Tehnoloģijas

Euso: Ieviešot digitālās identitātes maku, Latviju sagaida vairāki izaicinājumi

Db.lv,26.09.2025

Jaunākais izdevums

Digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā iezīmēs būtisku soli digitālajā transformācijā, taču vienlaikus radīs vairākus izaicinājumus gan valsts pārvaldei, gan privātajam sektoram.

IT uzņēmuma “Euso” valdes priekšsēdētājs Ivars Muciņš uzsver, ka sarežģīts lietotāju piesaistes process jeb onboardings, kā arī līdzšinējo autentifikācijas rīku, tostarp Smart-ID un eParaksta blakuspastāvēšana, būs lielākie pārbaudījumi, kuriem nāksies meklēt risinājumus.

“Līdz ar digitālās identitātes maka ieviešanu Latvijā būtiski mainīsies līdzšinējā digitālās autentifikācijas vide. Taču lielākais izaicinājums būs tieši pirmais solis – lietotāju piesaiste vai onboardings. Lai sistēma attālināti pārliecinātos par personas identitāti, nepieciešams drošs un komplicēts pārbaudes process. Atceramies, cik piņķerīga bija identitātes apliecināšana, ieviešot “Smart-ID”. Arī šajā gadījumā jārēķinās, ka daļai sabiedrības šis solis būs sarežģīts un laikietilpīgs, kas var kavēt plašu rīka izmantošanu valsts mērogā,” norāda IT uzņēmuma “Euso” valdes priekšsēdētājs Ivars Muciņš.

Digitālās identitātes maka ieviešana neizbēgami aktualizēs jautājumu par eParaksta, kā autentifikācijas rīka nākotni. Ja digitālās identitātes maks pilnībā pārņems autentifikācijas funkciju, eParaksts kā atsevišķs rīks ar laiku varētu zaudēt savu nozīmi. “Digitālajam makam būs daļēji jāpārņem eParaksta funkcijas, citādi pastāvēs paralēli risinājumi, kas nav rentabli un kas lietotājam radīs apjukumu. Šobrīd eParaksta galvenā pievienotā vērtība ir autentifikācija un dokumentu parakstīšana. Ja šīs funkcijas nodrošinās arī digitālās identitātes maks, tad eParakstam kā atsevišķam risinājumam nākotnē vairs nebūt vietas,” skaidro I. Muciņš.

Vienlaikus pārmaiņas skars arī līdzšinējos privātos autentifikācijas rīkus. Universāla un droša rīka pieejamība ikvienam iedzīvotājam nozīmēs, ka tādi risinājumi kā banku individuālās aplikācijas, kodu kartes un pat tik populārais “Smart-ID” pakāpeniski kļūs lieki.

Digitālā identitātes maka ieviešanā būtiska loma būs valsts institūcijām, kurām nāksies sadarboties plašā ekosistēmā. Tajā pašā laikā paredzami izaicinājumi daudzu iesaistīto pušu koordinēšana, turklāt arī kompetenta personāla trūkums var kavēt procesa norisi un maka ieviešanu. Papildu uzmanība būs jāpievērš arī drošībai. “Kā digitālās identitātes maks pasargās mūs no kiberuzbrukumiem un identitātes viltošanas gadījumiem? Lai mazinātu risku par viltotu identitāšu izmantošanu, būtu lietderīgi ieviest periodiskas lietotāju identitātes pārbaudes” akcentē I. Muciņš.

Eksperti

Digitālā maka ieviešana parāda Latvijas lēmumu pieņemšanas un pārvaldības kultūru

Jorens Liopa, IKT nodarbināto atbalsta asociācijas valdes loceklis,18.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas digitālās identitātes maka (EDIM) ieviešana Eiropas Savienībā (ES) ir viens no ambiciozākajiem digitālās pārvaldības projektiem pēdējos gados, kas vienlaikus ir arī stratēģisks nacionālā mērogā. Tas garantēs iedzīvotājiem drošu pārrobežu digitālo identitāti, kļūstot par pamatu publiskajiem un privātajiem pakalpojumiem.

Par šo virzienu Eiropas līmenī tika runāts jau 2021. gadā, savukārt 2024. gadā pieņemtā eIDAS 2.0 regula noteica valstīm nepārprotamu pienākumu – līdz 2026. gada beigām katrai dalībvalstij jānodrošina vismaz viens funkcionējošs digitālais maks.Laiks sagatavoties – mērāms nevis mēnešos, bet gados. Tomēr arvien skaidrāk iezīmējas, ka pilnvērtīga EDIM ieviešana līdz noteiktajam termiņam, visticamāk, nenotiks. Tas liek uzdot neērtu, bet ļoti svarīgu jautājumu – vai problēma ir tehnoloģijās, vai tomēr nespējā savlaicīgi pieņemt lēmumus un efektīvi pārvaldīt procesus? Tostarp vai pareizi tiek izmantoti un pārvaldīti jau esošie cilvēkresursi un pieejamais finansējums? Ir nepieciešams piesaistīt nozares pārstāvjus - profesionāļus un efektīvi izmantot esošos tehnoloģiju speciālistus publiskajā pārvaldē, tos koncentrējot un attīstot, tur, kur tiek īstenoti valstiski nozīmīgi pārresoru projekti, šajā gadījumā EDIM ieviešana, tam veltot nepieciešamo finansējumu un pieeju labai cilvēkresursu pārvaldībai.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #33

DB,26.08.2025

Dalies ar šo rakstu

Rīgā 27. augustā sāksies viens no vērienīgākajiem šā gada sporta pasākumiem - Eiropas vīriešu basketbola čempionāts, kas galvaspilsētas tūristu plūsmu papildinās ar tūkstošiem fanu no dažādām pasaules valstīm, divu nedēļu laikā valsts finanšu asinsritē ienesot vairāk nekā 60 miljonus eiro.

Eiropas čempionāts basketbolā (EuroBasket 2025) būs 42. kontinenta čempionāts. Tajā piedalīsies 24 Eiropas nacionālās vīriešu basketbola izlases. Tas norisināsies no 2025. gada 27. augusta līdz 14. septembrim. Grupu turnīri tiks aizvadīti Rīgā, Limasolā, Tamperē un Katovicē, bet izslēgšanas spēles (playoff) tiks aizvadītas Xiaomi Arēnā Rīgā. Fakts, ka turnīrs notiek Rīgā, ir ne tikai unikāls panākums sporta jomā, bet arī biznesa jomā. Par izdevumiem procesā un plānotajiem ieņēmumiem pasākuma gaitā Dienas Bizness izjautāja Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.augusta numurā lasi:

Eksperti

Vai valsts digitālo pakalpojumu pārvaldība ir drošās rokās?

Jorens Liopa, IKT pārresoru projektu eksperts,19.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas valstu pieredze un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) jaunākie pārskati nepārprotami apliecina — ilgtermiņā digitālās pārvaldības efektivitāti nosaka trīs savstarpēji cieši saistīti virzieni: vienota koordinācija, kompetence un drošība.

Tās valstis, kuras šos principus ievieš konsekventi, spēj efektīvāk izmantot resursus, nodrošināt augstāku infrastruktūras drošības līmeni un ieviest kvalitatīvus, uz iedzīvotāju vajadzībām vērstus digitālos pakalpojumus.Latvijā digitālās pārvaldības sistēma joprojām atgādina mozaīku bez vienota rāmja.

Pēdējo mēnešu laikā daudz diskutēts par Eiropas Digitālās identitātes maka (Digital Identity Wallet) ieviešanu Latvijā, kas saskaņā ar ES regulējumu jānodrošina līdz 2026. gada nogalei. Tomēr projekta īstenošana pat vēl nav reāli sākusies, un nav skaidrs — kurš par to atbild, kādi resursi nepieciešami un kā nodrošināt drošu un efektīvu rezultātu. Pat vēl vairāk! Domāju, ka absolūti lielākajai Latvijas sabiedrības daļai nav priekšstata, kas ir digitālās identitātes maks un kādas ikdienas priekšrocības tas var sniegt (dažādu papīra un reģistru apliecinājumu pieejamība vienviet savā telefonā).