Jaunākais izdevums

Trīs no četriem uzņēmumu un institūciju kiberdrošības jomas vadītājiem, jeb 77%, pēdējo 12 mēnešu laikā novēro vairāk nozīmīgu kiberuzbrukumu, tostarp arī šifrējošo izspiedējvīrusu (ransomware) izmantošanu.

Tā liecina jaunākais EY (iepriekš Ernst & Young) Pasaules informācijas drošības pētījums 2021 (EY Global Information Security Survey 2021).

Savukārt 56 % kiberdrošības vadītāju atzīmē, ka pandēmijas laikā, pārejot uz attālināta vai elastīga darba nosacījumiem, ir nepilnīgi ievērotas informācijas drošības prasības.

“Informācijas drošības jomā šobrīd vienlaikus novērojama vairāku tendenču saplūšana, kas rada pamatu satraukumam. Proti, pandēmijas ietekmē uzņēmumi pāriet uz attālināta vai hibrīda modeļa darba vidi, kas rada papildus informācijas riskus, darbiniekiem attālināti izmantojot uzņēmumu datus ar dažādām ierīcēm, kas ne vienmēr ir pilnīgi drošas. Līdztekus, pati uzņēmējdarbības vide ir arvien vairāk balstīta tieši datu apstrādē un uzņēmumi aktīvi ievieš digitālās transformācijas iniciatīvas. Tikmēr kibernoziedzinieku metodes un izmantotās tehnoloģijas kļūst arvien sarežģītākas un it īpaši aug izspiedējvīrusu izmantošana. Šī ir vide, kurai uzņēmumi no drošības viedokļa nereti nav gatavi – mūsu nesenais EY Pasaules vadības risku pētījums 2021 atklāja, ka tikai 9% uzņēmumu valdes ir pilnībā pārliecinātas par savu uzņēmumu spēju novērst kiberdrošības riskus, ” saka Nauris Kļava, EY Partneris Baltijas valstīs.

EY pētījums parāda arī, ka 39% kiberdrošības jomas vadītāju uzskata, ka organizācijas budžets informācijas drošības jautājumiem ir par mazu, lai adekvāti tiktu galā ar pieaugošajiem drošības izaicinājumiem.

Tikmēr 36% nozares ekspertu norāda, ka tas ir tikai laika jautājums līdz viņu organizācija piedzīvos nozīmīgu informācijas drošības apdraudējumu, ko varēja novērst ar atbilstošām investīcijām kiberdrošībā.

EY Pasaules informācijas drošības pētījums tiek veikts katru gadu, visā pasaulē aptaujājot vairāk kā tūkstoti uzņēmumu un institūciju kiberdrošības jomas vadītāju. Šī gada aptauja veikta laikā no marta līdz maijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda aicinājis ASV informācijas tehnoloģiju kompāniju "Google" paplašināt investīcijas Lietuvā un uzņēmuma vadību apmeklēt Lietuvu.

"Pašlaik Lietuva varētu profesionāli pieņemt daudz lielākas "Google" investīcijas kiberdrošībā, aizsardzībā pret dezinformāciju, maksājumu sistēmās, programmnodrošinājuma izstrādē, datu apstrādes centru un citās jomās," Nausēda teica, tiekoties ar "Google" viceprezidentu Karanu Bhatiju Pasaules ekonomikas foruma laikā Davosā.

Viļņā ir "Google" birojs, kas pārrauga kompānijas darbību Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Lietuvas Reģistru centra dati liecina, ka pērn "Google" apgrozījums Lietuvā sasniedza 1,8 miljonus eiro un peļņa bija 101 600 eiro. Pašlaik kompānijai Viļņā ir 21 darbinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīna plāno ievērojami palielināt savu ietekmi Klusā okeāna dienvidos

LETA--AFP, 26.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna plāno ievērojami paplašināt ekonomisko sadarbību un sadarbību drošības jomā ar Klusā okeāna dienvidu valstīm, ko viens no reģiona līderiem nodēvēja par vāji maskētu mēģinājumu ieslēgt viņus Pekinas orbītā.

Plašais līguma projekts un piecu gadu plāns, kas nonācis ziņu aģentūras AFP rīcībā, tiks apspriesti, kad Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji šonedēļ apmeklēs Klusā okeāna valstis.

Ķīna plāno piedāvāt desmit mazām salu valstīm palīdzību miljoniem dolāru apmērā, izredzes uz Ķīnas un Klusā okeāna salu brīvās tirdzniecības līgumu un piekļuvi Ķīnas ienesīgajam tirgum, kurā ir 1,4 miljardi cilvēku.

Ķīna savukārt apmācītu vietējo policiju, iesaistītos vietējā kiberdrošībā, paplašinātu politiskās saites, veiktu jūras kartēšanu un iegūtu lielāku piekļuvi vietējiem dabas resursiem.

Paredzams, ka "visaptverošā attīstības vīzija" tiks apstiprināta, kad Vans tiksies ar reģiona valstu ārlietu ministriem 30.maijā Fidži. Taču šis plāns arī izraisījis satraukumu reģionu galvaspilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizsardzības nozares, industrijas un pētnieku sadarbība ir noturības kodols

Jānis Goldbergs, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums "Google" paudis gatavību ieguldīt lielākas investīcijas Latvijas digitālās spējas stiprināšanā, informē Ekonomikas ministrija (EM)

Tāpēc EM, sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un nozares asociācijām turpina attīstīt sadarbību ar "Google" vairākos Latvijas tautsaimniecībai būtiskos virzienos, kā arī digitālo prasmju stiprināšanā un kiberdrošības uzlabošanā.

Kā ziņots, Trīs Jūru foruma ietvaros Rīgā, "Google" valdības lietu un sabiedriskās politikas viceprezidents Karans Bhatija (Karan Bhatia) paziņoja, ka "Google" vēlas dubultot savus ieguldījumus Centrālās un Austrumeiropas reģionā, jo Krievijas izraisītā kara Ukrainā rezultātā, civiliedzīvotāji, uzņēmēji un investori jūtas satraukti par stabilitāti, resursu pieejamību un izaugsmes iespējām Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija – 21. gadsimta priekšrocība un trūkums. Visās nozarēs, rūpnīcās, kokapstrādes, metālapstrādes uzņēmumos, ūdens attīrīšanas centros, lidostās un medicīnas iestādēs pastiprinās digitalizācijas tendences.

Rūpnieciskās sistēmas tiek arvien vairāk integrētas korporatīvajā IT tīklā, izmantoti standartizēti protokoli un operētājsistēmas, kas atver tāda paša veida ievainojamības kā IT sistēmās.

Pēdējo mēnešu laikā kiberuzbrukumi automatizētajos tehnoloģiju (OT) tīklos un rūpnieciskajās vadības sistēmās (ICS) ir krietni auguši. Nesen notika uzbrukums uz lielāko gaļas pārstrādātāju uzņēmumu Brazīlijā, dabasgāzes iekārtām, kā arī tērauda ražotāju. Arī Latvijas uzņēmumi nav izņēmums! Kiberdrošība un risku mazināšana joprojām ir nopietns izaicinājums, uzņēmumiem ir nopietni jāizvērtē ievainojamības un riskus. Pasargājiet savu uzņēmumu, ieviešot efektīvu drošību, lai nepieļautu ICS un OT tīklu uzbrukumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts atbalstam MVU digitālajai transformācijai ir jābūt atkarīgam no uzņēmuma lieluma

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 21.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule arvien vairāk virzās uz digitālo realitāti, daļēji pateicoties jaunākajai, tehnoloģiski lietpratīgākai paaudzei.

“Transformējies vai dodieties mājās!”, ir izplatīta tēma pētījumos, ziņojumos, forumos un konferencēs par to, kā uzņēmumi var saglabāt konkurētspēju šajā arvien digitālākajā pasaulē. Veicot digitālo ceļojumu, viena no lielākajām atziņām skan – ja neesat tīmeklī, tu neesi īsts jeb “if you’re not online, it’s like you don’t exist”.

LU pētījuma rezultāti par Latvijas uzņēmumu digitālo transformāciju

Lai izprastu Latvijas uzņēmumu panākumus un šķēršļus veicot digitālo transformāciju un kas ir darāms to pilnveidošanai, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieki veica pētījumu par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitālās transformācijas potenciālu. Aptaujāto 433 Latvijas uzņēmumu portrets ļāva izdarīt secinājumus par digitālas transformācijas nozīmi uzņēmumu griezumā. Aptaujas laikā tika uzrunātas dažādas uzņēmumu asociācijas, kā arī uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, noskaidrojot to iesaisti digitalizācijas procesos un digitālā transformācijā. Papildus sazinoties ar vadošajām universitātēm Lietuvā un Igaunijā, tika iegūstas 58 atbildes no Lietuvas un Igaunijas MVU, kas ļāva veikt salīdzinājumu ar citām Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par to, kā uzņēmumi darbojas šobrīd, kļūst skaidrs, ka digitālā drošība ir izvirzījusies priekšplānā visās nozarēs, arī tajās, kuras līdz šim IT pakalpojumiem un risinājumiem ir pievērsušas mazāku uzmanību. Palielinātās datu plūsmas ir atklājušas dažādas nepilnības sistēmās, kas kibernoziedzniekiem paver iespējas ļaunprātīgi iegūt vērtīgus un sensitīvus datus. Kā pasargāt sevi, lai justos pārliecināti gan par datu drošību, gan par spēju reaģēt jebkurā ārkārtas situācijā?

Kiberapdraudējumi var skart jebkuru uzņēmumu

Covid-19 pandēmijas rezultātā kibernoziegumu skaits ir dramatiski audzis, spiežot organizācijas ievērojami palielināt kiberdrošībā ieguldītos līdzekļus. Tā kā jaunā koronavīrusa uzliesmojuma rezultātā pilnīgi visu nozaru pārstāvjiem nācās pāriet uz attālinātu darba režīmu, arī veidi, kādos uzņēmējdarbība tiek organizēta, neizbēgami piedzīvoja paliekošas pārmaiņas. Pirms pandēmijas daudzos uzņēmumos atsevišķs IT speciālista amats nebija nepieciešams, savukārt šodien to klātbūtne un uzraudzība ir kļuvusi par neatliekamu vajadzību visās nozarēs.

Diemžēl steiga, ar kādu uzņēmumi ir ieviesuši jaunas, ne vienmēr atbilstošas tehnoloģijas, ir radījusi vairākas būtiskas nepilnības, kuru rezultātā hakeri var gūt pieeju to iekšējām sistēmām un tādējādi apdraudēt uzņēmumu ikdienas darbību vai pat pastāvēšanu kopumā. Tieši šī iemesla dēļ šobrīd galvenās prioritātes ir kiberdrošības apmācību nodrošināšana darbiniekiem, dalītas atbildības ieviešana par drošības uzturēšanas pasākumiem un nulles uzticības politikas īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izveidots KPMG kiberdrošības izcilības centrs "KPMG Cybersecurity Center of Excellence", informē uzņēmums.

Centrs sniegs atbalstu klientiem Latvijā, Lietuvā un Zviedrijā, kā arī visā pasaulē, palīdzot uzņēmumiem rūpēties par savu uzņēmumu informācijas drošību, ierobežot riskus, sniedzot atbalstu kiberdrošības stratēģijas izveidē, ieviešot jaunākās drošības tehnoloģijas, samazinot izmaksas, stiprinot reputāciju, optimizējot un uzlabojot drošības procesus.

"Pasaule turpina ceļu uz arvien lielāku digitalizāciju un integrāciju ar tehnoloģijām, taču līdz ar to ievērojami pieaug arī kiberriski, ko šobrīd pastiprina arī ģeopolitiskā situācija. Organizācijas, kuras nevelta pietiekamu uzmanību savai infrastruktūrai, datu aizsardzībai un darbinieku apmācībai, var kļūt par viegli sasniedzamiem kiberuzbrukumu mērķiem, kā rezultātā var tikt nozagti dati, izkrāpti līdzekļi, sabojāta infrastruktūra un nodarīti citi neatgriezeniski zaudējumi. KPMG kiberdrošības izcilības centrs ir izveidots ar mērķi būt par uzticamu partneri, kas sniedz pilna spektra atbalstu kiberdrošības jomā organizācijām," norāda Armine Movsisjana, KPMG Latvijā vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru