Lai stiprinātu Latvijas militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos, intervijā norādīja starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits.

Viņš ik pa laikam Latvijas amatpersonām jautājot, kāpēc Latvija nav nojaukusi veco sliežu ceļu gar robežu.

"Tur ir 40 kilometri sliežu ceļa Krievijas dzelzceļa sliežu platumā. Ja jūs to neizmantojat, ja neveicat piegādes uz Krieviju, ko jūs nedarāt, un nepērkat preces no Krievijas, ko jūs arī nedarāt, tad kāpēc jums vispār ir vajadzīgs šis dzelzceļš? Vienkārši atbrīvojieties no tā!" uzsvēra Smits.

Amerikāņu militārā eksperta veiktā analīze par Ukrainas karu likusi secināt, ka dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija vispār spēja paveikt to, ko tā paveica pirmajos sešos kara mēnešos un pat pēc tam, kad atkāpās un sakoncentrējās ap Doņecku.

Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa vadītās Latvijas uzņēmēju delegācijas vizītes laikā Ukrainā šā gada 24. aprīlī Latvijas zāļu ražotājs AS “Olpha” Kijivā sadarbībā ar Ukrainas atbalsta biedrību “SICH” nodeva vairāk nekā 55 000 eiro vērtu ziedojumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Uzņēmuma ziedojumu veido kravas automašīna, kas piepildīta ar dažādām medicīnas precēm.

Simboliskā kravas automašīnas atslēgu nodošana Latvijas vēstniecībā Ukrainā notika, piedaloties ekonomikas ministram Viktoram Valainim, Latvijas vēstniekam Ukrainā Andrejam Pildegovičam, AS “Olpha” valdes priekšsēdētājam Dr. chem. Jurim Hmeļņickim un biedrības SICH vadītājai Oksanai Sičko.

“Jau piekto kara gadu Latvijas uzņēmēji apliecina patiesu solidaritāti, nepastarpināti, nenogurstoši un praktiski atbalstot Ukrainas karavīrus, kas aizstāv visas Eiropas drošību,” uzsver Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs.

Viņš izsaka pateicību “Olpha” un citiem uzņēmumiem, kas turpina sniegt palīdzību laikā, kad Eiropā pieaug nogurums no kara un samazinās gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu iesaiste atbalsta sniegšanā.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Baltijā bija vērojams straujš starptautisko investoru intereses kritums, taču pēdējā gada laikā redzams, ka investori pakāpeniski atgriežas un atkal iegādājas vietējos uzņēmumus.

To intervijā DB norāda Vitauts Pluksnis (Vytautas Plunksnis), INVL Asset Management privātā kapitāla vadītājs, uzsverot, ka arī turpmāk tirgus, visticamāk, augs. Kopējo uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu vērtību prognozēt ir sarežģīti, taču domāju, ka tuvākajos divos, trīs gados mēs varētu sagaidīt mērenu pieaugumu - aptuveni 10% apmērā. Šobrīd lielākā daļa investoru, kuri iegulda Baltijas valstīs, nāk no Skandināvijas, taču kopumā investoru izcelsme lielā mērā ir atkarīga no nozares. Atsevišķos sektoros aktīvāki ir Vācijas investori, savukārt citos darījumos redzama arī Amerikas Savienoto Valstu (ASV) kapitāla klātbūtne, skaidro V.Plunksnis

Lielākās eksportētājas uz Krieviju joprojām ir Vācija, Nīderlande un Polija.

Kamēr Eiropas Savienībā (ES) tiek apspriesta jauna sankciju kārta pret Krieviju un pirmsvēlēšanu drudzī vietējie politiķi mēģina cits citu pārspēt nacionāla līmeņa ierobežojumos, jaunākie Eiropas Komisijas (EK) dati rāda: no 2022. gada 1. ceturkšņa līdz 2025. gada 4. ceturksnim bloka dalībvalstu eksports uz Krieviju samazinājās par 61%, bet imports no Krievijas – par 90% ¹. Tajā pašā laikā tādas lielvalstis kā Vācija un Itālija nav bijušas tik steidzīgas pārtraukt ekonomikās attiecības ar agresorvalsti. Tikmēr Latvijas preču eksports uz Krieviju kopējā ES kontekstā ir teju vai piliens jūrā jeb 2% no visa eksporta apjoma ².

Rīgas brīvostai ir pienākums ne tikai administrēt termināļus, bet arī aizsargāt valsts reputāciju un drošības intereses.

Šādu viedokli Dienai pauda Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA), komentējot faktu, ka Rīgas ostā tiek apkalpoti Krievijas ēnu flotes kuģi, piemēram, Zircone. Eiroparlamentārietis norāda, ka ostai ir jābūt partnerim sankciju ieviešanā, nevis pasīvam novērotājam.

Valstij jābūt iespējai iejaukties

R. Kols arī apgalvo, ka būtu nepieciešamas nacionālas sankcijas termināļu operatoriem, kuri nodrošina bunkurēšanu kuģiem, kas saistīti ar ēnu floti. «Jā, šādam instrumentam noteikti ir jābūt. Ja uzņēmuma darbība konsekventi un paredzami kļūst par atbalsta mehānismu Krievijas paralēlajai naftas loģistikai, valstij jābūt iespējai iejaukties. Tas ir preventīvs signāls visam sektoram, ka Latvijā šādas shēmas netiks pieļautas. Vienlaikus šādām sankcijām jābūt juridiski noturīgām. Tas nozīmē skaidrus kritērijus, pierādījumos balstītu faktu fiksēšanu un ciešu koordināciju starp ārpolitikas, finanšu uzraudzības, muitas un tiesībsargājošajām institūcijām. Tikai tā var nodrošināt, ka pieņemtais lēmums ir gan efektīvs, gan pamatots Eiropas Savienības (ES) tiesiskajā telpā,» uzskata R. Kols.

Ekonomikā galvenais jautājums pašlaik ir ne tik daudz par konfliktu Tuvajos Austrumos, cik par kuģu satiksmi caur Hormuza šaurumu, tostarp, ja kuģu satiksme salīdzinoši ātri tiek atjaunota, konflikta ietekme uz globālo ekonomiku būs minimāla, intervijā aģentūrai LETA prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists, ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

"Panikai un kategoriskiem apgalvojumiem, ka ir sākusies globāla vai reģionāla ekonomiskā krīze, tiešām nav pamata. Jā, ir satricinājumi kara dēļ Tuvajos Austrumos un īpaši tas attiecas uz energoresursu cenām. Tas pats attiecas uz minerālmēslojumu, par ko nedaudz mazāk tiek runāts. Tomēr satricinājumi joprojām ir īstermiņa, un pastāv cerība, ka šis militārais konflikts Tuvajos Austrumos diezgan īsā laika periodā beigsies," pauda Purgailis.

Tomēr, ja kuģu satiksme neatjaunojas ilgāk nekā divas nedēļas, energoresursu cenas saglabājas augstā līmenī un minerālmēslojuma pieejamība ir reāli apdraudēta, tad gan varam saskarties ar globālām problēmām.

Purgailis arī atgādināja, ka aplēses liecina, ka patiesībā energoresursu pusē nav reāla trūkuma, bet tirgus pašlaik jau ieceno risku, ka deficīts var rasties.

Konflikta Tuvajos Austrumos ietekme uz Eiropas ekonomiku lielā mērā būs atkarīga no tā, cik ilgi un cik plaši šis konflikts izvērtīsies, tostarp, ja to izdosies samērā īsā laikā apturēt, ietekme būs mazāka, bet, ja konflikts turpināsies, tas Eiropā var izraisīt stagflāciju, intervijā atzina Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš pauda, ka gan Hormuza šauruma blokādei, gan tam, ka Irāna intensīvi grauj naftas un gāzes ražošanas infrastruktūru kaimiņvalstīs, var būt būtiska negatīva ietekme uz naftas un gāzes cenām.

"Tādā gadījumā arī Eiropas Savienībai (ES) draud stagflācijas šoks, kad no vienas puses pieaug naftas un gāzes cenas un tas kopumā palielina inflāciju, no otras puses samazinās ekonomiskā izaugsme gan šo augsto cenu dēļ, gan arī konfidences efektu, piegāžu ķēžu pārrāvumu, arī grūtākas pieejas finansējumam dēļ," sacīja Dombrovskis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pagaidām vērojamais energoresursu cenu kāpums ne tuvu nav tik liels kā 2022. gadā, kad Krievija iebruka Ukrainā. Tomēr negatīvās ekonomiskās sekas var būt pietiekami nopietnas, tāpēc ir svarīgi, lai konfliktu ar Irānu maksimāli ātri deeskalētu.

Krievijas radītie drošības riski Eiropā būtiski palielinās, pirmdien publiskotajā 2025. gada darbības pārskatā vērtē Satversmes aizsardzības birojs (SAB), uzsverot, ka Krievija Latvijai pašlaik nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā.

SAB uzsver, ka Krievijas mērķis ir vājināt Rietumus gan valstiskā, gan starptautiskā līmenī. "Pēdējo gadu laikā Rietumu kā eksistenciāla drauda valdošajam režīmam uztvere ir tikai pastiprinājusies. Krievija uzskata, ka tā jau šobrīd atrodas tiešā karadarbībā ar Rietumiem un ka cīņa notiek gan Ukrainā, gan globāli, gan ideoloģiski. Krievijas draudu uztverei saasinoties, drošības riski Eiropā būtiski palielinās," pausts pārskatā.

Specdienests uzsver, ka savas ietekmes un plānu īstenošanai Krievija turpina izmantot un pastāvīgi pielāgo jau esošos, kā arī veido jaunus hibrīdinstrumentus. Viens no arvien aktīvāk piemērotajiem instrumentiem esot juridisko mehānismu izmantošana starptautiskajā arēnā ar mērķi starptautiski diskreditēt Latviju, un ilgākā laika posmā panākt, ka uz Latviju tiek izdarīts starptautisks spiediens, lai Latvija mainītu savu rīcībpolitiku pret Krieviju.

“Amber Beverage Group” aicina Latvijas valdību un Eiropas institūcijas atbalstīt uzņēmumus, kas, paužot atbalstu Ukrainai, ir cietuši tiešus ekonomiskus zaudējumus par savu nostāju, informē uzņēmums.

Gandrīz četrus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā “Amber Beverage Group” turpina izjust sava atbalsta Ukrainai sekas. Proti, 2024. gadā Krievijas varas iestādes konfiscēja un pēc tam piesavinājās nozīmīgus stipro alkoholisko dzērienu aktīvus, kas iepriekš bija saistīti ar grupas finansēšanas līgumiem.

Saskaņā ar RIA Novosti un TASS ziņotajiem Krievijas valdības dekrētiem, Krievija apstiprināja divu lielu ražotāju – “Amber Talvis” spirta rūpnīcas un bijušās SPI-RVVK alkohola rūpnīcas – privatizāciju pēc Ģenerālprokuratūras uzsāktām tiesas darbībām. 2024. gada jūnijā “Amber Talvis”, kas ir viens no desmit lielākajiem rektificētā etilspirta (“Lux” un “Alfa” markas) ražotājiem Krievijā, tika arestēts. Mēnesi vēlāk apgabaltiesa lika konfiscēt aktīvus, kas augustā tika nodoti agresora valstij.

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pieprasījusi aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) demisiju un paziņojusi, ka ministra amatu uzaicinājusi ieņemt pulkvedi Raivi Melni.

Aizsardzības ministrs esot zaudējis Siliņas uzticību pēc dronu incidentiem Latgalē.

Šādu ierakstu valdības vadītāja sociālo mediju platformā "X" publicējusi īsi pirms tam, kad bija jāsākas Sprūda vakar pēkšņi sasauktajai preses konferencei, kurā viņš paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un paužot vēlmi ar šo lēmumu pasargāt Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) no ieraušanas politiskā kampaņā.

Premjera raksta, ka aizsardzības nozare turpmāk esot jāvada profesionālim, un aicinājusi aizsardzības ministra amatu ieņemt pulkvedi Melni, kurš tam piekritis.

"Viņa [Meļņa] līdzšinējā pieredze NBS, militārā izglītība Londonā un pašreizējais darbs Ukrainā rada pārliecību, ka valsts aizsardzība tiks vadīta kompetenti, mērķtiecīgi un ārpus priekšvēlēšanu retorikas," raksta Siliņa.

Rīgas osta ir nozīmīgs Baltijas reģiona loģistikas centrs. Līdz ar to Rīgas ostas darbībai un reputācijai ir svarīga stratēģiska nozīme gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Rīgas ostā strādājošie komersanti piedāvā vairākus pakalpojumus, tajā skaitā velkoņu pakalpojumus un kuģu apgādi ar degvielu.

Lai šādus pakalpojumus ostā sniegtu, komersantam jāslēdz līgums ar Rīgas brīvostas pārvaldi par šādu pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas ostā.Ņemot vērā Rīgas ostas statusu un stratēģisko nozīmi, tajā skaitā no reputācijas viedokļa, arī komersantiem, kuri sniedz pakalpojumus Rīgas ostā, ir jāatbilst labas reputācijas standartiem, lai nemestu ēnu uz Rīgas ostas darbu.

TV3 raidījums Nekā personīga 2025. gada 26. oktobrī vēstīja, ka Krievijas nelegālo naftas eksportu palīdz uzturēt Latvijas uzņēmumi. Jaunākajās Eiropas Savienības noteiktajās sankcijās pret Krieviju ietilpst arī Krievijas ēnu flote, sankcionējot vairāk nekā 600 kuģu, kuri nogādā Krievijas naftu Indijā, Ķīnā un citur, tā nodrošinot ieņēmumus agresorvalsts budžetā. Baltijas jūrā tie jau vairākas reizes pārrāvuši gāzes un sakaru kabeļus, un likumsargi uzskata, ka tieši no šāda kuģa pacēlās droni, kas šī gada septembrī paralizēja aviosatiksmi Dānijā.

Krievijas naftas kompānija "Lukoil" pirmdien paziņoja, ka tā pārdos savus aktīvus ārvalstīs.

Aktīvi tiks pārdoti pēc ASV pagājušajā nedēļā pieņemtā lēmuma noteikt sankcijas pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil" saistībā ar Krievijas atteikšanos izbeigt karu pret Ukrainu.

"Tā kā dažas valstis ir ieviesušas ierobežojošus pasākumus pret šo kompāniju un tās meitsabiedrībām, kompānija paziņo par savu nodomu pārdot savus starptautiskos aktīvus," teikts "Lukoil" paziņojumā.

Kompānija piebilda, ka vairāksolīšanas process jau ir sācies.

Pēc diplomātiskas aktivitātes un pirmajām tiešajām sarunām starp Krieviju un Ukrainu vairāk nekā trīs gadus laikā centieni izbeigt karu Ukrainā ir iesaldēti bez progresa pazīmēm.

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā atelpas brīži starp dažādiem globāliem ekonomiskiem satricinājumiem ir būtiski sarukuši. Ekonomiskā attīstība dažubrīd notiek kā pa amerikāņu kalniņiem. Šī iemesla dēļ pasaules nenoteiktības indekss ir sasniedzis 35 gadu augstāko līmeni un turpina kāpt.

Mazos, atvērtos tirgos – tādos kā Latvija, Lietuva un Igaunija – sekas vispirms parādās uzņēmēju uzvedībā, nevis iekšzemes kopprodukta (IKP) datos. Tas nozīmē, ka izmaiņas nepieciešamas arī biznesa risku izvērtēšanā.

Pirmā pazīme – maksājumu kavējumi

Pirmie signāli parādās uzņēmumu maksājumu kavējumu datos – nokavēti maksājumi, bankām, līzinga uzņēmumiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, degvielas tirgotājiem, parādu piedzinējiem u.tml. Tā kā šie dati visās trīs valstīs tiek atjaunoti katru dienu, tie ļauj reālā laikā pamanīt finanšu spriedzi uzņēmumā, un tas ir krietni pirms uzņēmumā ir iestājušās nenovēršanas problēmas, kas var beigties ar maksātnespēju.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ceturtdien paziņoja par demisiju, līdz ar to ir kritusi viņas valdība.

Siliņa šodien paziņojumā medijiem uzsvēra, ka tagad un vienmēr viņai svarīgākais ir bijis iedzīvotāju labklājība un drošība. Tā vienmēr esot bijusi atbildība pret katru Latvijas iedzīvotāju. "Šobrīd Latvijas iedzīvotājiem vairāk nekā jebkad ir vajadzīga drošības sajūta nevis partiju ķīviņi, nevis amatu dalīšanas vai partiju pozicionēšanās," teica Siliņa.

Latgales dronu incidents esot bijis pēdējais piliens saistībā ar uzticību agrākajam aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P). "Nevarēju nereaģēt, ja solījumi netiek pildīti," teica Siliņa.

Viņa uzsvēra, ka Krievijas karš Ukrainā ir mainījis drošības situāciju visā Eiropā un nevar izlikties, ka tas neskar Latviju. Tieši tādēļ viņas vadītā valdība, veidojot šā gada budžetu, esot pieņēmusi dažādus smagus lēmumus, tostarp samazinot savu ministriju izdevumus.

Karu un ģeopolitisko saspīlējumu dēļ pagājušajā gadā ieroču ražotāju ieņēmumi pasaulē sasnieguši rekordaugstu līmeni, pirmdien paziņojis Stokholmā bāzētais Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).

SIPRI aplēses liecina, ka pasaules simt lielāko bruņojuma ražotāju apgrozījums 2024. gadā sasniedza visu laiku augstāko līmeni un bija 679 miljardi ASV dolāru (587 miljardi eiro), kas, ņemot vērā valūtu kursa svārstības, ir par 5,9% vairāk nekā 2023. gadā.

Kā norādīja institūts, pieprasījumu pēc ieročiem galvenokārt veicināja kari Ukrainā un Gazas joslā, pieaugošās globālas un reģionālas ģeopolitiskās nesaskaņas un arvien pieaugošie militārie izdevumi.

Lai varētu apmierināt pieprasījumu, daudzi uzņēmumi paplašināja ražošanas līnijas, būvēja jaunas rūpnīcas, izveidoja meitasuzņēmumus un pārņēma konkurentus, secināja SIPRI.

Pasaules ieroču tirgū dominēja ASV ar 39 no simt lielākajiem nozares uzņēmumiem. Tie guvuši gandrīz pusi no pasaules ieroču tirdzniecības ieņēmumiem, kas salīdzinājumā ar 2023. gadu pieauguši par 3,8%, sasniedzot 334 miljardus ASV dolāru, liecina SIPRI dati.

Investējot ražotnes paplašināšanā, jaunu CNC iekārtu iegādē un izstrādājot mazizmēra koka privātmājas projektu, kuru plānots ražot sērijveidā, SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs cer piesaistīt jaunus klientus.

oka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, galvenais noieta tirgus ir ārzemes, bet tajā pēdējo gadu laikā nākas saskarties ar sīvāku konkurenci. “Esam vieni no tiem koka paneļu māju projektētājiem, ražotājiem un uzstādītājiem, kuri nepārtaukti strādā kopš 1991. gada ar to pašu uzņēmuma nosaukumu, un esam pārvarējuši dažādas krīzes gan Latvijā, gan arī ārvalstu tirgos, tāpēc pārmaiņas nebiedē, bet gan prasa piemēroties,” tā situāciju tirgū raksturo SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs (ZTC) īpašnieks Māris Avotiņš. Viņš norāda, ka uzņēmums pašlaik pēc pasūtījuma ražo dažādas koka paneļu mājas, kā arī koka paneļus, ko izmanto ēkas fasādes renovācijai.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, ASV bezdarbam novembrī sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada.

Pasaules naftas cenas saruka, atjaunojoties investoru cerībām uz kara Ukrainā beigām.

Bezdarbs ASV novembrī palielinājies līdz 4,6% salīdzinājumā ar 4,4% septembrī, līdz ar to fiksēts augstākais līmenis kopš 2021. gada septembra, liecina Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbs pieaugs līdz 4,5%.

ASV bezdarba dati, kuru publiskošana aizkavējās saistībā ar valdības darba apturēšanu uz 43 dienām, arī liecina, ka ASV ekonomikā novembrī radītas 64 000 darbavietu, salīdzinot ar 105 000 likvidētu darbavietu oktobrī.

"Šodien publiskotie ASV dati bija kopumā vājāki, nekā bija gaidīts, lai gan ne tik slikti, kā daži bija baidījušies," sacīja "Forex.com" analītiķis Favads Razakzada.

No 2025. gada janvāra līdz septembrim Krievijas federālā budžeta izdevumi militārajiem mērķiem sasniedza jaunu rekordu - 11,85 triljonus rubļu (aptuveni 127,5 miljardus eiro), vēsta Amsterdamā bāzētais neatkarīgais izdevums "The Moscow Times".

Izdevums atsaucas uz aprēķiniem, ko veicis Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta pētnieks Janiss Klūge, balstoties uz Krievijas Finanšu ministrijas datiem.

Krievijas militārie un ieroču ražošanas izdevumi pieauga vēl par 30% jeb 2,76 triljoniem rubļu (aptuveni 29,7 miljardiem eiro), salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Krievijas militārais budžets tagad ir par 95% lielāks nekā 2023. gadā, par 173% lielāks nekā 2022. gadā un par 295% jeb gandrīz četras reizes lielāks nekā 2021. gadā.

Vidēji Kremļa militārā mašinērija tērēja 1,32 triljonus rubļu mēnesī, 43,4 miljardus rubļu dienā vai 1,9 miljardus rubļu stundā.

Trīs ceturkšņos atklātām pozīcijām tika iztērēti 4,816 triljoni rubļu, bet noslepenotām pozīcijām - 7,038 triljoni rubļu. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu slēptā izdevumu daļa palielinājās par 39%, aprēķinājis Klūge.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja par muitas tarifu samazināšanu Indijas preču importam, jo Indijas premjerministrs Narendra Modi piekritis izbeigt naftas pirkšanu no Krievijas.

Tramps savā sociālo mediju platformā "Truth Social" pieminēja tā sauktā "savstarpējā tarifa" samazināšanu Indijai no 25% līdz 18%.

Tramps uzskata muitas tarifus par līdzekli, lai kompensētu nelīdzsvarotību un neizdevīgo stāvokli Savienotajām Valstīm starptautiskajā tirdzniecībā.

Savukārt Modi kādā telefonsarunā esot apsolījis samazināt muitas tarifus un citas tirdzniecības barjeras ASV produkcijai līdz nullei, kā arī pirkt ievērojami vairāk ASV preču - tai skaitā enerģiju, tehnoloģiju un lauksaimniecības produktus vairāk nekā 500 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Tramps to nosauca par "tirdzniecības darījumu" un arī pateica, ka Indija vairs nepirks naftu no Krievijas.

Pēdējo nedēļu notikumi Tuvajos Austrumos aktualizējuši vairākus jautājums, tostarp par energoresursu cenām un migrāciju.

Latvija pēdējos gados mērķtiecīgi pārrāvusi saites ar Krievijas energoresursiem - atteikusies no Krievijas gāzes, kā arī kopā ar Igauniju un Lietuvu atvienojusies no BRELL elektroenerģijas tīkla, pieslēdzoties kontinentālās Eiropas tīkliem. Tam bija nepieciešamas būtiskas investīcijas, tostarp arī Eiropas atbalsts, bet tā bija apzināta izvēle - būt neatkarīgiem no Krievijas un neļaut manipulēt ar mūsu energosistēmas stabilitāti. Tā ir mūsu ģeopolitiskā izvēle un mūsu neatkarība.

Latvijas energosistēma jau šobrīd balstās uz spēcīgu atjaunojamo resursu bāzi –hidroelektrostacijām Daugavā, arvien pieaugošu vēja un saules ģenerāciju, ilgtspējīgiem biomasas izmantošas risinājumiem.

Eiropā pēdējo trīs gadu laikā ir būtiski sarukušas jaudas plastmasas pārstrādē, intervijā pauda vides apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Komentējot Eiropas Savienības (ES) regulu, kas pastiprina prasības iepakojuma pārstrādājamībai, marķējumam un atkārtotai lietošanai, Aizbalts norādīja, ka patlaban no Eiropas nāk ļoti daudz regulējumu par to, kas būtu jādara attiecībā uz pārstrādājamību, marķējumiem un daudzām citām lietām. Operatori atkritumus var savākt, pārstrādātāji - pārstrādāt, taču patlaban Eiropā nav daudz mehānismu, kas liktu šo pārstrādāto materiālu kādam arī iegādāties.

"Lai saprastu, kāds ir rezultāts, tad Eiropā pēdējo trīs gadu laikā plastmasas pārstrādē ir pazudušas jaudas, kas ir līdzvērtīgas visam atkritumu apjomam, kāds gada laikā tiek savākts Baltijas valstīs. Pārstrādes rūpnīcas vienkārši ir bankrotējušas," viņš minēja.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sarunās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu lūdzis sniegt Ukrainai drošības garantijas uz 30 līdz 50 gadiem, vēsta portāls "RBK-Ukraina".

Zelenskis sarunā ar žurnālistiem norādīja, ka šobrīd tiek apspriests variants par drošības garantiju sniegšanu uz 15 gadiem ar iespēju tās pagarināt.

"Es viņam [Trampam] teicu, ka mums jau notiek karš, un ir pagājuši gandrīz 15 gadi. Tāpēc es ļoti vēlētos, lai garantijas būtu ilgākas. Un es viņam teicu, ka mēs ļoti gribētu apsvērt 30, 40, 50 gadus. Un tad tas būtu prezidenta Trampa vēsturiskais lēmums. Prezidents teica, ka viņš padomās," pavēstīja Zelenskis.

Kā ziņots, Zelenskis un Tramps svētdien tikās ASV Floridas štatā. Pēc sarunām Ukrainas prezidents paziņoja, ka miera plāns ir saskaņots 90% apmērā un ka ASV drošības garantijas ir saskaņotas pilnībā. Kas tieši tiks iekļauts šajās garantijās, publiski nav precizēts. Vienlaikus abi prezidenti norādīja, ka joprojām nav atrisināts jautājums par Donbasa teritoriālo piederību.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 2 miljonu eiro apmērā farmaceitisko un medicīnisko produktu mārketinga un izplatīšanas uzņēmumam SIA Elvim sadarbības paplašināšanai ar partneri Ukrainā.

Piešķirtā kredītlīnija ļaus nodrošināt augstas pievienotās vērtības Japānā ražotu medicīnisko tehnoloģiju piegāžu nepārtrauktību Ukrainas valsts uzņēmumam un sabalansēt pieaugošo darījumu apjomu.

SIA Elvim specializējas medicīnisko produktu mārketingā un izplatīšanā trīs kritiskās medicīnas jomās: ķirurģijā, onkoloģijā un radioloģijā. Uzņēmums arī nodrošina Japānā ražotu medicīnisko ierīču importu, kas tiek izmantoti sirds un asinsvadu operācijās, tādējādi sniedzot ieguldījumu veselības aprūpē.

SIA Elvim sadarbība ar Ukrainas partneri ilgst jau vairāk nekā 20 gadus un biznesa apjomi šajā segmentā pastāvīgi aug. Ņemot vērā sarežģīto loģistikas situāciju reģionā, kredītlīnija sadarbībā ar Luminor nodrošina nepieciešamo finanšu "spilvenu" gadījumos, kad preču piegādes cikls ir garāks par plānoto vai jāveic avansa maksājumi ražotājiem.

Lauksaimniecības uzņēmums AS „Linas Agro”, kas ir daļa AS „Akola group” un darbojas arī Latvijā, aizvadītajā finanšu gadā Baltijas valstīs saglabājis līdzīgu apgrozījumu kā pērn un palielinājis peļņu.

To ietekmēja izrāviens Latvijā, kur uzņēmums no zaudējumiem pārgāja uz peļņu. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem konsolidētais apgrozījums Baltijas valstīs aizvadītajā finanšu gadā bija 805 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, kad ieņēmumi sasniedza 826 miljonus eiro, tie samazinājušies par 3%. Tīrā peļņa Baltijas valstīs pieauga 2,7 reizes, sasniedzot 19,4 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) veidoja 31,7 miljonus eiro – par 58% vairāk, nekā 2023./2024. finanšu gadā. Uzņēmuma finanšu gads sākas jūlijā un beidzas nākamā gada jūnijā.

„Uzlabotos rezultātus lielā mērā nodrošināja darbība Latvijā un Igaunijā: apgrozījums Igaunijā pieauga par 17%, bet Latvijā – par 16%. Turklāt Latvijā no zaudējumiem pārgājām uz peļņu, savukārt Igaunijā vairāk nekā 3,6 miljonu eiro zaudējumi iepriekšējā finanšu gadā tika samazināti līdz minimumam. Aizvadītajā finanšu gadā iepirkām nedaudz vairāk graudu nekā iepriekš, bet rapsi – 20% mazāk. Tomēr to kvalitāte un eļļas saturs bija ļoti augsts. Lielākā daļa iepirkto un pārdoto kviešu bija otrās un trešās kvalitātes klases, savukārt augstākās kvalitātes kviešu piedāvājums bija ierobežots. Problēmas sagādāja arī kviešu tilpummasa, kas nozīmēja mazākus graudus,“ stāsta AS „Linas Agro” vadītājs Jonas Bakšis (Jonas Bakšys).