Biroju kompleksā Talejas ielā 1, kas plašāk pazīstama kā Valsts Ieņēmuma dienesta atrašanās vieta, šobrīd ir brīvas platības, kas tiek pielāgotas mūsu vajadzībām. Mūsu komandai, pārceļoties uz vienotu biroju Talejas ielā 1, tiks samazināta esošā kopējā izmantotā platība par 45% (no 3690 m2 uz 2055 m2). Kopumā rēķinām, ka telpu uzturēšanā nepilnu piecu gadu laikā ietaupīsim aptuveni miljonu eiro. Lielāko daļu atbrīvotās telpas Vecrīgā, pielāgojot lietotāja vajadzībām, plānojam izmantot valsts pārvaldes vajadzībām,» norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs A.Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas stāvokļa dēļ daļa Latvijas uzņēmumu ieteikusi saviem darbiniekiem nedoties uz biroju, bet pildīt darba pienākumus no mājām. Daudziem strādājošiem tā būs pavisam jauna pieredze, kas sola ne vienu vien izaicinājumu.

Savukārt dažos uzņēmumos šāda darba attiecību forma ir ikdiena, un gadu gaitā ir uzkrājusies prāva pieredze efektīva attālā darba organizēšanā. Viens no tādiem ir arī tehnoloģiju uzņēmums "Tilde".

"Strādājot attāli, pieaug pašdisciplīnas nozīme. Pašam strādājošajam jāuzņemas sava dienas režīma izplānošana, aktīvi jārosina sadarbība ar kolēģiem un jāseko līdzi padarītajam, lai visu paspētu laikā. Pozitīvs aspekts ir elastīga darba stundu izvēle. Cilvēks var piecelties agrāk no rīta un pastrādāt, kamēr citi mājinieki vēl guļ, vai palikt nomodā vēlāk vakarā. Tomēr ir daži universāli principi, ko ikvienam vajadzētu ievērot," saka grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas "Tildes Jumis" biznesa attīstības vadītājs Viesturs Slaidiņš, uzskaitot svarīgākos ieteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru