Rēzeknes pilsētas domes deputāti apstiprināja pašvaldības budžetu 2014.gadam, kas paredz kopējo ieņēmumu apjomu 32,9 miljonu euro apmērā, bet izdevumus - 33,5 miljonu euro apmērā, informēja Rēzeknes pilsētas domes pārstāvji.

Pamatbudžeta ieņēmumos lielākais īpatsvars valsts budžeta transfertiem (mērķdotācijas un dotācijas no valsts budžeta, dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, transferti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai) - 46%, kas ir 14,8 milj. euro.

Būtiskākais pašvaldības budžeta ieņēmumu avots - iedzīvotāju ienākuma nodoklis šogad tiek prognozēts 12,8 milj. euro, kas ir par 594 tūkst. euro mazāk nekā 2013. gada faktiskie ieņēmumi.

Nodokļu ieņēmumi no nekustamā īpašuma 2014. gadā Rēzeknē tiek prognozēti 814 883 euro apmērā (2% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem). Šobrīd aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognoze ir par 160 tūkst. euro mazāka nekā 2013. gada faktiskie ieņēmumi.

Rīdzinieka statusu ieguvušajiem iedzīvotājiem, izmantojot Rīdzinieka karti, pamatcena braucienam minibusā no nākamā gada būs 0,7 eiro, kamēr galvaspilsētā nedeklarētajiem iedzīvotājiem par braucienu maršruta mikroautobusā nāksies maksāt – 1,20 eiro.

Pirmdien, 4. novembrī, Rīgas domes Pasažieru komercpāravdājumu licencēšanas komisija apstiprināja uzņēmuma Rīgas mikroautobusu satiksme iesniegtos minibusu biļešu cenu izcenojumus eiro valūtā, kas stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra.

Komisija saskaņoja arī visas komercatlaides, kas pienāksies, pērkot brauciena e-talonu desmit un vairāk braucieniem.

Rīdziniekiem būs šādas minibusu biļešu cenas:

1 braucienam - € 0,70

2 braucieniem - € 1,40

4 braucieniem - € 2,80

5 braucieniem - € 3,50

10 braucieniem - € 6,65

20 braucieniem - € 12,60

50 braucieniem - € 30,80

Tikmēr Rīgā nedeklarētajiem iedzīvotājiem biļešu cenas minibusos būs tādas pašas kā tramvajos, trolejbusos un autobusos:

Kazahstāna ir viena no visstraujāk attīstītām valstīm Centrālāzijā. Tanī pašā laikā valsts ģeogrāfiskais stāvoklis (kontinentāla valsts, tālu no lieliem pasaules tirgiem) jau nosaka, ka tā nav tradicionāla tirdzniecības nācija.

Der zināt, ka vārds kazahs senturku valodā nozīmē brīvs un neatkarīgs nomads. Latvijas uzņēmējiem, kas nu jau vairāk pieraduši pie skandināvu uzņēmējdarbības modeļa, vajadzētu atcerēties, ka Kazahstāna ir Āzijas valsts un tā jau ir «smalka lieta». Lai arī tiek reklamēts Zīda Ceļš, taču pagātnes romantikas te ir daudz vairāk nekā īstenībā. Pašlaik apkārt Zīda Ceļam tomēr ir valstis ar vēl joprojām sliktu transporta infrastruktūru un nedrošiem ekonomiskās attīstības rādītājiem. Bet Kazahstāna vairs nav gluži nabagais brālis, kas izmisīgi gaida palīdzību no bagāta onkuļa. Salīdzinājumam var minēt, ka 1999.gadā IKP uz vienu iedzīvotāju bija 1 138 $, bet 2009.gadā jau 9 340 $. Tas dabiski rada lielāku nacionālo pašapziņu un kritiskāku attieksmi pret ārzemnieku piedāvājumiem.

Ekonomikas ministrijas šā gada martā izsludinātajā atklātajā konkursā Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei saņemti 9 piedāvājumi no pretendentiem, kuri pārstāv Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku, Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju, informē ministrijā.

Iepirkumu komisija uzsākusi pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Konkursa uzvarētāji iegūs tiesības sniegt un nodrošināt naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu līdz 2017.gada 30.jūnijam, kas nozīmē, ka izsludinātas valsts mēroga enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniedzējs pārdos valstij nepieciešamos naftas produktus vajadzīgajā daudzumā.

Iepirkuma ietvaros kopējais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms ir 345 638 tonnas.

Konkursā piedāvājumus iesniedza MERCURIA ENERGY TRADING SA, VITOL SA, AS Ventbunkers, SIA Circle K Latvia, SIA RDZ Energy, Hartree Partners (UK) Limited, SANDERS TRADING INC. EESTI FILIAAL, SIA Euro Energo Company, SIA Baltimar VT.

Saskaņā ar Valsts kontroles (VK) apstiprināto Rīcības plānu, kas paredz piecu gadu laikā Saimnieciskā gada pārskata revīzijas ietvaros apmeklēt visas pašvaldības, 2014.gada revīzijas izlasē tika iekļauta arī Brocēnu novada pašvaldība. Lai gan iepriekšējos gados zvērināta revidenta sagatavotie atzinumi par pašvaldības gada pārskata ticamību un ziņojumi pašvaldības vadībai liecināja par teicami organizētu grāmatvedību un līdz ar to par pašvaldības sagatavoto gada pārskatu labo kvalitāti, Valsts kontroles revidentiem atklājās radikāli atšķirīga situācija, informē VK.

Piemēram, pašvaldības grāmatvedības dati par piecu norēķinu kontu apgrozījumu nesakrita ar banku izdrukās konstatēto apgrozījumu par 1,9 miljoniem euro, bet starpības iemeslus pašvaldības vadība nespēja izskaidrot.

No pašvaldības kontiem pēdējo sešu gadu laikā vismaz 39 pašvaldības darbiniekiem un deputātiem papildus darba algai bez tiesiska pamatojuma ir izmaksāti ne mazāk kā 85 tūkstoši euro, veicot nepatiesus ierakstus grāmatvedības reģistros, piemēram, darbiniekam izmaksātā nauda ir iegrāmatota kā pašvaldības dotācija iedzīvotājiem, kas ieskaitīta pasažieru pārvadāšanas uzņēmumam, vai kā pakalpojumu apmaksa, kas ieskaitīta komunālo pakalpojumu sniedzējam. Turklāt par šo summu nav aprēķināti un iemaksāti valsts budžetā nodokļi 36 650 euro apmērā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Patlaban ir nepieciešams stingrāks regulējums autotransporta segmenta radīto emisiju samazināšanai, jo transporta sektors Latvijā aizņem dominējošo piesārņotāja lomu - 37% no visām nozarēm, pavēstīja Auto asociācijas pārstāvji.

Asociācijā atgādina, ka Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis ir līdz 2030.gadam tās samazināt par 17%, salīdzinot ar 2005.gadu.

Savukārt Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) norāda, ka, lai arī notiek darbs pie šo mērķu sasniegšanas, tomēr tas notiek novilcināti un bez īpašas "valsts piepūles".

Tostarp no visām transporta radītajām emisijām autotransports rada 71,7% siltumnīcefekta gāzu emisijas, no kurām 60,6% ir vieglo automašīnu radītās emisijas, bet 27,1% tiek radītas tieši ar smagajām kravas automašīnām, skaidro asociācijā.

"Lai darbs pie izvirzīto mērķu sasniegšanas noritētu raitāk, būtu nepieciešama lielāka un mērķētāka valsts iesaiste. Proti, ja vieglo pasažieru automobiļu segmentā ir ieviesti daži atbalsta pasākumi elektromobiļiem, tad smagā komerctransporta zaļināšanas segmentā nav pat ideju risinājumu ieviešanai," piebilst Kulbergs.

Līdz šim lielākajā automobiļu iepirkumā Valsts policijas (VP) konkursā uzvarējusī pilnsabiedrība A26 nepiekrīt pārmetumiem, ka policijai nodotas gluži citas, līgumam neatbilstošas automašīnas.

A26 pārstāvis Guntars Šīrants uzsver, ka VP ir piegādāti iepirkuma nolikumam un tehniskajai specifikācijai atbilstoši auto.

Pilnsabiedrība A26 ir skaidrojusi VP, ka Nodrošinājuma valsts aģentūras pērn izsludinātā atklātā konkursa par transporta nomu VP vajadzībām nolikumā un tehniskajā specifikācijā bija definēts, ka vieglo automobiļu A16 emisijas klasei jāatbilst EURO 6 standartam, tas ir, dzinējam jāatbilst uz EURO 6 attiecināmām robežvērtībām.

«Konkursa nolikumā VP nav pieprasījusi automašīnas, kuru dzinējs ir sertificēts kā EURO 6, bet ir norādījusi, ka piedāvātajām automašīnām ir jāatbilst emisiju klasei EURO 6. Proti, piegādājamo transportlīdzekļu dzinējiem jāatbilst uz EURO 6 attiecināmām emisijas robežvērtībām. Iesniedzot savu piedāvājumu, mūsu piegādātājs nodrošināja iepriekš minēto prasību, veicot tehniskus uzlabojumus zemākam emisiju standartam atbilstošām automašīnām un attiecīgi samazinot to radīto emisiju līmeni un nodrošinot atbilstību EURO 6 attiecināmām robežvērtībām,» skaidroja Šīrants.

Valsts policija (VP) nav guvusi apstiprinājumu pilnsabiedrības A26 spējai izpildīt automašīnu iepirkuma procedūras rezultātā uzņemtās līgumsaistības, tāpēc policija nolēmusi vienpusēji atkāpties no līguma, šodien žurnālistiem paziņoja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Tāpat policija aprēķinājusi maksimālo līgumsodu 63 588 eiro, kas būs jāsedz automašīnu piegādātājam. Pilnsabiedrība šo līgumsodu uzaicināta segt līdz 6.februārim.

Šāds lēmums attiecas tikai uz 17 Citroen markas automašīnām, kuras neatbilst prasībām. Automašīnas policija atdos atpakaļ piegādātājam un, visticamāk, izsludinās jaunu konkursu. Spēkrati pilnsabiedrībai jāpārņem no 6.februāra.

«Ir bijušas vairākas tikšanās ar komersantu, taču diemžēl nekādas praktiskas darbības, kas būtu vērstas uz jautājuma sakārtošanu no komersanta puses nav saskatāmas. Es kā VP priekšnieks šodien parakstīju vēstuli komersantam par vienpusēju atkāpšanos no līguma un līgumsoda aprēķināšanu ar 6.februāri,» sacīja Ķuzis.

Vairāku mēnešu bezvējš eiroznas problēmvalstu obligāciju tirgū, marta «brīvprātīgā» grieķu parādu restrukturizācija un 25 ES valstu parakstītais Budžeta līgums ir izsaucis virknei politiķu strauju optimisma vilni.

ES prezidents Hermans van Rompejs jau pasteidzās izziņot, ka «krīzes zemākais punkts jau ir garām» un to vārds vārdā atkārtoja arī ECB vadītājs Mario Dragi. Savukārt Vācijas kanclere Angele Merkele paziņoja, ka «šis ir pagrieziena punkts Eiropas Savienības vēsturē». Tiesa, SVF vadītāja Kristina Lagarda ir izteikusies daudz piezemētāk: «uz kolektīvi pieņemto pasākumu fona, pasaules ekonomika ir atkāpusies no bezdibeņa malas un tagad mēs varam skatīties uz lietām nedaudz optimistiskāk».

Mēģināsim tikt skaidrībā, kādas tad kustības ir notikušas sistēmā un vai tas var sekmēt parādu krīzes noslēgšanos eirozonā.

Privatizācijas aģentūra (PA) ir apstiprinājusi izsoles noteikumus akciju sabiedrību Ceļu pārvalde un Jelgavas mašīnbūves rūpnīca valstij piederošo akciju pārdošanai, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Izsolēs tiks pārdotas AS Ceļu pārvalde 104 B kategorijas akcijas jeb 0,93% no pamatkapitāla un AS Jelgavas mašīnbūves rūpnīca 81 307 akcijas jeb 3,68% no pamatkapitāla.

AS Ceļu pārvalde pamatkapitāls ir 2 374 455,60 euro. Vienas pārdodamās akcijas cena ir noteikta 424 euro, bet akciju paketes pārdošanas cena 44 096 euro. Maksāšanas līdzeklis – 100% euro. Nomaksas termiņš – 1 gads. B kategorijas akcijas dod tās īpašniekam tiesības uz dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanu, bet nedod balsstiesības akcionāru sapulcē. Interesenti var iepazīties ar valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumiem un iesniegt apliecinājumu akciju paketes pirkšanai līdz 2015. gada 14.aprīļa plkst.16.00. Pārdošanas noteikumi pieejami PA mājaslapā.

Kā solīju iepriekšējā bloga ierakstā par standartizācijas brīvprātības principu, pieķeršos arī nedaudz «sāpīgākai», bet arī aktuālai un samērā sarežģītai tēmai – obligātie standarti. Tātad, kas ir obligātais standarts un kāpēc tāds vispār ir nepieciešams?

Standarta lietošana kļūst obligāta brīdī, ja tā ir paredzēta Latvijas Republikas likumdošanas aktos. Standartus obligātus padara likumdevējs, tādējādi nodrošinot prasību nedublēšanos un resursu ietaupījumu. Pozitīvais moments obligāto standartu tēmā ir tas, ka – likumdevējs nodrošina šo standartu tulkošanu un jūs tos varat lasīt vai iegādāties valsts valodā.

Protams, aktuāls jautājums ir par to, kāpēc vispār ir nepieciešami obligātie standarti, ja jau to princips ir būt brīvprātīgiem un, kādas vispār tiesības ir prasīt no ražotājiem kaut ko darīt OBLIGĀTI? Atbilde ir pavisam vienkārša un skaidri saprotama – valsts ir atbildīga par saviem pilsoņiem. Tā uzņemas nodrošināt sabiedrības drošību, veselību un kvalitatīvu vidi dzīvošanai. Tieši tāpēc noteiktiem sabiedrībai nepieciešamajiem produktiem jāizmanto efektīvākie, starptautiski vai Eiropā atzīti tehniskie parametri, kuri ir veidoti pēc labākās prakses piemēriem. Un šajā gadījumā atkārtoti rodas jautājums – ja pastāv tehniskās prasības, testēšanas metodes, specializēta informācija, tad kāpēc tā būtu jādublē un jātērē resursi, izgudrojot «riteni no jauna»? Lai tas nenotiktu, tiek izmantoti jau reāli izstrādāti standarti, kuri atbilst valstij nepieciešamo funkciju izpildei. Tā ir pilnvērtīga informācija, kurai ir autortiesības un, kuras izveidē ir strādājusi nopietna standartizācijas sistēma ar saviem principiem un noteikumiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi AS Gaso dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifus, informē SPRK.

Salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, vidējais tarifs samazināts par 16%. Salīdzinot ar spēkā esošo tarifu, jaunajā tarifā ietvertās izmaksas SPRK ir samazinājis par 8% jeb par 4,5 miljoniem eiro. Jaunie tarifi stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu, SPRK izdevās samazināt kopējās tarifu projektā iekļautās izmaksas par 1,6 miljoniem euro. Tostarp samazinātas personāla un sociālās izmaksas par 5,9%, kapitāla izmaksas – par 3,2% un saimnieciskās darbības izmaksas – par 3,1%. Jaunajā tarifā ietvertās izmaksas ir par 8% jeb par 4,5 miljoniem euro zemākas, salīdzinot ar 2008.gada tarifu.

Maksa par patērēto dabasgāzes apjomu (mainīgā daļa) visām lietotāju grupām samazinās, salīdzinot ar 2008. gada tarifiem. Divas reizes jeb par 48,6% samazināta maksa par patērēto apjomu mājsaimniecības lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai. Savukārt par 23,4% samazināta maksa par patērēto apjomu mājsaimniecības lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei.Sākot no 1.janvāra maksājumu par dabasgāzes pakalpojumiem veidos divas daļas - fiksētā daļa un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no patērētā dabasgāzes apjoma. Apstiprinātie tarifi ir sadalīti pa astoņām lietotāju grupām pēc patērētā dabasgāzes apjoma.

Neskatoties uz to, ka AS «Diena» mediju koncerns 2013. gadu ir noslēdzis ar zaudējumiem, īstenojot restrukturizācijas un izmaksu samazināšanas plānu, būtiski uzlabots koncerna finanšu rezultāts salīdzinājumā ar 2012. gadu, informēja Elīna Kresa, SIA Dienas Mediji Mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītāja.

2013. gadu koncerns noslēdzis ar 1 005 917 LVL (1 431 291 €) zaudējumiem. Neskatoties uz to, 2013. gadā koncernam ir izdevies būtiski uzlabot finanšu rezultātu par vairāk nekā 336 730 LVL (479 124 €). Koncerna finanšu rezultātus pozitīvi ietekmēja iekšējās restrukturizācijas un izmaksu samazināšanas plāna īstenošana, kas arī turpmāk būs koncerna prioritāte, lai nodrošinātu koncerna meitas uzņēmumu ilgtspēju un rentabilitātes uzlabošanos.

Koncerna mātes uzņēmuma AS «Diena» apgrozījums pērn bijis 2 317 140 LVL (3 296 993 €), bet zaudējumi sasnieguši 3 546 620 LVL (5 046 386 €), no kuriem lielāko daļu veido ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājums. Zaudējumus no uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevies samazināt par vairāk nekā 174 731 LVL (248 620 €).

Kādu brīdi plašsaziņas līdzekļos aktuāls jautājums ir intelektuālā īpašuma tiesības. Iedvesmojoties no tā, atgriezīšos pie tēmas, kas skar ne tikai sabiedriskajā transportā un restorānos izmantojamās mūzikas autortiesības, bet arī manā darba vidē aktuālu problēmu- par (ne)godīgu standartu lietošanu. Publiskajā telpā visbiežāk uzdotie jautājumi, kurus dzirdam, saskaroties ar autortiesību problemātiku, ir – Vai? Kāpēc? Cik? Kurš? Kam? Un galvenais – Maksās!

Amatpersonu «pērles» sabiedriskā transporta apskaņošanas sāgā sniedza atbildi par to, kāda ir mūsu sabiedrības izpratne par autortiesību aizsardzību. Un jāsaka, aina nav visai glaimojoša. Visvairāk mani sajūsmina svaigais un pirmreizējais izbrīns par lietām, kas sakņojas 19. gadsimtā!!! Nerunāsim šoreiz par Bernes, Ženēvas, Romas un Briseles konvencijām, par 20. gadsimta vidū dibināto Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju — World Intellectual Property organisation (WIPO), bet uzšķirsim mūsu pašu Satversmes 113. pantu «Valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības». Ņemot vērā problēmas senumu, izbrīna periodam (Vai? Kāpēc?) būtu jābeidzas. Tā vietā vajadzētu meklēt atbildes uz jautājumu - kā nodrošināt taisnīgu atlīdzību par intelektuālā īpašuma izmantošanu?

Patlaban tiek meklēti investori naftas pārstrādes rūpnīcas būvniecībai Daugavpils novadā un risināti ar izejvielu piegādi ražotnei saistītie jautājumi, aģentūru LETA informēja SIA Euro Oil Refinery valdes loceklis Igors Jemeļjanovs.

Tā kā naftas pārstrādes uzņēmuma būvniecība ir sarežģīts un dārgs process, investoru piesaiste un izejvielu piegādes jautājumi ir komplicēti un to risināšana prasa daudz laika. Patlaban no pašvaldības un Vides pārraudzības valsts biroja ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas rūpnīcas būvniecībai un tiek vērtēti vairāki ražotnes izveidei nepieciešamā finansējuma piesaistes varianti, skaidroja Jemeļjanovs.

SIA Euro Oil Refinery naftas pārstrādes rūpnīcas ar jaudu 7,875 miljoni tonnu gadā būvniecības un ekspluatācijas Laucesas pagastā ideju Daugavpils novada dome atbalstījusi 2009.gada oktobrī. Lēmums pieņemts, balstoties uz Vides pārraudzības valsts biroja iesniegto ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu.

Jaunākie statistikas dati liecina, ka mājas īrēšana ārpus Īrijas galvaspilsētas Dublinas šobrīd maksā vidēji gandrīz 700 € mēnesī, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta portāls Baltic Ireland. Saskaņā ar jaunākajiem Privāto dzīvojamo platību īres padomes (PRTB) un Ekonomikas un sociālo pētījumu institūta (ESRI) datiem galvaspilsētā mājas īre izmaksā vidēji 1275 € mēnesī.

Gada laikā līdz jūnija beigām īres maksa mājām Dublinā pieauga par 10,5%, bet dzīvokļiem pat vēl vairāk – 12%. Ārpus Dublinas nomas maksa trīs mēnešu laikā līdz jūnijam pieauga par 2,6%, salīdzinot ar to pašu ceturksni pagājušajā gadā.

Tomēr PRTB norāda, ka īres maksas vidējais līmenis joprojām ir par 19% zemāks nekā 2007.gadā.

Īres maksa Dublinā par māju ir vidēji 1275 €, bet par dzīvokli – 1134 €, savukārt ārpus Dublinas par māju – 648 €, bet par dzīvokli – 640 €.

Kā raksta Baltic Ireland, tautas skaitīšanas 2011.gadā dati liecina, ka gandrīz 475000 mājsaimniecību savu dzīvesvietu īrēja un kopš 2006.gada šis skaitlis bija palielinājies par 47%. 2011.gadā savs mājoklis piederēja 70% iedzīvotāju, salīdzinoši 2006.gadā – 75%.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Eiropas Komisijas regula Nr.595/2009 nosaka, ka pēc šā gada 31.decembra Eiropas valstīs atļauts reģistrēt tikai tādus jaunus autobusus, kuriem ir Euro VI motors, taču normatīvie akti nosaka sērijas beigu transportlīdzekļu izņēmumus un reģistrācijas procedūru, skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve Agnese Korbe.

^{Papildināta ar uzņēmuma Rīgas satiksme komentāru 4. rindkopā.}

Ja transportlīdzekļu izgatavotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis līdz gada beigām iesniedz attiecīgajā valstī deklarāciju jeb sarakstu ar jau saražotajiem, bet vēl nereģistrētajiem pabeigtajiem transportlīdzekļiem, kuriem ir Euro V, tad tos atļauts reģistrēt vēl 12 mēnešus pēc attiecīgās normas spēkā stāšanās – līdz 2014.gada beigām. Šajā deklarācijā jeb sarakstā jānorāda visaptveroša informācija par transportlīdzekļiem – marka, modelis, tipa apstiprinājuma numurs, transportlīdzekļa identifikācijas numurs, ražošanas datums, iemesls, kāpēc transportlīdzeklis netika realizēts līdz tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām.

Šodien, 31.martā, noslēdzas ziemas sezona valsts autoceļu uzturēšanā diennakts režīmā. Ziemas sezonā valsts autoceļu uzturēšanā izlietoti 20 milj. eiro, kas ir par 15 % mazāk nekā pagājušā gada ziemas sezonā, informē VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs pārstāve Sigita Audere.

Pērn ziemas uzturēšanas darbu izmaksas sasniedza 23 milj. euro. Ik gadu ziemas uzturēšanas darbi veido aptuveni trešo daļu no kopējā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs budžeta.

Līdz ar autoceļu ziemas uzturēšanas sezonas noslēgšanos, tiek pārtrauktas ceļu uzturētāju ziemas dežūras 24 h režīmā, bet ja iestāsies ziemai raksturīgie laika apstākļi, tad autoceļu uzturēšanas darbi - brauktuvju apstrāde ar pretslīdes materiāliem, brauktuvju attīrīšana no sniega u.c., tiks veikti pēc nepieciešamības.

Lielāko daļu no ziemas uzturēšanas izmaksām veido šādi uzturēšanas darba veidi - brauktuvju kaisīšana ar pretslīdes materiāliem 10 milj. euro, brauktuvju attīrīšana no sniega ar vienlaicīgu kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem 6,3 milj. euro, brauktuvju attīrīšana no sniega 1,1 milj. euro, rievu izveide 340 tūkstoši euro.

Latvijas sabiedrības aptaujas liecina, ka liela daļa iedzīvotāju par jaunās valūtas ieviešanu nepriecājas, un pēc Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) otrdien paziņotā lēmumu par Latvijas pievienošanu eirozonai dažādi viedokļi pausti arī mikroblogošanas vietnē Twitter. Db.lv sniedz ieskatu pašmāju un ārvalstu Twitter lietotāju viedokļos saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā.

«Īsti nesapratu, kāpēc tik lielas diskusijas par eiro ieviešanu sākas tad, kad viss jau ir izlemts,» pauž jurists Edgars Turlajs.

Eiro ieguvumus un zaudējumu varēs novērtēt pat ne tikai nākamgad, bet vēl daudz tālākā nākotnē, ir pārliecināts DNB ekonomists Pēteris Strautiņš.

Ņemot vērā esošos Krievijas importa aizliegumus un nozaru komersantu sniegto informāciju par nepieciešamo atbalstu, Ministru kabineta sēdē otrdien atbalstīts Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājums piešķirt papildu 1 000 000 euro atbalstam klasteriem dažādu aktivitāšu īstenošanai jaunu noieta tirgu meklēšanai, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Tā kā Krievijas importa aizliegums būtiskāk ietekmējis pārtikas rūpniecības nozari, tai šīs programmas ietvaros papildu būs pieejami 300 000 euro. Savukārt pārējām nozarēm – 100 000 euro apmērā. Tāpat palielināts maksimālais atbalsts vienam klastera sadarbības partneriem no 14 229 euro uz 25 000 euro.

Lai veicinātu jaunu noieta tirgus meklēšanu, jaunu sadarbības tīklu un partneru meklēšanu, klasteriem ir liels potenciāls un interese veikt papildu aktivitātes, lai veicinātu augstāku sadarbības partneru konkurētspēju.

EM norādā, ka vienlaikus veiktie grozījumi Klasteru programmas nosacījumos paredz iespēju finansējuma saņēmējiem pagarināt projektu īstenošanu līdz 2015.gada 31.decembrim, kā arī pagarināt noslēguma pārskata iesniegšanas termiņu līdz 2016.gada 15.janvārim.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka nodokļu maksātājiem līdz 2015.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2014.taksācijas gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 euro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs.

Aizdevuma ņēmējam ir pienākums sniegt informāciju par saņemto aizdevumu, ja aizdevējs ir nerezidents vai arī fiziskā persona – rezidents –, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros. Pārējos gadījumos informāciju par izsniegto aizdevumu iesniedz aizdevējs, Latvijā reģistrēta juridiska persona.

Aizņēmumi jādeklarē šādos gadījumos: ja aizdevumi ir izsniegti/saņemti 2014.gadā un to apmērs no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 euro; ja aizdevumi no viena aizdevēja, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas gadā (2013.gadā) nepārsniedza 15 000 euro, bet kopā ar taksācijas gadā (2014.gadā) izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 euro; ja aizdevumi no viena aizdevēja, kas izsniegti/saņemti 2014.gadā papildus aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 euro.

Jaunākais DNB Latvijas barometra pētījums, kas veltīts Eiropas Savienības (ES) fondiem, atklāj kādu būtisku aspektu, kas, šķiet, vismaz daļēji izskaidro Latvijas iedzīvotāju ne pārāk pozitīvo attieksmi pret euro ieviešanu jau pēc nepilna gada.

Daudziem politiķiem un augstākās ierēdniecības pārstāvjiem (jeb tā dēvētajai valdošajai elitei) Latvijas iedzīvotāju euroskepse izsauc neizpratni: kā gan pēc visiem tiem daudzajiem nepārprotamajiem un skaidri redzamajiem labumiem, ko Latvija ieguvusi pēc iestāšanās ES (kur pirmā un redzamākā lieta ir tieši ES fondu nauda), kādam vēl var rasties šaubas par paātrinātas un dziļākas euro integrācijas nepieciešamību!?

Taču izrādās, ka tikai nedaudz vairāk nekā trešā daļa respondentu (37%) ir pamanījuši šos nepārprotamos un acīmredzamos labumus un uzskata, ka Latvija no dalības ES vairāk iegūst nekā zaudē. Pretēju viedokli pauž 32% respondentu, bet 31% vispār nav viennozīmīgas atbildes šajā jautājumā. Jāsecina, ka 63% respondentu tā vai citādi, tomēr nav pamanījuši šos labumus vai personiski nejūtas ieguvēji. Gluži likumsakarīgi – 75% aptaujāto arī norāda, ka jūtas vāji informēti par ES fondu izlietojumu un pieejamību.

Vakar uzņēmuma SIA Baltic Block valde uzzināja, ka SIA Amatnieks An ir vērsies tiesā, lai panāktu mūsu uzņēmuma maksātnespējas ierosināšanu.

Pēc izskanējušiem publiskiem paziņojumiem par centieniem ierosināt maksātnespēju informējam:

Uzņēmums SIA Baltic Block šā gada pirmajā ceturksnī ir strādājis ar 2,9 miljonu € apgrozījumu un 137 000 € lielu peļņu. Pašlaik uzņēmums nodarbina 61 darbinieku un uzņēmuma bilances vērtība ir 18.7 miljoni €. Uzņēmums ir, iespējams, modernākā ražotne savā produkcijas segmentā visā Ziemeļeiropā.

Viens no izejvielu piegādātājiem ir bijis SIA Amatnieks An. Mūsu parāds šim uzņēmumam šobrīd sastāda 17 tūkstoš € par piegādāto izejvielu – mazvērtīgas koksnes šķeldu.

Savukārt mūsu prasījums pret šo uzņēmumu ir 36 tūkstoši €. Šā gada 2. maijā piedāvājām veikt prasību savstarpējo ieskaitu starp SIA Baltic Block un SIA Amatnieks An. Šo priekšlikumu risināt situāciju pārrunu ceļā Amatnieks An izvēlējās ignorēt. Tā vietā saņēmām šo publisko informāciju par centieniem rosināt maksātnespējas procesu.