Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi uzdevuši savu valstu ārlietu ministriem apsvērt jaunas sankcijas pret Krieviju saistībā ar vardarbības saasinājumu Ukrainas austrumos, kad viņi ceturtdien tiksies ārkārtas sanāksmē Briselē.

Kopīgā paziņojumā otrdien 28 ES dalībvalstu vadītāji pauda savas bažas par Krievijas atbalstu prokrieviskajiem separātistiem, kas pie Mariupoles pilsētas sākuši jaunu militāro kampaņu.

«Saistībā ar situācijas pasliktināšanos mēs lūdzam gaidāmajā Ārlietu padomes sanāksmē izvērtēt situāciju un izskatīt jebkādu piemērotu rīcību, jo īpaši turpmākus ierobežojošus pasākumus,» lasāms paziņojumā.

Pasākumu mērķim ir jābūt «straujai un vispusīgai Minskas vienošanos izpildei», tajā teikts, atsaucoties uz lielā mērā ignorēto pamiera plānu, kas tika parakstīts septembra sākumā Baltkrievijas galvaspilsētā.

«Mēs izsakām savas bažas par drošības un humānās situācijas pasliktināšanos Ukrainas austrumos. Mēs nosodām civiliedzīvotāju nogalināšanu nekritiski izvērtētā apšaudē Ukrainas ostas pilsētā Mariupolē 2015.gada 24.janvārī,» piebilsts 28 ES dalībvalstu un valdībuvadītāju kopīgajā paziņojumā.

«Mēs norādām uz pierādījumiem par nepārtrauktu un pieaugošu atbalstu, ko separātistiem sniedz Krievija, kas apliecina Krievijas atbildību,» tajā teikts.

ES valstu un valdību vadītāji situāciju Ukrainā izvērtēs nākamajā sanāksmē Briselē 12.februārī, viņi piebilda.

ES procedūra paredz, ka ārlietu ministri pilnvaro bloka izpildvaru Eiropas Komisiju izstrādāt jaunu sankciju plānu, kuru pēc tam apstiprinās dalībvalstu līderi.

28 valstu veidotais bloks vairākās kārtās ir noteicis sankcijas pret Krieviju kopš tā pērn martā pēc starptautiski neatzīta referenduma anektēja Ukrainas Krimas pussalu. Sankcijas būtiski tika pastiprinātas pēc tam, kad jūlijā virs separātistu kontrolētas teritorijas Ukrainas austrumos tika notriekta Malaizijas nacionālās lidsabiedrības "Malaysia Airlines" lidmašīna ar 298 cilvēkiem.

Pēc uzbrukuma Mariupolē, kad raķešu apšaudē gāja bojā 30 cilvēki, ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerini sasauca bloka dalībvalstu ārlietu ministru ārkārtas sanāksmi, lai vienotos par ES atbildi uz vardarbības saasinājumu.

Mogerini pagājušajā nedēļā tika kritizēta pēc tam, kad ierosināja, ka ES vajadzētu mīkstināt pozīciju attiecībās ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka tai ir dziļi iebildumi pret ASV Pārstāvju palātas pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kas var ietekmēt energopiegādes Eiropā.

Eiropas Komisija (EK) «pauda savas bažas, īpaši likumprojekta iespējamās ietekmes uz ES enerģētisko neatkarību dēļ», norādīts pēc sarunām Briselē izplatītajā EK paziņojumā.

EK piebilda, ka joprojām ir «gatava rīkoties, lai aizstāvētu eiropiešu intereses», ja šīs bažas nekliedēs ASV likumdevēji.

EK prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka «mēs esam gatavi attiecīgi rīkoties dažu dienu laikā, ja mūsu bažas netiks pienācīgi ņemtas vērā».

«ASV likumprojektam var būt neapzinātas vienpusējas sekas, kas ietekmē ES enerģētikas drošības intereses. Amerika vispirms nevar nozīmēt, ka Eiropas intereses ir pēdējā vietā,» pavēstīja Junkers.

Jau vēstīts, ka ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis Kongresa pieņemto likumprojektu par jaunām sankcijām pret Krieviju, kā arī Irānu un Ziemeļkoreju, paziņojis Baltais nams.

Kā pavēstīja divi avoti Baltajā namā, Tramps likumu parakstījis trešdienas rītā aiz slēgtām durvīm un bez kameru klātbūtnes.

Pēc likuma parakstīšanas izplatītajā Trampa paziņojumā paustas bažas, ka likums ierobežo prezidenta spējas pieņemt lēmumus attiecībā uz ārpolitiku un varētu kaitēt ASV spējām strādāt ar sabiedrotajiem.

"Ierobežojot izpildvaras elastību, šis likums apgrūtina ASV iespējas slēgtas labas vienošanās amerikāņu tautai, un satuvinās ciešāk Ķīnu, Krieviju un Ziemeļkoreju," teikts Trampa paziņojumā. "Mūsu konstitūcijas radītāji ārlietas nodeva prezidenta rokās. Šis likums pierādīs tās izvēles gudrību."

Kā teikts paziņojumā, Trampa bažas attiecas uz četrām lietām - izpildvaras ierobežošanu, neapzinātu kaitējumu ASV kompānijām, kā arī ASV starptautiskajiem partneriem, un ierobežojumiem administrācijas elastībai strādāt saskaņā ar sabiedrotajiem attiecībā uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Avoti: ES lēmumu par sankcijām Krievijai varētu atlikt uz nākamo nedēļu

LETA, 09.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstis varētu atlikt lēmuma pieņemšanu par Krievijai noteikto sankciju pagarināšanu uz nākamo nedēļu, jo Itālija paudusi vēlmi, lai lēmumu pieņem ES līderi samitā jaunnedēļ, trešdien pavēstīja avoti diplomātu aprindās.

Tika cerēts, ka 28 dalībvalstu vēstnieki sanāksmē trešdien bez debatēm vienosies pagarināt uz sešiem mēnešiem Krievijai noteiktās sankcijas.

Tomēr apstākļos, kad Rietumiem jārēķinās ar Maskavas palīdzību Sīrijas konflikta atrisināšanā, Roma norādījusi, ka lēmums būtu jāpieņem ES līderiem, kas nākamo ceturtdien un piektdien tiksies samitā Briselē.

Viss ir gaisā. (..) Jautājums ir par to, kur lēmums būtu jāpieņem, un daži vēlas, lai tas notiktu līderu nākamās nedēļas samitā, sacīja avots. Itālija spiež uz to.

Itāļu avots apstiprināja, ka Roma pieprasījusi diskusijas par sankcijām, jo tas ir svarīgs jautājums, kuram nepieciešama izvērtēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītbizness ir atkarīgs no Krievijas – Rietumvalstu, tāpat Ķīnas – ASV attiecībām, kā arī Latvijas spējas aizsargāt savas nacionālās ekonomiskās intereses

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš atzīst, ka jau 2016. gadā aicinājis Ministru prezidentu Māri Kučinski izstrādāt plānu, ko darīt tādā gadījumā, ja Rietumvalstis turpina ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Tās sāpīgi trāpa arī Latvijas tautsaimniecībai, taču valdība šim būtiskajam jautājumam tā arī nav pievērsusies.

Kāds tranzītbiznesam bijis pērnais gads?

2017. gads ir dalāms divu tendenču posmos. Pirmie četri mēneši un pārējie astoņi. Proti, gada pirmajos mēnešos tika sasniegti savdabīgi rekordi, kuru pamatā bija 2016. gada otrajā pusē notikušās konjunktūras izmaiņas pasaules akmeņogļu tirgū. Savukārt no pērnā gada maija līdz pat gada nogalei – tranzītkravu virzienā no austrumiem uz rietumiem – apjoms bija ar kritumu. Šis samazinājuma apmērs tika prognozēts un arī gaidīts. Kāpēc? Tāpēc, ka vēl Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemts stratēģisks lēmums, ka šīs valsts kravas orientēsies uz šīs valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Arī šīs kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma. Latvijas ekonomiskās politikas īstenotāji daudzu gadu garumā šo Krievijas ģeopolitikas vīziju ir centušies ignorēt. Savukārt Ventspils sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijā kopš 90. gadu nogales rēķinājās ar šādu notikumu attīstības scenāriju, un kopš 2000. gada tiek īstenota Ventspils industrializācijas politika – būtiski palielinātas investīcijas infrastruktūrā, kas nepieciešama rūpniecībai un tās attīstībai pilsētā. Tādējādi nodarbināto skaita īpatsvars transporta jomā sarūk, bet pieaug apstrādes rūpniecībā, mazinot Ventspils atkarību no transporta nozares. Pēdējos 15 gados ostas terminālos nodarbināto skaits samazinājies teju par 2000 cilvēkiem un apmēram par tikpat pieaudzis rūpniecībā. Ja Ventspils šādu politiku nebūtu realizējusi, tad sociāli ekonomiskā situācija pilsētā būtu ļoti smaga. Jā, bija laiks līdz 2014. gada vasaras nogalei, kad Latvijas dzelzceļam, kravu pārvadātājiem, ostām, stividorkompānijām bija darbs ar pieaugošu tendenci. Šī situācija bija saistīta ar ekonomikas dinamisko attīstību Krievijā un tās radīto nespēju izskriet līdzi kravu apgrozības pieaugumam virzienos austrumi – rietumi un rietumi – austrumi. Ja nebūtu sankciju, tad faktiski kravu apjoma pieaugums būtu straujāks, nekā Krievija spētu radīt savas pārkraušanas jaudas. Pašlaik sankcijas ir nobremzējušas Krievijas ekonomiku, bet šīs valsts ostu attīstība ir turpinājusies, līdz ar to Krievijai ir radusies reāla iespēja ar katru gadu samazināt nepieciešamību pēc Baltijas valstu ostu pakalpojumiem savu kravu pārvadājumos. Dienaskārtībā pašlaik ir Latvija, jo Lietuvā Krievijas kravu tikpat kā nav, bet pret Igauniju Krievija savulaik pielietoja speciālās sankcijas. Ja tiktu atceltas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un tās tautsaimniecība atjaunotu pieauguma dinamiku 7–8% gadā, tad nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem varētu pieaugt. Pašlaik nekas neliecina, ka sankcijas pret Krieviju varētu tikt atceltas. Pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu pašlaik ik gadus dotē no valsts budžeta par vairāk nekā 30 milj. eiro, šo dotāciju būtībā lielākoties saņem Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, tajā pašā laikā kravu pārvadātāji par infrastruktūru maksā pilnu cenu. Nav tālu tas laiks, kad valstij nāksies arī subsidēt dzelzceļa infrastruktūru kravu pārvadājumiem, lai dzelzceļš vienkārši pastāvētu, ja vien netiks pārtraukta sankciju (Rietumi pret Krieviju un otrādi) politika.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Sākoties vairāksolīšanai, zaudēs abas puses

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 15.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumi nosaka jaunas sankcijas Krievijai, Krievija ar savām pretsankcijām atpalikt negrasās. Situācija eskalējas arvien tālāk, savukārt biznesa riski turpina pieaugt.

Šā gada sākumā briestošo konfliktu ar Krieviju Rietumi vēl varēja risināt sarunu ceļā, bet tagad viss draud ievilkties pat vairāku gadu garumā. ES ir noteikusi Krievijai jaunas sankcijas, to darīt apņēmušās arī Amerikas Savienotās valstis. Jauno sankciju rāmis gan ir diezgan izplūdis, pēc būtības nedaudz ir pastiprinātas jau iepriekš Krievijai noteiktās sankcijas, liedzot specifiskiem Krievijas uzņēmumiem pieeju ES finanšu tirgiem un nosakot vairākām Krievijas amatpersonām ceļošanas ierobežojumus, paralēli iesaldējot viņu līdzekļus Rietumu bankās. Šie soļi turklāt sperti ar atrunu, ka drīzumā šīs sankcijas varētu tikt arī pārskatītas – atkarībā no tā, kāda būs situācija Ukrainā. No Maskavas nākošie signāli ļauj secināt, ka Krievija atbildi parādā nepaliks. Jau ir izskanējuši brīdinājumi par Krievijas gaisa telpas slēgšanu rietumu aviokompānijām. Mediji vēsta, ka Krievijas izstrādātās jaunās sankcijas pret Rietumiem būšot vērstas arī pret lietotu auto tirdzniecību un dažām vieglās rūpniecības precēm, proti, apģērbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pirmā Mistral nodošanas Krievijai termiņš var tikt pagarināts par trim mēnešiem

BNS/INTERFAX, 06.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francija tuvākajā laikā var pieņemt lēmumu pagarināt termiņu, kurā tā nodotu Krievijai pirmo helikopteru bāzes kuģi Mistral, par trim mēnešiem, ceturtdien pavēstīja ziņu avots struktūrā, kuras pārziņā ir militāri tehniskās sadarbības jautājumi.

«Līguma nosacījumi paredz iespēju pārcelt kuģa nodošanas pasūtītājam termiņu par trim mēnešiem. Ņemot vērā izveidojušos politisko situāciju, Francijas puse var izmantot šādu iespēju,» sacīja ziņu aģentūras Interfax ziņu avots.

Šādas termiņa pagarināšanas gadījumā netiktu piemērotas sankcijas Francijas kuģubūvniekiem, kas izpilda šo pasūtījumu.

Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins 29.oktobrī paziņoja, ka Krievija ir saņēmusi uzaicinājumu 14.novembrī saņemt pirmo no diviem helikopteru bāzes kuģiem Mistral, kas pēc tās pasūtījuma tiek būvēti Francijā. Francijas firma DCNS, kas būvē šos kuģus, ziņu par šādu uzaicinājumu noliedza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Olands: Sankcijas pret Krieviju jāatceļ, ja būs progress Ukrainas krīzes risināšanā

BNS/AFP, 05.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumvalstu sankcijas pret Krieviju būtu jāatceļ, ja tiks panākts progress Ukrainas krīzes risināšanā, pirmdien paziņoja Francijas prezidents Fransuā Olands.

«Es uzskatu, ka sankcijas ir jāaptur tagad. Tās jāatceļ, ja būs progress. Ja progresa nebūs, sankcijas paliks,» Olands sacīja divu stundu ilgā intervijā radiostacijai France Inter.

Olands sacīja, ka cer uz šādu progresu starptautiskās sarunās Kazahstānas galvaspilsētā Astanā 15.janvārī, kur ir paredzēta Ukrainas prezidenta Petro Porošenko un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās. Sarunās Astanā piedalīsies arī Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Es došos uz Astanu 15.janvārī ar tikai vienu nosacījumu, ka jābūt jaunam progresam. Un es uzskatu, ka tāds būs. Tikties un runāt bez virzīšanās uz priekšu nav vērts,» sacīja Olands.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) vēl uz pusgadu pagarinājusi Krievijai noteiktās sankcijas, pirmdien tviterī paziņoja ES oficiālā pārstāve Sjūzana Kīfere.

«ES pagarinājusi ekonomiskās sankcijas pret Krieviju līdz 2016.gada 31.janvārim, ar mērķi pabeigt Minskas līgumu īstenošanu,» teikts amatpersonas tvītā.

Vēl pirms ES ārlietu ministru sanāksmes Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds apliecināja, ka Krievijai noteiktās sankcijas paliks spēkā, kamēr Maskava nebūs izpildījusi Minskas vienošanās prasības par Ausrumukrainas konflikta izbeigšanu.

«Šodien mēs oficiāli pagarināsim sankcijas attiecībā uz Krieviju līdz brīdim, kad tā būs izpildījusi savas saistības Minskas līgumu ietvaros,» sacīja mistrs. «Vēl seši sankciju mēneši.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperti piesardzīgi vērtē ES sankciju mīkstināšanu vai atcelšanu pret Krieviju

BNS, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperti piesardzīgi vērtē iespēju, ka pavasarī varētu tikt mīkstinātas vai atceltas Eiropas Savienības (ES) piemērotās sankcijas pret Krieviju, noskaidroja aģentūra BNS.

Politologs Kārlis Daukšts atzina, ka pagaidām ES turpmākā rīcība attiecībā uz sankcijām nav skaidra nevienam, jo ES nav vienotas politikas un katra valsts situācija vērtē no savām pozīcijām. «Šobrīd dominē Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomiskās intereses, tāpēc ir pretrunas savā starpā,» viņš paskaidroja.

Augstā līmenī politiski risinājumi ES un Krievijas, Ukrainas starpā varētu tikt meklēti 15.janvārī, kad Kazahstānas galvaspilsētā Astanā Ukrainas prezidents Petro Porošenko tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Francijas prezidentu Fransuā Olandu un Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai apspriestu sarunas ar prokrieviskajiem separātistiem, pieļāva politologs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Merkele aicina nekavējoties piemērot Krievijai jaunās sankcijas

LETA, 10.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien aicinājusi nekavējoties piemērot Krievijai jaunās sankcijas.

Vienlaikus kanclere norādīja, ka jaunās sankcijas vienmēr var tikt atceltas, ja pamiers Austrumukrainā būs noturīgs.

Pašreizējās situācijas gaismā (..) mēs tagad aicinām publicēt sankcijas. Es ceru, ka mēs drīz to nolemsim," uzrunājot Vācijas likumdevējus, paziņoja kanclere.

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir vienojušās par jaunu sankciju kārtu pret Krieviju, bet tās vēl nav ieviestas.

Sankcijas stāsies spēkā tikai pēc tam, kad būs publicētas ES oficiālajā žurnālā.

Merkele pauda pārliecību, ka ES ir jāpastiprina spiediens pret Krieviju, lai tā sekmētu konflikta noregulējumu Austrumukrainā.

Kanclere norādīja, ka sankcijas varētu tikt atceltas gadījumā, ja tiks ievēroti visi Ausrumukrainas pamiera vienošanās punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās piektdien ieviest jaunas sankcijas Krievijai, atsaucoties uz valstu diplomātiem, raksta ABC News.

Sīkāku informāciju ES prezidents Hermans Van Rompejs plāno sniegt ceturtdienas pēcpusdienā. Diplomāti atteikušies sniegt sīkāku informāciju par sankcijām, vien norādot, ka tās ietvers tālāku Krievijas kompāniju pieejas ierobežošanu Eiropas kapitāla tirgiem.

ES kopš pagājušās piektdienas jau divreiz ir atlikusi sankciju piemērošanu, lai izvērtētu pamiera ietekmi Austrumukrainā.

Jāatzīmē, ka trešdien Eiropas Savienības valstu pārstāvji nepanāca vienošanos par sankciju piemērošanu Krievijai. Vācijas kanclere Angela Merkele jau iepriekš šonedēļ izteicās, ka ES nepieciešams steidzami ieviest jaunas sankcijas Krievijai, norādot, ka tās vienmēr var atcelt, ja pamiers Ukrainā turpinās. Tāpat viņa uzsvērusi, ka sankcijas tiks ieviestas tikai tad, ja no tām nevarēs izvairīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«2016. gada budžeta veidošanas politikai labākajā gadījumā varētu būt neitrāla ietekme uz tautsaimniecību, bet drīzāk varētu būt kādi zaudējumi,»

To intervijā DB saka ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

Kā jūs vērtējat situāciju Latvijas ekonomikā šajā starptautiskās nenoteiktības un sankciju laikā?

Ģeopolitiskā situācija un tās ietekme ir devusi mazāku sitienu pa pašu tautsaimniecību kā pa uzņēmēju noskaņojumu. Uzņēmēju noskaņojums ir uzmanīgāks, piesardzīgāks. Kaut gan patiesie rādītāji liecina, ka neskatoties uz to, ka ir gan sankcijas, gan krīze Krievijas ekonomikā, to ietekme uz Latviju ir 0,6% no IKP. Ir strauji krities eksporta apjoms uz Krieviju un NVS valstīm. Vēl pirms gada 12% no visa Latvijas eksporta veidoja Krievija. Īsajā periodā, kopš sākās sankcijas, eksporta kritums uz Krieviju ir 20% un vairāk. Neskatoties uz to, Latvijas kopējais eksports pat pieaug. Šajos pēdējos astoņos mēnešos tas ir pieaudzis par 3%. Interesanti, ka neliels eksporta pieaugums ir uz ES valstīm, bet būtisks – 20% – ir uz trešajām valstīm. Tās ir bijušās PSRS valstis, Centrālāzija un pat tādi eksotiski tirgi kā Ķīna. Uzņēmēji vairs nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Tad, kad bija 1998. gada krīze, tas bija smags trieciens. Tagad neteiksim, ka viegli, jo tas nekad nav viegli, bet tomēr daudz vieglāk uzņēmēji pārorientējas uz citiem tirgiem. Dažādojas gan eksporta tirgi, gan produkcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES līderi vienojas par ekonomisko sankciju pagarināšanu pret Krieviju

LETA--DPA, 15.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) līderi nolēmuši par sešiem mēnešiem pagarināt ekonomiskās sankcijas, kas piemērotas Krievijai par tās jaukšanos Ukrainas konfliktā, paziņojis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«ES ir vienota par ekonomisko sankciju pret Krieviju pagarināšanu,» tviterī paziņojis Tusks.

Jautājumus, kas saistīti ar sankciju pret Krieviju īstenošanu, ceturtdien Briselē kopā ar pārējiem ES valstu līderiem apsprieda arī Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Arī Latvijas pozīcija paredz, ka sankcijas pret Krieviju nav pārskatāmas vismaz tik ilgi, kamēr nebūs izpildīta Minskas vienošanās.

Kā informēja Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars, ES valstu un valdību vadītāji nonāca pie secinājuma, ka sankcijas pret Krieviju ir jāturpina, it īpaši ņemot vērā, ka savulaik noslēgtā Minskas vienošanās netiek pildīta.

Sankcijas pirmo reizi Krievijai tika piemērotas 2014.gada jūlijā, sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīze trešdien paziņojusi, ka šobrīd nav tādu apstākļu, lai Francija piegādātu Krievijai pirmo karakuģi Mistral.

«Republikas prezidents paziņoja, ka, neskatoties uz izredzēm uz pamieru, kas vēl ir jāapstiprina un jāievieš, pašlaik nav attiecīgo apstākļu, lai Francija piegādātu pirmo karakuģi,» paziņoja Francijas prezidenta birojs.

Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Borisovs jau paziņojis, ka Francijas lēmums Krievijai nav nekāda traģēdija.

«Protams, tas ir nepatīkami un piedod papildu spriedzi sadarbībai ar mūsu franču partneriem, bet tā nav traģēdija,» paziņoja Borisovs.

Francija 2011.gadā piekrita pārdot Krievijai par 1,2 miljardiem eiro divus modernus helikopteru bāzes kuģus. Pirmais no tiem būtu jāpiegādā oktobrī vai novembrī, otrs - 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība vēl uz sešiem mēnešiem pagarinājusi privātpersonām un uzņēmumiem noteiktās sankcijas, kas piemērotas Krievijai par agresiju Ukrainā.

LASI: ES uz pusgadu pagarina Krievijai noteiktās sankcijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas naftas gigants Luksemburgā prasa atzīt pret to vērsto sankciju prettiesiskumu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas valdībai piederošā un pasaulē lielākā biržā kotētā naftas un gāzes kompānija Rosneft iesniegusi Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pret Eiropadomi, kas Krievijas agresijas Ukrainā dēļ 31. jūlijā noteica pret to ierobežojošas sankcijas.

Sankcijas cita starpā liedz Krievijas valsts kapitāla naftas kompānijām un bankām pieeju Eiropas finanšu tirgiem refinansēšanās vajadzībām. Tā kā tieši naftas eksports dod ļoti lielu Krievijas valsts budžeta daļu, no kuras savukārt tiek finansēts viss pārējais, Kremļa ģeopolitiskās megalomānijas projektus ieskaitot, tas ir uzskatāms par praktisku žestu, liekot Maskavai saprast – nedomājiet, ka pret Ukrainas proeiropeisko politisko kursu vērsto agresiju varēsit apmaksāt ar pašas Eiropas naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES līderi vienojas par sankciju pagarināšanu pret Krieviju

LETA, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien vienojušies par sankciju pagarināšanu pret Krieviju, kas tika ieviestas, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, ziņo diplomātiskie avoti.

Ekonomiskās sankcijas tika ieviestas 2014.gada jūlijā, kad virs Krievijas atbalstīto teroristu bandu kontrolētās teritorijas Ukrainas austrumos tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna. Sankcijas skāra Krievijas enerģētikas, aizsardzības un finanšu nozares un šobrīd tās ir spēkā līdz nākamā gada 31.janvārim.

Ceturtdien panāktā vienošanās paredz sankciju pagarināšanu vēl uz sešiem mēnešiem. Oficiāls lēmums par to tiks pieņemts tuvāko dienu laikā, atklāja kāds avots.

Vācijas Kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands šonedēļ paziņoja, ka vēlas sankciju pagarināšanu, jo Maskava nav pildījusi Minskas vienošanās saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijai var nākties pieņemt sāpīgus lēmumus par sociālo budžetu un valsts iestādēs strādājošo algām , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik ir daudz un dažādas prognozes par to, kas un cik ātri varētu notikt ar Krievijas tautsaimniecību. Tās Ekonomikas ministrija nupat brīdinājusi, ka valsts ekonomika nākamgad ieslīdēs recesijā un sagaidāms, ka Krievijas rublis būs vārgs visu nākamo gadu. Valdot šādam fonam, lielas cerības nevajadzētu lolot arī lielākajai daļai no valsts vairāk nekā 140 milj. iedzīvotāju. Vairums ekonomistu norāda, ka augstā inflācija valstī graus patērētāju pirktspēju, gaidāma reālās algas stagnēšana vai vēl ticamāk – samazināšanās un bezdarba palielināšanās.

Katrā ziņā ir skaidrs, ka sankcijas un Krievijai nelaikā notiekošais naftas cenu sabrukums darīs savu. Nostiprinās viedoklis, ka Krievijai drīzumā gaidāmi sāpīgi lēmumi par sociālā budžeta apcirpšanu un plašām valsts sektorā strādājošo samaksas sistēmas reformām. Ja neskaita iepriekšējo finanšu krīzes periodu, šīs valsts iedzīvotāji pēdējo 15 gadu laikā ir pieraduši pie straujas reālās algas palielināšanās. No 2000. līdz 2008. gadam tā gada laikā palielinājās par vidēji 15%, tikmēr no 2010. līdz 2013. gadam (ieskaitot) – par 5%, ziņo Bloomberg. Interesanti, ka pagājušā mēneša beigās Krievijā pret valsts reformām, kas paredz ārstniecības iestāžu slēgšanu, jau protestēja ārsti. Tiek ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins dažiem valsts sektorā strādājošajiem licis iesaldēt algu palielināšanu, kas līdz šim tika saistīta ar inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas naftas uzņēmums Rosneft Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ierosinājis ieviest dažādus pretpasākumus valstīm, kas piemērojušas Krievijai sankcijas, vēsta Krievijas laikraksts Kommersant.

Šie ierosinājumi arī paredz Eiropas Savienības (ES) valstīm noteikt priekšapmaksu par Krievijas piegādāto gāzi.

Tāpat Rosneft ierosina iesaldēt Krievijai jau piegādātā naftas un gāzes nozares aprīkojumu izvešanu. Runa ir par aprīkojumu, kam Rietumi piemērojuši liegumu izmantot projektos Krievijā.

Laikraksta Kommersant aptaujātie eksperti pauž viedokli, ka šāds ierosinājums nozīmētu jau piegādātā aprīkojuma konfiscēšanu.

Rosneft arī ierosina noteikt ierobežojumus starptautiskajai sadarbībai Starptautiskās kosmosa stacijas Krievijas moduļu izmantošanai, kā arī noteikt aizliegumu ASV un ES kodolatkritumu glabāšanai Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augs konkurence par Eiropas naftas tirgu; Krievijai būs jādomā, kā nosargāt ieņēmumus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijai galveno ekonomikas izaicinājumu šobrīd sagādā nevis sankcijas, bet zemās naftas cenas. Izejvielu analītiķi vidēji paredz lēzenu melnā zelta cenu palielināšanos nākamgad. Tiesa gan, Krievijai uz pieaugošas naftas ieguvējvalstu savstarpējās konkurences fona nosargāt savus naftas ieņēmumus var būt visi pagrūti. Tiek lēsts, ka vidējā termiņā palielināsies naftas ražotāju konkurence arī par Eiropas tirgu. Nav izslēgts, ka Krievijas dominance Eiropas naftas piegāžu ziņā varētu mazināties gan tāpēc, ka vecā kontinenta politiķi gribēs diversificēt savas naftas piegādes, gan tāpēc, ka Eiropas tirgū agresīvāk gribēs iespiesties arābu naftas ieguvēji – galvenokārt Saūda Arābija un Irāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bloomberg: Igaunijas bankām rada problēmas Latvijas banku sektora sliktā reputācija

LETA, 11.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas bankas sūdzas, ka valsts atrašanās līdzās Latvijai un Krievijai, kuru banku reputācija ir zema, traucē to attīstībai un rada grūtības veikt maksājumus ASV dolāros, vēstīja biznesa ziņu aģentūra Bloomberg.

Igaunijas lielākā vietējā banka LHV Pank paziņojusi, ka tai ir grūtības atgūt piekļuvi ASV dolāru maksājumiem pēc tam, kad Vācijas lielākā banka Deutsche Bank pagājušajā mēnesī pārtrauca tādu pakalpojumu, lēmumu pamatojot ar plašu tās klientu datu pārskatīšanu.

LHV Pank uzsvērusi, ka grūtības lielā mērā saistītas ar ģeogrāfiju, jo tai ir problemātiski pamatot savu vērtību pasaulē, kur bankas cenšas samazināt riskus. Turklāt potenciālos partnerus aizbiedēt varot tuvums Latvijai - naudas no bijušās Padomju Savienības reģiona mezglam, kas cīnās pret naudas atmazgāšanas reputāciju - un Krievijai, pret kuru vērstas ASV un Eiropas Savienības sankcijas par tās agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ryanair nebūtu ekonomiski izdevīgi pamest Latviju

Andrejs Vaivars, BNS, speciāli <i>Dienas Biznesam</i>, 11.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēdzot savu gaisa telpu, Krievijai jārēķinās ar atbildi no Rietumiem - tā saka valsts uzņēmuma Latvijas Gaisa satiksme (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš. Intervijā LGS vadītājs stāsta par iespējamiem riskiem sankciju dēļ, nepieciešamību saņemt pielaidi valsts noslēpumam Baibai Brokai un tiesvedību ar aviokompāniju Ryanair.

Eiropa un Krievija viena otrai šobrīd piemēro dažādas ekonomiskās sankcijas. Kā tas ietekmē, tēlaino sakot, debesīs notiekošos procesus jeb gaisa satiksmes sistēmu?

Šobrīd reāli mēs to neizjūtam. Īstenībā ir tā, ka pēdējo divu trīs mēnešu laikā tranzīta segmentā ir pieaugums 4% līdz 6% apmērā, tas ir vairāk, nekā plānojām. Tas saistāms ar apstākli, ka ekonomika pasaulē attīstās, situācija uzlabojas. Tā tas ir šobrīd.

Krievijas valdība ir norādījusi, ka jaunu ekonomisko sankciju ieviešanas gadījumā no Eiropas puses varētu tikt slēgta Krievijas gaisa telpa eiropiešu aviokompānijām. Ar kādām sekām tad jārēķinās Latvijas aviācijas nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija varētu ierobežot rūpniecības preču importu no ASV un Eiropas Savienības (ES), tādējādi reaģējot uz to piemērotajām sankcijām Krievijai, pirmdien vēsta Krievijas laikraksts Vedomosti, atsaucoties uz divām Krievijas amatpersonām.

Vedomosti norāda, ka rūpniecības preču imports varētu tikt ierobežots gadījumā, ja Rietumi ieviesīs jaunas sankcijas pret Krieviju.

Attiecīgu ierosinājumu Krievijas valdība jau nosūtījusi valsts prezidentam Vladimiram Putinam, vēsta Krievijas telekanāls Doždj.

Viena no amatpersonām norādīja, ka dažas dienas pēc tam, kad ES un ASV piemēroja sankcijas atsevišķiem Krievijas ekonomikas sektoriem, Krievijas valdība prezidentam iesniegusi plašu ziņojumu ar plašu iespējamo atbildes sankciju sarakstu.

Savukārt Putins uzdeva ierobežot tikai lauksaimniecības produktu ievešanu no ASV un ES, kā arī Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Laikraksts: ES grasās pagarināt Krievijai noteiktās sankcijas

LETA, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī gaidāmajā samitā Eiropas Savienība (ES) grasās vēl uz pusgadu pagarināt Krievijai noteiktās ekonomiskās sankcijas, atsaucoties uz avotiem Briselē un Berlīnē, pirmdien vēsta laikraksts Handelsblatt.

Atcelt sankcijas nav nekāda pamata, sacījis laikraksta sarunbiedrs.

Sankcijas var tikt atceltas vienīgi tad, kad Minskas vienošanās būs tiešām pilnā apmērā īstenotas, bet Ukrainas-Krievijas robeža atradīsies starptautiskajā kontrolē, laikrakstam uzsvēris Vācijas valdības pārstāvis.

Šobrīd Krievija dara visu, lai saglabātu Minskas līgumu izpildes šķietamību un vainu par neveiksmēm uzkrautu Ukrainai, sacījis avots.

Termiņš sankcijām, kas, sodot Krieviju par agresiju Austrumukrainā, pirmo reizi tika noteiktas 2014.gada jūlijā, beigsies janvāra beigās.

Krimas aneksijas dēļ ieviestās sankcijas, kas noteiktas Krimas preču importam, investīcijām nekustamajos īpašumos Krimā, kā arī tūrisma darbībai Krimā, būs spēkā līdz 23.jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Laikraksts: ES sankcijas tiks noteiktas Krievijas naftas un militārās rūpniecības uzņēmumiem

LETA--NOVAJA GAZETA, 08.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām tiks pakļauti vairāki Krievijas naftas un militārās rūpniecības uzņēmumi, svētdien vēstīja ASV laikraksts Wall Street Journal, atsaucoties uz saviem avotiem.

Kā vēsta izdevums, galīgais saraksts tiks apstiprināts pirmdien, bet jau tagad var apgalvot, ka tajā tiks iekļauti uzņēmumi Roseneft, Gazpromneft, Transneft, Apvienotā aviobūves korporācija un Uralvagonzavod.

Sankcijās paredzēts, ka šie uzņēmumi nevarēs tikt kreditēti Rietumu bankās uz termiņu, kas būtu ilgāks par 30 dienām.

Turklāt rietumvalstīm aizliegts eksportēt vairāku Krievijas uzņēmumu, arī Sirius, Stankoinstrument un Kalašņikov produkciju.

Jaunās sankcijas pret Krieviju var stāties spēkā jau otrdien.

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņojis, ka Krievijas atbildes solis varētu būt lidojumu ierobežošana virs Krievijas teritorijas.

Komentāri

Pievienot komentāru