Jaunākais izdevums

Pašlaik veidojas īpaši labvēlīgi apstākļi atjaunojamās enerģijas straujam izaugsmes lēcienam, noskaidrots auditorkompānijas "EY" (agrāk "Ernst & Young") pētījumā "EY Renewable Energy Country Attractiveness Index", kas tiek veikts visā pasaulē jau 58.reizi.

"EY" pārstāvji aģentūrai LETA atklāja, ka patlaban vienlaicīgi dažādi faktori - tirgus pieprasījuma un piedāvājuma situācija, efektīvu tehnoloģiju attīstība, valstu politikas pārmaiņas, vides, sociālo un pārvaldības apsvērumu nozīmes pieaugums sabiedrībā un uzņēmējdarbībā, kā ar investoru gatavība ieguldīt "zaļās" enerģijas jaudu izveidē, sekmē būtisku atjaunojamās enerģijas izaugsmi.

Auditorkompānijas pētījums parāda, ka pērn, neskatoties uz pandēmiju, pasaulē ieguldījumi atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudās pieauga par 2% un sasniedza 303,5 miljardus ASV dolāru, bet atjaunojamās enerģijas jaudu uzstādīšana bija pat par 45% augstāka nekā 2019 gadā, sasniedzot 265 gigavatus (GW), kas ir straujākā izaugsme kopš 1999.gada.

"EY" Atjaunojamās enerģijas valstu pievilcības indeksā, kas atspoguļo atjaunojamās enerģijas investīciju vides vērtējumu un tās ieviešanas iespējas, pirmo vietu saglabā ASV, kurai seko Ķīna, Indija, Francija, Lielbritānija un Vācija. Baltijas valstis top 40 sarakstā nav iekļuvušas.

"EY" partneris Baltijas valstīs Nauris Kļava sacīja, ka Baltijas gadījumā mūsu eksperti norāda uz atšķirīgiem izaicinājumiem katrā valstī. Latvijai ir labas starta pozīcijas atjaunojamās enerģijas jomā jau esošā lielā hidroelektroenerģijas īpatsvara dēļ, taču, lai sasniegtu 50% enerģijas patēriņa no atjaunojamiem resursiem līdz 2030.gadam, arī Latvijā ir nepieciešama jaunu jaudu ieviešana, kas galvenokārt panākama ar vēja un biomasas enerģijas attīstību. Latvijai tuvākajos gados ir jāpanāk praktisks progress jaunas atjaunojamās enerģijas jaudas ieviešanā.

Savukārt Lietuvas lielākais izaicinājums pēdējos gados ir bijis enerģētiskās neatkarības stiprināšana, ko pašlaik paredz arī ambiciozs plāns panākt pilnīgu enerģētisku neatkarību līdz 2050.gadam. Igaunijas izaicinājums ir samērā lielā oglekļa intensīva degakmens jeb degslānekļa izmantošana un emisiju samazināšanai būs nepieciešama ātra pāreja uz atjaunojamās enerģijas risinājumiem, atzīmēja Kļava.

"EY" pētījums atzīmē gan vēja enerģijas izaugsmes piemērus, gan ieguldījumus saules un biomasas enerģijas jomās. Piemēram, eksperti vērš uzmanību uz Francijas piemēru, kas ir atvēlējusi noteiktu teritoriju 750 megavatu (MW) jūras vēja enerģijas jaudu uzstādīšana valsts Rietumu piekrastē un šo platību varētu palielināt līdz 2 GW nākotnē. Tikmēr Beļģijā šogad jūras vēja enerģija saražos 10% no visa valsts elektroenerģijas pieprasījuma. Savukārt, ASV jau nākamajā gadā tiek prognozēts, ka saules enerģijas uzstādītās jaudas 16 GW apmērā apsteigs jaunas vēja enerģijas jaudas ieviešanu, kas plānojas 6 GW līmenī.

Ziņojums arī atklāj Austrumeiropas valstu izaicinājumus atjaunojamās enerģijas attīstībā, piemēram, Polija saglabā augstu (70%) ogļu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā un ir apņēmusies slēgt ogļu raktuves līdz 2049.gadam, kas ir nopietns uzdevums, ņemot vērā, ka nozare nodarbina ap 80 tūkstošiem darbinieku.

"EY" pauda, ka Polija patlaban galvenokārt raugās uz vēja enerģijas attīstību kā galveno alternatīvu un cer sasniegt 10-12 GW jaudu līdz 2030.gadam. Rumānija un Ungārija, savukārt, fokusējas uz saules enerģijas attīstību. Rumānija plāno uzstādīt aptuveni 7 GW atjaunojamās enerģijas līdz 2030.gadam, kas lielākoties tiks sasniegts uz saules enerģijas rēķina.

Auditorkompānijā atklāja, ka enerģētikas nozare un investori sagaida, ka pēc ANO Klimata pārmaiņu konferences (COP26), kas notiks novembrī, sekos politikas pārmaiņas par labu turpmākai atjaunojamās enerģijas attīstībai un ieguldījumi nozarē palielināsies vēl vairāk.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", "Ernst & Young Baltic" apgrozījums 2019.gadā bija 19,275 miljoni eiro, bet peļņa - 4,796 miljoni eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2020.gadu vēl nav publiskoti.

Kompānija reģistrēta 2002.gadā, un tās pamatkapitāls ir 6971 eiro. Uzņēmums pieder Igaunijā reģistrētajam "Baltic Network" (99,9%) un Beļģijā reģistrētajam "EY Europe SCRL" (0,01%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Maxima Latvija”, sadarbībā ar viedo enerģijas risinājumu uzņēmumu “Ignitis Latvija”, uzstādījusi līdz šim pirmo saules elektrostaciju Latvijā, kas atrodas uz “Maxima XXX” veikala jumta Rīgā, Pļavniekos.

Saules elektrostacijas kopējā platība ir 1182,7 m2 un tā darbojas ar 176 kW jaudu. Patlaban šī ir pirmā elektrostacija Latvijā, kas uzstādīta uz lielveikala jumta, un plānots, ka tā gada laikā saražos 186 666 kWh, nodrošinot gandrīz 10 % no veikala darbībai nepieciešamās pašpatēriņa enerģijas.

Uz veikala jumta kopumā tika uzstādīti 727 saules paneļi un tiek lēsts, ka saules elektrostacijas saražotā elektroenerģija samazinās oglekļa dioksīda emisijas par teju 80 tonnām gadā. Elektrostacija uzstādīta sadarbībā ar viedo enerģijas risinājumu uzņēmumu “Ignitis Latvija”, kas arī ikdienā rūpēsies par elektrostacijas apkopi.

“Saules elektrostaciju saražotā videi draudzīgāka elektroenerģija ir virziens, kuru izvēlas arvien vairāk uzņēmumu visā pasaulē, atbalstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, kā arī vēloties efektivizēt finanšu līdzekļu plūsmu. Ņemot vērā “Maxima” nozīmīgo lomu valsts tautsaimniecībā un vides ilgtspējā, nepārtraukti īstenojam virkni iniciatīvu, lai samazinātu uzņēmuma darbības ietekmi uz apkārtējo vidi. Ņemot vērā energoresursu tirgus aktualitātes un alternatīvo enerģijas resursu ražošanas risinājumu attīstību pasaulē, paredzam arī nākotnē īstenot līdzīgus projektus savā veikalu tīklā. Paldies sadarbības partnerim “Ignitis Latvija” tik ambicioza un apjomīga projekta izveidē,” stāsta Viktors Novikovs, “Maxima Latvija” nekustamā īpašuma attīstības un celtniecības departamenta direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru