Eiropas Savienībai (ES) līdz 2040. gadam būs jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas par 90% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitrālu ES, paredz 10.februārī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstītā vienošanās ar Eiropas Savienības Padomi par grozījumiem ES Klimata aktā.

Kā pavēstīja EP pārstāvniecībā Latvijā, EP deputāti ar 413 balsīm "par", 226 balsīm "pret" un 12 atturoties atbalstīja politisku vienošanos ar Padomi par grozījumiem ES Klimata aktā, lai iekļautu jaunu, saistošu starpposma ES klimata mērķrādītāju 2040. gadam - samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisijas par 90% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

EP skaidro, ka pārskatītais Klimata akts ievieš elastību attiecībā uz to, kā sasniegt 2040. gada mērķrādītāju. No 2036. gada līdz pieciem procentpunktiem neto emisiju samazinājuma varēs nodrošināt kvalitatīvi starptautiskie oglekļa kredīti no partnervalstīm, uzsver EP.

Pēc EP pieprasījuma šos kredītus varēs izmantot tikai nozarēs, kuras nereglamentē ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, un tos var saņemt tikai no partnervalstīm, kuru klimata mērķrādītāji un rīcībpolitikas ir saderīgas ar Parīzes nolīguma mērķrādītājiem.

Ilgtspējas jautājumi pēdējos gados ir kļuvuši par neatņemamu daļu daudzu uzņēmumu dienaskārtībā, un tā ir pozitīva tendence. Tomēr jāņem vērā, ka ilgtspējīgs uzņēmums nedzīvo uz vientuļas salas. Tāpēc visā pasaulē aktualizējas jautājums, kur koncentrējas lielākā uz vidi atstātā ietekme, un atbilde ir viena – vērtības ķēdē, kur liela loma ir piegādātāju ķēdei.

Lai arī sākotnēji šķiet, ka piegādes ķēdes ir ārpus uzņēmuma tiešās kontroles, patiesībā tā ir svarīga ilgtspējas dimensija, kuras ievērošanai ir jābūt biznesa dienaskārtībā neatkarīgi no uzņēmuma lieluma.

Ir jāņem vērā, ka ilgtspēja ir kā savienojošs trauks, un šis skatījums ietekmē gan regulējumu, gan konkurētspēju. Eiropas virziens ir skaidrs – ilgtspējas iniciatīvām ir jākļūst ne vien deklarētām, bet arī pierādāmām un izsekojamām. Jau šobrīd šo virzienu nostiprina Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), kas nosaka, ka lielajiem uzņēmumiem ik gadu savas ilgtspējas apņemšanās jāatklāj, balstoties pierādāmos datos pēc Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (ESRS).

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum""("Altum") 11.martā plkst. 11 vebinārā informēs par jauno atbalsta programmu biznesa zaļināšanai un energoefektivitātes celšanai uzņēmējiem reģionos, informē "Altum" pārstāvji.

Vebinārā būs iespējams uzzināt vairāk par atbalsta instrumentiem un uzdot jautājumus "Altum" speciālistiem.

Jaunajā atbalsta programmā biznesa zaļināšanai un energoefektivitātes celšanai uzņēmējiem reģionos būs pieejami 41,5 miljoni eiro. Jaunā valsts atbalsta programma uzņēmējdarbības zaļināšanai, atjaunīgo energoresursu izmantošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai paredzēta tikai reģionu uzņēmējiem, un pieteikumus tajā "Altum" sāka pieņemt 9. martā.

Programmā atbalsts paredzēts trīs projektu veidiem - energoefektivitātes uzlabošanai ēkās un iekārtās, atjaunīgās enerģijas ražošanai pašpatēriņam, kā arī jaunu produktu un procesu izstrādei, ja tie būtiski samazina resursu patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Transporta nozare Latvijā ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, un tai ir būtiska loma valsts klimata mērķu sasniegšanā. Kravu pārvadājumi rada būtisku emisiju daudzumu, bet vienlaikus tie piedāvā plašas iespējas ieviest videi draudzīgas inovācijas.

Eiropa līdz 2050. gadam paredz būtisku emisiju samazinājumu, un pakāpenisku pāreju uz bezemisiju transportu, tostarp stingrākas prasības attiecībā uz kravas transportlīdzekļu radītajām emisijām. Tas nozīmē, ka arī Latvijai drīz nāksies no runām pāriet pie reālām investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās. Uzņēmumiem būs jāmeklē jauni risinājumi gan transporta parka modernizācijā, gan piegādes ķēdes efektivizācijā. Un to paveikt var tikai un vienīgi kompleksi raugoties uz ilgtspējīgas loģistikas ieviešanas izaicinājumiem, proti sadarbojoties valstij un uzņēmējiem. Vēlos vērst uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas veicinātu emisiju samazināšanu pašreizējās Latvijas infrastruktūras kontekstā un soļiem, kas jāsper, lai no vārdiem pārietu pie darbiem.

Latvijas zinātnisko institūciju konsorcijs uzsāk pētījumu projekta PeatTransform īstenošanu – “Pētniecībā un inovācijās balstīti risinājumi kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, veicinot Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu”.

Pētījumu projekts palīdzēs Latvijas kūdras nozares transformācijai no būtiska emisiju avota uz klimatneitrālu tautsaimniecības nozari līdz 2050. gadam, vienlaikus stiprinot Latvijas pētniecības kapacitāti un inovāciju potenciālu.

PeatTransform no 2025.–2029. gadam īstenos – Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” (vadošais partneris), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Vides risinājumu institūts, Dārzkopības institūts, Agroresursu un ekonomikas institūts – ar Eiropas Savienības un Latvijas valsts līdzfinansējumu kopā 5 588 265 eiro.

Pētījumu projektā tiks iesaistīti arī kūdras nozares uzņēmumi un asociācijas.Kūdra ir nozīmīgs Latvijas dabas resurss, ko plaši izmanto dārzkopībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecībā gan vietējā tirgū, gan eksportā. Nozare nodrošina darbavietas, eksporta ieņēmumus un veicina reģionālo attīstību, tomēr tās ieguve un izmantošana rada siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un ietekmē kūdrājus.

Sākot no 2030. gada transporta sektora emisijas būs jāsamazina vismaz par 16 procentiem, paredz ceturtdien, 27. novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītais Transporta enerģijas likums.

Degvielas piegādātājiem būs pienākums palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī. Katrs komersants varēs pats izvēlēties, kā efektīvāk sasniegt noteikto mērķi. Piemēram, esošajās degvielas uzpildes stacijās varēs ierīkot biometāna vai elektroenerģijas uzlādes punktus, kā arī piedāvāt degvielu ar lielāku biodegvielas piejaukumu vai pilnībā atjaunīgu biodegvielu.

Pienākums samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas attiecas uz degvielas tirgotājiem visā Eiropas Savienībā, atbildot uz deputātu jautājumiem, par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības komisijas sēdē iepriekš uzsvēra Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji. Prasības neattieksies uz lauksaimniecībā un zivsaimniecībā izmantoto degvielu, pauda ministrija.

Beļģijas "Soudal Group" Latvijas meitasuzņēmums, būvķīmijas ražotāja SIA "Tenachem", ekspluatācijā nodevis jauno noliktavas ēku Spodrības ielā, Dobelē, kurā kopumā ieguldīti 8,6 miljoni eiro.

Ēka paredzēta uzņēmuma ražošanas un loģistikas kapacitātes paplašināšanai, nodrošinot mūsdienīgas uzglabāšanas un fasēšanas telpas.

Projekts ir nozīmīgs solis uzņēmuma ilgtermiņa attīstības stratēģijā, vienlaikus veicinot Dobeles novada industriālās infrastruktūras attīstību. Jaunā noliktava veidota kā funkcionāls un energoefektīvs objekts, kas ļauj optimizēt produkcijas plūsmas un nodrošina ilgtspējīgu ēkas ekspluatāciju. Projekta īstenošana sniedz attīstības impulsu arī Dobeles novadam, jo veicina vietējās infrastruktūras sakārtošanu un stiprina industriālo vidi.

Projekta ietvaros attīstīta teritorija ar kopējo platību 21 492 kvadrātmetri, savukārt jaunās ēkas platība ir 5 292 kvadrātmetri. Noliktavas ēka būtiski uzlabo uzņēmuma loģistikas kapacitāti, palielinot uzglabāšanas iespējas līdz 10 000 palešu vietām. Tas ļauj efektīvāk organizēt produkcijas uzglabāšanu un pārvaldīt ražošanas plūsmas. Ēkā izbūvētas arī fasēšanas zonas sešām līnijām, biroja un darbinieku vajadzībām paredzētās telpas, nodrošinot pilnvērtīgu darba vidi ikdienas procesu organizēšanai. Papildus uzlabota infrastruktūra darbiniekiem un sadarbības partneriem, tostarp paplašinātas piebraukšanas iespējas un stāvvietu zonas.

Pakļaujoties autoražotāju spiedienam, Eiropas Komisija (EK) otrdien atteicās no plāna no 2035. gada Eiropas Savienībā (ES) aizliegt jaunus automobiļus ar iekšdedzes dzinējiem.

Saskaņā ar jaunajiem priekšlikumiem, kurus nosodījuši vides aizstāvji, autoražotājiem būs jāsamazina jaunu transportlīdzekļu izplūdes gāzes par 90%, salīdzinot ar 2021. gada līmeni, un atlikusī daļa būs dažādos veidos jākompensē.

Kad 2023. gadā tiks pieņemts iekšdedzes dzinēju aizliegums no 2035. gada, tas tika uzskatīts par būtisku panākumu cīņā par siltumnīcefekta gāzu samazināšanu.

Taču automobiļu ražotāji pēdējā gada laikā ir aktīvi pieprasījuši, lai Brisele plānoto benzīna un dīzeļdzinēju automobiļu aizliegumu mīkstinātu, ņemot vērā sīvo konkurenci no Ķīnas un lēnāku pāreju uz elektrotransportlīdzekļiem, nekā tika prognozēts.

Automobiļu ražotāji pēc 2035. gada joprojām varēs pārdot ierobežotu skaitu piesārņojošu transportlīdzekļu. Lai to darītu, tiem būs jākompensē planētas apdraudējumu izraisošās emisijas, ko šie automobiļi izplata atmosfērā, izmantojot divu veidu oglekļa kredītus.

Līdz 2030. gadam piesaistīto investīciju apjomam nulles emisiju tehnoloģiju jomā jāsasniedz vismaz 300 miljoni eiro, izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā plāna Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības līdz 2035. gadam, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

"Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības plāns līdz 2035. gadam" izstrādāts kā EM iniciatīva ar nolūku noteikt nepieciešamos rīcības virzienus un prioritāros pasākumus ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju izmantošanai un ražošanas attīstībai, esošās Latvijas industrijas dekarbonizācijai, kā arī Latvijas industrijas iespējām izmantot neto nulles emisiju tehnoloģijas produktivitātes un klimata mērķu sasniegšanai un valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai.

Plānā iekļauti trīs rīcības segmenti - "Ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju ražošanas attīstība", "Rūpniecības sektora zaļināšana" un "Klimatneitrālo tehnoloģiju izmantošana Latvijas industrijā, zaļā ūdeņraža ražošanai un tā ekosistēmas izveidei".