24-25. septembrī darba vizītē Latvijā ieradīsies Eiropas Savienības (ES) reģionālās politikas komisāre Danuta Hūbnere, lai piedalītos starptautiskā konferencē Robežas vieno, kurā Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas atbildīgo iestāžu pārstāvji izvērtēs līdzšinējos sasniegumus, ieviešot Eiropas Kopienas iniciatīvas INTERREG atbalstītos projektus, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Konferencē tiks pārrunāta arī pārrobežu sadarbības programmu īstenošanu 2007.-2013.gadā. Vizītes laikā komisāre tiksies ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigaru Štokenbergu, īpašu uzdevumu ministru Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās Normundu Broku, kā arī Eiropas Savienības valstu vēstniekiem Latvijā. Komisāre apmeklēs a/s Laima, kurā ražošanas procesu pilnveidošanai tiek izmantoti Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi.

Eiropas Parlaments tikko apstiprināja jauno Eiropas Savienības 27 komisāru Komisiju, ar kuras sastāvu trešdienas rītā deputātus oficiāli iepazīstināja nākamais Eiropas Komisijas prezidents Žans-Klods Junkers.

Deputāti nākamo komisāru komandu atbalstīja ar 423 balsīm par, 209 pret un 67 atturoties.

Jaunā Komisija oficiāli jāieceļ arī ES dalībvalstu un valdību vadītājiem, lai 1. novembrī tā varētu sākt pildīt sava piecu gadu pilnvaru termiņa pienākumus.

Iepriekšējo, Žozē Manuela Barrozu vadīto Eiropas Komisiju Eiropas Parlaments apstiprināja 2010. gada 9. februārī ar 488 balsīm par, 137 pret un 72 atturoties. Savukārt aizpērnā ES Komisija, ko arī vadīja Barrozu, 2004. gada novembrī guva 449 deputātu atbalstu, 149 balsojot pret un 82 atturoties.

Jaunajā EK apstiprināti

EK prezidents Žans Klods Junkers (Luksemburga),

Pirmais viceprezidents, pārvaldes un starpinstitūciju attiecību veicināšanas, likuma varas un pamattiesību komisārs Franss Timmermanss (Nīderlande);

Nākamnedēļ, 24.-25.septembrī, Rīgā notiks starptautiska konference "Robežas vieno", kurā Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas atbildīgo iestāžu pārstāvji izvērtēs līdzšinējos sasniegumus, ieviešot Eiropas Kopienas iniciatīvas INTERREG atbalstītos projektus, un diskutēs par pārrobežu sadarbības programmu īstenošanu 2007.-2013.gadā.

Konferenci 24.septembrī, plkst. 17 viesnīcā "Reval Hotel Latvija" (Rīga, Elizabetes iela 55) atklās Eiropas reģionālās politikas komisāre Danuta Hūbnere, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs, Igaunijas Iekšlietu ministrijas Reģionālo lietu ģenerālsekretāra vietnieks Einike Uri un Lietuvas iekšlietu ministra vietniece Giedre Švediene.

Konferences otrajā dienā, 25.septembrī, par sadarbību INTERREG IIIA programmas ietvaros diskutēs Baltijas valstu, Krievijas un Baltkrievijas pārstāvji. Tiks pārrunāti INTERREG IIIA projektu rezultāti, kā arī sniegta informācija par 2007-2013.gadā pieejamo Eiropas Savienības (ES) finansējumu pārrobežu, starpvalstu un starpreģionālās sadarbības programmām.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Krīzes smagāk ķertajiem valsts līdzfinansējumu ES projektiem samazinās līdz 5%.

Mazāku līdzmaksājuma daļu krīzes visvairāk skartajām valstīm paredz jaunais Eiropas Parlamenta (EP) likumprojekts, par ko rīt notiks balsojums. Tas nenozīmē, ka Latvija, Grieķija, Īrija, Portugāle, Rumānija un Ungārija, uz kurām būs vērsts jaunais likums, varēs saņemt vairāk strukturālā finansējuma naudas, bet gan, ka ES atbalstītajos dalībvalstu projektos pašu valstu līdzfinansējums tiek samazināts līdz 5%, attiecīgi 95% izmaksu uzņemoties ES.

EP relīzē teikts, ka sešu minēto dalībvalstu iemaksu samazinājums būs spēkā līdz 2013. gada beigām – tas ir termiņš, kurā šādu sevišķu pretimnākšanu jāliek lietā arī Latvijai. Īpašās labvēlības statusa finansējumu arī nepiešķirs visam pēc kārtas, bet koncentrēs uz dažiem projektiem, kas vērsti uz izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspējas palielināšanu.

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumu:

- "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā". (Nr.218/Lp9)

(Dok.nr.1132) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumu:

- "Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Īslandi un Norvēģiju". (Nr.345/Lp9)

(Dok.nr.950, 1151) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

- "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"". (Nr.371/Lp9)

(Dok.nr.1084, 1131) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījums Muzeju likumā". (Nr.347/Lp9)

(Dok.nr.981, 1144) Balsojums: 63 par, 17 pret, 6 atturas.

- "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā". (Nr.377/Lp9)

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns šodien, 29.jūlijā, Ministru kabinetu iepazīstināja ar ikgadējo pārskatu par reģionālo attīstību Latvijā, kas sniedz detalizētu informāciju par teritoriju attīstību un sasniegto reģionālās politikas īstenošanā.

Reģionālās attīstības likums nosaka, ka ir jāveicina un jānodrošina līdzsvarota un ilgtspējīga valsts attīstība, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, jāsamazina nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī jāsaglabā un jāattīsta katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.

Lai īstenotu likuma mērķi, Reģionālās politikas pamatnostādnēs noteikti vairāki uzdevumi:

- Latvijas un tās reģionu attīstības līmeņa tuvināšana Eiropas Savienības (ES) valstu līmenim. Latvijas un tās reģionu konkurētspējas pieaugums pārējo ES reģionu vidū;

- līdzvērtīgu dzīves, darba un vides apstākļu nodrošināšana valsts iedzīvotājiem visā Latvijā, lai sekmētu līdzsvarotu valsts teritorijas, reģionu un to daļu attīstību.

Šogad Dziesmu un deju svētkus apmeklēs 44% ekonomiski aktīvo rīdzinieku - kā skatītāji Dziesmu un deju svētkus apmeklēs 35% iedzīvotāju, bet kā dalībnieki - 9%.

Kādos no iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem ir piedalījušies vairāk nekā 80% no aptaujātajiem rīdziniekiem, kuri šogad svētkos piedalīsies gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki.

Dziesmu un deju svētki īpaši lielu popularitāti ir izpelnījušies vecāku cilvēku vidū. Ap 60% iedzīvotāju vecumā no 45 līdz 64 gadiem pasākumus noteikti apmeklēs gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki. Vislielākā iedzīvotāju daļa jeb vairāk nekā divas trešdaļas, kas plāno apmeklēt Dziesmu un deju svētkus, ir vecumā pēc 65 gadiem. Aptaujāto jauniešu vidū tikai nepilni 40% plāno apmeklēt Dziesmu un deju svētkus gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki.

Rīt, 13.septembrī, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze darba vizītē Kauņā apmeklēs starptautisko lauksaimniecības izstādi Agrobalt 2007, kā arī piedalīsies Lietuvas lauksaimniecības ministres Kazimiras Danutes Prunskienes rīkotajā pieņemšanā izstādes dalībniekiem. Savukārt piektdien, 14.septembrī, M.Roze piedalīsies politiskajā forumā "Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas un lauku attīstības nākotne", kas notiek izstādes laikā. Pasākumu apmeklēs arī Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāre Marianna Fišere- Bēla.

Piektdien, 14. septembrī, izstādes Agrobalt 2007 ietvaros, notiek politisks forums "Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas un lauku attīstības nākotne", kura galvenā tēma ir ES kopējās lauksaimniecības politikas vidējā termiņa pārskats jeb tā dēvētā "veselības pārbaude". Forumā uzstāsies vairāku ES dalībvalstu amatpersonas, lai paustu savas pārstāvētās valsts pozīciju.

M.Roze, skaidrojot Latvijas nostāju, uzsvērs, ka svarīgi ir pagarināt vienotā platības maksājuma (VPM) shēmas piemērošanu, jaunajām ES dalībvalstīm dodot iespēju turpināt piemērot VPM shēmu vismaz līdz 2013.gadam. Tāpat būtu svarīgi pārskatīt atbalsta piešķiršanas kritērijus un paredzēt līdzvērtīgus nosacījumus ar ražošanu saistīto maksājumu piemērošanai. Zemkopības ministrs norādīs, ka ir jādiskutē par savstarpējās atbilstības nosacījumu sistēmas ieviešanas perioda pagarināšanu jaunajās dalībvalstīs un jāpārskata modulācijas principi, lai mazinātu atšķirību starp lauku novadiem dalībvalstīs. Tāpat Latvijai nepieciešamas diskusijas par enerģijas kultūraugu atbalsta shēmas pārskatīšanu, agrovides atbalsta nosacījumiem, risku vadības sistēmu, kā arī kvotām, eksporta kompensācijām un citiem ražošanu ierobežojošiem instrumentiem. Nozīmīgi ir panākt vienlīdzību ES dalībvalstu starpā, nodrošinot vienlīdzīgus atbalsta piešķiršanas nosacījumus un apjomus visās ES dalībvalstīs.

Eiropas Savienības (ES) informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Vivjena Redinga video vēstījumā, kas šorīt ievietots komisāres mājaslapā, aicinājusi no 2009. gada oktobra uzlabot interneta pārvaldes pārskatāmību un palielināt atbildību.

Kā norāda Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, galvenos ar interneta pārvaldi saistītos lēmumus (tādus kā augšējā līmeņa domēni un interneta galvenā direktorija pārvaldība) pašlaik pieņem Piešķirto nosaukumu un numuru interneta korporācija (ICANN) — privāta bezpeļņas korporācija, kas dibināta Kalifornijā. Līdz šim ICANN darbojās saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar ASV Tirdzniecības ministriju. Tomēr minētā nolīguma darbības laiks beidzas šā gada 30. septembrī. Turpmākajam laikposmam komisāre V. Redinga izklāstījusi jaunu interneta pārvaldes modeli. Atbilstīgi šim modelim paredzēta pilnīga ICANN privatizācija un ICANN pilnīga atbildība, kam līdztekus darbotos neatkarīga tiesu iestāde, kā arī «interneta pārvaldes G12» - daudzpusējs valdību forums, kurā tiktu apspriesti vispārējie interneta pārvaldes politikas un drošības jautājumi.

Kā liecina Komercreģistra dati, no SIA Valdo V valdes atbrīvots tās valdes loceklis Valdemārs Vaļkuns (Valkiūnas Valdemaras), bet valdē iecelta valdes locekle Ilona Barkāne un Danuta Valpētere.

V. Vaļkuns atbrīvots arī no Valdo V lielākā īpašnieka SIA Voldemārs valdes, bet tajā iecelta valdes priekšsēdētāja Valentīna Drabņica, valdes locekle Lilija Onufrijčuka un Danuta Valpētere. SIA Voldemārs padomē darbosies tās priekšsēdētāja Ilona Barkāne, padomes priekšsēdētāja vietniece Irina Nadežņikova un padomes locekle Genoefa Vaļķunene.

Valdo V 99.31 % daļu pieder SIA Voldemārs, bet 0.69 % - V. Vaļkunam, kurš ir arī SIA Voldemārs vienīgais īpašnieks. SIA Valdo V pērn strādāja ar 21.9 tūkst. Ls apgrozījumu, kas ir vairāk nekā iepriekš un 1949 Ls peļņu, savukārt viens no lielākajiem pārtikas vairumtirgotājiem SIA Voldemārs 2007. gadu pabeidza ar 13.5 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir par 22.6 % vairāk nekā gadu iepriekš un 33 tūkstošu Ls peļņu, Db veidotajā Top 500 ierindojoties 353. vietā.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Microsoft ir vienojies ar Eiropas Komisiju par izvēles ekrāna piedāvāšanu Microsoft Windows lietotājiem, ļaujot viņiem viegli izvēlēties, kuru tīmekļa pārlūkprogrammu izmantot.

Izvēles ekrāns tiks piedāvāts tiem Eiropas Windows lietotājiem (pašlaik vairāk nekā 100 miljoni), kuru datoros Microsoft tīmekļa pārlūkprogramma Internet Explorer ir noteikta kā noklusējuma tīmekļa pārlūkprogramma.

Līdz šim Microsoft nodrošināja tīmekļa pārlūkprogrammu kopā ar Windows programmatūru, bet galvenās konkurējošās tīmekļa pārlūkprogrammas parasti vajadzēja lejupielādēt no interneta. Tas nozīmē, ka citas tīmekļa pārlūkprogrammas bieži vien netiek instalētas klientu datoros.

Saskaņā ar Komisijas apstiprinātajām saistībām Microsoft Eiropas Ekonomikas zonā uz pieciem gadiem darīs pieejamu izvēles ekrānu, kas Windows XP, Windows Vista un Windows 7 lietotājiem ļauj izvēlēties tīmekļa pārlūkprogrammu(-as), ko tie vēlas instalēt papildus Microsoft pārlūkprogrammai Internet Explorer vai tās vietā.

Eiropas Savienības (ES) tiesību akti, kas noliegtu dažādās dalībvalstīs tirgot viena un tā paša zīmola preci ar atšķirīgu kvalitāti varētu tikt pieņemti 2020.gadā, prognozējusi ES tieslietu un patērētāju aizsardzības komisāre Vera Jourova, kas ieradusies vizītē Lietuvā.

Viņa norādījusi, ka līdz tam Eiropas Komisijai (EK) būtu jāpabeidz izsmeļošs pētījums, lai izvērtētu cik plašā mērogā uz turīgākajām un trūcīgākajām dalībvalstīm tiek attiecināti atšķirīgi standarti.

Kā žurnālistiem pastāstījusi komisāre, šobrīd jau tiek pārbaudīti aptuveni trīsdesmit produkti, izmantojot jaunu, unificētu metodoloģiju, jo līdz šim ražotāji pārmetuši, ka produktu kvalitātes vērtēšanai tiek izmantotas atšķirīgas metodes, «salīdzinot ābolus ar bumbieriem».

«Ja atklāsim nopietnas atšķirības, (..) izdarīsim spiedienu uz ražotājiem, lai viņi maina šādu praksi,» solījusi Jurova.

Viņa arī atgādinājusi, ka 2016.gadā mēģināts šo jautājumu risināt kā lauksaimniecības un veselības nozares problēmu un tikai vēlāk nolemts uz produktu kvalitāti paraudzīties caur negodīgas komercprakses prizmu.

25.septembrī, Eiropas Komisiju pārstāvot Reģionālās politikas komisārei Danutai Hībnerei (Danuta Hübner) un Latviju - īpašu uzdevumu ministram Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apguves lietās Normundam Brokam (TB/LNNK), svinīgā dokumenta parakstīšanas ceremonijā tiks apstiprināta 4,53 miljardus eiro "vērtā" Latvijas stratēģija 2007.-2013.gada ES fondu finansējuma apguvei - Valsts stratēģiskais ietvardokuments.

ES fondu apguves stratēģijas svinīgā parakstīšanas ceremonija plkst. 13:00 noritēs A/S "Laima" telpās (Miera iela 22, Rīga), kur vizītes ietvaros plkst. 12:30 komisāre tiks iepazīstināta arī ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansēta projekta īstenošanu Latvijas nacionālajā saldumu ražotnē.

"Ceturtā daļa jeb vairāk nekā viena miljarda eiro no stratēģijas īstenošanai atvēlētā Eiropas Savienības finansējuma būs ieguldījums Latvijas vērtīgākajā kapitālā - cilvēku resursos. Nodarbināto cilvēku kvalifikācijas celšana, uzlabojumi izglītībā un zinātnē viennozīmīgi dos pozitīvu ieguldījumu konkurētspējas palielināšanā un virzībā uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku, kā arī valsts ekonomiskās situācijas stabilizācijā,. Te īpaši jāuzsver, ka nodarbināto apmācība, produktivitātes un konkurētspējas celšana uzņēmumos ir svarīgi pasākumi, brīdī kad mūsu tautsaimniecība saskaras darba spēka deficīta, kā arī nepietiekami ir Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoma problēmām." stratēģijas parakstīšanas nozīmīgumu uzsver N.Broks.

Saskaņā ar ES kohēzijas politiku Latvijā vides projektos tiks ieguldīti 1.5 miljardi eiro, bet videi draudzīgā ekonomikā kopumā ES tiks ieguldīti 105 miljardi eiro, paziņojusi Eiropas reģionālās politikas komisāre Danuta Hībnere.

Šie līdzekļi ir vairāk nekā 30 % no reģionālās politikas budžeta 2007.-2013. gadam un gandrīz trīsreiz lielāka summa, nekā tā, kas bija piešķirta 2000.-2006. gada budžeta periodā. Liela daļa līdzekļu (EUR 54 miljardi) ir paredzēta, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot ES vides tiesību aktus. Ūdens un atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai vien ir paredzēti 28 miljardi eiro no kopējās summas.

Eiropas Savienība ir noteikusi ievērojamus mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām, proti, par 20 % samazināt ES siltumnīcefekta gāzu emisijas un panākt, lai līdz 2020. gadam 20 % no ES enerģijas patēriņa būtu atjaunojami energoresursi. Kohēzijas politika sniegs ievērojamu ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā, piešķirot 48 miljardus eiro pasākumiem ar nolūku sasniegt ES mērķus klimata jomā un izveidot zemu oglekļa emisiju ekonomiku. No šīs summas 23 miljardus eiro piešķirs dzelzceļam, 6 miljardus eiro – videi draudzīgam pilsētas transportam, 4.8 miljardus eiro – atjaunojamiem energoresursiem un 4.2 miljardus eiro – energoefektivitātei.

20. janvārī Liepājā viesosies Kanādas parlamenta Senāta priekšsēdētājs Noels Kinsela (Noël Kinsella) un viņa vadītā delegācija, kas iepazīstas ar sadarbības iespējām Latvijā.

Vizītes laikā N.Kinsela Liepājā apmeklēs ūdenslīdēju skolu un apskatīs jūras spēku flotili, tiksies arī ar Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieku Gunāru Ansiņu. Kopā ar N.Kinselu Liepāju apmeklēs arī viņa kundze Anna Kinsele, kurai paredzēta speciāla programma. Viņa plāno apskatīt Amatnieku namu. Kanādas Senāta priekšsēdētāja viesošanās Liepājā ir oficiālās vizītes Latvijā ietvaros, kas notiek no 17. līdz 22. janvārim. Kanādas Senāta priekšsēdētājs tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi.

Tikšanās laikā plānots pārrunāt iespējas attīstīt sadarbību starp abu valstu ostām un augstākās izglītības iestādēm, kā arī veicināt sadarbību lauksaimniecībā un enerģētikas jomā. Vizītes ietvaros Kanādas Senāta priekšsēdētājam paredzētas tikšanās arī ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, kā arī vairākiem ministriem. N.Kinsela apmeklēs arī Latvijas Okupācijas muzeju, tiksies ar divu augstskolu rektoriem un apmeklēs Rīgas brīvostu, kā arī, pirms došanās uz Liepāju - Ventspils brīvostu. 21.janvārī Kanādas Senāta priekšsēdētājs Priekuļos apmeklēs laukaugu selekcijas institūtu. Kanādas parlamentu vizītē pārstāvēs arī senatori Deniss Dosons (Dennis Dawson) un Pērsijs Moklers (Percy Mockler).

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Latvija ir panākusi vienošanos ar Komisiju par Valsts stratēģisko atsauces pamatprogrammu (VSAP) 2007.-2013. gadam, kurā stingri norādīti pasākumi darba vietu izveides un izaugsmes veicināšanai, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

ES Reģionālās politikas komisāre Danuta Hībnere un Nodarbinātības un sociālo lietu komisārs Vladimirs Špidla ir apstiprinājuši pamatprogrammu, kurā Latvija izklāsta valsts plānu un prioritātes attiecībā uz kohēzijas politiku turpmākajiem septiņiem gadiem. Latvijas iestādes apraksta, kā tās saskaņā ar Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai plāno ieguldīt 4,53 miljardus eiro.

Latvijas galvenais mērķis 2007.-2013. gadā ir veicināt harmonisku ekonomikas izaugsmi un tuvoties ES vidējam labklājības līmenim. Trīs stratēģiskie mērķi ir šādi:

1. efektīvi attīstīt un izmantot cilvēkresursus;

2. stiprināt konkurētspēju un virzību ceļā uz zināšanām balstītu ekonomiku;

ES plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga tikās ar galvenajiem redaktoriem no deviņiem Eiropas preses izdevumiem, tostarp, Le Monde (Francija) un Lidové Noviny (Čehija), lai augsta līmeņa sanāksmē apspriestu situāciju, kāda patlaban valda drukātajos plašsaziņas līdzekļos, Db.lv uzzināja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecībā Latvijā.

Apspriedes dienas kārtība: vai preses izdevumi ievēro augstus rakstītā vārda standartus tiešsaistē vai arī tie par katru cenu cenšas pirmie publicēt jaunas ziņas? Vai rakstošajiem žurnālistiem nav jāuzņemas pārāk daudzas lomas daudzveidīgajā drukātā vārda, tīmekļa, podcast un videoklipu pasaulē un, ja tā notiek, vai tas neiespaido kvalitāti? Vai galvenajiem redaktoriem no jaunajām un vecajām dalībvalstīm ir kopēja nostāja par plašsaziņas līdzekļu plurālismu, kas varētu Komisijai palīdzēt noteikt rādītājus plašsaziņas līdzekļu plurālisma pakāpes izvērtēšanai? Kā raidorganizāciju tiešsaistes darbību publiskais finansējums varētu negatīvi ietekmēt preses brīvību?

Db.lv publicē deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

"Latvijā – valstī ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā – ir radīti apstākļi un vide, kurā paplašinās sabiedrības vidusslānis, strauji pieaug cilvēku ienākumi, mājokļu iegāde un būvniecība, turpina pieaugt ārvalstu investīciju un ES fondu ieplūšana Latvijā, panākts būtisks progress Latvijas starptautiskās lomas un vietas pieaugumā ES, kļūstot par pilntiesīgu Šengenas zonas valsti, ar noslēgto Latvijas – Krievijas robežlīgumu radīti nosacījumi būtiskai ekonomisko attiecību attīstībai.

Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izraisītais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finanšu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību. Demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm ietekmē daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.

9:00

Liepājas metalurga akcionāru sapulce, kurā lems par pērnā gada peļņas sadali, apstiprinās šā gada budžetu un vēlēs padomi

10:00

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē 2. lasījumā skatīs grozījumus likumā Par privātajiem pensiju fondiem un Valsts fondēto pensiju likumā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārā, vides un reģionālās politikas komisija turpinās skatīt grozījumus likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Šajos grozījumos paredzēts, ka varētu tikt celts atalgojums valsts uzņēmumu valdes locekļiem.

11:00

Kurzemes atslēga 1 akcionāru sapulce, kurā lems par pērnā gada peļņas sadali

Eiropas Komisija šodien iepazīstina ar priekšlikumu par ES attīstības stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Paredzēts, ka laikā no 2007. līdz 2013. gadam Baltijas jūras reģions saņems vairāk nekā 50 miljardu eiro atbalstu ieguldījumiem atbilstoši kohēzijas politikai un citiem ES finansējuma instrumentiem.

No tiem 27 miljardi eiro paredzēti pieejamības uzlabošanai, gandrīz 10 miljardi eiro vides jomai, 6.7 miljardi eiro konkurētspējai un 697 miljoni eiro drošībai un risku profilaksei.

Piecus gadus pēc paplašināšanās reģionā jārisina vairāki neatliekami uzdevumi, tostarp jautājumi, kas saistīti ar ūdens pasliktināšanos Baltijas jūrā, sliktiem transporta savienojumiem, tirdzniecības šķēršļiem un enerģijas piegādi. Minētās problēmas ir saasinātas, jo netiek nodrošināta efektīva koordinācija. Reģionu politikas komisāre Danuta Hībnere iepazīstināja ar stratēģiju, kas īpaši vērsta uz to, lai pēc iespējas izmantotu Baltijas jūras reģiona dalībvalstu un reģionu attīstības potenciālu — tajā dzīvo gandrīz 100 miljoni cilvēku.

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)