ES ļauj noteikt pazeminātu pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikas produktiem un šo iespēju izmanto gan vecās, gan jaunās dalībvalstis, bet ne Latvija.
To liecina BDO Zelmenis&Liberte pētījums. Interesanti, ka pazeminātas PVN likmes pārtikas produktiem ieviešana tikusi motivēta ar valsts vēlmi samazināt nodokļu slogu – cenu – pārtikai, bez kuras cilvēki nevar iztikt. Zemāka PVN likme lielākoties tiek noteikta tā dēvētajai primārajai pārtikai, savukārt burbuļūdeņiem tiek piemērota daudz augstāka PVN standartlikmei, tāpat dažas valstis piemēro PVN standartlikmi arī našķiem.
«ES PVN direktīva atļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi pārtikas produktiem, izņemot alkoholiskos dzērienus, tāpēc šis jautājums ir nacionālo valstu valdību ziņā,» stāta BDO Zelmenis&Liberte nodokļu eksperte Inita Skrodere. Viņa uzsver, ka samazināto PVN likmi ES ļauj piemērot arī dzīvnieku barībai. «Ir valstis, kur samazinātā PVN likme piemērota, vēl pirms šis valstis iestājās ES, un šī tradīcija tiek saglabāta arī pašlaik,» norāda I. Skrodere.
«ES direktīva ļauj dalībvalstīm 1–2 samazinātās PVN likmes un Polija to sekmīgi izmanto, piemērojot divas samazinātās PVN likmes pārtikas produktiem,» skaidro I. Skrodere. Interesanti, ka Polijā samazinātā PVN likme tika ieviesta no 2011. gada – lai slāpētu pārtikas cenas brīdī, kad valstī tiek palielināta PVN standartlikme līdz 23% (bija 22%). Vēl jo vairāk – Polija pārtikas produktiem faktiski ir trīs dažādas likmes: 5% – neapstrādātai pārtikai, 8% likme – produktiem, kas ir gatavi tūlītējai lietošanai, sagatavoti līdzņemšanai (tostarp sviestmaizes/karstmaizes u.tml), restorānos pasniegtajiem produktiem, un arī 23% likme – piemēram, saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem. «Lai arī sākotnēji šķiet sarežģīti, tomēr Polijas nodokļu administrācija ar visu šo samazināto PVN likmju piemērošanu un administrēšanu sekmīgi tiek galā,» norāda I. Skrodere.