Tehnoloģijas

ES rosina veikt datu aizsardzības reformu, lai nostiprinātu tiesības uz privātumu tiešsaistē

Žanete Hāka, 29.01.2014

Jaunākais izdevums

Eiropas Komisija ierosinājusi visaptverošu ES datu aizsardzības noteikumu reformu, lai nostiprinātu tiesības uz privātumu tiešsaistē un stimulētu Eiropas digitālo ekonomiku, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Tehnoloģiskais progress un globalizācija ir dziļi mainījuši veidu, kādā tiek vākti dati, kā notiek piekļuve tiem un kā tie tiek izmantoti. Turklāt 27 ES dalībvalstis 1995. gada noteikumus ir īstenojušas atšķirīgi, kā rezultātā arī izpilde ir notikusi dažādi, norāda EK. Ar vienotu tiesību aktu tiks novērsta pašlaik pastāvošā sadrumstalotība un ar lieliem izdevumiem saistītais administratīvais slogs, ļaujot uzņēmumiem ietaupīt apmēram 2,3 miljardus eiro gadā. Šī ierosme palīdzēs nostiprināt patērētāju uzticēšanos tiešsaistes pakalpojumiem, sniedzot tik ļoti nepieciešamo stimulu izaugsmei, darbavietu izveidei un inovācijām Eiropā.

«Pirms 17 gadiem mazāk nekā 1 % eiropiešu lietoja internetu. Mūsdienās ik sekundi notiek milzīga personas datu apjoma nosūtīšana un apmaiņa starp kontinentiem un visā pasaulē,» saka ES tieslietu komisāre un Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga. «Personas datu aizsardzība ir visu eiropiešu pamattiesības, bet pilsoņi ne vienmēr ir pārliecināti, ka pilnībā spēj kontrolēt savus personas datus. Mani priekšlikumi palīdzēs uzlabot uzticēšanos tiešsaistes pakalpojumiem, jo cilvēki labāk apzināsies savas tiesības un stingrāk kontrolēs savu informāciju. Šī reforma to panāks, atvieglojot ikdienas darbību uzņēmumiem un samazinot izmaksas.Stingrs, skaidrs un vienots tiesiskais regulējums ES līmenī palīdzēs atraisīt digitālā vienotā tirgus potenciālu un veicināt ekonomikas izaugsmi, inovācijas un darbavietu izveidi.»

Ar EK priekšlikumiem atjaunināti un modernizēti principi, kas noteikti 1995. gada Datu aizsardzības direktīvā, lai turpmāk nodrošinātu tiesības uz privātumu. Tie sastāv no politikas paziņojuma, kurā ir izklāstīti Komisijas mērķi, un diviem tiesību aktu priekšlikumiem: regulas, kurā noteikts vispārīgs ES datu aizsardzības regulējums, un direktīvas par personas datu aizsardzību, kas apstrādāti, lai novērstu, atklātu, izmeklētu noziedzīgus nodarījumus un sauktu pie atbildības par tiem, un veiktu saistītas juridiskās darbības.

Galvenās ar reformu piedāvātās izmaiņas ir:vienots datu aizsardzības noteikumu kopums, kas ir spēkā visā ES. Cik vien iespējams, tiks novērstas pārmērīgas administratīvās prasības, piemēram, atcelti paziņošanas pienākumi uzņēmumiem. Tas ļaus uzņēmumiem ietaupīt apmēram 2,3 miljardus eiro gadā.

Pašreizējā pienākuma vietā visiem uzņēmumiem paziņot datu aizsardzības uzraudzītājiem par visām datu apstrādes darbībām (šī prasība ir radījusi nevajadzīgu birokrātiju un radījusi izmaksas uzņēmumiem 130 miljonu eiro apmērā gadā) regula paredz palielināt personas datu apstrādātāju pienākumus un pārskatatbildību, piemēram, uzņēmumiem un organizācijām, cik ātri vien iespējams, būs jāpaziņo valsts uzraudzības iestādei par būtiskiem personas datu aizsardzības pārkāpumiem, ja iespējams, 24 stundu laikā.

Organizācijām būs jāsadarbojas tikai ar vienu valsts datu aizsardzības iestādi tajā ES valstī, kur atrodas to galvenā uzņēmējdarbības vieta. Tāpat cilvēki varēs vērsties pie datu aizsardzības iestādes savā valstī, pat ja to datus apstrādās uzņēmums, kas atrodas ārpus ES. Ir precizēts, ka visos gadījumos, kad datu apstrādei ir nepieciešama piekrišana, tā ir skaidri jāsniedz, nevis jāprezumē.

Cilvēkiem būs vienkāršāk piekļūt saviem datiem un tie varēs vienkāršāk pārnest personas datus no viena pakalpojumu sniedzēja uz citu (tiesības uz datu pārnesamību). Tas uzlabos konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem. Ttikt aizmirstam palīdzēs cilvēkiem labāk pārvaldīt datu aizsardzības riskus tiešsaistē: cilvēki varēs dzēst savus datus, ja nebūs likumīgu iemeslu tos saglabāt.

ES noteikumi būs jāpiemēro, ja personas datus ārvalstīs apstrādā uzņēmumi, kas darbojas ES tirgū un sniedz pakalpojumus ES pilsoņiem.

Tāpat tiks nostiprinātas neatkarīgas valsts datu aizsardzības iestādes, lai tās varētu labāk panākt ES noteikumu izpildi savā valstī. Tām tiks piešķirtas tiesības piemērot sodus uzņēmumiem, kas pārkāpj ES datu aizsardzības noteikumus. Soda apmērs varēs sasniegt līdz pat 1 miljonu eiro vai līdz pat 2 % no uzņēmuma kopējā gada apgrozījuma;

Ar jauno direktīvu vispārīgie datu aizsardzības principi un noteikumi tiks piemēroti policijas un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās. Šie noteikumi tiks piemēroti gan datu nosūtīšanai valsts līmenī, gan pārrobežu datu nosūtīšanai.

ES Komisijas priekšlikumi tagad tiks nodoti apspriešanai Eiropas Parlamentam un ES dalībvalstīm (kas tiekas Ministru padomē). Tie stāsies spēkā divus gadus pēc to pieņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunā Eiropas Savienības datu aizsardzības regula - kas jāzina parastam cilvēkam?

Dienas Bizness, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB HUB organizētajā seminārā Datu aizsardzības regula - kas jāizdara uzņēmumam līdz 25. maijam? lektors Ivo Krievs* akcentēja septiņus datu apstrādes pamatprincipus, kurus nepieciešams ievērot, taču šie pamatprincipi neattiecas uz privātām vajadzībām.

Pirmais no tiem - likumīgums, kas nozīmē, ka datu apstrādei jābūt tiesiskam pamatam, jo regula nepieļauj nelikumīgus mērķus. Pirms datu apstrādes sākšanas nepieciešama datu subjekta piekrišana, taču tā no subjekta puses ir arī atsaucama. Saistībā ar šo regulu bērnu piekrišana datu apstrādei būs jaunums. Lektors min, ka, iespējams, Latvijā bērni no 13 gadu vecuma varēs dot savu piekrišanu. Tāpat likumīgums ietver līgumsaistību un juridisku pienākumu izpildi, datu subjekta vai citas personas vitāli svarīgas intereses, piemēram, dzīvība vai veselība. Par likumīgiem uzskatāmi tie uzdevumi, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, kā arī pārziņa vai trešās personas leģitīmās intereses, sabalansējot ar datu subjekta interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai esam gatavi Datu regulas ieviešanai?

Edijs Tanons - SIA Datakom Risinājumu direktors, 02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji tuvojas 2018. gada 25. maijs jeb laiks, kad stāsies spēkā Vispārīgā datu regula, skarot visus komersantus, organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes. Tā precizēs personas datu regulējumu, sniegs personai daudz lielākas tiesības piekļūt un pārvaldīt informāciju, ko par viņu uzglabā dažādas trešās puses.

Regulas mērķis ir vienota regulējuma datu aizsardzības jomā ieviešana visā Eiropas Savienībā (ES), tā paredzot tieši piemērojamus noteikumus un piemērojot vienotu regulējumu datu aizsardzības jomā visā ES. Datu aizsardzības regulējuma harmonizācija visās 28 ES dalībvalstīs ļaus uzņēmumiem, kuri darbojas starptautiski, vieglāk orientēties datu aizsardzības jautājumos, mazinot nepieciešamību konsultēties par regulējuma piemērošanu atsevišķās ES dalībvalstīs.

Neskatoties uz to, ka regulas pakāpeniskai ieviešanai tika atvēlēts pietiekami ilgs laiks, vēl arvien valda tā saucamais «studenta princips» jeb «gan jau būs labi» apziņa. Taisnības labad gan jāatzīst, ka šobrīd notiek atmošanās laiks, jo arvien vairāk publiskajā telpā tiek komunicēts par pieaugošo atbildību uzņēmumiem, kas neievēros regulas prasību. Soda apmērs, kas var sasniegt līdz pat 4% no uzņēmumu gada apgrozījuma vai 20 miljonus eiro, licis pievērst lielāku uzmanību regulas ieviešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zem cīņas pret "naudas atmazgāšanu" karoga privātums tiek "izbradāts"

Zvērināts advokāts, Eiropas datu aizsardzības speciālists un augstskolas "Turība" lektors Ivo Krievs, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā brīža situāciju saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (NILLTFN) banku sektorā raksturo pārmērība, un to uz savas ādas izjūt kā uzņēmēji, tā arī iedzīvotāji, kuriem bieži jāsniedz neadekvāti daudz informācijas, kaut arī personas riska profils ir samērā zems.

Nesamērīgas interpretācijas datu apstrādes jautājumos

Bankas šobrīd atrodas ķīlnieka lomā. Tām, no vienas puses, būtu jārūpējas par klientu komfortu, bet, no otras puses, tām dažādus pienākumus uzliek valsts un starptautiskās institūcijas, kuru izpilde rada klientu neapmierinātību.

Finanšu nozare un, īpaši, banku sektors, šobrīd nepiedzīvo mierīgākos laikus. Banku sektorā no valsts puses ir sacelta pietiekami liela panika. Nozare ir iebiedēta ar dažādu sankciju draudiem, sodiem, dažādu krāsu sarakstiem. Lai bankas no sevis noņemtu jebkādas šaubas un riskus NILLTFN jomā, tās visu šobrīd dara nevis uz 100%, bet gan uz 150%. Rezultātā no tā cieš privātpersonu privātums, jo bankām ir jāizdara izvēle starp savu biznesu un klientu privātuma aizsardzību, kur biznesa eksistence noteikti ņem pārspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesībsargs: Vairāk nekā pusgadu valstī būs haoss datu apstrādes jomā, jo valdība nav izpildījusi mājasdarbu

Zane Atlāce - Bistere, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesībsargs Juris Jansons vēstulē vērsies pie Ministru prezidenta, norādot uz nepietiekamo sabiedrības informēšanu par Vispārīgās datu aizsardzības regulas praktiskajiem aspektiem dažādās jomās, kā arī Datu valsts inspekcijas (DVI) neatkarības garantijām, informē Tiesībsarga birojā.

«Man šķiet absurdi, ka neilgi pirms regulas stāšanās spēkā uz otro lasījumu Saeimā tiek izskatīts likumprojekts Personas datu apstrādes likums. Parlaments sasteigtā kārtībā diskutē par konceptuāliem cilvēktiesību aspektiem, piemēram, DVI pilnvaru apjomu un datu aizsardzības speciālista pienākumiem un tiesībām. Ministru prezidents ir līdzatbildīgs par to, ka daudzu profesiju pārstāvji nevar laikus sagatavoties kvalitatīvas personu datu apstrādes nodrošināšanai, nezinot, kāds būs nacionālais datu aizsardzības regulējums, jo valsts pozitīvais pienākums ir informēt sabiedrību par regulas nosacījumiem un pielāgot nacionālo regulējumu regulas prasībām,» norāda J.Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi mākoņpakalpojumu izmantošanā ir vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā un krietni atpaliek pat no Baltijas kaimiņiem.

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju gadiem uztur adreses publiskos e-pasta servisos, ar tālruni uzņemtās fotogrāfijas noglabā ražotāja piedāvātajās mākoņkrātuvēs un pat visu kontaktu grāmatiņas saturu, privātas sarakstes un svarīgus dokumentus uzticējuši datu centriem, kuru atrašanās vietu vairākums pat nenojauš. Personīgo informāciju bez īpašas domāšanas esam nodevuši dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un par to pārāk neraizējamies. Taču atliek kādam kolektīvā ieminēties par uzņēmuma datu pārnešanu uz mākoņkrātuvēm, lai kā lava no vulkāna sāktu velties kolēģu bažas par drošības riskiem un apdraudējumu kompānijas eksistencei. Šo ainu pazīst un personīgi ar to saskārušies ļoti daudzi vietējo uzņēmumu darbinieki. Par spīti tam, ka mīlam sevi dēvēt par tehnoloģiski attīstītu un inovācijām atvērtu valsti, Latvijas biznesa vidē ir piektais zemākais mākoņpakalpojumu izmantošanas īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), apsteidzot vien Grieķiju, Poliju, Rumāniju un Bulgāriju. Mēs atpaliekam ne tikai no skandināviem un Rietumeiropas, bet arī abiem Baltijas kaimiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kā nezaudēt prātu nebeidzamā juceklī

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumos vērojamajā nervozumā nav vainojami ne migranti, teroristi, masoni, Tramps, kapitālisms, ne Brisele vai Krievija un pat ne valdība. «Vainīgs» ir Gordons Mūrs. Bet – nešaujiet uz pianistu! Kādreizējais pusvadītāju ražotāja Intel vadītājs 1965. gadā vienkārši nosauca vārdā acīmredzamo – ka datu apstrādes jauda zināmos laika periodos pieaug ģeometriskā progresijā. Vēlāk viņš konstatēja, ka šis periods ir divi gadi, un te nu mēs esam.

Tehnoloģiju nodrošinātā globalizācija un dažnedažādi komunikācijas brīnumi, par kuru praktizēšanas mēģinājumiem vēl pirms dažiem gadu desmitiem liktu trakomājā, bet vēl drusku senāk dedzinātu uz sārta, ir mainījuši visu – kā mēs sazināmies, pārdodam, pērkam, strādājam, flirtējam, ceļojam un ko tik vēl ne. Attiecīgi ir mainījies arī darba tirgus, ražošana, ekonomikas struktūra vispār, tāpat izglītība, elektorāta grupu gaidas un politiķu dienas kārtība.

Skaidrības labad jānorāda, ka es neesmu materiālists. Drīzāk tā ir ideju vēsture, kas zināmā spriedzē ar materiālajiem faktoriem man personīgi atklāj arī vispārīgi komunicējamu jēgu. Materiālie faktori vieni paši ne tuvu nav pietiekami ne dzīves jēdzīguma, ne nejēdzīguma uzstādījumam, tomēr nesapratne par tiem ir Rietumu frustrācijas, fobiju un arī dažu elektorālo izvēļu pamatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

FOTO: Db.lv viesojas Lattelecom Datu centra slepenajā mākonī

Zane Atlāce - Bistere, 05.03.2019

Gāzes kamera – ja notiek avārijas situācija, nostrādā divi sensori, sākas 30 sekunžu atskaite. Ja tā netiek atlikta, tad nostrādā gāzes sistēma un izšauj argonīta gāzi.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vidē un ne tikai datu apjoms pieaug milzu ātrumā, liekot aizvien vairāk domāt par drošiem datu glabāšanas risinājumiem. Viens no tādiem ir datu centru piedāvātie mākoņpakalpojumi. Db.lv bija iespēja ielūkoties telekomunikācijas uzņēmuma Lattelecom Datu centra Dattum biznesa slepenajā mākonī, kas atrodas Rīgā, Kleistu ielā.

Dattum pozicionē sevi kā drošāko datu glabāšanas un apstrādes centru Baltijā un Ziemeļeiropā, kas sertificēts pēc TIER III standartiem. Apgrozījuma pieaugumu datu centru biznesā Lattelecom šogad plāno palielināt par apmēram 26%, kas ir līdzīga iepriekšējā gada prognozei, kad arī pieaugums bija aptuveni 25%, informēja Lattelecom Datu centru pakalpojumu un risinājumu nodaļas vadītājs Māris Sperga.

Lattelecom datu centru sniegtie pakalpojumi aptuveni 70% ir eksportā, bet 30% ir Latvijas klientiem.

Runājot par datu zudumu un noplūdes riskiem, M.Sperga uzsvēra, ka TOP 5 biznesa riski pasaulē 2019.gadā ir: piegāžu apstāšanās (37%) kiberincidenti (37%), dabas katastrofas (28%), izmaiņas likumdošanā (27%) un tirgus attīstība (23%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Pētījums: Daudzi uzņēmumi datu privātuma aizsardzībā nedara visu iespējamo

Dienas Bizness, 23.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī mūsdienās datu privātuma un drošības jautājumi kļūst aktuālāki un savstarpēji vairāk saistīti nekā jebkad agrāk, saskaņā ar secinājumiem no PwC veiktās 2018. gada pasaules aptaujas par informācijas drošības stāvokli (Global State of Information Security® Survey 2018) daudzi uzņēmumi datu privātuma aizsardzībā nedara visu iespējamo.

Aptaujā ir izmantotas 9 500 biznesa līderu un IT nodaļu vadītāju atbildes no 122 valstīm.

Mazāk nekā puse aptaujāto (49%) saka, ka viņu uzņēmums ierobežo personas datu vākšanu, glabāšanu un piekļuvi līdz tam minimumam, kas nepieciešams, lai sasniegtu to likumīgo mērķi, kuram šie dati ievākti. Tikai 51% aptaujāto ir precīza darbinieku un klientu personas datu vākšanas, nosūtīšanas un glabāšanas vietu uzskaite. Un tikai 53% liek saviem darbiniekiem iziet apmācības par privātuma politiku un praksi.

Attiecībā uz trešajām personām, kuras apstrādā klientu un darbinieku personas datus, mazāk nekā puse aptaujāto (46%) veic atbilstības auditus, lai pārliecinātos par šo trešo personu tehniskajām iespējām personas datus aizsargāt. Un līdzīgs skaits (46%) saka, ka viņu uzņēmums liek šādām trešajām personām ievērot savu privātuma politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Dienas tēma: Maziem drošība nāks ar nastu

Didzis Meļķis, 09.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īri bažījas, vai topošā ES datu aizsardzības regula nebūs papildu slogs mazajiem uzņēmumiem un vai tiesāšanās par pārkāpumiem neievilksies bezgalīgās pārsūdzībās

Šādu vēsti ES prezidentūrai uz Rīgu ir atvedis Īrijas Eiropas lietu un datu aizsardzības valsts ministrs Dara Mērfijs.

Jums ir interesants portfelis, kas acīmredzot atspoguļo Īrijas interesi un bažas Eiropas sakarā – datu drošību. Vai tas tā ir no sākta gala?

Tas nav tā no sākta gala. Agrāk Eiropas lietas bija Ārlietu ministrijas ziņā, bet tagad Īrija ir rīkojusies līdzīgi daudzām citām ES valstīm, kas saprot, cik nozīmīga ES līmenī ir tieši premjeru sadarbība ES padomes līmenī. Tāpēc piemērotāk šo kompetenci ir uzticēt premjera birojam, jo saikne ar citām valstīm ir absolūti tieša.

Datu aizsardzība ir jauna kompetence Eiropas lietu ministra amatam, ko nolēma tam pievienot, ņemot vērā pieaugošo datu jautājumu svarīgumu un to straujo attīstību un digitālo ekonomiku vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK: Jāpanāk maksimāla ģimenes ārstu prakšu iesaiste e-veselībā

Zane Atlāce - Bistere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles pārstāvji trešdien, 27.septembrī piedalījās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, lai informētu par Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta paveikto, ieviešot ieteikumus pēc revīzijas Vai E-veselība ir solis pareizajā virzienā?.

Valsts kontrole norāda, ka E-veselības projekta pārvaldības, sistēmas drošības un pakalpojumu kvalitātes jomā vēl ir daudz darāmā, turklāt jāpanāk, ka gan sabiedrība, gan veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, gan valsts gūst labumu no E-veselības.

Valsts kontrole (VK) 2015. gadā veica revīziju, lai rastu atbildi uz jautājumu, kāpēc Latvijā nav veicies ar projekta E-veselība Latvijā īstenošanu.

Revīzijā VK atzina, ka E-veselība ir solis pareizajā virzienā, tomēr Veselības ministrijas (VM) īstenotā projekta vadība ir bijusi saraustīta un neefektīva, savukārt uzraudzība - nepietiekama. Līdz ar to neviens E-veselības pakalpojums nebija pieejams un nozares profesionāļi nebija ieinteresēti izmantot E-veselību. Bažas bija arī par sistēmas un tajā uzkrāto datu drošību. Revīzijā VM tika sniegti 35 ieteikumi četrās būtiskās jomās - politikas pārvaldība, E-veselības pieejamība, projekta realizācija, kā arī sistēmas drošība un datu aizsardzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Spēkā stājas ES regula: tagad personīgie dati – tas ir jūsu īpašums

Sergejs Kravčenko, Bilderlings informācijas drošības daļas vadītājs, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pasaules zirnekļtīklu» gaida lielas pārmaiņas. 25. maijā stājas spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (General Data Protection Regulation (GDPR); Vispārīgā datu aizsardzības regula).

Tā nosaka jaunus personīgās informācijas saņemšanas, uzglabāšanas, apstrādes un izmantošanas noteikumus. Neapšaubāmi tas skars kā on-line tirgotājus, tā arī meklēšanas sistēmas, sociālos tīklus un, protams, arī datu apstrādes uzņēmumus.

Ja runā ļoti īsi: ES rezidenti iegūs plašu savu personīgo datu pilnas kontroles iespēju loku. Vienkāršāk sakot, šiem datiem faktiski tiek piemērotas subjekta īpašuma tiesības.

Iepriekš līdzīga veida funkcijas Eiropas Savienībā nodrošināja 1995. gada ES direktīva. Pirmkārt, direktīvas atšķirības no reglamenta (regulas) ir tajā, ka regula – tas ir tiešās darbības dokuments. Tas ir, ja direktīva paredz nepieciešamību ieviest izmaiņas ES dalībvalstu nacionālajā likumdošanā, kā rezultātā katra valsts risina šo jautājumu savā veidā, tad regula ir attiecināma un darbojas visās 28 Eiropas Savienības valstīs. Un ne tikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzticēšanās ir būtiska

Čena Lifanga, Huawei korporatīvā vecākā viceprezidente un valdes priekšsēdētāja, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaule saskārusies ar ārkārtīgiem izaicinājumiem, nedrošību un sarežģījumiem. Pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli un ietekmējusi gandrīz katru mūsu dzīves daļu. Radikāli ir ietekmēta mūsu personīgā brīvība ceļot, strādāt un rotaļāties, vairs nav iespējas to darīt tā, kā vēl pavisam nesen.

Pandēmija spēcīgi skārusi arī tautsaimniecību un to, kā notiek biznesa procesi. Īsā laika posmā attālinātais darbs no mājām kļuvis par jauno dzīves normu. Patiesi - visa veida digitalizācijas procesi ātri akselerējās. Ekonomikas digitalizācijas nozīme ir neaprakstāma.

Šī jaunā realitāte ir devusi papildus pievienoto vērtību un likusi uzsvaru uz uzticēšanās veidošanu un tās uzturēšanu. Tā ir spēcīgs pamats savstarpējai sadarbībai un inovācijām. Patiešām, uzticība, kas mūs visus saista, tagad ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Manuprāt, sabiedrības normu un tehnoloģiju mijiedarbība būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem nākamajā desmitgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešana veicinājusi būtiskas izmaiņas apdrošinātāju ikdienas darbībā

Db.lv, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 25. maijā stājās spēkā Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasības, kuru ievērošana tiks stingri regulēta, un par tās pārkāpumiem piemērots ievērojams sods, uzsver Gjensidige Latvija Risku un darbības atbilstības speciālists Andis Meirēns.

Apdrošināšana ir viena no tām nozarēm, kuras ikdienā personas datiem ir liela loma, tādēļ jaunās regulas ieviešana ne tikai prasījusi vairāku gadu sagatavošanos, bet arī veicinājusi būtiskas izmaiņas apdrošinātāju ikdienas darbībā gan biznesa, gan klienta apkalpošanas un iekšējos jautājumos.

Vairums apdrošināšanas uzņēmumu par gatavošanos VDAR sāka domāt pirms vairāk nekā diviem gadiem, un joprojām ir jautājumi, kas ir risināmi.

«VDAR ieviešana ir process, kas joprojām turpinās, jo tas ietver pārmaiņu ieviešanu biznesa, IT, juridiskajos klientu apkalpošanas un uzņēmuma iekšējās darbības procesos. VDAR nenosaka konkrētas vadlīnijas vai darbības, kā uzņēmumam nodrošināt atbilstību VDAR, bet gan principus, kas ir jāievēro. Atbildība par šo principu pienācīgu ieviešanu ir uzņēmuma ziņā,» skaidro Gjensidige Latvija Risku un darbības atbilstības speciālists Andis Meirēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kiberdrošības riskus nedrīkst nenovērtēt

Deniss Sazonovs, ERGO valdes loceklis Baltijas valstīs, 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālais laikmets nosaka, ka mūsu ikdiena ir cieši saistīta ar dažādām tehnoloģijām un virtuālo telpu. Tās ir iekarojušas uzticību gan privātajā dzīvē, gan arī darba jautājumos un papildus datu uzglabāšanai nodrošina mums vitāli svarīgu sistēmu darbību. Piemēram, personas datu uzglabāšanu un virtuālu naudas apriti. Šāds uzticības kredīts tehnoloģijām nozīmē arī pilnīgi jaunu atbildības jomu – par kiberdrošību. Riski Baltijas valstīs vēl tikai tiek apzināti, kamēr pasaulē tas jau ir nopietns virziens, ar ko saskaras arī apdrošinātāji.

ERGO Grupas uzņēmumu pieredze citās pasaules valstīs liecina, ka kiberuzbrukumu veids, kā arī to nodarītie zaudējumi var būt ļoti dažādi, un biežāk dzirdētie gadījumi ar bankas rīcībā esošo privātpersonu datu piesavināšanos nebūt nav tie bīstamākie. To apstiprina arī starptautiskā privātuma, datu aizsardzības un informācijas drošības institūta Ponemon veiktais pētījums. Tajā secināts, ka vislielākos zaudējumus nodara kiberuzbrukumi enerģētikas un komunālo pakalpojumu nozarē. Ļaunprātīga hakeru uzbrukuma rezultātā apturēta elektroenerģijas spēkstacijas darbība var radīt ne vien bojājumus konkrētajā objektā, bet arī izraisīt daudz plašāka mēroga negadījumu ķēdes reakciju – apturēts citu uzņēmumu darbs, nelaimes gadījumi apgaismojuma dēļ vai drošības sistēmu atslēgšanās un sabojāta produkcija ražotnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

ES tieslietu ministri turpinās datu aizsardzības reformas virzību

Žanete Hāka, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atradīsies darba vizītē Luksemburgā, kur notiks Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padome, informē Tieslietu ministrija.

Tieslietu ministrs pārstāvēs Latvijas intereses vairākos sēdes darba kārtībā esošos jautājumos, piemēram, personas datu aizsardzība kriminālprocesa ietvaros, Eiropas prokuratūras izveide, pārrobežu PVN krāpšanas gadījumu izmeklēšana.

Sanāksmē tiks skatīts priekšlikums Direktīvai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic atbildīgās iestādes kriminālprocesa ietvaros. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt personas datu augsta līmeņa apstrādi un uzlabot policijas un tiesas iestāžu sadarbību ES dalībvalstīs, kā arī veicināt personas datu apstrādi un apriti gan valsts, gan starpvalstu līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

DEAC piemēro naudas sodu par advokāta sūtīšanu uz vidusskolēna mājām

LETA, 30.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu valsts inspekcija (DVI) administratīvi sodījusi SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) ar 1400 eiro naudas sodu par nelikumīgu personas datu iegūšana un izmantošanu, aģentūra LETA uzzināja Tieslietu ministrijā.

DEAC, izmantojot savas datubāzes informāciju, nosūtīja pie Rīgas 1.ģimnāzijas 10. klases skolēna Alekseja Popova uz mājām savu advokātu saistībā ar pārmetumiem par viņa radīto programmas paplašinājums Skaistā klase, kas ļāva apiet elektroniskās skolēnu dienasgrāmatas portāla e-klase reklāmas un rakstus, atverot baltu lapu ar reģistrācijas logu.

DVI sodu piemērojusi par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa paredzēto pārkāpumu - par nelikumīgu personas datu iegūšana un izmantošanu. Šāds lēmums pieņemts, veicot pārbaudi par DEAC rīcības atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam, izmantojot izglītības portāla e-klase pieejamos personas datus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Kredītinformācijas biroja valdes priekšsēdētāju Jāni Timermani

Lelde Petrāne, 30.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Kredītinformācijas biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis. «Sāksim jau ar to, ka neesam klasiska uzņēmējdarbības forma, jo mūsu darbu regulē īpašs likums. Pašlaik Latvijā ir tikai divi licenzēti kredītinformācijas biroji. Esam unikāli ar to, ka mūsu datu bāze nav publiski pieejama, un tā ir visapjomīgākā informācija par kavētiem maksājumiem gan fiziskām, gan juridiskām personām. Šos datus redzot, uzņēmējs var krietni samazināt savu risku, ka klients nesamaksās,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ST: Norma par alimentu nemaksātāju datu publiskošanu nesamērīgi ierobežo bērnu pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību

LETA, 16.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu atbilst Satversmei attiecībā uz uzturlīdzekļu parādnieku pamattiesībām, bet nesamērīgi ierobežo bērnu pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, atzina Satversmes tiesa (ST).

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, ST atzina, ka attiecībā uz uzturlīdzekļu parādniekiem pamattiesību ierobežojums ir attaisnojams. Tiesa, vērtējot ierobežojumu, atzina, ka tas ir noteikts ar likumu un ierobežojumam ir leģitīmi mērķi - citu personu tiesību aizsardzība un sabiedrības labklājības aizsardzība. Proti, norma veicina gan to, ka bērns saņem viņa attīstībai nepieciešamos līdzekļus no vecākiem, gan to, ka valsts atgūst tos līdzekļus, kurus bērna uzturēšanai nodrošinājis Uzturlīdzekļu garantiju fonds.

Tomēr ST atzina, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo bērnu tiesības uz privāto dzīvi. Cita starpā tiesa norādīja, ka parādnieka bērna identificēšanas rezultātā trešajām personām pieejamā informācija var norādīt uz to, ka bērna vecākam ir bijis strīds par konkrētā vai cita bērna uzturēšanu, vecāks labprātīgi nepilda tiesas spriedumu un uzturlīdzekļus viņa vietā maksā valsts. Šādas informācijas nonākšana trešo personu rīcībā var radīt nelabvēlīgas sekas bērnam, piemēram, pakļaut bērnu emocionālas vardarbības riskam, izraisīt viņam diskomforta izjūtu, veicināt sociālu atstumtību. ST konstatēja, ka apstrīdētās normas pieņemšanas gaitā netika izskatītas un vērtētas alternatīvas, kas bērnu tiesības aizskartu mazāk, taču šādas alternatīvas pastāv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Nozares eksperti: Notiekošais ap ss.lv radījis sašutuma vētru IT nozarē

LETA, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notiekošais ap sludinājumu portālu ss.lv radījis sašutuma vētru informācijas tehnoloģiju nozarē (IT), kas ir neizpratnē - «kā var ienākt prātā apturēt veiksmīgi strādājošu, priekšzīmīgu nodokļu maksātāju», šodien žurnālistiem sacīja augsto tehnoloģiju uzņēmuma SIA Inbokss īpašnieks Andris Griķis, uzsverot, ka šādā situācijā IT uzņēmumi var aiziet no Latvijas jurisdikcijas, lai pasargātu savu biznesu.

Viņš norādīja, ka IT nozare ir ārkārtīgi sensitīva, pasaulē ir vērojamas milzīgas rūpes par šādām kompānijām, bet Latvijā valdības klusēšana par notiekošo ap ss.lv izraisa neizpratni. «Sajūtot šādu valsts attieksmi, Latviju pametīs pēdējie strādājošie IT uzņēmumi,» uzsvēra Griķis.

«Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieprasīja lielu daļu datu bāzes, taču SIA Internet to apstrīdēja Administratīvajā tiesā, uzskatot to par administratīvo aktu. Šādā situācijā apturēt portāla darbību ir nepieņemami. VID rīcība ir visneiedomājamākais signāls, ko valsts var sūtīt saviem IT uzņēmējiem,» sacīja Griķis.

Savukārt SIA TV net valdes loceklis Juris Mendziņš norādīja, ka VID no Internet pieprasīja pietiekami lielu lietotāju datu bāzes daļu, taču likumā Par nodokļiem un nodevām teikts, ka jāsniedz informācija tikai un vienīgi par pašu nodokļu maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnisko ekspertu kopējs darbs ļauj veidot efektīvāku, mūsdienīgāku un ekonomiski izdevīgāku elektrotīklu

To intervijā DB saka a/s Sadales tīkls valdes loceklis, tehniskais direktors Raimonds Skrebs, piebilstot, ka tas ir ļoti svarīgi elektrodrošības uzlabošanai un elektroapgādes kvalitātei.

Kā uzņēmumā nonācāt līdz idejai izveidot tehnisko ekspertu kopu?

Mūsdienās, kad ļoti strauji attīstās tehnoloģijas un iekārtas, to izvēle un ilgtspējas novērtēšana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tāpēc 2012.gadā uzdevām sev jautājumu, kā šādos brīvā tirgus apstākļos ar tik ļoti piesātinātām dažādām tehnoloģijām, iekārtām un atšķirīgiem piedāvājumiem dzīvot tālāk? Jāņem arī vērā fakts, ka tirgus dalībnieki ir ar tik dažādiem mērķiem, proti, daļa ir godprātīgi ilgtermiņa spēlētāji, daļa ir ar īstermiņa mērķiem «nopirkt/pārdot», bet mēs sapratām, ka Latvijā neesam tik bagāti, lai kļūdītos. Pirmkārt, mēs nevaram atļauties elektrotīklā uzstādīt tehnoloģijas, kuras vēlāk izrādās nederīgas. Neesam tik bagāti, lai pirktu lētas preces, kas vēlāk ekspluatācijā var uzņēmumam izrādīties dārgas. Otrkārt, mūsu uzstādījums ir, ka tam, ko mēs pērkam, ir jākalpo četrdesmit, piecdesmit gadu. Mēs esam to stingri definējuši. Mūsu izbūvētajām vai rekonstruētajām elektroietaisēm ir jākalpo nākamajām paaudzēm, tāpēc ir svarīgi, lai visas iekārtas un elektrotīkla elementi būtu kvalitatīvi. Nonācām pie secinājuma, ka uzņēmumā ir jādibina tehnisko ekspertu kopa.

Komentāri

Pievienot komentāru