Ražošana

ES valstīm plastmasas maisiņu patēriņš būs jāsamazina par 80%

Žanete Hāka, 16.04.2014

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 2019. gadam ir vismaz par 80% jāmazina plastmasas maisiņu patēriņš, prasa Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien pieņemtajos noteikumos, informē EP pārstāvji.

Deputāti aicina uzlikt dalībvalstu nodokļus un nodevas, ierobežojot vai aizliedzot lietošanu mazumtirdzniecībā. Plastmasas iepakojumu maisiņi rada ievērojamas vides problēmas, jo īpaši ūdenstilpņu un ūdens ekosistēmu piesārņojumu.

Par noteikumiem atbildīgā EP deputāte Margrete Auken (Zaļie/EFA, Dānija) norāda, ka deputāti trešdienas balsojumā prasa noteikt saistošus mērķus plastmasas maisiņu un plastmasas atkritumu apjoma mazināšanai. Kā dažas dalībvalstis to jau apliecinājušas, radikāla maisiņu apjoma mazināšana ir reāli iespējama, īstenojot pārdomātus pasākumus. Plāno maisiņu izņemšana no apgrozības ir viegli īstenojams risinājums visaptverošajai vides piesārņojuma problēmai ar plastmasas atkritumiem, saka autore.

Ziņojumu deputāti atbalstīja ar 539 balsīm par, 51 pret un 72 atturoties.

ES visvairāk patērē tieši plānos plastmasas maisiņus, kuru biezums nepārsniedz 50 mikronus. Tos, atšķirībā no biezākiem maisiņiem, daudz retāk izmanto atkārtoti un daudz biežāk izmet atkritumos, arī mēslojot vidē.

ES dalībvalstīm vajadzētu līdz 2017. gadam samazināt plāno maisiņu patēriņu par vismaz 50% (salīdzinājumā ar 2010. gada patēriņu), bet līdz 2019. gadam – par 80%. Tas neattiektos uz ļoti plāniem maisiņiem, ko lieto, piemēram, jēlas gaļas, zivju vai piena produktu iepakošanai, norāda EP.

Dalībvalstīm būtu jāizmanto tādi ekonomiskie instrumenti kā nodokļi un nodevas, un pasākumi, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji, kas tirgo pārtiku, neizsniedz bezmaksas plastmasas iepirkumu maisiņus, izņemot iepriekš minētos pavisam plānos jēlajai gaļai, zivju un piena produktiem. Savukārt maisiņus, ko lieto augļu, dārzeņu un saldumu iesvēršanai, līdz 2019. gadam jāaizvieto ar pārstrādāta papīra iepakojumu vai bioloģiski noārdāmiem vai kompostējamiem materiāliem.

2010. gadā ikviens ES iedzīvotājs izmantojis aptuveni 198 plastmasas maisiņus, no kuriem 90% bija plānie. Tos otrreizēji lieto daudz retāk nekā biezākos maisiņus, un to patēriņam ir tendence pieaugt. Eiropas Komisija lēš, ka 2010. gadā vairāk nekā astoņi miljardi plastmasas maisiņu nonāca atkritumos.

Parlaments tagad apstiprinājis savu pirmā lasījuma nostāju. Nākamā EP sasaukuma deputātu ziņā būs rast vienošanos ar dalībvalstīm par direktīvas galīgajām aprisēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu vidē nonāk ap astoņiem miljardiem izlietotu plastmasas maisiņu, veidojot lielāko daļu no visiem plastmasas atkritumiem Eiropas Savienībā (ES). Lai apturētu piesārņojuma draudus, ES dalībvalstis realizē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2015/720, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu.

Aprēķināts, ka Eiropas Savienībā katru gadu tirgū tiek izplatīti 1 620 000 tonnu plastmasas maisiņu. No tām ap 3050 tonnu jeb 3 000 000 plastmasas maisiņu gadā tiek lietoti Latvijā. Tā katrs Eiropas Savienības pilsonis, tai skaitā Latvijā dzīvojošais, gadā vidēji izmanto ap 200 plastmasas maisiņu, turklāt 89% no tiem – tikai vienu reizi.

Atbilstoši direktīvai, ES dalībvalstis veic pasākumus, lai panāktu plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazinājumu savā teritorijā. Iespējas ir dažādas – pielietot ekonomiskos instrumentus, vai arī ieviest samērīgus tirdzniecības ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019.gada veikalos tiks aizliegti bezmaksas plastmasas maisiņi, paredz valdības atbalstītais likumprojekts «Grozījumi Iepakojuma likumā».

Likumprojekts paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra iepakotāji tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem vairs neizsniegs bez maksas. Ierobežojumi attieksies ne tikai uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, bet uz visu veidu plastmasas maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma. Atkāpe paredzēta tikai attiecībā uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iepakošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu. Šie maisiņi arī turpmāk tirdzniecības vietās patērētajiem būs pieejami bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rimi ievieš maisiņus no pārstrādātām plastmasas pudelēm

Zane Atlāce - Bistere, 03.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtidzniecības veikalu tīkls "Rimi" saviem klientiem piedāvā jaunus iepirkumu maisiņus, kas pilnībā izgatavoti no pārstrādātām plastmasas pudelēm, informē uzņēmumā.

Pieejami arī divu izmēru jauna dizaina papīra maisiņi, kā arī plastmasas maisiņi ar paaugstinātu pārstrādātā materiāla saturu.

"Atbildība pret apkārtējo vidi ir viena no "Rimi" izaugsmes stratēģijas prioritātēm, vienas no tās mērķiem ir ilgtermiņā samazināt plastmasas izmantošanu un veicināt ilgtspējīgas izvēles. Mēs apzināmies, ka no plastmasas nevar atteikties vienas dienas laikā, bet došanās uz veikalu ar atkārtoti lietojamu papīra vai plastmasas, vai auduma maisiņu ir viens no veidiem, kā mazināt ietekmi uz klimata izmaiņām. Katra diena kļūst mazliet labāka, ja ikdienā izmantosim kaut par vienu plastmasas maisiņu mazāk. Tāpēc mūsu plastmasas samazināšanas stratēģija ir vērsta uz klientu paradumu maiņu, piedāvājot videi draudzīgas alternatīvas," stāsta "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās bez maksas plastmasas maisiņus patērētājiem neizsniegs, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus. Rezultātā šo maisiņu patēriņš varētu ievērojami pieaugt

Tik paradoksālu situāciju rāda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, kurā tika vētīti grozījumi Iepakojuma likumā.

Maisiņi, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus, arī turpmāk tirdzniecības vietās būs pieejami bez maksas.

Jāatgādina, ka izmaiņas sagatavotas, lai ierobežotu vienreizlietojamo plastmasas maisiņu pieejamību tirdzniecības vietās, tiem piemērojot maksu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajā anotācijā norādīts uz pētījumu, kurā konstatēts, ka kopējais svars un daudzums plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru viena maisiņa svars nepārsniedz 0,003 kilogramus, 2015. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, ir palielinājies par 57%. Savukārt maisiņu, kuru viena maisiņa svars ir lielāks par 0,003 kilogramiem, lietošana ir palielinājusies par 35% šajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) šomēnes, visticamāk, apstiprinās direktīvu, ar kuru visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir apņēmušās krasi ierobežot videi nedraudzīgo plastmasas maisiņu izmantošanu, piemēram, ieviešot papildu nodokļus, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Ambiciozais mērķis paredz, ka 28 blokā ietilpstošās valstis desmit gadu laikā par vismaz 80 procentiem samazinās vienreiz izmantojamo iepirkumu maisiņu patēriņu. ES plānus kritizē vides aizstāvji, bet plastmasas ražotāji brīdina, ka tie negatīvi atsauksies uz bloka ekonomiku.

EP Vides komiteja trešdien pieņēma direktīvas projektu, kas galvenokārt vēršas pret 15–50 mikronus biezajiem plastikāta iepirkumu maisiņiem, kuri parasti lielveikalos ir pieejami par brīvu. Tie rada lielāku risku videi nekā biezāki maisiņi, jo reti tiek izmantoti atkārtoti – 89% gadījumu tos izmet pēc vienas lietošanas reizes. Plastmasas maisiņu sadalīšanās var prasīt vairākus simtus gadu, tādēļ to uzkrāšanās ir milzu problēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šodien pieņēmusi priekšlikumu, kas uzliek dalībvalstīm par pienākumu samazināt vieglsvara plastmasas iepirkumu maisiņu izmantojumu. Dalībvalstis var izvēlēties pasākumus, ko tās uzskata par vispiemērotākajiem, tādus kā maksa, valsts noteikti mērķi izmantojuma samazinājuma jomā vai atsevišķos gadījumos aizliegums, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Vieglsvara plastmasas maisiņus bieži vien izmanto tikai vienu reizi, bet vidē tie var saglabāties vairākus gadsimtus kā videi kaitīgas mikroskopiskas daļiņas, par kurām ir zināms, ka tās īpaši apdraud jūras vidi, norāda EK.

Vides komisārs Janess Potočniks skaidro: «Mēs rīkojamies, lai risinātu ļoti nopietnu un acīmredzamu vides problēmu. Katru gadu Eiropā atkritumos nonāk vairāk nekā 8 miljardi plastmasas maisiņu, kas rada milzīgu kaitējumu videi. Dažas dalībvalstis ļoti sekmīgi samazinājušas plastmasas maisiņu izmantojumu. Ja citas valstis sekotu šim paraugam, mēs varētu samazināt pašreizējo patēriņu Eiropas Savienībā kopumā par 80 %.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā grozījumi Iepakojuma likumā, kas paredz veikalos aizliegt bezmaksas plastmasas maisiņus.

No šodienas iepakotāji tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem vairs neizsniegs bez maksas. Ierobežojumi attieksies ne tikai uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, bet uz visu veidu plastmasas maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma.

Atkāpe paredzēta tikai attiecībā uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iepakošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu. Šie maisiņi arī turpmāk tirdzniecības vietās patērētajiem būs pieejami bez maksas.

Iepakotāju pienākums tirdzniecības vietās būs aizvietot vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus ar iepakojumu no dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem un informēt patērētājus par plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanas nepieciešamību un alternatīviem iepakojuma veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tirdzniecības vietās plastmasas iepirkuma maisiņi netiks izsniegti bez maksas. Šādas izmaiņas veicinās iepirkumu maisiņu pārdomātu izmantošanu.

Lai veicinātu atkritumu apjoma samazināšanu un resursu racionālu lietošanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi priekšlikumus Iepakojuma likumā, kas paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkuma maisiņi netiks izsniegti bez maksas, informē VARAM.

Tajā pašā laikā nav paredzēta obligātās maksas noteikšana par ļoti vieglās plastmasas iepirkuma maisiņiem (izvietoti tirdzniecības zālē), kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iepakošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu.

Savukārt komersantiem tirdzniecības vietās jāaizvieto vieglās plastmasas (izņemot ļoti vieglās plastmasas) iepirkumu maisiņi, kas nav izgatavoti no bioloģiski noārdāmas plastmasas, kā arī jāinformē patērētāji par nepieciešamību samazināt primārā iepakojuma un iepirkumu maisiņu patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas mazumtirdzniecības tīkls "Lidl" paziņojis par atteikšanos no plastmasas iepirkumu maisiņu tirgošanas savos veikalos Lietuvā, tikmēr citi Lietuvas lielie veikalu tīkli vai nu arī apsver šādu soli, vai arī gatavojas piedāvāt citas alternatīvas.

"Lidl" norāda, ka janvārī pamazām samazinājis plastmasas maisiņu sortimentu, bet tagad atteicies no tiem pavisam. Kā norāda uzņēmums, šis lēmums ļaus par vairāk nekā 90 tonnām gadā samazināt plastmasas atkritumu apjomu.

Veikalu tīkla "Rimi" pārstāve Renata Keršiene pastāstījusi, ka tuvākajā laikā veikalos Lietuvā plānots testēt alternatīvus maisiņus un tikai pēc tam lemt, vai nomainīt ar tiem plastmasas maisiņus.

Veikalu tīkla "Norfa" pārstāvis Darjus Rīlišķis atzinis, ka lēmums par atteikšanos no plastmasas maisiņiem tiek apsvērts, bet vēl nav pieņemts.

"Pēdējā laikā pieaudzis papīra un daudzkārt izmantojamo maisiņu pārdošanas apjoms. Lai gan vienreiz lietojamie plastmasas maisiņi joprojām ir populāri, acīmredzot vairs nav aiz kalniem tā stunda, kad, reaģējot uz sabiedrības vajadzībām, no tiem atteiksimies," viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanāda no 2021.gada aizliegs vienreizlietojamo plastmasu, pirmdien paziņoja premjerministrs Džastins Trudo, uzstājot, ka izaicinājums visai pasaulei ir pakāpeniski atteikties no plastmasas pudelēm, salmiņiem un maisiņiem, kas piesārņo okeānus.

«Ar prieku paziņoju, ka jau 2021.gadā Kanāda visā tās teritorijā aizliegs kaitīgos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus,» pavēstīja Trudo, norādot, ka Kanādai ir unikāla iespēja kļūt par līderi pasaules cīņā pret plastmasas piesārņojumu, jo valstij ir pasaulē garākā jūras robeža.

Trudo norādīja, ka Kanādā pašlaik tiek pārstrādāts mazāk nekā 10% plastmasas.

Ik gadu visā pasaulē miljoniem putnu un vairāk nekā 100 tūkstoši jūras dzīvnieku savainojas vai mirst, jo sapinas plastmasas atkritumos vai saindējas ar tiem kādā no barošanās ķēdes posmiem.

«Jūs visi esat dzirdējuši stāstus un redzējuši fotogrāfijas. Un, ja godīgi, kā tēvam, man ir grūti, kad mēģinu to paskaidrot saviem bērniem,» atzina Kanādas premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijas pārstāve dodas pasaules sieviešu ekspedīcijā piesārņojuma izpētei

Ilze Žaime, 08.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Plimutas ostas Lielbritānijā divu gadu pasaules okeāna apceļošanā dodas zinātnisko pētījumu ekspedīcija, kurā piedalās arī pārstāve no Latvijas. Ekspedīcijas mērķis ir pētīt okeāna plastmasas piesārņojumu, tā cēloņus un meklēt risinājumus.

Šajā ekspedīcijā iespēja piedalīties ir arī Latvijas pārstāvei – Nitai Jirgensonei, pievienojoties vienam no brauciena posmiem, un trīs nedēļu laikā šķērsojot Atlantijas okeāna ziemeļu daļu.

Kopumā ekspedīcijā no visas pasaules piedalīsies 300 sievietes, kuras divu gadu laikā 30 dažādos ceļojuma posmos ar jahtu nobrauks vairāk nekā 38 000 jūras jūdžu, pētot mikroplastmasu un toksīnus okeānā, jūrās, piekrastē. Papildus zinātniskajam izpētes darbam ekspedīcijas mērķis ir popularizēt sieviešu dalību STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas) jomas projektos, pētniecībā, burāšanā, iesaistīšanos risinājumu izstrādē un lēmumu pieņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Praktiski ieteikumi plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanai

Ilze Žaime, 03.07.2019

Tālāk galerijā lasāmi padomi, kā ikdienā samazināt plastmasas maisiņu patēriņu!

Foto: imago images / epd/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu Latvijas tirgū tiek izplatīti 3 miljoni plastmasas maisiņu, kas kopā veido 3050 tonnas ar plastmasu, informē SIA Zaļā josta.

Tieši plastmasas atkritumi ir lielākā daļa no kopējās atkritumu masas. Taču plastmasa nesadalās, atstājot ietekmi uz apkārtējo vidi.

3.jūlijs ir starptautiskā no plastmasas maisiņiem brīvā diena, kad ikviens ir aicināts padomāt par alternatīvām plastmasas maisiņiem.

Ja plastmasas maisiņi tomēr mājās ir nonākuši, pēc lietošanas tos var nodot otrreizējai pārstrādei plastmasas konteineros vai atkritumu pieņemšanas laukumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Rimi augļu un dārzeņu nodaļās nodrošina vairākkārt lietojamus auduma maisiņus

Lelde Petrāne, 12.06.2018

Novērots, ka arvien lielāks pircēju skaits ierodas veikalos ar saviem vairākkārt lietojamiem iepirkumu maisiņiem.

Foto avots: latvijastekstils.lv

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ejot soli uz priekšu dabai draudzīgā dzīvesveida veidošanā, Rimi veikalos svaigo augļu un dārzeņu nodaļās ieviesti vairākkārt lietojamie auduma maisiņi. Tie izgatavoti no speciāla tekstila materiāla, kuru drīkst arī saudzīgi mazgāt, pastāstīja mazumtirgotāja pārstāve Dace Preisa.

Tekstila vairākkārt lietojamie maisiņi ir nopērkami visos Rimi hipermārketos.

Kā rāda Rimi Latvia dati, pēdējo trīs gadu periodā papīra maisiņu pieprasījums ir audzis ievērojami - par teju 200%.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos papīra maisiņu patēriņa apjoms salīdzinājumā ar 2017.gadu audzis par 58%. 2016. gadā mazumtirgotājs samazināja papīra maisiņu cenu, pielīdzinot to plastmasas maisiņu cenām, tādā veidā aicinot klientus izvēlēties dabai draudzīgus rinājumus.

Rimi Latvia dati arī rāda – novērojams visu veidu maisiņu patēriņa samazinājums par 2,1%. Lielākais patēriņa kritums ir tieši plastmasas maisiņu izmantojumam – 4,6%, salīdzinājumā ar pērnā gada plastmasas maisiņu patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada 1. janvāra tirdzniecības vietās vairs nedrīkstēs plastmasas maisiņus izsniegt par velti. Tā iecerēts ierobežot vienreiz lietojamo maisiņu izmantošanu.

Veikalos vairs nebūs pieejami bezmaksas plastmasas maisiņi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plastmasas iepirkumu maisiņi lielākoties funkcionāli mirst brīdī, kad tos atnes mājās no veikala; no tiem var veidot arī jaunus materiālus un lietas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mums katram mājās ir kāds maiss ar maisiņiem, ko krājam – gan jau noderēs. Taču tie tikai krājas un krājas. Tā droši vien ir emocionālā bagāža no mūsu vecākiem, kad padomju laikos maisiņi bija deficīts. Faktiski jau pēc pirmās lietošanas reizes tas kļūst par atkritumu, kurš dabā sadalās daudzu gadu laikā. Taču, ja maisiņš ir labi saglabājies, tikai vienreiz izmantots, nav nepieciešams to mest ārā, to var izmantot kaut kā jauna radīšanā,» uzskata Laura Bistrakova, SIA Ibio Union līdzīpašniece. Kopā ar Ivetu Heinacku un Laini Uzulēnu viņas izveidojušas uzņēmumu, kas maisiņus pārvērš jaunā materiālā, no kura top jauni priekšmeti, piemēram, blociņi, maciņi, somas un pat lampas. «Mēs no šī materiāla veidojam dizaina produktus un savu nišu tirgū vēl meklējam,» saka Laura.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotājs ar savu izvēli var noteikt toni izejvielu ražotājiem un tādējādi iesaistīties videi draudzīgāku produktu ražošanā.

"Jāiet līdzi laikam. Iepriekšējais iepakojuma dizains tapa pirms krietna laika. Tirgus mūsdienās ir tik ārprātīgi dinamisks, ka pienācis laiks radīt ko jaunu. Salikām kopā to, kas ir svarīgi mums pašiem un klientiem un kā varam būt dabai vēl draudzīgāki, nekaitīgāki, foršāki," teic Agate Jurkovska–Kanča, SIA "Purenn" līdzīpašniece.

Sabiedrība kopumā "saražo" daudz atkritumu, bet ar tiem maz kas tiek iesākts, kā rezultātā daudzviet pludmales izraibina plastmasas pudeles un maisiņi. Viņa uzskata, ka ir svarīgi rīkoties.

"Jo vairāk mēs kā ražotājs prasīsim saviem piegādātājiem pudeles no 100% pārstrādātas plastmasas, jo vairāk šī iepakojuma un sagatavju ražotāji būs spiesti domāt, kā to izpildīt. Līdz ar to rodas motivācija savākt atkritumus un tos pārstrādāt. Pieprasījums rada piedāvājumu. Globāli skatoties, mūsu rīcība ir ļoti svarīga. Runāt tikai par to, ka vajag nodot atkritumus pārstrādei, nav gana, jo tiem uzņēmumiem, kas tos pārstrādā, nav, kur realizēt jaunās izejvielas. Taču, ja ir pieprasījums, pēc kāda laika nevienā mežā nevienu plastmasas pudeli vairs neatradīsim," spriež A. Jurkovska–Kanča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotājs «Latvijas Maiznieks» meklē iespējas plastmasas iepakojumu, kurā tiek pārdota maize, aizstāt ar videi draudzīgākiem materiāliem. Kamēr norisinās plastmasas aizstājēja meklējumi, uzņēmums rūpes par vidi akcentē, sadarbībā ar mākslinieci Elitu Patmalnieci ieviešot auduma somas savām mārketinga aktivitātēm.

“Ekoloģisks dzīvesveids kļūst arvien populārāks, un teju katrs vēlas piedomāt, kā var līdzdarboties tīrākas vides saglabāšanā un klimata pārmaiņu mazināšanā,” biznesa portālam db.lv teic “Latvijas Maiznieks” valdes loceklis Māris Daude.

Tā, piemēram, “Latvijas Maiznieks” kā uzņēmums šķiro radītos atkritumus, sadarbojoties ar “Zaļo punktu”. “Noteikti materiāli tiek nodoti uz pārstrādi. Esam viens no lielākajiem “Zaļais punkts” sadarbības partneriem, ko apliecina iegūtais “The Greenest” sertifikāts,” paskaidro M. Daude.

Viņš piemetina, ka uzņēmums nākotnē cer uz vēl ciešāku sadarbību ar organizāciju un vienmēr esot atvērts videi draudzīgām aktivitātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Suvenīru budžetus negrib atklāt

Lāsma Vaivare, 05.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādi nodibinājumi un organizācijas nelabprāt atklāj, cik tērē suvenīriem, kuriem pasaulē jānes stāsti par Latviju.

Paredzēts, ka 2014. gadā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) suvenīru iegādei tiks izmantoti 5% no kopējā gada budžeta, norāda biroja vadītāja Vita Jermoloviča.

Tiesa, cik liels ir gada budžets, informācija netiek sniegta. Arī nodibinājuma Rīga 2014 pārstāvji no šī jautājuma izvairās. Runātīgāka ir Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) tūrisma mārketinga eksperte Liene Pīpkalēja. TAVA šogad šim mērķim plāno atvēlēt ap septiņiem tūkst. eiro (bez PVN), kas ir mazāk nekā pērn izmantotie gandrīz deviņi tūkst. eiro.

Neveiksmīga pieredze

TAVA drīzumā plāno organizēt iepirkumu personalizētu suvenīru iegādei. Pēdējos gados gan divi ar suvenīru iegādi saistīti konkursi noslēgušies bez rezultāta. 2012. gadā tika izsludināts konkurss ar domu atrast kādus jaunus oriģinālus suvenīrus, ko izmantot korporatīvo attiecību stiprināšanai un pasniegt starptautiskajās tūrisma izstādēs vai citos sarīkojumos gan tūrisma profesionāļiem, gan plašai publikai, lai veidotu viesmīlīgu priekšstatu par mūsu valsti un tās tūrisma piedāvājumu. Tā kā nebija svaigu un interesantu suvenīru ideju un arī cenas bija pārāk augstas, konkurss beidzās ar neko. Arī pērnruden izsludinātais iepirkums par suvenīru un kartona stendu izgatavošanu bija neveiksmīgs – tajā vispār nepieteicās neviens pretendents. Tas gan nenozīmē, ka TAVA iztiek bez suvenīriem – pērn par 2,6 tūkst. eiro (bez PVN) tika noslēgts līgums ar SIA Aba prezent par personalizētu šokolāžu izgatavošanu un piegādi, 2012. gada nogalē – ar SIA RicBerry par 5,3 tūkst. eiro par augļu un dārzeņu sukāžu un sīrupu piegādi mārketinga pasākumu īstenošanai, izriet no informācijas TAVA mājaslapā. L. Pīpkalēja papildina: pērn iegādātas arī briļļu tīrāmās drāniņas, plastmasas maisiņi, glāžu paliktņi, stikla šķīvji personalizēti ar tūrisma tēla logo. TAVA suvenīru iegādi plāno budžeta ietvaros un izvērtējot vajadzības – tiek apzināti iespējamie apakšuzņēmēji, noskaidrotas izmaksas un izvēlēts piedāvājums ar izdevīgāko cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspedīcijas Mana jūra 2015 laikā veiktajā jūras piekrastes atkritumu monitoringā noskaidrojies, ka netīrākā pludmale Latvijā ir Tūjā, bet no atkritumiem tīrākā ir Abragciema peldvieta, informēja kampaņas pārstāve Elīna Kolāte.

Abragciema pludmalē uz 100 metriem atrastas 18 atkritumu vienības, kamēr Tūjas pludmalē tādu bijis 498.

Starp tīrākajām pludmalēm ir Mērsrags ar 39 atkritumu vienībām uz 100 metriem, Jaunķemeri (45 vienības, Kolka (56 vienības), Apšuciems (58 vienības), Miķeļtornis (59 vienības), Mazirbe (60 vienības), Pūrciems (61 vienība), Gaujas ieteka Rīgas līcī (75 vienības), bet tīrāko pludmaļu desmitnieku noslēdz Salacgrīva ar 77 atkritumu vienībām.

Otra netīrākā pludmale aiz Tūjas ir Daugavgrīva, kur atrasti 469 atkritumi uz 100 metriem, trešajā vietā ir Nida Latvijas-Lietuvas pierobežā ar 508 atkritumu vienībām. Saulkrastos savāktas 316 atkritumu vienības, Užavā - 228, Papē - 212, Liepājas Karostā - 208, Pāvilostā – 207, Staldzenē – 206, bet Lilastē bijusi 191 atkritumu vienība uz 100 metriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Regula nāk par labu biznesam

Anda Asere, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar striktākiem noteikumiem saistībā ar vienreizējā iepakojuma izmantošanu un sabiedrības izpratnes uzlabošanos, cilvēki meklē ilgtspējīgus risinājumus.

Kad zīmola Bee In radītāja Ieva Sulutaura sāka ražot ietinamās drāniņas no bišu vaskā izmērcētas kokvilnas, plašākai sabiedrībai īsti nebija skaidrs, kāpēc tādas vajadzīgas. «Pēdējā laikā cilvēki intensīvāk meklē variantus, kā mazāk patērēt vienreizlietojamo iepakojumu. Parādās arī beziepakojuma veikali, cilvēki vairāk piedomā pie saviem ieradumiem. Kad parunājies ar draugiem, uzzini, ka viens lieto bambusa zobu birstīti, cits visu laiku nēsā līdzi auduma iepirkuma maisiņu, vēl kāds lieto dabai draudzīgākus trauku mazgāšanas līdzekļus. Izrādās, ka gandrīz katrs kaut ko dara lietas labā un cilvēki vairs nekautrējas iet uz veikalu ar savu maisiņu. Man prieks par to. Pirms gada vēl nebija tik labi tirgus apstākļi. Tagad interese un izpratne pieaug,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Par pārtikas plēvi zaļāka alternatīva

Anda Asere, 06.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bee In piedāvā iepakojumu ēdiena uzglabāšanai, kas izgatavots no dabiskām sastāvdaļām – bišu vaska un kokvilnas auduma

Tajā var ietīt dārzeņus, augļus, maizi un daudzas citas lietas, kā arī likt pāri bļodām kā vāciņu. «Cilvēkiem patīk arī produkta smarža – kokvilnas audums uzsūc ne vien pašu vasku, bet arī tā aromātu,» stāsta Ieva Sulutaura, Bee In idejas autore. Galvenie iepakojuma sāncenši ir folija, pārtikas plēve un dažādas plastmasas trauciņi. «Cilvēkiem, kam pārtikas plēve šķiet ērta, nav viegli mainīt paradumus. Taču tie, kuri domā zaļi, saskata produkta pievienoto vērtību,» saka Ieva. Vaicāta, kāpēc cilvēkiem vajadzētu mainīt savus paradumus, viņa teic, ka pārtikas plēve un folija ir ērti lietojama, bet Ieva vēlas piedāvāt dabisku alternatīvu. «Plastmasas maisiņi un pārtikas plēve ir iegūta naftas pārstrādes rezultātā, turklāt tā pēc vienreizējas izmantošanas ir atkritums. Cilvēku domāšana mainās, daudzi cenšas samazināt radīto atkritumu apjomu, likt videi ciest pēc iespējas mazāk. Mēs ģimenē paši audzējam tomātus un gurķīšus un ir jocīgi tos tīt pārtikas plēvē. Bee In ir dabisks, turklāt to var arī kompostēt,» uzsver Ieva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu, Rīgas dome.

To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Sagatavotie grozījumi Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietu apsaimniekošanas un lietošanas noteikumos paredz, ka par pirmo pārkāpuma reizi vadītājam, tāpat kā līdz šim, tiks tikai izrakstīta soda kvīts. Ja sods netiks samaksāts, tad otrā pārkāpuma reizē vadītājam četrās valodās tiks atstāts brīdinājums par to, ka viņa transportlīdzeklis nākamreiz var tikt bloķēts. Un tikai trešajā reizē automašīnas riteņi tiks bloķēti līdz brīdim, kad tiks veikta samaksa par stāvvietu izmantošanu.

Rīgas domes Satiksmes departaments norāda, ka patlaban stāvvietas ļaunprātīgi bez maksāšanas izmanto autovadītāji ar ārzemēs reģistrētām automašīnām, piemēram, dažiem ārzemju studentiem jau uzkrātas nesamaksātas summas vairāku tūkstošu eiro apmērā. No ārzemniekiem piedzīt līdzekļus par stāvvietu izmantošanu ir gandrīz neiespējami, tāpēc iecerēts veikt izmaiņas noteikumos, lai novērstu stāvvietu negodprātīgu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) piegružoto ceļmalu sakopšanai ik gadu izlieto vairāk nekā 400 tūkstošus eiro. Izmesto atkritumu daudzums ceļmalās nemainās, kas liecina par ceļu lietotāju nevīžīgu attieksmi pret vidi.

Ja iedzīvotāji atkritumus novietotu tiem paredzētajās vietās, tad atkritumu savākšanas izmaksas autoceļu uzturētājs varētu novirzīt lietderīgākiem ceļu uzturēšanas darbiem, piemēram, aptuveni 10 kilometriem grants autoceļu veikt dubultās virsmas apstrādi, padarot tos par melnā seguma ceļiem vai biežāk greiderēt ceļus, sakārtot ūdens atvadi uz grants autoceļiem, stāsta uzņēmumā.

Ceļu nomalēs tiek izmesti plastmasas maisiņi, papīri, pudeles, kā arī iedzīvotāji nereti izmanto iespēju no mājsaimniecību atkritumiem atbrīvoties, tos atstājot pie atkritumu tvertnēm autobusu pieturvietās. Līdztekus tam ceļmalas tiek piegružotas arī ar būvniecības un lielgabarīta atkritumiem - šīferis, kuru nevar nodot parastā atkritumu poligonā, jo tie ir bīstamie atkritumi, kā arī būvgruži, vecas mēbeles, ledusskapji un televizori, kam savukārt ir paredzēti speciāli nodošanas punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atklāts Latvijā pirmais beziepakojuma preču jeb «zero waste» veikals Burka, kurā rīdzinieki un pilsētas viesi varēs pirkt pārtikas preces uz svara, izmantojot savu taru.

«Iepērkoties šeit, cilvēki samazinās radīto atkritumu daudzumu, kā arī ietaupīs uz iepakojuma rēķina, jo preces iepakojuma izmaksas var veidot līdz pat 40% no tās vērtības. Iespēja iegādāties preci tieši sev vajadzīgajā daudzumā ir vēl viena priekšrocība, ko nesniedz lielākā daļa veikalu,» uzskata SIA «Dabas burka» dibinātāja Marija Sološenko.

Viņa pastāsta, ka ideja atvērt beziepakojuma veikalu radās laikā, kad atradusies bērnu kopšanas atvaļinājumā un bija vairāk brīva laika. «Mana mazā meitiņa deva man iespēju padomāt par lietām, kas notiek apkārt pasaulē. Atspēriena punkts bija brīdī, kad pasūtīju pārtikas preces uz mājām un man piegādāja daudzus maisus. Es pārbēru maisu saturu savās burciņās un secināju, ka man ir pilna miskaste ar iepakojumu, ko esmu redzējusi labi, ja piecas sekundes. Man nav būtiski, kas uz tā iepakojuma ir uzzīmēts. Miskaste ir pilna ar atkritumiem, tie ir atkritumi, ar kuriem es nodaru pāri mūsu dabai un tā ir arī mana izmestā nauda, tad es sāku par to interesēties vairāk. Atradu, ka Latvijā ir «zero waste» kustība, kura šobrīd pulcē jau vairāk nekā 6000 cilvēkus. Atskatījos uz savu dzīvi un izrādījās, ka diezgan daudz no tā jau es daru, piemēram, izmantoju vairākas reizes lietojamu ūdens pudeli, kafijas termosu, auduma maisiņu. Gribēju darīt vēl vairāk arī meitiņas labā. Vēlējos padarīt pasauli labāku viņas dēļ,» atklāj M.Sološenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas vasara, un uz Aizputi brauks tūristi. Nav daudz jādomā, lai kartē atrastu pilsētu un cauri tai tekošo Tebru, Dzirnavu dīķi, kā arī iecerētu pikniku vai pastaigu upes krastā. Vietām iecere varētu beigties ar sajūtu, ka atrodies atkritumu kaudzē pie smakojošas kanalizācijas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Kuldīgas un Liepājas ielai piegulošais Tebras krasts veido ieloku, un tūristu tā vien vilina nupat par pašvaldības līdzekļiem uzceltie tiltiņi pāri upei.

Starp Kuldīgas ielas 9. un 11. nama sētām augstā Tebras krastā redzama pilsētas notekūdeņu caurule. Tagad vēl vēss, bet smaka jau jūtama. Abpus caurules mutei izmētāti gruži, plastmasas pudeles, sulu pakas, plastikāta maisiņi un citi atkritumi.

Ejot virzienā uz Dzirnavu dīķi, ceļu aizšķērso Liepājas ielas 6. nams - bez logiem un durvīm. Nams ir pārvērsts par milzīgu atkritumu konteineru, kurā iedzīvotāji pamanījušies atstāt visu mājās nevajadzīgo. Tur ir vecu žurnālu kaudzes, klubkrēsli, izkārnījumi un visas citas iespējamās haosa pazīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru