Makroekonomika

ES iedzīvotāji brīvdienās brauc uz Spāniju, Itāliju un Franciju

Jānis Šķupelis, 16.04.2013

Jaunākais izdevums

Eiropas savienības (ES) rezidenti 2011. gadā devušies miljards brīvdienu ceļojumos, liecina apkopotie Eurostat dati.

No šiem ceļojumiem aptuveni ceturtā daļa bijusi uz kādu vietu ārpus valsts, kas ir iedzīvotāja rezidence. No šādiem brīvdienu ceļojumiem vispopulārākā izvēle ir bijusi Spānija. Uz šo valsti devušies 13% to ES iedzīvotāju, kas savas brīvdienas izvēlējušies pavadīt ārzemēs. Uz Itāliju devušies 9% to ES iedzīvotāju, kas tīko pavadīt ārzemēs, un uz Franciju – arī 9%. Šajos datos iekļauti tikai ES rezidenti, liecina Eurostat informācija.

Visvairāk brīvdienu ceļojumos ES veikuši vācieši (aptuveni 215 milj. ceļojumi). Katrs trešais ceļojums, ko veicis Vācijas iedzīvotājs, bijis uz ārzemēm. Vācijas iedzīvotāju populārākie ceļa mērķi bijuši Austrija, Itālija un Spānija.

Latvijas iedzīvotāji 2011. gadā veikuši 4,2 milj. ceļojumus, no kuriem 22% bijuši uz ārzemēm. Latvijas iedzīvotāju populārākie galamērķi ir Zviedrija, Vācija un Krievija. Sīkāku informāciju var apskatīt Eurostat mājas lapā.

: - dati nav pieejami

u - dati nav uzticami

* - Provizoriski dati

** - 2010. gada dati

*** - Eiropas valstis, kas nav ES27, EFTA, Krievija, Turcija un Ukraina.

**** - Āzijas valstis, kas nav Ķīna, Japāna un Dienvidkoreja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma pakalpojumu sniedzējs SIA "Impro Ceļojumi" 2020.gadā paredzējis attīstīt velotūres ārvalstu tūristu grupām un vietējiem, kalnu pārgājienu piedāvājumu un atpūtas ceļojumu attīstīšanu, teikts uzņēmuma gada pārskatā.

2019.gadā uzņēmums apgrozījis 12,4 miljonus eiro, kas ir par 5,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pozitīva tendence novērojama arī uzņēmuma peļņas rādītājos, kas palielinājusies no 285,5 tūkstošiem eiro 2018.gadā līdz 507,2 tūkstošiem eiro pērn.

Pagājušajā gadā SIA "Impro Ceļojumi" attīstība tika virzīta uz uzņemošā tūrisma attīstību, autobusu parka atjaunošanu, aktīvā tūrisma piedāvājuma paplašināšanu pa Latviju, kā arī jaunu piedāvājumu sagatavošanu uz Maroku, Irānas Azerbaidžānu, ASV, Maurīciju, Okeānijas reģionu un Ķīnu.

Kā teikts SIA "Impro Ceļojumi" iesniegtajā vadības ziņojumā, šogad iestājies viens no riskiem, kas apdraud tūrisma nozari – vispasaules pandēmija Covid-19. Uzņēmums, rēķinoties ar dažādiem riskiem, ir uzkrājis naudas līdzekļus, kā arī uzņēmuma pozitīvā darbība tūrisma jomā 25 gadu garumā ļauj piesaistīt aizņemtos līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Jēkaba aģentūra atceļ ceļojumus uz Pakistānu; Impro vērtēs situāciju

Gunta Kursiša, 27.06.2013

Vietējie pakistānieši noliek sveces nogalināto ārvalstu tūristu piemiņai. Plakātos pausts nosodījums notikušajam kaujinieku uzbrukumam

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc traģiskajiem notikumiem Nanga Parbata kalnu bāzes nometnē, kurā tika nogalināti deviņi ārvalstu tūristi, ceļojumu birojs Jēkaba aģentūra atcēlis ceļojumus uz šo valsti, Db.lv norādīja aģentūra valdes priekšsēdētājs Uldis Alksnis. Arī SIA Impro ceļojumi vērtēs situācijas attīstību Pakistānā, taču pagaidām plānotais ceļojums oktobrī paliek spēkā.

(Papildināta ar SIA Impro ceļojumi vadītāja komentāru)

Jāatgādina, ka šā gada 23. jūnijā viesnīcā pie Nanga Parbata kalna bāzes nometnes kaujinieki nogalināja deviņus ārvalstu tūristus un pakistāniešu gidu.

Lēmums par ceļojumu atcelšanu tika pieņemts nekavējoties pēc uzbrukuma, bet oficiāli tas tika apstiprināts 25. jūnijā, norādīja U. Alksnis. Atcelt ceļojumus uz Pakistānu mudināja arī tas, ka Jēkaba aģentūras maršrutā Pakistānā bija iekļauts tās vietas apmeklējums, kur notika uzbrukums tūristiem, stāsta uzņēmuma vadītājs.

Jēkaba aģentūra atcēlusi plānoto grupas ceļojumu uz Pakistānu šā gada septembrī, apturēta arī turpmākā ceļojumu plānošana. «Arī individuālajiem ceļotājiem neieteiksim doties uz šo valsti,» Db.lv norādīja U. Alksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Forums Statistika zināšanu sabiedrībai - fotogrāfijās

Māris Ķirsons
, 05.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Statistikas dati ir izziņas avots valsts amatpersonām un uzņēmējiem lēmumu pieņemšanā, tomēr svarīgākais ir pareiza šo datu izpratne; bez uzlabojumiem neiztikt

Tāds ir ES statistikas biroja Eurostat un Centrālās statistikas pārvaldes sadarbībā ar Dienas Biznesa rīkotā foruma «Statistika zināšanu sabiedrībai» darba rezultāts. Lai arī statistikas dati ir sava veida konkrētā brīža fotogrāfija, kura var patikt vai nepatikt, tomēr «sist» spoguli (statistiku), ka tā nerāda to, ko kādam gribētos redzēt, jau nav izeja no situācijas.

Latvija jau vairāk nekā desmit gadu ir ES dalībvalsts un tieši tāpēc ar Eurostat datiem tiek mērīts, kādi izskatāmies uz kopējā Eiropas fona, kādi esam salīdzinājumā ar tuvākajiem kaimiņiem Lietuvu un Igauniju, kurās jomās esam priekšā un kurās atpaliekam. Protams, statistika parādīs skaitļus, bet izskaidrojumi tiem un secinājumi ir meklējami citur. Tieši tāpēc ir svarīga iegūto skaitļu adekvāta izpratne par notiekošo. Statistikas datus izmanto ne tikai uzņēmējdarbības vajadzībām, bet arī labklājības, veselības aprūpes, sociālās nevienlīdzības jautājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot tēmu par dzimumu kā biznesa vidi ietekmējošu faktoru, skaidrojām, vai dzimums ietekmē algas lielumu. Tā kā atalgojums ir konfidenciāls jautājums, par to runā reti un bieži vien gadu garumā netiek pamanīta vai apzināti tiek ignorēta bīstama tendence – dziemžēl sieviešu darbam tiek piešķirta zemāka vērtība, nekā vīriešu darbam. Rezultātā sievietes saņem mazāku atalgojumu nekā vīrietis.

Tas ir biznesa vides skelets skapī jeb birojā, par ko izvairāmies runāt, bet statistika nepārprotami liecina - šobrīd Latvijā sieviešu alga ir par vidēji 17% zemāka nekā vīriešiem. No vienas puses tas saistīts ar faktu, ka sievietes vairāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un ieņem zemākus amatus, bet no otras puses – vēl joprojām atalgojuma līmeni ietekmē arī stereotipi par vīrieti kā galveno pelnītāju, ģimenes galvu, kuram pienākas lielāks atalgojums un līdz ar to par līdzvērtīgas nozīmes darbu vīrietis saņem lielāku algu nekā kolēģe - sieviete.

Rezultātā sieviete labprātīgi divus mēnešus gadā faktiski strādā bez atalgojuma, ja salīdzinām viņas ienākumus ar vīrieša algu. Vienkāršojot situāciju, varētu teikt, ka daļa vainas jāuzņemas pašām sievietēm, jo viņas izvēlējušās zemāk apmaksātas profesijas, turas pie darbavietas, kur netiek novērtētas un necīnās par tiesībām saņemt adekvātu atalgojumu par padarīto. Tomēr būtiski apzināties, ka ieguvēju šajā situācijā nav, bet zaudētāji ir visas iesaistītās puses – gan pati darbiniece un viņas ģimene, gan darba devējs, uzņēmums un tā peļņas rādītāji, gan arī ekonomika kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijā janvārī bijis septītais augstākais bezdarba līmenis ES

LETA, 02.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā janvārī bezdarba līmenis bija 9,7%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ceturtdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis janvārī bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 14,1%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,3%, Portugālē - 10,2% un Francijā - 10%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis janvārī reģistrēts Čehijā - 3,4%, Vācijā - 3,8% un Maltā - 4,4%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada pirmajā mēnesī bija 8,1%, kas ir atbilst ES vidējam rādītājam.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, janvārī bija 8,1%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā decembrī un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada janvārī bezdarba līmenis ES bija 8,9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis janvārī saglabājās 9,6% līmenī, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada maija. Pērn janvārī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušā gada novembrī bezdarba līmenis bija 9,6%, kas bija sestais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, pirmdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis novembrī bijis Spānijā - 19,2%, Kiprā - 14,2%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,4% un Portugālē - 10,5%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis novembrī reģistrēts Čehijā - 3,7%, Vācijā - 4,1% un Maltā - 4,8%.

Lietuvā bezdarba līmenis pagājušā gada priekšpēdējā mēnesī 7,9%, kas ir nedaudz mazāk nekā ES vidējais rādītājs.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdinātiem datiem, bija 8,3% pretstatā 8,4% oktobrī, un tas ir zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada februāra. 2015.gada novembrī bezdarba līmenis ES bija 9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis novembrī saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un bija 9,8%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada jūlija. 2015.gada oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā martā bezdarba līmenis bija 9%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, otrdien informēja ES statistikas pārvalde "Eurostat".

Pēc "Eurostat" datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis martā bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 12,5%, Itālijā - 11,7%, Horvātijā - 11,3%, Francijā - 10,1%, kā arī Portugālē - 9,8%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts Čehijā - 3,2%, Vācijā - 3,9% un Maltā - 4,1%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada trešajā mēnesī bija 8,1%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, martā bija 8%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā februāri un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada martā bezdarba līmenis ES bija 8,7%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis martā saglabājās februāra līmenī un bija 9,5%, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada aprīļa. Pērn martā bezdarba līmenis eirozonā bija 10,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no cilvēku bažām pirms eiro ieviešanas bija šī procesa ietekme uz cenām, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat aplēses liecina, ka eiro ieviešanas ietekme uz Latvijas cenām bija 0,12-0,21 procentpunkts klāt pie janvāra inflācijas. Tātad esam pat uzrādījuši labāku rezultātu par iepriekš prognozēto, ņemot vērā citu jauno eiro zonas dalībvalstu pieredzi, prognozētajiem 0,2-0,3 procenta punktiem, saka eksperte.

Protams, šā gada zemo inflācijas rādītāju noteica ne tikai rūpīgi pārdomātais eiro ieviešanas process un pasākumi cenu vērošanai un sabiedrības informēšanai, bet galvenokārt faktori, kuri nav nemaz saistīti ar eiro un sakņojas globālajās ekonomikas norisēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Impro Ceļojumi apgrozījums palielinājies

Žanete Hāka, 21.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma pakalpojumu sniedzējs SIA Impro Ceļojumi aizvadīto gadu uzņēmums noslēdza ar 10,145 miljonu eiro apgrozījumu, kas, salīdzinot ar 2013. gada apgrozījumu, ir pieaudzis par aptuveni 6%, liecina Lursoft dati.

Impro Ceļojumi peļņa 2014. gadā sasniedza 158,082 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas. Uzņēmums pērn nodrošināja 40 darbavietas.

Kopējie Impro Ceļojumi veiktie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā pērn sasniedza 566,6 tūkstošus eiro.

Impro Ceļojumi 2015. gadā savu attīstību plāno virzīt jaunu piedāvājumu sagatavošanai ceļojumiem uz Irānu, Kazahstānu, kā arī Bermudas un Tobago salām. Tāpat uzņēmums šogad plāno veikt līgumreisu programmas uz Madeiras salu arhipelāgu realizāciju un autobusa parka atjaunošanu.

Impro Ceļojumi ir 1994. gada nogalē dibināts uzņēmums, kura kapitāldaļas savā starpā patlaban dala 10 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn novembrī bezdarba līmenis bija 8,1%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, otrdien informēja ES statistikas pārvalde «Eurostat».

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis novembrī bijis Spānijā - 16,7%, Itālijā un Kiprā - 11%, Horvātijā - 10,4%, Francijā - 9,2%, Somijā - 8,4%, kā arī Portugālē - 8,2%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis novembrī reģistrēts Čehijā - 2,5%, Vācijā un Maltā - 3,6%.

Lietuvā bezdarba līmenis pērnā gada vienpadsmitajā mēnesī bija 7%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, novembrī samazinājies no 7,4% līdz 7,3%, kas zemākais līmenis kopš 2008.gada oktobra. 2016.gada novembrī bezdarba līmenis ES bija 8,3%.

Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarbs novembrī samazinājies no 8,8% līdz 8,7%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 9,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijā ceturksnī mazākais nodarbināto cilvēku skaita pieaugums ES

LETA, 15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šā gada otrajā ceturksnī piedzīvojusi mazāko nodarbināto cilvēku skaita pieaugumu Eiropas Savienībā (ES) ceturkšņa salīdzinājumā, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Nodarbināto cilvēku skaits Latvijā otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, palielinājās vien par 0,1%. Tādā pat apmērā nodarbināto cilvēku skaits gan palielinājās arī Vācijā, Francijā, Horvātijā, Kiprā un Ungārijā.

Lielākais nodarbināto cilvēku skaita pieaugums ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēts Portugālē - par 1,3%, Grieķijā - par 1,2%, kā arī Īrijā un Spānijā - par 0,9%.

Samazinājums ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēts vienīgi Somijā - par 0,3%, Lielbritānijā - par 0,2%, kā arī Bulgārijā un Lietuvā - par 0,1%.

Igaunijā nodarbināto cilvēku skaits šajā periodā palielinājies par 0,8%, bet Zviedrijā tas saglabājies nemainīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis piektais zemākais Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes «Eurostat» jaunākie dati.

Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2016.gadā bija 70% no ES vidējā līmeņa, apsteidzot vien Bulgārijas (55%), Horvātijas (61%), Ungārijas (63%) un Rumānijas (68%) rādītājus.

Nedaudz lielāks kā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Igaunijā (72%), Slovākijā un Polijā (abās valstīs 76%), Slovēnijā un Grieķijā (abās valstīs 77%), Maltā (78%), Čehijā (80%), Portugālē (83%) un Lietuvā (88%).

Savukārt vislielākais AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (130%), Vācijā (122%), Austrijā (118%), Lielbritānijā (114%), Somijā (113%) un Beļģijā (112%).

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts PPS, 2017.gadā veidoja 67% no ES vidējā līmeņa. Tāds pats šis rādītājs bijis arī Grieķijā. Mazāks šis rādītājs bijis tikai Bulgārijā (49%), Horvātijā (61%), Rumānijā (63%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijā ceturksnī ceturtais mazākais nodarbināto cilvēku skaita pieaugums ES

LETA, 15.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērnā gada ceturtajā ceturksnī piedzīvojusi ceturto mazāko nodarbināto cilvēku skaita pieaugumu Eiropas Savienībā (ES) ceturkšņa salīdzinājumā, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Nodarbināto cilvēku skaits Latvijā ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, palielinājās vien par 0,4%. Tādā pat apmērā nodarbināto cilvēku skaits palielinājās arī Dānijā, Ungārijā un Slovākijā.

Lielākais nodarbināto cilvēku skaita pieaugums ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēts Maltā - par 1,7%, Horvātijā - par 0,8%, Spānijā, Luksemburgā, Polijā, Portugālē un Zviedrijā - par 0,7%.

Samazinājums ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēts vienīgi Igaunijā - par 2,4%, Lietuvā - par 0,3% un Lielbritānijā - par 1%.

ES valstīs nodarbināto cilvēku skaits ceturkšņa salīdzinājumā pieauga par 0,1%, bet eirozonā reģistrēts kāpums par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2016.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 173 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publicētie dati.

«Eurostat» dati rāda, ka 2016.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 494 miljonus eiro, tostarp 249 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 245 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 321 miljons eiro, tostarp 194 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 127 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

«Eurostat» apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2016.gadā bijusi Polijā (+2,822 miljardi eiro), kam sekoja Portugāle (+2,809 miljardi eiro), Rumānija (+2,236 miljardi eiro), Bulgārija (+860 miljoni eiro), Lietuva (+666 miljoni eiro), Ungārija (+563 miljoni eiro), Horvātija (+245 miljoni eiro), Latvija (+173 miljoni eiro), Slovākija (+166 miljoni eiro), Zviedrija (+67 miljoni eiro), Igaunija (+65 miljoni eiro), Čehija (+31 miljons eiro) un Slovēnija (+pieci miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tabula: Latvija sociālās aizsardzības tēriņu ziņā otra skopākā ES

Dienas Bizness, 27.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tēriņi sociālajai aizsardzībai 2010. gadā bija 17,8% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir otrs zemākais rādītājs Eiropas Savienībā, liecina jaunākie Eurostat dati.

Zemākā līmenī sociālā aizsardzība bijusi vien Rumānijā, kur šim mērķim atvēlēti līdzekļi 17,6% apmērā no IKP.

Igaunija un Lietuva, ar ko Latvija visbiežāk tiek salīdzināta, sociālajai aizsardzībai 2010. gadā atvēlēja līdzekļus attiecīgi 18,1% un 19,1% apmērā.

Tikmēr 2009. gadā Latvijas tēriņi sociālajai aizsardzībai bija paši zemākie ES. Tāpat tie zemākajā līmenī ES valstu grupā bija arī pirmskrīzes laikā, proti, 2007. gadā.

: - dati nav pieejami

Avots: Eurostat

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad augustā bezdarba līmenis bija 6,4%, un tas bija augstāks nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja «Eurostat» dati, kas apkopoti par 24 bloka dalībvalstīm.

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks bezdarba līmenis ES dalībvalstu vidū augustā bijis Spānijā - 13,8%, Itālijā - 9,5%, Francijā - 8,5%, Zviedrijā - 7,1%, Horvātijā - 6,9%, Somijā un Kiprā - abās valstīs 6,8%, kā arī Lietuvā - 6,6%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis augustā reģistrēts Čehijā - 2%, Vācijā - 3,1%, Maltā un Polijā - 3,3%, Nīderlandē - 3,5%, Rumānijā - 3,8% un Bulgārijā - 4%.

ES vidēji bezdarba līmenis, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, augustā samazinājies līdz 6,2% salīdzinājumā ar 6,3% jūlijā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2000.gada janvāra, kad tika sākta šādu datu apkopošana. 2018.gada augustā bezdarba līmenis ES bija 6,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija viena no pirmajām ES sāk valsts uzkrāto pensiju saistību aprēķināšanu

Žanete Hāka, 26.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP) viesojas ES Statistikas biroja Eurostat) eksperts Jens Gruets.

Vizītes laikā CSP eksperti informēja par līdz šim paveikto jauna rādītāja – valsts uzkrāto pensiju saistību – aprēķināšanā.

Jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula Nr. 549 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā paredz sagatavot datus par uzkrātajām pensiju saistībām sociālās apdrošināšanas pensiju shēmās.

Tādējādi jaunā statistiskā informācija sniegs iespēju dalībvalstīm prognozēt, apkopot un starptautiski salīdzināt naudas apjomu, izteiktu šodienas vērtības izteiksmē, kas būtu jāizmaksā nākamajiem pensionāriem, balstoties uz atskaites brīdī uzkrātajām iemaksām, kā arī naudas apjomu, kas nepieciešams nākamo pensiju izmaksām jau esošajiem pensionāriem, ņemot vērā paredzamā mūža ilgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada maijā bezdarba līmenis bija 7,4%, un tas bija augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja «Eurostat» dati, kas apkopoti par 24 bloka dalībvalstīm.

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis maijā bijis Spānijā - 15,8%, Itālijā - 10,7%, Francijā - 9,2%, Horvātijā - 8,9%, Kiprā - 8,4%, Somijā - 7,9%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis maijā reģistrēts Čehijā - 2,3%, Vācijā - 3,4% un Polijā - 3,8%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada piektajā mēnesī bija 6,8%.

ES vidēji bezdarba līmenis, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, maijā veidoja 7%, tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar aprīli un zemākajā līmenī kopš 2008.gada augusta. 2017.gada maijā bezdarba līmenis ES bija 7,7%.

Eirozonas dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis maijā bija 8,4%, tam arī saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar aprīli un zemākajā līmenī kopš 2008.gada decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cibiņa egles ēnā – gandrīz puse Latvijas bērnu

Didzis Meļķis, 26.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk par ceturto daļu Eiropas Savienības bērnu zem 18 gadiem – 27% – 2011. gadā atradušies nabadzības un sociālās atstumtības riska zonā, liecina Eurostat šodien publiskotais pētījums. Latvijā šis procents ir dramatiski augstāks par ES vidējo – 44%.

Attiecīgi ar 52% un 49% bērnu riska ziņā sliktāki rādītāji par Latviju ir tikai Bulgārijai un Rumānijai. Igaunijā šis riska rādītājs ir 24,8%, Lietuvā – 33,4%.

Darbaspējīgajiem pieaugušajiem eiropiešiem nabadzības un atstumtības risks vidēji ir 24%. Igaunijā tas ir 24,2%, Latvijā – 40,9%, bet Lietuvā – 33,6% (augstāks nekā Lietuvas bērniem).

Eurostat pētījums uzrāda, ka bērnu mantiskā un sociālā drošība ir ārkārtīgi atkarīga no vecāku izglītības līmeņa. Praktiski visās ES valstīs šo risku procents bērniem drastiski krītas līdz ar katru nākamo vecāku pakāpienu augšup pa izglītības kāpnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pirmo reizi kopš Covid-19 parādīšanās novērojams neliels bezdarba sarukums

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta beigām, parādoties Covid-19, bezdarbs strauji pieauga, tomēr tagad, vadoties pēc operatīvajiem datiem, pirmo reizi novērojams neliels bezdarba sarukums, informē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Par to liecina arī NVA apkopotie dati par 30.jūniju un 31.jūliju, no kuriem izriet, ka šajā laika periodā reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī samazinājās par 268 cilvēkiem. Pagājušā mēneša beigās šāds statuss bija oficiāli noteikts kopumā 77 998 iedzīvotājiem, savukārt jūnija beigās - 78 266. Lai gan Latgales reģionā bezdarbnieku skaits šajā laika periodā ir pieaudzis, visur citur tas ir krities.

Raugoties procentuāli, bezdarba sarukums par 0,1% novērojams Kurzemes reģionā, savukārt par 0,2% - Zemgales reģionā.

Neliels pieaugums, pēc NVA direktores paustā, novērojams arī reģistrēto vakanču skaitā. Lai gan vasarā tradicionāli pieaug pieprasījums pēc sezonālajiem darbiem, arī tādas nozares, kam nav sezonāls raksturs, piemēram, transporta pārvadājumi un būvniecības sadaļa, kuru neietekmē sezona, saglabāja pieprasījumu pēc darbaspēka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn bija augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs, liecina ceturtdien publiskotie Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas aptver 275 ES reģionus.

Saskaņā ar tiem Latvijā 2016.gadā bez darba bija 17,3% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Latvijā salīdzinājumā ar 2015.gadu jauniešu bezdarba līmenis pieaudzis par vienu procenta punktu.

Savukārt Igaunijā pagājušajā gadā darba nebija 13,4% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas bija par 0,3 procenta punktiem vairāk nekā 2015.gadā.

Vienīgā no Baltijas valstīm, kur jauniešu bezdarbs pērn sarucis, bija Lietuva. Tur bezdarbnieku rindās pērn bija 14,5% jauniešu pretstatā 16,3% jauniešu iepriekšējā gadā.

ES vidēji pagājušajā gadā bezdarbnieku rindās bija 18,7% cilvēku vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas bija par 1,6 procenta punktiem mazāk nekā 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" piektdien publiskotie koriģētie dati.

Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2018.gadā bija 69% no ES vidējā līmeņa, apsteidzot vien Bulgārijas (56%), kā arī Ungārijas un Horvātijas (abās valstīs 64%) rādītājus. Nedaudz lielāks kā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Rumānijā (71%), Slovākijā (73%), Igaunijā (74%) un Polijā (76%). Lietuvā AIC uz vienu iedzīvotāju pērn veidoja 89% no ES vidējā līmeņa.

Savukārt vislielākais AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (134%), Vācijā (120%), Austrijā (117%), Dānijā (114%), kā arī Beļģijā, Nīderlandē un Lielbritānijā (visās valstīs 113%). Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts PPS, 2018.gadā arī veidoja 69% no ES vidējā līmeņa. Mazāks šis rādītājs bijis tikai Bulgārijā (51%), Horvātijā (63%), Rumānijā (65%) un Grieķijā (68%). Nedaudz lielāks kā Latvijā IKP rādītājs, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pagājušajā gadā bijis Polijā (70% no vidējā līmeņa blokā), Ungārijā (71%), Slovākijā (73%), Portugālē (77%), Lietuvā (80%) un Igaunijā (82%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eurostat: Latvijā jūnijā bijis augstāks bezdarba līmenis nekā ES vidēji

LETA, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūnijā bezdarba līmenis bija 10,1%, un tas bija augstāks nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati, kas apkopoti par 24 bloka dalībvalstīm.

Pēc "Eurostat" datiem, augstāks bezdarba līmenis ES dalībvalstu vidū jūnijā bijis vien Spānijā - 15,6%. Latvijai seko Kipra - 9,8%, Lietuva - 9,4%, Zviedrija - 9,3%, Horvātija un Itālija - abās valstīs 8,8%, kā arī Francija un Luksemburga - abās valstīs 7,7%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis jūnijā reģistrēts Čehijā - 2,6%, Polijā - 3%, Vācijā un Maltā - abās valstīs 4,2%, kā arī Nīderlandē - 4,3%.

ES vidēji bezdarba līmenis, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, jūnijā pieaudzis līdz 7,1% salīdzinājumā ar 7% maijā.

Eirozonas dalībvalstīs vidēji bezdarbs jūnijā palielinājās līdz 7,8% salīdzinājumā ar 7,7% pirms mēneša.

"Eurostat" aplēses liecina, ka jūnijā blokā bez darba bija 15,023 miljoni cilvēku, no kuriem 12,685 miljoni bezdarbnieku bija eirozonas valstīs. Salīdzinājumā ar maiju bezdarbnieku skaits pieaudzis par 281 000 ES un par 203 000 eirozonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada oktobrī bezdarba līmenis bija 8,2%, kas bija astotais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ceturtdien informēja ES statistikas pārvalde «Eurostat».

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis oktobrī bijis Spānijā - 16,7%, Itālijā - 11,1%, Horvātijā - 10,5%, Kiprā - 10,2%, Francijā - 9,4%, Somijā - 8,7%, kā arī Portugālē - 8,5%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis oktobrī reģistrēts Čehijā - 2,7%, Maltā - 3,5% un Vācijā - 3,6%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada desmitajā mēnesī bija 7,1%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, oktobrī samazinājies no 7,5% līdz 7,4%, kas zemākais līmenis kopš 2008.gada novembra. 2016.gada oktobrī bezdarba līmenis ES bija 8,3%.

Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarbs oktobrī samazinājies no 8,9% līdz 8,8%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada janvāra. Pērn oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 9,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valdību tēriņi 2018. gadā bijuši 46,7% apmērā no IKP, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā šī attiecība nedaudz sarūk, kur, piemēram, 2012. gadā tā atradās gandrīz pie 50% no reģiona IKP.

Daļēji tas ir noticis fiskālās taupības rezultātā. Liela ietekme gan ir bijusi tam, ka Eiropas ekonomika palielinājusies (tiesa gan, pārsvarā - ļoti, ļoti lēni). Ja tā aug, pie aptuveni vieniem un tiem pašiem vai pat lielākiem tēriņiem, attiecība izskatās nedaudz jaukāka. Vislielāko daļu no šiem tēriņiem aizņem sociālā aizsardzība (tas ietver, piemēram, pensijas) - tai ES tiek atvētīti 19,2% no IKP (jeb 41,2% no kopējiem tēriņiem).

Komentāri

Pievienot komentāru