Pēc 17. maijā Stokholmā Bite grupas parakstītā līguma ar Ericsson par 5G tehnoloģiju piegādi ir skaidrs, ka jau drīzumā telekomunikāciju kompānijas privātajiem klientiem būs iespēja izmantot visas 5G priekšrocības. Par to, kādas perspektīvas ir biznesam, Dienas Bizness jautāja Bite Latvija ģenerāldirektoram Kasparam Bulam.

Ko nozīmē nupat noslēgtais līgums ar Ericsson? Tās ir 5G apraides kastītes vai arī programmatūra un viņu veselas dienas garumā aprakstītās iespējas, programmatūra un izgudrojumi, tostarp Bites klientiem?

Jā, tie pirmajā mirklī ir dzelži, aprīkojums, kas nodrošinās 5G tīkla radīšanu. Pats līgums ir gan par 5G tehnoloģijas ieviešanu, nodrošināšanu, gan arī esošo iepriekšējo paaudžu sistēmu atjaunošanu uz Ericsson tehnoloģijām. Ericsson kopš 17. maija ir Bites ģenerālais partneris.

Dienas garumā mediju pārstāvjiem Ericsson inženieri stāstīja par tehnoloģijām un iespējām, tostarp par iespējām uzņēmējiem. Kā būs ar šīm tehnoloģijām – ostām, noliktavām, raktuvēm, loģistiku?

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” un Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs “Ericsson” noslēguši darījumu par 5G tehnoloģijas ieviešanu Latvijā.

Līgums par sadarbību tika parakstīts 17. maijā, Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Darījums paredz, ka gada laikā “Bite” izbūvēs 200 jaunas 5G bāzes stacijas, nodrošinot 5G tīkla pārklājumu Rīgā, Pierīgā un lielākajās Latvijas pilsētās.

Gada laikā “Bite” izbūvēt kopumā 200 bāzes stacijas, kas aprīkotas ar šo progresīvo tehnoloģiju. Pirmās pilsētas un rajoni, kurās tiks būvētas 5G bāzes stacijas, būs tie, kur novērots visstraujāk augošais pieprasījums pēc mobilā interneta un tīkla noslodze, piemēram, vasaras sezonā vai darba dienu vakaros un brīvdienās Mārupē, Baložos, Ogrē, Ķekavā, Jūrmalā, Carnikavā, Saulkrastos, Zvejniekciemā un Skultē.

“Līdz šim esam daudz strādājuši un veikuši priekšdarbus, lai sagatavotos 5G ieviešanai, piemēram, nodrošinoties ar tai nepieciešamo frekvenču portfeli. Savukārt šī darījuma rezultātā esam ieguvuši starptautiski atzītu un stratēģiski nozīmīgu sadarbības partneri. “Ericsson” ir viens no vadošajiem IKT pakalpojumu sniedzējiem pasaulē ar vairāk nekā 145 gadu “know-how” pieredzi nozarē. Kompānijas portfelis piedāvā tos pakalpojumus, kas atbilst “Bite” vajadzībām, lai nodrošinātu modernu tīkla attīstību un pozitīvu pakalpojumu lietošanas pieredzi klientiem. 5G nodrošinās gan ātrāku internetu, gan zemāku latentāti un daudzas citas priekšrocības. Turklāt runa nav tikai par tās iespējām iedzīvotāju ikdienā, bet galvenokārt tieši biznesa, industriālajos risinājumos izglītībā, satiksmē, zinātnē, veselībā, pilsētvidē, inovācijās, investīciju piesaistē u. tml. Tam būs arī izšķiroša loma, Latvijas ekonomikai restartējoties pēc Covid-19 un ģeopolitisko izaicinājumu radītajām krīzēm,” saka “Bite” vadītājs Kaspars Buls.

Zviedrijas elektronikas ražotājs Ericsson uz ražotni Tallinā pārceļ arvien vairāk detaļu un programmatūras izstrāžu, tādēļ uzņēmumā tiek pieņemti jauni darbinieki, vēstīja laikraksts Postimees.

«Šajā ražotnē ir notikušas būtiskas pārmaiņas - mēs ne tikai ražojam, komplektējam un piegādājam aprīkojumu, bet esam sākuši arī izstrādes darbus. Tagad mēs radām un izstrādājam jaunus produktus arī visai grupai,» laikrakstam teicis jaunais Ericsson Tallinas ražotnes vadītājs Lāšs Otosons, kurš šajā amatā ir kopš oktobra.

Tallinas ražotne tagad tiek izmantota ražošanas ideju Zviedrijas un Kanādas izstrādes laboratorijām testēšanai un sagatavošanai. Tādēļ Tallinā tiek pieņemti jauni darbinieki. Lai gan komplektēšanas līnijas operatori joprojām veido lielāko daļu no ražotnes 1300 darbiniekiem, tagad tiek meklēti jaunu inženieri, produktu izstrādātāji un testētāji, loģistikas eksperti un cilvēki ar augsto tehnoloģiju zināšanām, kas varētu palīdzēt radīt klientu vajadzībām pielāgotus produktus.

Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmums "Ericsson" Tallinā plāno būvēt biroja un inovāciju centra kompleksu 52 500 kvadrātmetru platībā.

Par kompleksa būvniecību Zviedrijas kompānijas meitasuzņēmums Igaunijā "Ericsson Eesti" parakstījis 155 miljonu eiro vērtu līgumu ar biznesa pilsētiņas "Ulemiste City" attīstītāju "Mainor Ulemiste".

Kompleksu, kuru veidos klimatneitrālu, plānots pabeigt līdz 2026. gadam, informēja "Mainor Ulemiste".

Jaunajā centrā, kas tiek veidots 2200 darbiniekiem, atradīsies "Ericsson" testēšanas laboratorijas, ražošanas līnijas, biroji un noliktavas. Centra darbības mērķi ietver 5G tīkla izstrādi un inovāciju attīstību.

"Ericsson" galvenā mītne atrodas Zviedrijā, un Igaunijā būvētais ražošanas un tehnoloģiju centrs kalpos kā uzņēmuma Eiropas bāze.

Pašlaik "Ulemiste City" ir 15 uzņēmumu galvenie biroji.

Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs "Ericsson" piektdien paziņoja, ka noslēdzis 8,3 miljardu dolāru (7,02 miljardu eiro) vērtu darījumu, lai ASV telekomunikāciju uzņēmumam "Verizon" nodrošinātu 5G tīklam paredzētu aprīkojumu.

"Ericsson" norāda, ka tas ir uzņēmuma visu laiku vērienīgākais darījums.

Šis darījums noslēgts uz pieciem gadiem un par to paziņots laikā, kad "Ericsson" sīvi konkurē ar Ķīnas "Huawei" un Somijas "Nokia" par 5G tīklam paredzēta aprīkojuma piegādēm.

Ķīna un ASV ir milzīgi tirgi šāda veida aprīkojumam.

Vienlaikus "Ericsson" paziņoja, ka šogad otrajā ceturksnī uzņēmums strādājis ar 3,9 miljardu kronu (381 miljona eiro) tīro peļņu, kas ir par 51% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, kad kompānijas darbību negatīvi ietekmēja koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze.

"Bite" nākamo trīs gadu laikā Latvijā plāno ieguldīt 50-70 miljonus eiro, sacīja mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" izpilddirektors Arūns Mickevičs.

Viņš norādīja, ka konkrētais ieguldījumu apmērs būs atkarīgs no cenu līmeņa, sadarbības ar tīkla infrastruktūras piegādātājiem un pamatā būs saistīts ar 5G tīkla attīstību.

"Turpināsim pārdot televīzijas (TV) pakalpojumus, ko mēs darām sadarbībā ar "Go3". Tāpat 5G tīkls dos mums iespēju daudz labāk konkurēt ar optisko tīklu pakalpojumu sniedzējiem. Mūsu klientiem tās visas būs ļoti praktiskas lietas," norādīja Mickevičs.

Tāpat viņš norādīja, ka biznesa klientiem kompānija plāno nodrošināt būtiski jaudīgāku internetu birojos, kad vienlaicīgi jānodrošina daudzi interneta pieslēgumi. "Mēs to spējām nodrošināt arī iepriekš, bet ne tik lielos apjomos, kā paši būtu vēlējušies. Līdz ar 5G attīstību šīs barjeras tiks noņemtas un mēs labāk varēsim konkurēt arī šajā segmentā," pauda Mickevičs.

Bijušie Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja Ericsson vadītāji atklājuši, ka uzņēmums laika periodā no 1998.gada līdz 2001.gadam kukuļos izdevis vairākus desmitus miljonus dolāru, trešdien vēsta zviedru laikraksts Dagens Nyheter un sabiedriskais radio SR.

Mediji norāda, ka bijušais kompānijas vadītājs Liss Ūlofs Nensells nodevis ASV Vērtspapīru un fondu tirgus komisijai (SEC) dokumentus saistībā ar šiem kukuļdošanas gadījumiem.

«Caur Cīrihi no uzņēmuma galvenās biroja mītnes Zviedrijā sūtītas vērienīgas naudas summas slepeniem saņēmējiem visā pasaulē,» raksta Dagens Nyheter.

Laikraksts vēsta, ka starp vislielākajiem kukuļiem ir 1,4 miljardi kronu (140 miljoni eiro), kas sūtīti uz banku kontiem Malaizijā, un 763 miljoni kronu (77,8 miljoni eiro), kas caur ofšoru bankām Džērsijā sūtīti uz Poliju.

Tikmēr SR norāda, ka nauda sūtīta politiķiem un augsta ranga valsts ierēdņiem Kosta Rikā, tostarp tā laika prezidentam Migelam Anhelam Rodrigesam, Ericsson cenšoties iegūt vērienīgu valsts telekomunikāciju līgumu.

Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs "Ericsson" pirmdien paziņoja, ka iegādāsies ASV mākoņtehnoloģijā balstītās saziņas pakalpojumu sniedzēju "Vonage".

6,2 miljardu ASV dolāru (5,5 miljardu eiro) vērtais darījums ir lielākais, ko pēdējos gados veikusi Zviedrijas kompānija, īstenojot stratēģiju paplašināties bezvadu tehnoloģiju tirgū un palielinot savu piedāvājumu globālajā tirgū.

"Ericsson" informēja, ka tās piedāvājumu vienbalsīgi pieņēmusi "Vonage" direktoru padome.

"Ericsson" piedāvātā cena - 21 ASV dolārs par akciju - ir par 28% augstāka nekā "Vonage" akcija maksāja piektdien biržas slēgšanas brīdī.

Darījumu plānots pabeigt 2022.gada pirmajā pusē. Tam nepieciešama "Vonage" akcionāru, kā arī regulatoru piekrišana.

Zviedrijas kompānija ir viens no pasaulē lielākajiem telekomunikāciju aprīkojuma ražotājiem, piemēram, 5G tīklu aprīkojuma sektorā konkurējot ar Ķīnas "Huawei" un Somijas "Nokia".

Turpinot attīstīt nākamās paaudzes 5G tīklu, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šī gada pirmajā ceturksnī tīkla modernizācijā Rīgā investējis 2,3 miljonus eiro.

Kopumā veikta 66 esošo bāzes staciju modernizēšana, tās aprīkojot arī ar jaunākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja "Ericsson" tehnoloģijām un tādējādi nodrošinot Rīgas iedzīvotājiem vēl plašāku 5G tīkla pārklājumu un ātrāku datu pārraidi.

Uzņēmums 2022. gadā uzsāka tīkla modernizāciju, veicot pāreju uz jaunākajām "Ericsson" tehnoloģijām, kas kopumā ļauj nodrošināt līdz pat 10 % lielāku pārklājumu un līdz 30 % ātrāku datu pārraides ātrumu.

Šī gada pirmajā ceturksnī ar jaunajām tehnoloģijām aprīkotas bāzes stacijas Rīgas centrā, kā arī Ķīpsalas, Imantas, Šampētera, Pleskodāles, Andrejsalas, Skanstes, Sarkandaugavas, Ziepniekkalna, Dzirciema, Maskavas forštates, Dārzciema, Šķirotavas, Pļavnieku, Vecmīlgrāvja u.c. apkaimēs.

Tuvākajos mēnešos Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latvijai, būs jāizlemj, vai tās atļaus Ķīnas tehnoloģiju gigantam Huawei veidot to 5G tīklu sistēmas.

Līdztekus Huawei vēl ir divi lieli 5G aprīkojuma piedāvātāji – zviedru Ericsson un somu Nokia, kas ir būtiski dārgāki par Ķīnas konkurentu. Jautājums par Huawei dalību Eiropas 5G sistēmu ierīkošanā ir īpaši saasinājies pēc tam, kad ASV noteica aizliegumu šim uzņēmumam strādāt ASV tirgū, to pamatojot ar drošības riskiem. Jo ir nopietnas aizdomas, ka Huawei savas tehnoloģijas izmanto, lai spiegotu Ķīnas valdības labā. Pagidām bez ASV šādu aizliegumu izteikušas arī Japāna, Austrālija un Jaunzēlande.

5G tehnoloģiju jomā būtu nepieciešama kopīga Eiropas Savienības politika.

Eiropas Savienības smagsvari Francija un Vācija jau ir paziņojušas, ka rīkos atklātu konkursu, no kura netiks izslēgts neviens pretendents. Vēl vairāk, Francijas prezidents Emanuels Mak- rons ir paziņojis, ka negrasās piedalīties ASV un Ķīnas tehnoloģiju karos. Pagaidām neviena bloka dalībvalsts nav nākusi klajā ar paziņojumu, ka Ķīnas uzņēmumu neielaidīs savā tirgū. Laikraksts The Washington Post norāda, ka lielā mērā eiropiešus no šādiem aizliegumiem attur tas, ka Huawei jau ir veicis dažādus infrasruktūras aprīkošanas darbus. «Huawei aprīkojuma aizstāšanas izmaksas būs jāsedz vai nu telekom operatoriem, vai valstij. Pēdējo Polija noteikti nevar atļauties,» jau paziņojusi Polijas digitālo lietu ministre Karola Okonski. Huawei pievilcību vairo arī tā piedāvātā cena, kas saskaņā ar The Washington Post pausto ir par 60% zemāka nekā Ericsson. Tas, protams, iespējams, tikai pateicoties Ķīnas valdības subsīdijām.

Turpinot mobilo sakaru tīkla attīstības stratēģiju un investējot vairāk nekā 70 miljonus eiro, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” šogad uzsācis pakāpenisku uzņēmuma bāzes staciju aprīkošanu ar modernākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām.

Vietās, kurās "Bite Latvija" bāzes stacijas ir aprīkotas ar jaunākās paaudzes tehnoloģijām, tiks būtiski veicināta tīkla kapacitāte, palielinot mobilā interneta ātrumu par 30%, bet pārklājumu - par 10%.

Līdz 2022.gada beigām ar "Ericsson" tehnoloģijām kopumā plānots modernizēt 120 "Bite Latvija" bāzes stacijas, kas atrodas lielākajās Latvijas pilsētās - Rīgā, Ventspilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Tukumā, Siguldā un citās blīvi apdzīvotās vietās, kur ir ne vien augsts mobilo datu patēriņš, bet arī liels skaits tīklam pieslēgto ierīču.

"Bite Latvija" ģenerāldirektors Arunas Mickevicius norāda, ka visas bāzes stacijas, kas šobrīd tiek modernizētas, ir piemērotas un atbalsta gan 4,5G+, gan 5G tehnoloģijas. Jaunās paaudzes tīkls nodrošinās labāku pakalpojumu klientiem, kā arī ļaus samazināt elektronenerģijas patēriņu, tā veicinot videi draudzīgāku risinājumu izmantošanu mobilo sakaru tīkla infrastruktūrā.

Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām.

Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, tostarp medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju. Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.

Telekomunikāciju jomā pēdējos gados esam piedzīvojuši paradigmas maiņu, kuras rezultātā mūsu fokusā ir plaša spektra inovācijas ārpus ikdienas mobilo sakaru operatoru ierastajiem pakalpojumiem. Tās ir dronu tehnnoloģijas, lietu internets, gudro pilsētu, mobilitātes un satiksmes, kā arī drošības risinājumi. Pateicoties 5G tīkla attīstībai, nākotnes risinājumi, par ko pirms 25 gadiem varējām tikai fantazēt, ir šodienas realitāte un izvirza Latviju pasaules digitalizācijas līderos. Tomēr no tehnoloģiju viedokļa ir viena joma, kurā neesam ne tuvu sasnieguši to inovāciju potenciālu, kāds būtu iespējams, – tās ir medicīnas tehnoloģijas.

Pēdējos gados mēs piedzīvojam strauju digitalizāciju, kas iet roku rokā ar nepieciešamību pēc ātra interneta un tehnoloģijām, gan domājot par ikdienas dzīvi, gan biznesa vajadzībām. Lai nodrošinātu nākamās paaudzes mobilo sakaru pakalpojumus, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” šogad turpina pilnveidot tīkla infrastruktūru, tai skaitā attīstot jaudīgu 5G tīklu. To aktīvi sākuši izmantot privātpersonas un uzņēmumi visā Latvijā un, salīdzinot ar šī gada pavasari, mobilo datu patēriņš “Bite” 5G tīklā ir audzis par 83%.

“Bite” tīkls strauji aug, bāzes staciju skaitam pārsniedzot 1000

Tuvāko gadu laikā "Bite" tīkla attīstībā plāno investēt 70 miljonus eiro, nodrošinot modernākos tīkla sakarus gan pilsētās, gan lauku teritorijās visā Latvijā.

Lai stiprinātu sakaru un mobilā interneta pieejamību visā Latvijā, “Bite” šogad izbūvējusi 23 jaunas bāzes stacijas reģionos un Rīgā. Tagad “Bite” tīkla pieejamību nodrošina kopskaitā 1006 bāzes stacijas, taču līdz gada beigām paredzēts izbūvēt vēl 20 bāzes stacijas, tā turpinot kāpināt tīkla kapacitāti visos Latvijas reģionos.

“Nemitīga tīkla infrastruktūras attīstība ir viena no “Bite” svarīgākajām prioritātēm, nodrošinot augstas kvalitātes mobilo sakaru pakalpojumus mūsu klientiem. Būtiski, ka 5G attīstībā esam uzsākuši sadarbību ar mūsu stratēģisko partneri, Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju “Ericsson”. Šogad esam ne vien izbūvējuši jaunas bāzes stacijas, bet arī veikuši jau esošo bāzes staciju aprīkošanu ar modernākajām “Ericsson” tehnoloģijām, audzējot mobilā interneta ātrumu “Bite” tīklā par 30%, bet tīkla kapacitāti - par 10%,” stāsta “Bite Latvija” Tīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs.

Turpinot strauju tīkla infrastruktūras attīstību, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” šogad tīkla infrastruktūras uzlabošanā, tai skaitā 5G attīstībā, plāno investēt 20,5 miljonus eiro.

Paredzēts, ka līdz gada beigām “Bite” 5G tīkls būs pieejams 75 % Latvijas iedzīvotāju.

Kopumā šogad “Bite” šogad plāno izbūvēt vēl 70 jaunas bāzes stacijas tīkla pārklājuma stiprināšanai uz ceļiem, pilsētās un lauku teritorijās. Tikmēr ar jaunākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām iecerēts modernizēt 200 tīklā jau esošās bāzes stacijas. Paredzēts, ka līdz gada beigām 550 uzņēmuma bāzes stacijas būs aprīkotas ar 5G tehnoloģiju.

“Pērn esam mērķtiecīgi attīstījuši nākamās paaudzes mobilo sakaru tīklu, būtiski fokusējoties uz 5G ieviešanu. Martā paziņojām par “Bite” 5G tīkla aktivizēšanu, sākot piedāvāt 5G pakalpojumus, un šobrīd tas pieejams jau 1 000 000 Latvijas iedzīvotāju. Redzam, ka tos aktīvi izmanto gan privātpersonas, gan uzņēmumi visā Latvijā. Salīdzinot ar 2023. gada pavasari, šobrīd mobilo datu patēriņš “Bite” 5G tīklā ir audzis par vairāk nekā 100 %, spilgti atspoguļojot mobilo sakaru un interneta nozīmi kā iedzīvotāju, tā uzņēmumu vidū. Šogad turpināsim vērienīgu “Bite” 5G tīkla attīstību, līdz gada beigām nodrošinot 5G pieejamību teju visiem valsts iedzīvotājiem,” uzsver Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors.

Eiropas Savienības (ES) degpunktā, pašai to negribot, pārāk ilgu laiku ir atradies Brexit, kas, pēc ietekmīgā laikraksta The Guardian domām, nav pati lielākā ES problēma.

Laikraksts raksta: «ES lielākā problēma ir tā, ka tās ekonomiskais modelis noveco līdz ar iedzīvotājiem. Eiropā ir daudz pasaules klases uzņēmumu, bet pretēji ASV neviens no tiem nav radies pēdējo 25 gadu laikā. Eiropas zelta gados Volkswagen bija sāncensis Ford un Siemens varēja spēkoties ar General Electric. Bet pašlaik nav nedz Eiropas Google, nedz Facebook vai Amazon, un jauno tehnoloģiju ceturtajā industriālajā revolūcijā Eiropas vienkārši nav.»

Ja raugāmies uz veiksmīgākajiem un pelnošākajiem pasaules jaunuzņēmumiem, tad saraksta augšgalā eiropiešu nav. 5G tehnoloģiju jomā ķīniešu Huawei ir apmēram gadu priekšā Nokia un Ericsson. Ja raugās uz visinovatīvākajām valstīm pēc izsniegto patentu daudzuma uz vienu iedzīvotāju pēdējos piecos gados, tad pirmajā pieciniekā nav nevienas ES valsts, toties ir tādas nelielas valstis kā Izraēla un Dienvidkoreja. Tas liecina par to, ka Eiropa tiešām ir sagurusi, tajā nav jūtams uzrāviens. To visu vēl pastiprina Eiropas dienvidvalstu lielais parādu slogs un kopējā ekonomikas palēnināšanās. Viens no lielajiem Eiropas izaicinājumiem, kuru, atļaušos apgalvot, atrisināt ir daudz grūtāk, nekā tikt galā ar Brexit, ir eirozonas pārvaldība.

Covid-19 pandēmija, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi situāciju Latvijā un Eiropā, tam redzamākā izpausme ir inflācijas vētra, kas vēl tik drīz nenorims, vienlaikus visiem prasot pielāgoties jaunajai, skarbajai realitātei. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.maija numurā lasi:

• Statistika.

Dati par eksporta ienākumu pieaugumu jāvērtē kritiski

• Tēma

Ericsson 5G dos iespēju Bitei lidot ātrāk

Bite 5G biznesam – kā, kad, kāpēc? Intervija ar Bite Latvija ģenerāldirektoru Kasparu Bulu

• Finanses

Faktoringa tirgū Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņiem

Kripto pasaulē dažās stundās no stabilitātes garanta par dārgu joku

• Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

• Tūrisms

Tūrisma nozare pamazām atdzīvojas

• Tendences

2026.gada Ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, kas tādējādi cīņā par Olimpiādes rīkošanas tiesību iegūšanu pārspēja Stokholmas-Ores pieteikumu no Zviedrijas, kas turklāt ledus renes sporta veidus plānoja aizvadīt Siguldā esošajā kamaniņu trasē.

Milāna un Kortīna d'Ampeco tādējādi 2026.gadā uzņems arī Ziemas paraolimpiskās spēles.

Olimpisko spēļu mājvieta tika izvēlēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) individuālo biedru balsojumā - Itālijas pieteikums ieguva 47 balsis, kamēr Zviedrijas tika pie 34.

Šo biedru skaits oficiāli ir 95, bet balsot reāli varēja tikai 83, turklāt SOK prezidents Tomass Bahs šajos balsojumos parasti atturas. Līdz ar to no balsojuma atturējās vēl viens biedrs, jo kopumā nobalsojis 81.

Pēc 2026.gada olimpisko spēļu mājvietas paziņošanas Itālijas delegācija Lozannā pamatīgi līksmoja.

«Šī ir uzvara Itālijai, nākotnei un sportam. Paldies visiem, kuri ticēja jau no paša sākuma, it īpaši pašvaldības un reģioni,» paziņojumā pauda Itālijas iekšlietu ministru Mateo Salvīni. «Ar Ziemas olimpiskajām spēlēm pierādīsim pasaulei savus spēkus un prasmes.»

Eiropas Savienībā (ES) viens no svarīgākajiem jautājumiem saistībā ar 5G tīkla izbūvi ir saistīts ar to, vai ļaut tajā piedalīties Ķīnas uzņēmumam Huawei.

Lai gan tā tehnoloģijas ir lētākas nekā tā sāncenšiem Eiropā – Ericsson un Nokia – , tomēr bažas rada tas, vai Huawei savas tehnoloģijas, būvējot 5G tīklu, neizmantos spiegošanai. Šā iemesla dēļ Huawei liegts piedalīties 5G infrastruktūras izbūvē tādās valstīs kā ASV, Austrālija, Jaunzēlande un Japāna. Tikmēr ES dalībvalstis, neraugoties uz ASV spiedienu, negatavojas izslēgt Huawei no dalības publiskajos iepirkumos par 5G tīkla izbūvi. Tomēr Eiropas Komisijas drošības komisārs Džulians Kings ir paziņojis, ka drošībai ir jābūt pirmajā vietā un cena nedrīkst dominēt.

Jāatgādina, ka visām dalībvalstīm līdz jūnija beigām bija jāveic ar 5G saistīto kiberrisku izvērtējums, kas rezultēsies plašā ES kopējā risku izvērtējumā, kas nāks klajā 1.oktobrī. Balstoties uz to, dalībvalstīm līdz gada beigām būs jāīsteno pasākumi risku novēršanai. Pašlaik kopējā ES nostāja ir tāda, ka no publiskajiem iepirkumiem netiks izslēgts neviens uzņēmums, taču tā tehnoloģijām būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, jābūt sertificētām ES. Tikmēr Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) savu biedru rindās uzņēmusi SIA Huawei Technologies Latvia.

AS "Rīgas siltums" līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Normundu Talci amatā nomainījis uzņēmuma valdes loceklis Ilvars Pētersons, liecina informācija "Firmas.lv".

Talcis valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma kopš 2010.gada oktobra, savukārt kā valdes loceklis kompānijā darbojies laikā no 2000.gada līdz 2010.gadam.

Jaunais "Rīgas siltuma" vadītājs Pētersons, kurš kopš 2021.gada ieņem arī SIA "Tet" padomes locekļa amatu, "Rīgas siltuma" valdē strādā kopš šā gada aprīļa. Viņa kā valdes locekļa pārziņā bija uzņēmuma stratēģiju izstrāde un ieviešana, korporatīvās pārvaldes jautājumi, mārketinga, jaunu biznesa veidu un digitālo risinājumu attīstība un ieviešana.

Kompānijas mājaslapā norādīts, ka Pētersonam ir vairāk nekā 26 gadu darba pieredze vadošos amatos lielākajos starptautiskajos un Latvijas uzņēmumos telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju, enerģētikas un industriālās automatizācijas nozarēs - "Tet", "Marconi", "Ericsson", "Cisco", "Sadales tīkls" un "Siemens".

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass šonedēļ Vašingtonā plāno parakstīt memorandu, kas paredzēs izslēgt Ķīnas kompānijas «Huawei» ražotā aprīkojuma izmantošanu 5G mobilo sakaru tīkla ieviešanā Igaunijā, vēsta laikraksts «Postimees».

Tiek gatavots memorands, kurā Igaunija un ASV solās savos sakaru tīklos izmantot tikai uzticamus piegādātājus.

Vienošanās neattieksies uz mobilā tālruņa zvaniem un īsziņām, bet gan uz nākotnes tīkliem, kas nodrošinās lietu internetu un sakarus ar pašvadības automobiļiem, raksta «Postimees».

Pasaulē ir tikai trīs kompānijas, kas spēj attīstīt plašus 5G tīklus - Zviedrijas «Ericsson», Somijas «Nokia» un pasaulē lielākā telekomunikāciju tehnoloģiju kompānija Ķīnas «Huawei».

Lai gan memoranda teksts vēl tiek izstrādāts, visticamāk, tajā tieši netiks minēta «Huawei» un bažas par Ķīnas īstenotu spiegošanu, vēsta «Postimees».

Tas raksta, ka Igaunija memorandā solīs rūpīgi izvērtēt, vai 5G tehnoloģijas piegādātājs neatrodas kādas valdības ietekmē. Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests pavasarī secināja, ka «Huawei» neatbilst šim kritērijam.

Koronavīrusa radīto risku dēļ arī kompānijas "Sony" un "Amazon" izstājušās no tehnoloģiju izstādes Mobile World Congress (MWC), kas ir viens no lielākajiem pasākumiem tehnoloģiju jomā pasaulē, ziņo BBC.

"Sony" paziņoja, ka nepiedalīsies MWC Barselonā, sekojot situācijas attīstībai pēc koronavīrusa uzliesmojuma.

Vienlaikus izstādes organizators apgalvo, ka pasākums tik un tā notiks, lai gan arī citas kompānijas informējušas par iespējamu izstāšanos.

No izstādes, kas norisināsies no 24. līdz 27. februārim, izstājušies arī Dienvidkorejas "LG Electronics", Zviedrijas telekomunikāciju iekārtu ražotājs "Ericsson" un ASV mikroshēmu kompānija "NVIDIA".

"GSMA", kas organizē izstādi, informē, ka, lai arī daži lieli izstādes dalībnieki ir nolēmuši šogad neierasties, pasākumā tik un tā būs vairāk nekā 2800 dalībnieku.

Izstādē tiks ieviesti papildu pasākumi, lai pārliecinātu dalībniekus un izstādes apmeklētājus, ka viņu veselība un drošība ir galvenā prioritāte. Tie ietver aizliegumu visiem ceļotājiem no Ķīnas Hubei provinces, kas ir slimības uzliesmojuma epicentrs, savukārt cilvēkiem, kuri ir bijuši Ķīnā, būs jāsniedz pierādījumi, ka viņi 14 dienas ir bijuši ārpus valsts.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu, kurā var iepazīties ar vairākiem 5G izmantošanas piemēriem, kas nākotnē virkni nozaru un mūsu mijiedarbību ar pasauli mainīs līdz nepazīšanai.

Drošāka pārvietošanās ar autonomo transportu

Viena no jomām, kur 5G jau tuvākajā nākotnē atstās ievērojamu nospiedumu, ir transports. Segments, kas šajā ziņā gūs vislielākās priekšrocības, ir autonomie transportlīdzekļi, kas citviet pasaulē jau parādās satiksmē. Viena no funkcijām, ko 5G sniegs bezšofera auto, ir spēja dažādos veidos izveidot savstarpējos sakarus. Piemēram, autonomie transportlīdzekļi varēs savstarpēji sazināties un šādā veidā izvairīties no avārijām. Izmantojot jaunās paaudzes sakaru tehnoloģijas, šie auto spēs sazināties arī ar citiem objektiem, gājējiem, satiksmes vadības sistēmām tieši krustojumos. Tas ļaus ievērojami uzlabot drošību, jo automašīnas varēs sajust apdraudējumu daudz agrāk un izmantot automatizētas sistēmas, lai vajadzības gadījumā iedarbinātu bremzes, uzņemtu ātrumu vai stūrētu. Piemēram, automašīnas varēs sajust gājējus pēc viedtālruņu izstarotajiem signāliem. Vienu no piemēriem, kur šobrīd tiek izmantoti autonomie auto ar iespējotu 5G, iezīmē “Huawei” sadarbība ar Taizemes Srijaijas slimnīcu. Jaunās partnerības ietvaros 5G darbināti pašbraucošie transportlīdzekļi tiks izmantoti medicīnas preču piegādēm slimnīcai. Tas ne tikai samazina darba slodzi, bet arī COVID-19 izplatību, kas slimnīcu darbinieku vidū ir ļoti augsts.

Pasaulē vadošās mobilo tehnoloģiju izstādes "Mobile World Congress" norise trešdien kļuvusi apdraudēta pēc tam, kad vairāki tehnoloģiju uzņēmumi paziņojuši par dalības atcelšanu jaunā koronavīrusa radīto risku dēļ.

Par dalības atcelšanu paziņojusi Somijas telekomunikāciju tehnoloģiju kompānija "Nokia", Lielbritānijas mobilo sakaru operators "Vodafone", Vācijas telekomunikāciju uzņēmums "Deutsche Telekom", Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs "Ericsson", Japānas elektronikas uzņēmums "Sony Corp.", ASV tehnoloģiju gigants "Amazon", Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums "LG Electronics" un ASV mikroshēmu ražotājs "Intel Corp."

"Nokia" trešdien paziņoja, ka pēc pilnīgas risku izvērtēšanas saistībā ar koronavīrusa izplatīšanos kompānija nolēmusi atsaukt dalību izstādē "Mobile World Congress", kurai no 24. līdz 27.februārim jānorisinās Madridē.

Arī pārējie uzņēmumi savu lēmumu nepiedalīties izstādē skaidro ar jaunā vīrusa izplatīšanos un ar šo situāciju saistītajiem riskiem.

Pirmais konteinervilciens maršrutā Jivu‒Rīga ar apkārtējām valstīm paredzētām Ķīnā ražotām plaša patēriņa precēm nule kā sagaidīts, ļaujot Satiksmes ministrijas un Latvijas dzelzceļa vadībai līdzās Ķīnas un citu iesaistīto pušu pārstāvjiem ar lepnumu griezt sarkano lenti Rīgas Centrālajā stacijā. Vilciena operatori, kā arī politiķi sagaida, ka sadarbības formātā 16+1 Austrumeiropas un Centrāleiropas un Ķīnas premjeru samita un biznesa foruma laikā sagaidītais testa vilciens nebūs pēdējais caur Latviju nosūtītais sastāvs Eirāzijas kravu plūsmu apkalpošanā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

InterRail ir dzelzceļa operators jau daudzus gadus, kā arī viens no pionieriem kravu pārvadājumos pa dzelzceļu starp Ķīnu un Eiropu, norāda kompānijas vadītājs Hanss Reinhards.

«Uzskatu Rīgu par vienu no visperspektīvākajiem virzieniem, jo tas aptver to Eiropas daļu, kas līdz šim palika nomaļus,» uzsver InterRail vadītājs. Vairums vilcienu Eirāzijas maršrutā dodas uz Vāciju, kas, protams, ir valsts ar vieniem no lielākajiem starptautiskās tirdzniecības apjomiem ar Ķīnu. Taču Rīgai, pēc viņa teiktā, ir ļoti labs ģeogrāfiskais izvietojums, kas sasniedz gan Baltijas, gan Skandināvijas valstis. Par Baltkrievijas apgādi caur Rīgu viņš gan nedaudz šaubās. Uz jautājumu, cik laika parasti nepieciešams, lai konteinervilciens kļūtu regulārs, H. Reinhards saka, ka, uzsākot Madrides vilciena darbību, paustas bažas par to, kurš gan gribēs to izmantot, ņemot vērā lielos attālumus. Taču tagad tas kursē regulāri. Viņaprāt, Rīga pat varētu būt perspektīvāks maršruts nekā Spānija, līdz ar to pēc pusgada vilciens varētu kursēt reizi nedēļā. Tas gan ir atkarīgs no tā, kā izdosies atrast atpakaļkravas.

Ņemot vērā koronavīrusa izplatību "Mobile World Congress 2020" rīkotāji "GSMA" tomēr nolēmuši pasākumu atcelt.

Pēdējo dienu laikā vairāki nozīmīgi izstādes dalībnieki paziņoja, ka atceļ savu dalību izstādē vīrusa dēļ, būtiski samazinoties dalībnieku skaitam, tādēļ GSMA nācās pieņemt šo lēmumu. Dalību pasākumā atsauca tādas kompānijas kā "AT&T", "Amazon", "BT, Ericsson", "Deutsche Telekom", "Cisco", "Intel", "Facebook", "HMD Global", "Nokia", "LG", "Sprint", "Verizon", "Sony", "MediaTek", "Royole", "Marvell", "Volvo", "NVIDIA", "Marvell", "McAfee", "Sprint", "Rakuten", "Western Digital" un "Vivo".

"GSMA" vadītājs Džons Hofmans skaidrojis, ka vīrusa izplatība padarījusi neiespējamu konkursa rīkošanu, un bez šiem nozīmīgajiem spēlētājiem izstāde zaudē savu vērtību.