Otrdien datorkļūdas dēļ var aizkavēties aptuveni puse Eiropas avioreisu, informē Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija Eurocontrol.

«Šodien Eiropas tīklā tiek plānoti 29 500 lidojumi. Datorsistēmas kļūdas dēļ aptuveni puse no tiem var kavēties,» norādīts Eurocontrol paziņojumā.

Tajā pašā laikā Eurocontrol uzsver, ka gaisa kontroles sistēmas nav ietekmētas un nepastāv lidojumu drošības risks.

«Mēs iepriekš neesam piedzīvojuši neko līdzīgu,» sacījuši Eurocontrol pārstāvji. Paziņojumā vēlāk teikts, ka kļūda identificēta, taču tās novēršana varētu ilgt līdz otrdienas vakaram.

Vairākas lidostas jau brīdinājušas pasažierus par potenciālo lidojumu aizkavēšanos. Briseles lidosta ierobežojusi reisu skaitu stundā līdz maksimāli 10 lreisiem, savukārt Helsinku lidosta ziņojusi par reisu kavēšanos.

Mūsdienu dzīves darba ritms paliek straujāks un intensīvāks. Attīstās tehnoloģijas un risinājumi, kuru izmantošana biznesā dod iespēju daudz ātrāk un precīzāk pieņemt lēmumus, bet tajā pašā laikā prasa arvien vairāk IT resursu, lai nodrošinātu nemitīgu virzību uz priekšu. Lai nezaudētu savas pozīcijas tirgū, uzņēmumiem jāpielāgojas un jāievieš, lai veicinātu straujāku attīstību, radot augstākas pievienotās vērtības pakalpojumus, vai samazinot izmaksas. Mākoņserveri un esošās IT infrastruktūras vienlaicīga izmantošana, tā sauktais hibrīdmākonis ir ideāls risinājums, ja uzņēmumam nepieciešama attīstība digitalizācijas virzienā.

Kas ir hibrīdmākonis?

Hibrīdmākonis ir IT vide, kas apvieno publiskā un privātā mākoņa elementus vienā. Tas ir IT risinājums, kurā uzņēmumi savus datus var uzglabāt divās vietās vienlaicīgi – privātajā mākonī, kas sastāv no uzņēmuma fiziskajiem serveriem, kuri var būt izvietoti ofisā vai datu centrā, un publiskajā jeb mākoņpakalpojumu sniedzēja mākonī. Šāda iespēja palīdz maksimāli efektīvi un elastīgi izmantot IT jaudas,

palielinot tās publiskajā mākonī, kad tas ir nepieciešams, piemēram, ieviešot jaunus produktus, veicot to testēšanu, vai uzņēmumiem, kuru IT infrastruktūrā ir vērojama sezonalitāte. Ņemot vērā, ka ir organizācijas, kuru drošības politika reglamentē konkrētu datu atrašanos serveru telpās, vai arī programmatūras specifika neļauj to izmantot mākoņu skaitļošanas sistēmās, uzņēmumiem parādās iespēja tos datus, kuriem nav šo drošības vai programmatūras ierobežojumu izvietot mākonī, lai iegūtu mākoņu platformu sniegtās priekšrocības.

VAS Latvijas Gaisa satiksme (LGS) kļūst par vienu no tehnoloģiski vismodernākajiem gaisa satiksmes vadības uzņēmumiem Eiropā, Rīgas vizītes noslēgumā apmeklējot LGS atzina Eiropas aeronavigācijas drošuma organizācijas Eurocontrol ģenerāldirektors Franks Brenners.

F. Brenners atzīmēja, ka aeronavigācijas pakalpojuma nodrošinājums Rīgas lidostā atbilst visaugstākajiem standartiem un LGS ir kļuvusi par vienu no modernākajiem un efektīvākajiem pakalpojumu sniedzējiem Eiropā.

Savukārt LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš norādīja, ka Rīgā jau ir īstenoti vai uzsākti vairāki būtiski projekti moderno tehnoloģiju ieviešanā. Piemēram, tiek ieviesta gaisa satiksmes vadības automatizētās sistēmas modernizācija ATRACC-2015, kas paaugstinās lidojumu drošumu un efektivitāti.

Tāpat tiek īstenota transportlīdzekļu un gaisa kuģu kustības novērošana un kontroles sistēma lidostas «aklajās» zonās. Paredzēta arī projekta Follow-the-green realizācija, pēc kura ieviešanas lidmašīnu pārvietošanās uz zemes tiks norādīta, vadot skrejceļa ass līnijas ugunis.

Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (Eurocontrol) uz laiku liegusi Eiropas lidsabiedrībām lidot uz Krimu, par iemeslu šādam lēmumam minot to, ka Krimas gaisa telpu vairs nekontrolē Ukraina.

Eurocontrol pagidām nenorāda, cik ilgs varētu būt šis aizliegums, kas attiecas uz lidostām Sevastopolē un Simerfopolē, vēsta ITAR-TASS.

Kā norāda Eurocontrol, tad, sekojot starptautiskajiem noteikumiem, organizācija neatzīs nekādas vienpusējas navigācijas pakalpojumu sniegšanas deklarācijas virs Ukrainas teritorijas, uzsverot, ka sniegt minētos pakalpojumus šajā teritorijā drīkst tikai Ukrainas iestādes.

Tiesa, Eurocontrol interneta vietnē, kā arī organizācijas Twitter kontā nav informācijas par to, ka šāds aizliegums tiešām ir ieviests.

Jau vairākkārt ziņots, ka šā gada martā Krimā notika «referendums» par pievienošanos Krievijai. Pievienošanos Krievijai it kā atbalstījuši vairāk nekā 97% vēlētāju. Neilgi pēc referenduma Krievija pievienoja Krimu savai teritorijai.

Vācijas lidsabiedrība Lufhansa darbinieku streika dēļ atcēlusi lielāko daļu pirmdienas lidojumu. Streikotāji kompānijai pieprasa algu palielināšanu. Lufthansa lidojumi atcelti arī no un uz Rīgas lidostu.

Lidsabiedrība pavēstījusi, ka no 1,7 tūkstošiem paredzēto lidojumu tikai divdesmit notiks kā iepriekš plānots, raksta BBC. Atcelti lidojumi no un uz Lielbritānijas lidostām – Londonā, Mančestrā, Birmingemā, Ņūkāstlā u. c. Tāpat skarti lidojumi no un uz Vācijas Frankfurtes, Diseldorfas, Minhenes un Hamburgas lidostām.

Lufhansa arī uzsvērusi, ka darbinieku streiks ir «nesamērīgs», jo kompānija ar strādājošajiem jau iepriekš vienojusies par sarunu datumiem, kuros bija iecerēts pārspriest algu jautājumus.

Vācijas lidsabiedrība iecerējusi veikt taupības pasākumus, lai spētu izdzīvot asajā konkurences cīņā ar citām aviokompānijām. Aizvadītajā nedēļā Lufthansa atteicās atbalstīt darbinieku prasību – nākamo 12 mēnešu laikā par 5,2% palielināt strādājošo algas. Tāpat neapmierinātie darbinieki vēlas saņemt garantijas pret iespējamām atlaišanām.

Eiropas Savienības (ES) tiesa nolēmusi, ka Īrijas zemo cenu aviokompānijai Ryanair tomēr būs jāmaksā kompensācijas pasažieriem, kuru lidojumi tika atcelti 2010. gadā Islandē notikušā vulkāna izvirduma dēļ.

Tiesa atzina, ka lidsabiedrībām ir pienākums rūpēties par pasažieriem arī tādos ārkārtas gadījumos, kāds bija Eyjafjallajokulla vulkāna izvirdums, kad pelnu mākoņa dēļ Eiropā tika atcelti lidojumi, kas sabojāja ceļojuma plānus miljoniem pasažieru.

Komentējot tiesas spriedumu, Ryanair uzsvēris, ka tas lidošanu padarīs dārgāku. «[Tiesas spriedums] sadārdzinās lidošanu Eiropā, un biļešu cenas pieaugs, jo lidsabiedrības meklēs veidus, kas ļaus izvairīties no zaudējumiem pasažieru pretenziju gadījumā,» pauda Īrijas zemo cenu aviokompānija. Tāpat kompānija spītīgi pastāv uz to, ka vulkāna izvirdums un tam sekojoša lidojumu pārtraukšana bijuši notikumi, kurus tā nav spējusi kontrolēt un tai nevajadzētu maksāt kompensācijas pasažieriem.

Šodien no starptautiskās lidostas Rīga ir atcelti visu lidsabiedrību reisi uz Briseles lidostām, apliecināja lidostā.

Lidostā skaidroja, ka atcelti gan airBaltic, gan Brussels Airlines, gan Rynair aviokompānijas reisi, kopumā šodien atcelti astoņi reisi - četri ielidojošie un četri izlidojošie.

Svētdien vakarā Beļģijā, sākoties valsts mēroga streikam pret jaunās valdības taupības pasākumiem, apturēta visa starptautiskā un vietējā gaisa satiksme, kā arī dzelzceļa kustība, pavēstīja amatpersonas.

Streikam pievienojušies gaisa satiksmes dispečeri, tāpēc nākamo 24 stundu laikā Briseles lidostā atcelti kopumā 600 reisi, sacīja amatpersona. Lidojumi uz 24 stundām, sākot no plkst.21 svētdien, atcelti arī Šarlruā lidostā, kas atrodas ārpus Briseles. Streika dēļ lidojumi atcelti arī Ljēžas, Antverpenes un Ostendes lidostās.

Latvijas nacionālās aviosabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) valdes rīcību, nepaziņojot lidojumu atcelšanas iemeslus, iespējams kvalificēt kā apzinātu kaitniecību, jo tā grauj uzņēmuma reputāciju, rada finansiālus zaudējumus un samazina uzņēmuma vērtību, par šādu Satiksmes ministrijas (SM) nostāju ziņu aģentūru LETA informēja SM pārstāvis Aivis Freidenfelds.

SM aicina airBaltic valdi nekavējoši sniegt paskaidrojumu par iemesliem šodienas reisu atcelšanai, kā arī nodrošināt, lai rītdienas plānotie regulārie reisi tiktu nodrošināti.

Valsts kā lielākais akcionārs uzsver, ka airBaltic valdes atbildība ir nodrošināt aviokompānijas ikdienas darbību veicot pasažieru pārvadājumus. Uzņēmuma valde nav sniegusi nekādu informāciju par iemesliem, kāpēc tiek atcelti reisi uz Briseli, Berlīni, Viļņu un Tallinu ne kompānijas klientiem, ne uzņēmuma akcionāriem, informēja Freidenfelds. Avikompānijas pezidents Bertolts Fliks tikmēr paziņojis, ka iesniegs sūdzību Ģenerālprokuratūrā par viņam netīkamajām interpretācijām, kas izskanējušas šodien pēc tam, kad nāca klajā fakti par mēģinājumu palielināt airBaltic apmaksāto pamatkapitālu, tādejādi, iespējams, palielinot Baltijas Aviācijas Sistēmas ietetkmi airBaltic, valsti atstājot mazākumā.

8.jūnijā militārie gaisa kuģi veiks pirmos zemos lidojumus, kas līdz šim ārpus gaisa telpas virs Ādažu poligona citviet Latvijas gaisa telpā netika veikti, bet ir nepieciešami, lai to piloti uzturētu kvalifikāciju un atbilstošas spējas, kas nepieciešamas kaujas un citu lidojumu veikšanai, informē Aizsardzības ministrija.

Pirmo zemo lidojumu Latvijas gaisa telpā veiks ASV lidmašīnas A-10 Thunderbolt II, kas šā gada februārī tika nosūtītas uz Eiropu operācijas Atlantic Resolve ietvaros, kas izveidota pēc NATO samitā Velsā pieņemtā lēmuma par sabiedroto spēku pastiprinātu klātbūtni alianses austrumos. Daļa no šīm lidmašīnām pašreiz ir izvietotas Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.

Zemie lidojumi notiks tikai šādiem lidojumiem paredzētās lidojumu zonās un tikai iepriekš saskaņotos datumos un laikos, informācija par kuriem sabiedrībai jau ir pieejama Nacionālo bruņoto spēku interneta vietnē www.mil.lv.

Bruņotie spēki uzsver, ka gan zemie lidojumi, gan vispārējās un operacionālās gaisa satiksmes lidojumi, Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.

Īslandes aktīvākā vulkāna Grimsvotna izvirduma rezultātā izraisītais vulkānisko pelnu mākonis sasniedzis Skotiju, tādējādi liekot vairākām aviokompānijām atcelt avioreisus uz reģiona lidostām. To starpā atcelts arī Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair reiss no Rīgas uz Glāzgovu.

Kā Db.lv skaidroja Lidostas Rīga Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sarmīte Bunka-Brilijonka, pagaidām šis ir vienīgais vulkānisko pelnu dēļ Rīgas lidostā atceltais reiss.

Ryanair no Rīgas uz Glāzgovu un atpakaļ lido reizi dienā otrdienās, piektdienās un svētdienās.

Tāpat vairākus lidojumus uz Skotiju atcēlušas aviokompānijas British Airways un KLM.

Eksperti norāda, ka Grimsvotna izvirduma rezultātā izraisītais pelnu mākonis neradīs tik lielas problēmas, kā pērn vulkāna Eijafjallajekulla radītie izmeši, kas veicināja vērienīgāko gaisa satiksmes slēgšanu Eiropas gaisa satiksmes telpā kopš Otrā Pasaules kara laikiem.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair piloti vairākās Eiropas valstīs piektdien rīko koordinētu 24 stundu streiku, ietekmējot desmitiem tūkstošu pasažieru plānus.

Streiku rīko Ryanair piloti Īrijā, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Zviedrijā, aviosabiedrībai liekot atcelt aptuveni 400 no piektdien ieplānotajiem 2400 reisiem.

Lidsabiedrība norāda, ka šis streiks ietekmējis aptuveni 55 000 pasažieru, kuriem piedāvāta par biļetēm iztērētās naudas atmaksa vai alternatīvi lidojumi.

Streiks vissmagāk skāris Vāciju, kur desmit lidostās atcelti 250 lidojumi. Vācijas arodbiedrība Cockpit norāda, ka aicinājusi tās 400 Ryanair pilotus rīkot 24 stundu streiku, sākot no piektdienas plkst.3.01 (plkst.4.01 pēc Latvijas laika).

Tikmēr Nīderlandē tiesa ceturtdien atļāva Ryanair pilotiem valstī pievienoties šiem streikiem, taču aviokompānija vēsta, ka lidojumi uz un no Nīderlandes netiks atcelti.

Microsoft jaunākā operētājsistēma Windows 8 tirgū parādīsies šā gada oktobrī. Savukārt ierīču ražotājiem Windows 8 būs pieejama augusta pirmajā nedēļā, lai tie varētu operētājsistēmu uzstādīt datoros, planšetdatoros un viedtālruņos, pavēstījusi kompānija.

Šogad īpaša vērība tikšot pievērsta Microsoft jaunākajai operētājsistēmai Windows 8 un biroja programmatūrai Office – īpaši birojam «mākonī» - Office 365. Liels uzsvars šogad tiks veltīts arī Windows Phone 8, Windows Server 2012 un Windows Azure iespējām, jūlijā notiekošajā Microsoft Worldwide Partner konferencē Toronto akcentēja Microsoft vadītājs Stīvs Balmers.

Mēnesī kompānijas «mākoņa» spēkam pievienojas ap 1000 jaunu parteru, norādīja S. Balmers. Viņš atzina, ka pirms pāris gadiem, kad kompānija runāja par «mākoņa» iespējām, viņš bija diezgan piesardzīgs, jo pieļāva, ka daži partneri varētu tam pretoties, tomēr šobrīd var redzēt «mākoņa» spēku pilnā apmērā. Attiecībā uz Office 365 viņš solīja, ka kompānija strādās pie tā, lai šajā jomā partneriem būtu vieglāk sadarboties ar saviem klientiem.

Vispirms ir sajūtas, un tikai tad seko bizness, tā savu kafejnīcu Mākonis raksturo Lauris Grass .

Savas gaitas Vecrīgā uzņēmums pirms pusotra gada sāka kā dizaina studija un stilīga, neliela kafijotava – ar kafiju, kūkām un pāris apmeklētājiem dienā. «Sākām rudens pusē, diezgan dramatiskā situācijā – neviens nezina, kas tas par kambarīti, neuzdrīkstas ienākt, apkārt nav daudz iestāžu. Taču pirmais stress jau ir pāri,» stāstu sāk Lauris.

Gadus divus pirms tam Lauris nolēma, ka savas mammas, dizaineres un tobrīd Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētājas Anitas Grases sasniegto vides iekārtošanas zinībās vajadzētu «vērtīgi materializēt». Tā dzima Inteliģences meistarklases lekciju cikls par arhitektūru, mākslu un kultūru, – interjerdizaina birojam pats pieliekot klāt arī dzīves stila kafejnīcu. Lauris pats mākslu un dizainu nekur studējis nav, bet izpratni par kvalitatīvu un labu dizainu, iespējams, ir mantojis no saviem senčiem – LMA profesora vitrāžista, grafiķa un gleznotāja Teņa Grasa, mākslas vēsturnieka un uzņēmēja Klāva Grasa un interjera dizaineres Anitas Grases. Māksla un dizains Laurim ir tuvi, un sevi viņš apzinās drīzāk kā impresāriju – «talanta radīt mākslu pašam nav, bet novērtēju gatavus darbus, spēju tos saprast un pasniegt. Tas ir vajadzīgs, jo mākslinieki paši to bieži nespēj – taisa smukas lietas, bet vajag menedžera pakalpojumus.»

Konkurences padome (KP) atļāvusi tehnoloģiju uzņēmumam SIA "Tet" iegādāties tā līdzīpašniekam Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmumam "Telia Company" piederošo SIA "Telia Latvija", informē KP.

Padome lēma par apvienošanās atļaušanu, secinot, ka apvienošanās rezultātā nenostiprināsies "Tet" dominējošais stāvoklis, kā arī netiks būtiski samazināta konkurence nevienā no ietekmētajiem tirgiem.

"Tet" ir Latvijas telekomunikāciju operators, kas sniedz elektronisko sakaru un televīzijas pakalpojumus mājsaimniecībām, uzņēmumiem un valsts un pašvaldības iestādēm Latvijā. Uzņēmuma galvenā darbības joma ir fiksētā tīkla elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas kā balss telefonijas pakalpojumi, interneta un datu pārraides pakalpojumi. Tāpat "Tet" sniedz arī datu centra un mākoņa pakalpojumus, kā arī elektroenerģijas pakalpojumus.

Tet iegādājas telekomunikāciju uzņēmumu Telia Latvija 

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet un viens no vadošajiem telekomunikāciju uzņēmumiem Ziemeļvalstīs...

"Tet" realizē izšķirošu ietekmi arī citos uzņēmumos - SIA "Helio Media", kas īsteno interaktīvās televīzijas pakalpojumus, SIA "Citrus Solutions", kas nodarbojas ar inženiertīklu projektēšanu un būvniecību, SIA "Baltijas datoru akadēmija", kas sniedz mācību risinājumus un konsultācijas, kā arī SIA "Data Experts", kas nodrošina tehnisko atbalstu un informācijas tehnoloģiju (IT) drošības risinājumus.

Savukārt "Telia Latvija" ir telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā dažādus IT ārpakalpojumus, tostarp, interneta piekļuvi, datu pārraidi, datu centra pakalpojumus, mākoņa pakalpojumus, kā arī mediju risinājumu pakalpojumus.

Tādējādi apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas balss telefonijas fiksētajā elektronisko sakaru tīklā, interneta un datu pārraides un nomāto līniju pakalpojumu tirgos. Apvienošanās dalībnieki darbojas arī IT ārpakalpojumu tirgū, tai skaitā, sniedzot datu centra un mākoņa pakalpojumus un nodrošinot "web hostinga" un IT drošības pakalpojumus.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un iestādes rīcībā esošo informāciju, KP secināja, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajos tirgos Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki. Līdz ar to apvienošanās ir atļaujama.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 4.janvārī tika parakstīts "Telia Latvija" kapitāldaļu iegādes līgums. "Telia Latvija" iegādes darījuma summa veido 10,75 miljonus eiro, ieskaitot "Telia Company" aizdevuma pārfinansējumu.

"Tet" pārstāvji iepriekš norādīja, ka "Telia Latvija" pievienošana "Tet" grupas uzņēmumiem veicinās konkurētspēju globālās konkurences apstākļos.

Kompānija "Telia Latvija" reģistrēta 1992.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 35,35 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. 2020.gadā uzņēmums strādāja ar 7,687 miljonu eiro apgrozījumu un 83 726 eiro zaudējumiem.

Savukārt "Tet" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 253,253 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 5,1% - līdz 28,852 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Tet" pieder valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" personā (51%) un telekomunikāciju kompānijas Zviedrijas "Telia Company" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" (49%). "Tet" pieder arī 23% SIA "Latvijas mobilais telefons" kapitāldaļu.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic atcēlusi šodien paredzētos reisus. Vairāki lidojumi nenotiks arī rīt un parīt. airBaltic neskaidro šīs rīcības iemeslus ne partneriem, ne medijiem, ne darbiniekiem.

Latvijā ir atcelti airBaltic reisi uz Berlīni, Briseli, Palangu, Tallinu, Tartu un Viļnu, Db.lv pastāstīja starptautiskajā lidostā Rīga.

Šie reisi ir atcelti un lidostā Rīga nevarēja pastāstīt, kad un vai šie reisi tiks atjaunoti. Aviokopānija skaidrojumu nav sniegusi arī saviem darbiniekiem, kuriem bija paredzēti lidojumi ar konkrētajiem reisiem. Kā Db norādīja airBaltic darbinieki, kas, protams, vēlējās palikt anonīmi - parasti šādās situācijās tiek paskaidrots reisa atcelšanas iemesle - nepiemēroti laikapstākļi, tehniskas lidmašīnas problēmas, taču šajā reizē paskaidrojumi nav sniegti; vien dots norādījums uzturēties darbinieku viesnīcā līdz nākamajam rīkojumam.

Vienošanās ar nodokļu administrāciju, mazākas soda naudas, četru nodokļu kontroles veidu vietā viens un no nākamā gada arī publisks uzņēmumu reitings par nodokļu saistību izpildi.

To paredz spēkā stājušies grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kas radīs vairāk iespēju uzņēmējiem, tostarp arī redzēt, kā nodokļu maksātāju reitingā izskatās sadarbības (darījumu) partneri.

Vienošanās iespēju laiks

„Pozitīvi, ka vienošanās līgumu ar VID turpmāk varēs noslēgt arī pirms audita vai nodokļu kontroles pabeigšanas,” vērtē nodokļu konsultāciju SIA INNOVATOR valdes priekšsēdētājs Ivars Mileika. Viņš pozitīvi vērtē paredzēto principu – jo ātrāk notiek vienošanās, jo lielāks būs šo maksājumu samazinājums. Vienošanās līgums neatceļ pienākumu samaksāt nodokļus, bet ļauj būtiski samazināt nokavējuma naudu un soda naudu, ja VID aprēķinātie maksājumi tiek veikti labprātīgi vienošanās līgumā noteiktajos termiņos. Proti, ja vienošanās līgums nodokļu kontroles gadījumā noslēgts līdz nodokļu kontroles rēķina izdošanai, tad atcelti 85% no nokavējuma naudas; ja šāda vienošanas tiek noslēgta pēc nodokļu kontroles rēķina izdošanas, bet pirms apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa beigām, tad atcelti 75% no nokavējuma naudas; savukārt, panākot vienošanos tiesvedības laikā, pirmajā instancē atcelti 55% no nokavējuma naudas, bet katrā nākamajā tiesas instancē atceļamais apmērs samazinās par 10%. Līdzīgs risinājums paredzēts arī tad, ja vienošanās līgums audita gadījumā noslēgts līdz VID lēmuma pieņemšanai, tad tiks atcelti 60% no nokavējuma naudas un 60% no soda naudas; pēc VID audita lēmuma, bet pirms apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa beigām tiks atcelti 50% no nokavējuma naudas, bet soda nauda var būt samazināta par 85 % vai 50 % vai atcelta pilnībā atkarībā no pieļautā pārkāpuma. Savukārt, ja tiesvedības laikā vienošanās noslēgta, tad pirmajā instancē atcelti 30% vai 65% no nokavējuma naudas un soda naudas atkarībā no pieļautā pārkāpuma, katrā nākamajā tiesas instancē samazinot atceļamo apmēru par 10 %. „Jaunievedums pozitīvs, bet, kā tas tiks darbināts no nodokļu administrācijas puses, to rādīs laiks, tāpēc arī šī jauninājuma nozīmību strīdu mazināšanai starp uzņēmējiem (arī privātpersonām) un nodokļu administrāciju pagaidām grūti izvērtēt,” uzsver I. Mileika. Gan viņš, gan vairāki aptaujātie uzņēmēji atzina, ka uzsvars ir nevis uz soda naudas, bet gan paša nodokļu parāda iekasēšanu. Proti, esot pieredzētas situācijas, kurās soda naudas apmērs būtībā neļauj konkrētajam uzņēmējam turpināt saimniecisko darbību.

Beļģijā notiekošā nacionālā streika dēļ trešdien atcelti plānotie Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» un Īrijas zemo cenu aviokompānijas «Ryanair» reisi uz un no Beļģijas, liecina starptautiskās lidostas «Rīga» publiskotā informācija.

Tostarp atcelti «airBaltic» reisi no Rīgas uz Briseli, kas plānoti plkst.7.20 un 16.35, kā arī reisi no Briseles uz Rīgu, kuru ielidošanas laiki bija paredzēti plkst.13 un 22.20. Atcelts arī «Ryanair» reiss no Briseles «Šarleruā» lidostas uz Rīgu, kura ielidošanas laiks bija plānots plkst.20.45 un reiss no Rīgas uz Briseles «Šarleruā» lidostu, kas bija plānots plkst.21.10.

Jau vēstīts - tā kā streikā iesaistīsies arī gaisa satiksmes kontrolieri, Beļģijas gaisa satiksmes kontroles dienests «Skeyes» paziņojis, ka no otrdienas plkst.22 (plkst.23 pēc Latvijas laika) līdz trešdienai plkst.22 (plkst.23 pēc Latvijas laika) Beļģijas gaisa telpā aizliegti lidojumi, kas zemāki par 8000 metriem. Tas nozīmē, ka Beļģijas lidostās nepacelsies un nenolaidīsies neviena lidmašīna.

Eiropieši, kuri pērn Īslandes vulkāna pelnu mākoņa dēļ «iesprūda» lidostās, drīzumā varētu gūt labumu no enerģijas, kas mutuļo zem salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos, vēsta Bloomberg.

Īslande šobrīd veic priekšizpēti, lai būvētu 1170 kilometrus garu spēka kabeli uz Skotiju. Mērķis ir transportēt līdz pat 18 teravatstundām ģeotermiskās un hidroenerģijas gadā. Tas esot pietiekami, lai apgādātu piecu miljonu eiropiešu mājas. Projektu atbalsta valdība, intervijā stāstījusi rūpniecības ministre Katrina Juliusdotira.

Īslandieši sadzīvo ar zemestrīcēm un vulkānisko aktivitāti, bet tagad no tā varēs gūt naudu, stāstījis Valdimars Armans, Reikjavīkā bāzētā aktīvu pārvaldnieka GAMMA ekonomists, kurš lēš, ka tīrās enerģijas eksports gadā varētu sasniegt aptuveni desmito daļu no salas 12 miljardu ASV dolāru ekonomikas.

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Baltijas un Ziemeļvalstu ministri gatavojas parakstīt dokumentus, kas nostiprinās šo valstu sadarbību gaisa telpā.

Islandē notiekošās ikgadējā Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) transporta ministru sanāksmē plānots parakstīt deklarāciju par nodomu veidot Ziemeļeiropas funkcionālo gaisa bloku (NEFAB). To parakstīs Igaunijas, Somijas un Norvēģijas attiecīgās jomas ministri, un deklarāciju par NB8 valstu sadarbību gaisa telpas attīstīšanā.

Arī Latvija abus šos dokumentus plāno parakstīt jau tuvākajā laikā, DB informēja Satiksmes ministrija.

NEFAB deklarācija atspoguļo iesaistīto valstu vēlmi izveidot vienotu gaisa bloku, lai izpildītu regulas prasības par Eiropas aviācijas sistēmas darbības uzlabošanu un ilgtspēju. NEFAB izveides līguma tekstu iecerēts izstrādāt līdz šā gada beigām, bet pašu bloku izveidot ne vēlāk kā 2012.gada otrajā pusē.

Aviopārvadājumos Latvijā situācija ir būtiski sliktāka nekā vidēji Eiropā, tostarp ir zināmas bažas par to, ka Viļņa varētu no Rīgas pārņemt Baltijas centrālā aviācijas savienojuma statusu, sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Viņš atzīmēja, ka Eiropa kopumā aviācijas ziņā šobrīd ir ietekmētākais tirgus pasaulē, proti, Eiropā ir lielākais aviopārvadājumu kritums. "Eiropas reģions pašlaik ir visvairāk ietekmētais pasaulē, tajā šobrīd tiek piedzīvots vislielākais aviopārvadājumu kritums. Pašlaik Eiropā vidējais aviopārvadājumu apmērs ir vien 34% no 2019.gada apmēra," sacīja Gorodcovs.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā, kas ir viena no 41 Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas "Eurocontrol" dalībvalstīm, ir astotais lielākais aviopārvadājumu kritums. "Mēs esam to valstu skaitā, kuras šī iemesla dēļ ir cietušas visvairāk. Pasažieru skaita kritums pašlaik veido vairāk nekā 90%. Ir dienas, kad Latvijā ielido tikai 150 pasažieri. Tās ir divas lidmašīnas. Tas tikai liecina, ka mums situācija ir būtiski sliktāka nekā vidēji Eiropā," teica Gorodcovs.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?