Alus tirgus Latvijā vienmēr bijis nozīmīgs, tradicionāls un, kaut arī neliels, tomēr stabils. Alus darītāju ir daudz, un konkurence šajā tirgū ir ļoti liela. «Mēs esam mainījuši stereotipus par alu kā tādu: jā, tas ir tradicionāls dzēriens, bet vienlaikus ir arī moderns un stilīgs, un tam ir nākotne modernajā Latvijas sabiedrībā,» uzskata Eva Sietiņsone, apliecinot, ka, lai arī strauji attīstās cita veida dzērienu segmenti, alus joprojām saglabā vadošo vietu.
Lai gan onkulis ar alus putiņām mazo Evu cienājis jau trīs gadu vecumā, tomēr īstā mīlestība pret alu viņai nākusi līdz ar darba gaitām alus darītavā, kur pavadīti seši gadi, no tiem pēdējie trīs – vadītājas krēslā.
Cēsu alus pēdējo piecu sešu gadu laikā kļuvis par otru lielāko alus darītavu Latvijā. Kā tas izdevās?
Latvijā daudzām alus darītavām ir ambiciozi mērķi. Tā kā tirgus ir ierobežots, šajā cīņā tāpat kā sportā visi finālā neiekļūs. Uzvarēs tie, kas būs visvairāk sagatavojušies, visvairāk strādājuši. Baltijā vecākā alus darītava (dibināta 1590. gadā) Cēsīs bija zināma, bet ļoti lokāla, maza ražotne. Cēsu alus strauju attīstību sāka pirms septiņiem gadiem, kad tika uzbūvēta jauna moderna tirgus tendencēm atbilstoša alus darītava. Tolaik tirgus daļa bija 2 – 3 %, bet pērn vidējā tirgus daļa jau sasniedza 25 %. Mainoties tehnoloģijām, alus receptes tiek pielāgotas, bet tiek saglabāti tradicionālie alus darīšanas principi – vārīts iesals, pievienoti apiņi alus rūgtumam un putai, un iegūtā masa tiek raudzēta. Jauno tehnoloģiju galvenā priekšrocība ir kvalitāte – kas izpaužas alus dzidrumā un nemainīgā garšā. Protams, alum nav nekādu piemaisījumu.
Lai strauji iegūtu tirgus daļas, taču nepietiek tikai ar tehnoloģijām?
Liela nozīme ir investīcijām. Cēsu alus septiņu gadu laikā, ieskaitot šo gadu, ražošanas attīstībā būs ieguldījis 25 miljonus latu. Šādas investīcijas Latvijas pārtikas rūpniecībā, pie kuras pieskaitāma arī alus ražošana, ir vienas no vērienīgākajām šajā gadsimtā. Bez investīcijām svarīgs veiksmes nosacījums bijis arī atraktīvs mārketings un mērķtiecīga komanda. Vēl pirms dažiem gadiem patērētāji bija konservatīvi, bet pašlaik cilvēkiem patīk inovācijas, jaunā izmēģinājumi.
Vai citu dzērienu īpatsvars neizspiež alu?
Mūsu uzņēmuma attīstība ir vienmērīga – joprojām 70 % no visiem dzērieniem veido alus. Tomēr jebkuram alus ražotājam ir izdevīgi piedalīties arī citos dzērienu tirgos. Viens ir produkta sezonalitāte, galvenie pārdošanas apjomi tiek sasniegi nākot pirmajai saulītei, bet otrs – jārēķinās, ka alus tirgus ir stabilizējies, tas attīstās, bet lēnāk. Lielākās attīstības iespējas ir ārpus alus tirgus, tas nozīmē – jārada jaunas nišas, ja kompānija grib vienmērīgi strauji iet uz priekšu. Piemēram, patlaban veiksmīgi realizējam enerģijas dzērienu Dynami:t, kas, starp citu, ir vienīgais spēcīgais enerģijas dzērienu zīmols, kas izstrādāts Baltijā. Latvijā, ja tā varētu teikt, ir «uzsprādzis» skārdeņu iepakojuma tirgus. Dažu gadu laikā tas ir dubultojies, piemēram, pērn no visa alus tirgus 7 – 8 % tika realizēti skārdenēs. Tas bija nozīmīgs sasniegums, lai pieņemtu lēmumu uzstādīt skārdeņu pildīšanas līniju par 7 miljoniem eiro. Redzu iespēju, ka šī iepakojuma tirgus varētu augt līdz 15 – 20 % no kopējā alus tirgus. Esmu pārliecināta, ka, pieaugot dzīves līmenim, plastmasas iepakojums samazināsies par labu dzērieniem stikla pudelēs un skārda iepakojumā.
Kādu tirgus daļu plānojat? Vai ir mērķis apdzīt Aldari?
Ir laba paruna – slikts ir tas kareivis, kas nevēlas kļūt par ģenerāli. Skatoties no šī brīža pozīcijām – mūsu kompānijas mērķis ir kļūt par dzērienu tirgus attīstības līderi. Vai kļūsim par vadošajiem alus tirgū, vai dzērienu kategorijā kopā – to rādīs laiks.
Lai turpinātu strauju attīstību, visam jābūt reāli pamatotam ar investīcijām – tas daudz ko nosaka. Pašam alus segmentam strauja attīstība nav iespējama. Pērn mums bija visveiksmīgākais gads šajā tirgū, jo palielinājām ietekmi alus tirgū par pieciem procentpunktiem. Kā rezultātā absolūtos skaitļos pēdējos divos gados kopējo uzņēmuma apgrozījumu esam dubultojuši. Lai cik optimistiski tas skanētu, mēs esam arī reāli – domājam, ka turpmākajos gados varētu palielināt alus tirgu daļu par 2–3% gadā. Cēsu alus neplāno pirkt citus alus darītājus, bet plāno turpināt organisku attīstību.
Par mītiem. Vienu brīdi Latvijā tika izplatīts melnais PR, ka Latvijā ražotais alus nav alus, bet taisīts no kaut kādiem pulverīšiem, kā arī bieži tika slavēts tā sauktais dzīvais alus, bet pelts – nedzīvais.
Te jārunā par to, kā mīti rodas. Piemēram, vēl viens no mītiem, ko varēja lasīt presē – televizoru tumsā nevar skatīties, jo tas bojā redzi. Atklājās, ka šo mītu radījusi kāda lampu ražošanas kompānija. Mīts kļūst ticams, ja pietrūkst specifisku zināšanu. Iespējams, arī šī mīta izplatīšanā kāds ir ieinteresēts. Nevēlos to atspēkot, jo fakti ir pilnīgi citi. Alus ražošana ir īpašs, ilglaicīgs, sarežģīts, tehnoloģiski ietilpīgs process, kas pilnībā ir izprotams tikai atrodoties uz vietas alus darītavā. Alus tehnologs alus ražošanu uztver emocionāli, jo tas, ko viņš radījis, ir goda un cieņas lieta. Alus ražošana no pulverīšiem ir absolūta nepatiesība, jo alus jebkurā ražotnē tiek ražots no iesala, apiņiem, rauga un ūdens.
Alus darīšanas leksikā un teorijā nav arī tāda teiciena kā dzīvs alus – tas vairāk ir mārketinga triks. Esam ar alus tehnologiem nopietni runājuši, kas ir dzīvs, nedzīvs alus. Pēc būtības alu var uzskatīt par dzīvu, ja pēc tā iepildīšanas pudelē tajā turpinās rūgšanas process un līdz ar to tajā turpina dzīvot arī baktērijas. Tas ir alus, ko reāli var uzturēt
četras līdz piecas dienas. Tomēr neviena alus darītava nespēj piedāvāt alu ar tik īsu derīguma termiņu. Tādēļ ir iekārtas, kas nodrošina higiēnisku iepildīšanu pudelēs, lai alus varētu saglabāties vairākus mēnešus, nemainot kvalitāti.
Nākotnē, teiksim pēc 10 gadiem, alum dzērienu tirgū būs tik pat liela vieta?
Latvijā un arī pasaulē ir tendence, ka cilvēki vairāk rūpējas par savu veselību, izskatu un arvien vairāk domā, ko ēd un dzer. Domāju, alus un mazalkoholisko dzērienu īpatsvars kopējā dzērienu apjomā pieaugs. Cilvēki lietos vieglākus dzērienus, lai atpūstos, nevis lai ātri apreibinātos. Turklāt jebkurai lietai, ko dzīvē darām, jānotiek ar mēru. Par alu saka – divi kausi vīrietim, viens kauss sievietei. Jebkuras atkāpes no normas, vai tas ir alus, enerģijas dzēriens vai kāds cits dzēriens – nav vēlamas.
Vai Latvijas ekonomikas pieauguma bremzēšanās atstāj iespaidu arī uz alus tirgu?
Alus tirgus atbalstītājs ir silts laiks. Kad Latvijā bija ekonomikas uzplaukums, alus tirgū nebija sprādziena – attīstība bija mērena. Līdz ar to nopietnus satricinājumus tirgū mēs negaidām.
Ja runājam par jūsu nākotnes nodomiem...Varbūt ir doma iet tālāk un ieņemt kāda cita, lielāka uzņēmuma vadītāja krēslu?
Neticu TOP menedžeru idejai. Jā, man ir pieredze, zināšanas, spējas, kompetence, ir iespējas uzņemties kāda cita uzņēmuma vadību. Taču tā ir tikai viena puse, bet otra ir emocionālā. Nedomāju, ka var vadīt kompāniju emocionāli un pēc tam ļoti vienkārši ar tām pašām sajūtām doties nākamajā kompānijā. Reti kuram ir vajadzīgs standarta menedžeris, uzņēmumam vajadzīgs līderis, kas mīl kompāniju, cilvēkus, spēj tos iedvesmot, rādīt ceļu, jo tālāk darbinieki visu var izdarīt paši. Kad mainās uzņēmuma vadītājs, mainās arī daļa no uzņēmuma kultūras – kā tiek virzīti darbinieki, kā iedvesmoti, kā tiek pieņemti lēmumi. Un tas, ka mainās uzņēmuma kultūra, ne vienmēr uzņēmumam ir vajadzīgs.
Tātad plānojat strādāt ilgi un dikti?
Te ir kā ģimenē. Kompānija ir dzīvs organisms, profesionāls gan vairāk nekā emocionāls. Tomēr arī emocionālā daļa ir būtiska, un mākslīgi izaicinājumi uzņēmumam nav vajadzīgi. Protams, nekad nesaki nekad, bet mēs raugāmies uz lietām pozitīvi, mums ir daudz mērķu, ko gribam realizēt, un, kamēr mēs šos mērķus redzam, ļoti labprāt šajā kompānijā arī palikšu.
Vai tuvākā vai tālākā nākotnē ir gaidāmas izmaiņas jūsu privātajā dzīvē?
Mani parasti uztver kā karjeras sievieti. Neizpratne un jautājumi parasti rodas par to, vai karjeras sieviete spēj veidot tikai karjeru. Bet ģimeni ne? Esmu daudz ar to saskārusies, arī draugi gaida, kas nu būs, ka esmu taču dzīvē jau daudz sasniegusi. Jāatklāj, ka esmu diezgan ģimenisks cilvēks. Tomēr es nekad negribētu veikt izvēli – būt uzņēmuma vadītājai, karjeristei vai ģimenes cilvēkam. Man kā personai ir svarīgi realizēt sevi darbībā. Kamēr otrs cilvēks man to atļauj, esmu ļoti laimīga. Es ticu tēzei, ka patiesi veiksmīgi biznesā ir ģimenē apmierināti cilvēki un otrādi – ģimenei vari sniegt labāko, ja esi profesionāli pilnveidots cilvēks.
Manuprāt, sieviete, kas spēj savienot karjeru ar ģimeni, ir ideāla sieviete. Cik svarīga loma jūsu dzīvē ir laika plānošanai?
Mani var asociēt ar tiem cilvēkiem, kas mīl to, ko dara. Neskatoties uz ieņemamo amatu, es turpinu studēt, man pietiek laika arī atpūtai. Tomēr es neesmu nomocījusies nevienā no šiem posmiem. Protams, kaut kam paliek arvien mazāk laika, bet ļoti svarīga ir otra cilvēka attieksme. Ja ir kopīgas intereses un saprotoši cilvēki, tad ir iespējams visu apvienot. Pagaidām ticu, ka svarīgākā ir mūsu pašu attieksme. Protams, ir situācijas, kad šis tas aizmirstas, piemēram – pēkšņi izrādās, ka mājās nav ko ēst. Tas gan notiek reti, jo es labprāt gatavoju. Pie mūsdienu dzīves tempiem un informācijas daudzuma, kas nemitīgi pieaug, ir nepieciešama laika plānošanu. Taču, ja zini, kas ir tavas prioritātes, par to ikdienā domā, tad, manuprāt, tieši tā ir tā laimīgā dzīve.
Vai šajos trīs gados ir mainījies jūsu viedoklis par vadītāja lomu?
Sākotnēji uz savu amatu raudzījos no teorētiskās prizmas, bet šobrīd teorētiskās zināšanas papildina uzskatu, ka tieši emocionālā saikne ir svarīga. Varētu teikt tā – sākotnēji vadīju vairāk ar prātu, tagad ar sirdi. Tas ir galvenais, kas mainījies laika gaitā. Vienmēr ir arī jautājums, vai vadītājs veido uzņēmumu vai otrādi. Domāju, ka ir 50 pret 50. Protams, vadītājs ietekmē uzņēmumu, bet uzņēmums vadītāju. Un man bija lieliska iespēja augt kopā ar uzņēmumu.
Jūsu draugs ir Gustavs Zatlers, Latvijas valsts pirmās personas dēls. Vai varētu būt tā, ka Eva Sietiņsone kādreiz vairs neasociēsies ar Cēsu alu, bet vārdu savienojumu Zatlera vedekla?
Manas personiskās attiecības neietekmē uzņēmumu. Jebkurā gadījumā, ja ietekmētu, tad tikai pozitīvi. Arī uz nākotni skatos pozitīvi, nekādus riskus šajā sakarā nesaskatu. Bet vispār es līdz šim vienmēr esmu bijis noslēgts cilvēks. Arī turpmāk lielas prognozes negribu izteikt. Redzēs, kā dabīgais process risināsies, kurā virzienā tas ies.
Varbūt plānots alus par godu prezidentam?
Skatīsimies. Mums ir spēcīga mārketinga komanda – domāsim. Realizēsim pašas labākās idejas. Varu pilnīgi noteikti garantēt, ka tuvākajā laikā un šogad kopumā būs daudz jaunumu, kas būs pārsteidzoši patērētājiem.
Vai šobrīd Latvijā ir labvēlīga darba vide?
Mūsu valsts pēdējos gados ir strauji attīstījusies, pieredze, ko esam guvuši, ir neatsverama. Mēs esam bijuši spiesti sevi attīstīt, pilnveidoties, lai izdzīvotu un uzvarētu konkurences cīņā. Straujas attīstības valstis, starp kurām noteikti ierindoju Latviju, atšķiras no stabilām un jau attīstītām valstīm ar to, ka mums – arī gados jauniem cilvēkiem – ir plašas iespējas darboties, uzņemties atbildību, uzkrāt pieredzi. Gada pieredze pie mums nereti ir līdzvērtīga 3–5 gadiem rietumvalstīs. Mēs esam vairāk ieinteresēti strādāt, lai paaugstinātu savu dzīves līmeni. Jo valsts garantijas pašas par sevi daudz ko mums nesola. Mēs šeit esam vairāk uz mērķi orientēti – esam gatavi vairāk riskēt, izmantot visas iespējas, ko mums dzīve sniedz, un uzņemties lielāku atbildību. Iespējams, mums līdz ar to ir vairāk jāstrādā, tomēr pretī mēs noteikti saņemam atalgojumu, pieredzi un izaugsmes iespējas atbilstoši savam ieguldījumam.
Vai uzņēmēji valstī jūt vērienīgas pārmaiņas vai tās ir vairāk formālas?
Es piesardzīgi vērtēju vērienīgas un straujas pārmaiņas politikā. Latvijai visvairāk pietrūkst tieši ilgtermiņa stabilas attīstības programmas, kuras varētu būt uzņēmējiem kā biznesa plāna palīgs. Ar katra jauna gada budžeta sastādīšanu, un ne vien valdībai mainoties, mēs mainām un nosakām jaunas prioritātes, līdz ar to uzņēmēja iespēja plānot savu darbību un attīstību nākotnē ir pagrūta.
Kā jūs vērtējat vidējā cilvēka dzīvi šobrīd Latvijā – dzīvesveidu, labklājību, vērtības, drošības sajūtu par nākotni?
Šis gads viennozīmīgi ir smagākais gads pēdējā laikā, kas skāris Latvijas iedzīvotājus. Mums nākas atteikties no lietām, pie kurām jau bijām sākuši pierast. Tieši neskaidrā ekonomiskā situācija arī rada iedzīvotājos nedrošības sajūtu par nākotni. Un kā gan drošības sajūta varētu rasties – ja vairāk kā pusgadu mēs ar bažām gaidām mīksto vai smago piezemēšanos? Ekonomiska augšupeja nemēdz būt bezgalīga. Tāpat kā dabā viss ir līdzsvarā – pēc baltās svītras vienmēr nāk melnā... Tad notiek stabilizācijas process, un atkal baltā svītra ir klāt. Šo gadu vērtēju kā stagnācijas gadu, kura laikā iedzīvotāji pielāgosies valsts ekonomiskai situācijai un mainīsies līdz ar to, galvenokārt, pārplānojot savus izdevumus, bet neatsakoties no pirmās nepieciešamības precēm vai pakalpojumiem. Savukārt uzņēmējdarbībā notiks attīrīšanās posms, kad darbību pārtrauks uzņēmumi, kuri jau sākotnēji būs orientējuši uzņēmējdarbību īstermiņā – tikai ekonomikas uzplaukuma fāzei un straujai attīstībai. Tomēr veiksmīgu attīstību turpinās labākie nozaru uzņēmumi, kuri ir likuši spēcīgus pamatus un ieguldījuši savu uzņēmumu un zīmolu attīstībā ilgtermiņā.
Kas, jūsuprāt, ir lielākā netaisnība šobrīd sabiedrībā un par ko ir lielākais prieks?
Man personīgi ir grūti izturēt lielo negāciju, ko katru dienu dzirdu mediju telpā. Un ne jau no faktiem es gribu slēpties, bet negatīvo emociju vilnī katram Latvijas iedzīvotājam noteikti ir pagrūti saglabāt pozitīvu noskaņojumu, ja reiz apkārt viss ir tik slikti. Tieši šī iemesla dēļ arvien vairāk man zināmu izglītotu cilvēku vairs neskatās vakaros ziņas vai nelasa avīzes. Jo fakti tomēr bieži nav tik negatīvi, kā tie tiek attēloti. Pat humoristiski raidījumi dažbrīd rada vairāk negatīvu domu, nevis prieku. Taču neatkarīgi no ekonomiskās situācijas un notikumiem politikā mēs varam būt laimīgi un izbaudīt savu dzīvi. Nomāktos apstākļos prieku sabiedrībā rada vienotība un kolektīvi pasākumi. Latviešiem noteikti tas ir hokejs, daudzus šogad iepriecinās Prāta Vētras koncerttūre un dziesmu svētku koncerti. Arī tas, ka Raivis Vidzis uzvarēja deju šovā, daudzām ģimenēm radīja prieku.
Kas vēl bez darba ir jūsu dzīvē svarīgs?
Man šķiet, ka manas dzīves galvenais virzošais spēks ir nemitīga attīstība un pilnveidošanās – zināšanu, sajūtu un emociju līmenī. Man patīk izdzīvot dzīvi tā pa īstam. Nepatīk vidējas sajūtas un vidusmēra notikumi. Ja mīlu, tad mīlu no visas sirds; ja strādāju – tad daru to uz 100%, neatsakos no pašiem augstākajiem mērķiem un nebaidos kļūdīties.
Kas, jūsuprāt, ir svarīgākās cilvēciskās īpašības?
Cienu pozitīvus un atvērtus cilvēkus, kas ar savu klātbūtni padara citus labākus un neļauj tiem padoties. Augsti vērtēju mīlestību un lojalitāti, ar to domājot īpašu attieksmi pret saviem tuvākajiem, ģimeni, draugiem, sabiedrību, kā arī pret savu darbu un darba devēju. Šīs īpašības ir svarīgas, jo tās mums ļauj attīstīties noteiktā vidē, saņemot un sniedzot savstarpēju atbalstu. Visvairāk nepatīk klausīties melus, es nepiedalos intrigās.
