Citas ziņas

Facebook neatjauno Dienas Biznesam nozagtā konta nosaukumu

Anita Kantāne, žurnāla "Dienas Bizness" galvenā redaktore, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

13. septembra pēcpusdienā “Dienas Biznesam” tika nozagts “Facebook” konts ar 26 tūkstošiem sekotāju.

Visus izdevniecības darbiniekus, kuri pārvaldīja kontu, hakeri atvienoja no profila un sāka ievietot savus ierakstus, un nomainīja nosaukumu. Ilgas sarakstes rezultātā esam atguvuši kontu, taču savu profilu joprojām nevaram izmantot, jo “Facebook” atsakās atdot medijam atpakaļ nosaukumu db.lv. Ielūkojoties “Facebook” db.lv profilā, es joprojām strādāju uzņēmumā ar nesaprotamu nosaukumu.

“Facebook” norāda, ka nevar mums šobrīd palīdzēt un mainīt nosaukumu. Saka mums paldies par pacietību, nododot mūsu lietu nākamajiem izskatītājiem, bet mēs bezspēcīgi noraugāmies, kā tas ietekmē mūsu saziņu ar lasītājiem. Pareizāk būtu teikt, ka noved mūs pie nespējas sazināties ar saviem 26 tūkstošiem sekotāju. Pēc ignorēšanas no “Facebook” puses vērsāmies Latvijas tiesībsargājošajās struktūrās un sākotnēji saņēmām atbildi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Taču mūsu sūdzība par atteikumu ir sadzirdēta, un 20. novembrī saņēmām ziņu, ka lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ir atceļams un atteikuma materiāls nosūtāms papildu pārbaudei.

Mēs uzskatām, ka mums ir nodarīts materiālais kaitējums, un uzskatām, ka “Facebook” pēc nozieguma izdarīšanas ir neadekvāti rīkojies. Pārbaudīt mūsu identitāti nav grūti, esam arī pirkuši reklāmas iespējas “Facebook”. Lietas apstākļi liek mums domāt, ka sociālais tīkls nevēlas uzņemties atbildību par notikušo un pat piesedz noziegumu, jo konta zagļi varēja izmantot “Dienas Biznesa” sekotāju datu bāzi un iegūt datus par personām, kas tika uzticēti mums un “Facebook” kā sociālā tīkla pakalpojumu sniedzējam.

Kad 12. oktobrī saņēmām atteikumu ierosināt kriminālprocesu, apdomāju – kas notiktu, ja “Facebook” konts būtu uzlauzts, piemēram, Ministru kabinetam vai Veselības ministrijai, kuriem gan nav tik daudz sekotāju kā mums. Tiešām tiesībsargājošās iestādes atteiktos ierosināt lietu? Un kā rīkotos “Facebook” - arī ignorētu?

Esam biznesa medijs, un mums ir svarīgi uzrunāt savus lasītājus sociālajā tīklā. Domāju, ka pandēmijas laikā katrs uzņēmums saprot, ka digitālās iespējas saziņā ar klientu ir tik svarīgas kā nekad agrāk. “Facebook” mums ir atņēmis daļu no saziņas iespējām, esam bijuši pacietīgi, saprotam, ka uzņēmumam ir daudz līdzīgu sūdzību visā pasaulē, taču nespēja sazināties ar saviem lasītājiem trīs mēnešu garumā pārsniedz saprātīgu problēmu novēršanas laiku.

Tikmēr turpinām būt uzņēmēju pusē gan portālā, gan katru nedēļu žurnālā “Dienas Bizness”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem nepārprotami sniedz daudz iespēju. Dažādi procesi un cilvēki kā tādi šādā pasaulē var būt daudz sasniedzamāki no gandrīz jebkura planētas stūra.

Šajā pašā laikā notiekošais sev līdzi nes nozīmīgus jaunus riskus. Būtībā daži tehnoloģiju grandi gandrīz pilnībā kontrolē mūsdienu interneta vidi. Tas arī nozīmē, ka, gribot to vai negribot, apzinoties to vai neapzinoties, daudzi ir, iespējams, jau pārmērīgi kļuvuši atkarīgi no dažiem lielajiem šīs jomas līderiem. Attiecīgi no to labvēlības vai kaut vai vienkāršas nerīkošanās var būt atkarīga veselu uzņēmumu dzīve. Nav arī tā, ka šai atkarībai īsti būtu kāda daudzmaz reāla jēdzīga alternatīva. Faktiski mūsdienu pasaulē ir vien daži tehnoloģiju un interneta durvju sargi, kuru darbības tad attiecīgi arī nosaka to, kas vispār notiek šajā vidē. Tam tādējādi ir liela ietekme arī uz veselu kaudzi cilvēku un citu uzņēmumu dzīvi un informācijas telpu kā tādu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV federālie un štatu regulatori trešdien iesnieguši prasības tiesā pret sociālo mediju milzi "Facebook", apsūdzot to ļaunprātīgā dominējošā stāvokļa tirgū izmantošanā un cenšoties panākt, lai "Facebook" pārdod platformas "Instagram" un "WhatsApp".

""Facebook" rīcība nolūkā nostiprināt un saglabāt savu monopolu liedz patērētājiem iespēju gūt labumu no konkurences," norāda ASV Federālās tirdzniecības komisijas (FTC) konkurences biroja direktors Īans Koners.

Facebook neatjauno Dienas Biznesam nozagtā konta nosaukumu 

13. septembra pēcpusdienā “Dienas Biznesam” tika nozagts “Facebook” konts ar 26 tūkstošiem...

Atsevišķas prasības tiesā iesniegusi gan FTC, gan regulatori no 48 ASV štatiem un teritorijām.

Prasībās teikts, ka "Facebook" centies apspiest konkurenci, 2012.gadā iegādājoties platformu "Instagram" un 2014.gadā - "WhatsApp".

Pēc šīs regulatoru prasības gaidāma sīva cīņa tiesā, jo šīs platformas kļuvušas par aizvien svarīgāku "Facebook" biznesa modeļa elementu un tikušas integrētas tā tehnoloģijā.

Gan Facebook, gan valstij vienalga 

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem...

"Facebook" sola aizstāvēties un noraida tam izvirzītās apsūdzības.

FTC šogad paziņoja, ka pārskatīs piecu lielāko tehnoloģiju uzņēmumu "Amazon", "Apple", "Facebook", "Microsoft" un "Google" mātesuzņēmuma "Alphabet" - pēdējā desmitgadē īstenotos pārņemšanas darījumus, paverot durvis potenciālām pretmonopolu izmeklēšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa kreditēšana kļūs par vienu no 2021.gada aktualitātēm. Kur gūt finansējumu maziem un vidējiem uzņēmumiem? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim tiešsaistes finanšu konferencē, 8.oktobrī.

Tiešraidi skaties: https://www.facebook.com/dbkonferences

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #26

DB, 07.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi izvērtē un pēc iespējas samazina dabas resursu izmantošanu, lai mazinātu piesārņojošo vielu emisijas apkārtējā vidē. To prasa Eiropas Savienības valstu politiskie mērķi.

Daļai sabiedrības politiskais mērķis pārvēršas par ideoloģisku cīņu, bet daļa saprot, ka dabas resursu izmantošana un radīto pārstrādes atkritumu apjomi ir sasnieguši robežu, kas liek meklēt nebijušus, racionālus risinājumus.

Sociālā atbildība pret vidi ir kļuvusi par biznesu, kas turpinās savu uzvaras gājienu. Arī Latvijas valdībai ir priekšlikumu vezums dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanai, lai ievērotu Eiropas Savienības direktīvās izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 7. jūlija numurā:

  • viedokļi - klimata pārmaiņa
  • aktuāli - finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2019. gada rezultāti
  • numura tēma - dabas resursu nodoklis
  • tendences - plastmasas kalni neatkāpjas
  • intervija - pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš par Rīgu
  • investīcijas - akciju tirgus apskats
  • ideju mežs - digitālie risinājumi mēbeļu ražošanas uzņēmumā SIA Bolderāja serviss
  • bizness reģionos - Liepājas ekonomiskā ekosistēma un Liepājas speciālā Ekonomiskā Zona
  • dzīvesstils - Dr. Tereško tējas dabas resursos saskata biznesa potenciālu
  • mazais biness - svaigās pastas ražotājs ColorPasta
  • auto - VW T-Roc R
  • brīvdienu ceļvedis - Viktors Troicins, Maxima valdes loceklis un uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Privātums kā trauksmes zvans. Whatsapp sāga

Elīna Girne, vadošā juriste datu tehnoloģijas uzņēmumā SQUALIO, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu brīdi katrs no mums laiku pa laikam saņem ziņu no kāda telefonā ierakstīta kontakta – Sveiks! Es nepiekrītu WhatsApp jaunajai datu apstrādes politikai, tāpēc turpmāk to nelietošu. Mani var sastapt Viber, Skype, Telegram…

Šai ziņas monētai ir divas puses – cilvēki ir sākuši uztraukties par savu privātumu, taču nākas secināt, ka uztraukums pagaidām nav jēgpilns.

Personas dati

Personas dati ir jēdziens, kas pēdējā laikā lietots pār mēru – vietā un nevietā. Piekritīsiet, ka esam no šī temata noguruši. Tomēr personas datu un privātuma temats atgriežas mūsu dienaskārtībā atkal un atkal – caur dažādām sabiedrības vajadzībām, procesiem un aktualitātēm. Cilvēki iebilst, ka viņu datus apstrādā medicīnas personāls vai darba devējs, tajā pašā laikā personīgajā digitālajā vidē lejupielādē arvien jaunas aplikācijas un piekrīt aplikāciju izstrādātāju līguma un datu privātuma noteikumiem, tos pat nelasot. Nebūs pārspīlēts teikt, ka katrs no mums ir lejupielādējis tālruņa aparātā neskaitāmas aplikācijas, kamēr atradis to, vienīgo, kas der mūs interesējošajam nolūkam. Kad mērķis sasniegts, par visām tālrunī ielādētajām aplikācijām jau ir piemirsies, kur nu vēl atcerēties, ka katru no tām nepieciešams izdzēst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

WhatsApp privātuma politikas izmaiņas neļaus Eiropas lietotāju datus nodot Facebook

LETA--AFP/INDEPENDENT, 11.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārā saziņas lietotne "WhatsApp" lūgusi saviem lietotājiem apstiprināt jaunos privātuma politikas noteikumus, kas ļaus tai vairāk dalīties informācijā ar mātesuzņēmumu "Facebook", taču šīs izmaiņas lietotājus Eiropas Savienībā (ES) neskars.

Šo noteikumu atjauninājums jau izraisījis lietotāju asu kritiku visā pasaulē, jo bez šo noteikumu apstiprināšanas no 8.februāra viņiem tiks liegta "WhatsApp" izmantošana.

"WhatsApp" uzsver, ka Eiropas lietotāju dati netiks nodoti "Facebook" rīcībā, kad viņi piekritīs jaunajiem nosacījumiem.

"Izmaiņas lietošanas noteikumos un privātuma politikā nekādi neietekmē "WhatsApp" datu apmaiņas praksi Eiropas reģionā," britu laikraksts "Independent" citē "Whatsapp" oficiālo pārstāvi.

"Lai novērstu jebkādas šaubas, "WhatsApp" arī turpmāk nenodos Eiropas reģiona "WhatsApp" lietotāju datus "Facebook", lai "Facebook" varētu tos izmantot savu produktu un reklāmu uzlabošanai," viņš uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" organizē veselības aprūpes konferenci "Veselības aprūpes tendences pēc COVID-19".

LINKS UZ TIEŠRAIDI

Ārkārtas situācijas laikā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana bija ierobežota, taču, mazinoties COVID-19 izplatībai Latvijā, pakāpeniski tiek atjaunoti visi ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi.

Kādas sekas un izmaiņas tas ir radījis veselības aprūpē? Kad varētu būt COVID-19 otrais uzliesmojuma vilnis un kā sabiedrībai, īpaši uzņēmējiem tam jau laicīgi būtu jāgatavojas?

Konferences programma:

9.25 – 9.45 Cik medicīnas nozarē strādājošie uzņēmumi ir gatavi plaša mēroga krīzes situācijām?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Migrācija starp saziņas lietotnēm – kam tas ir izdevīgi?

Modris Šķēls, reklāmas aģentūras "mCloudglobal" valdes priekšsēdētājs, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr saziņas lietotnes Telegram un Signal jau sāk berzēt rokas par jaunu lietotāju pievienošanos sistēmai, konkurentu platformu WhatsApp un Facebook lietotāji vēl šaubīgi cenšas pieņemt lēmumu, vai migrēt uz citām platformām, vai palikt jau ierastajās.

Taču ziņa, ka WhatsApp atlika jauno privātuma politikas noteikumu ieviešanu, un klientu dati vēl vairāk nonāks mātes uzņēmuma Facebook rokās, atsevišķu lietotāju loku padarīja bažīgu. Lai arī šie atjauninājumi neattiecas uz Eiropas reģionu, kādam esošā ideoloģija šķiet nepieņemama.

Taču dziļākajā būtībā šie atjauninājumi nepieciešami mērķtiecīgām biznesa kompānijām, lai sniegtu lietotājiem, piemēram, pielāgotu Facebook reklāmu.

Protams, var diskutēt, kā tiek izmantoti uzkrātie lietotāju dati. Pat, ja tiek apgalvots, ka netiek glabāti sarakstes vai zvanu dati, lietotāji ir ļoti skeptiski uz šo, piemirstot, ka lietotne Google, uzkrāj daudz vairāk datu par mums. Jebkurā gadījumā ikviena no šīm lietotnēm uzkrāj mūsu personīgos datus – telefona numurus, e-pastus un citu informāciju savu biznesa ideju realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālā tīkla uzņēmums "Facebook" ir paziņojis, ka tas neinformēs 530 miljonus lietotāju par datu noplūdi no viņu kontiem.

Izdevums "Business Insider" pagājušonedēļ pavēstīja, ka vairāk nekā 530 miljonu "Facebook" lietotāju dati, tostarp tāda informācija kā tālruņa numurs un dzimšanas datums, ir nopludināta un padarīta brīvi pieejama kādā publiskā datubāzē.

Šie dati tika iegūti, izmantojot nepilnību "Facebook" kontaktu sinhronizācijas sistēmā. Tas notika pirms 2019.gada, bet dati tika padarīti publiski pieejami nesen.

Kompānija kādā bloga paziņojumā pavēstīja, ka šī nepilnība tika novērsta 2019.gada septembrī.

"Ir svarīgi saprast, ka ļaunprātīgi aktori ieguva šos datus nevis ar ielaušanos mūsu sistēmās, bet savācot tos no mūsu platformas pirms 2019.gada septembra," teikts šajā paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas laikā matu griešana svaigā gaisā mežā ir atbalstāma, trešdien valdību un tās partneru veidojošā Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdē izteicās veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Sēdes laikā, pārrunājot epidemioloģisko situāciju un ieviestos drošības pasākumus, Pavļuts atzina, ka patlaban ir svarīgi runāt par tādu ierobežojumu pārskatīšanu, kas ļautu iedzīvotājiem realizēt pamata vajadzības, kuras sabiedrība nevar atlikt nedz psiholoģisku, nedz praktisku apsvērumu dēļ.

Vienlaikus ministrs norādīja uz sabiedrības radošu pieeju, lai epidemioloģiski droši veiktu darbības, kas ārkārtējās situācijas laikā ir liegtas, piemēram, matu griešanu, tādējādi netieši atsaucoties uz frizieres Zanes Melnaces sociālajā tīklā "Facebook" paustajā, ka viņa piedāvā safrizēt matus ārā, zem klajas debess.

"Frizēšanās mežā ir absolūti OK. Tas ir OK," izteicās Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas Konkurences pārvalde (AGCM) trešdien piemērojusi septiņu miljonu eiro naudassodu sociālo mediju milzim "Facebook" par maldinošu rīcību attiecībā uz datu aizsardzību.

AGCM norāda, ka "Facebook" lietotājus pienācīgi neinformē par to, kā tiek ievākti un lietoti viņu dati komerciāliem nolūkiem.

Pārvalde jau 2018.gadā uzņēmumam piemēroja piecu miljonu eiro naudassodu par negodīgu tirdzniecības praksi un lika tam veikt izmaiņas.

Savukārt trešdien noteiktais naudassods piemērots, jo "Facebook" ignorējis aicinājumus mainīt savu rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Facebook bloķē Trampa kontu uz "nenoteiktu laiku"

LETA--AFP, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais tīkls "Facebook" bloķējis ASV prezidenta Donalda Trampa kontu uz "nenoteiktu laiku" par viņa centieniem kūdīt uz vardarbību ASV galvaspilsētā šajā nedēļā, ceturtdien paziņoja uzņēmuma vadītājs Marks Zakerbergs.

Viņš pavēstīja, ka sākotnējā Trampa konta bloķēšana uz 24 stundām par šī sociālā tīkla politikas pārkāpumiem tiek pagarināta sakarā ar "mūsu platformas izmantošanu, lai kūdītu uz vardarbīgu sacelšanos pret demokrātiski ievēlētu valdību".

Trampa atbalstītāji ieņem Kapitoliju, kad ASV kongresmeņi grib apstiprināt Baidena uzvaru 

"Trampa atbalstītāji ir "pārņēmuši kontroli" Kapitolijā." "Maiks Penss, iespējams, ticis saņemts...

"Mēs uzskatām, ka riski atļaut prezidentam turpināt izmantot mūsu pakalpojumus šajā laika posmā ir vienkārši pārāk lieli," savā "Facebook" lapā raksta Zakerbergs.

"Tāpēc mēs bloķēšanu, kas noteikta viņa "Facebook" un "Instagram" kontiem, pagarinām uz nenoteiktu laiku un uz vismaz divām nākamajām nedēļām līdz tiks pabeigta mierīga varas nodošana," pavēstīja Zakerbergs.

ASV Kapitolija ēka atkal ir droša pēc protestētāju iebrukuma 

ASV Kapitolija ēka Vašingtonā ir atkal pasludināta par drošu vairākas stundas pēc...

Arī cita sociālā tīkla platforma "Twitter" bloķējusi Trampa kontu uz 12 stundām, kā arī piedraudējusi ar viņa konta pastāvīgu slēgšanu, ja viņš arī turpmāk pārkāps "Twitter" noteikumus. Trampa tviterkonts tika bloķēts pirmoreiz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savu iepriekšējā ceturkšņa finansiālo veikumu šonedēļ informēja pasaules interneta tehnoloģiju grandi. Kopumā to sniegumu par vāju uzskatīt nevar, lai gan akciju mijēju reakcija šoreiz nebija tā pati optimistiskākā.

Daudzi noraizējušies par to, cik ļoti ekonomiku daudzviet smacēs pandēmijas uzplūdi un ar tiem saistītie arvien jaunie stingrie ierobežojumi.

Ja mēra tehnoloģiju līderu miljardus, tad kopaina ir visai iespaidīga. Piemēram, “Amazon.com” iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumi sasnieguši 96,15 miljardus ASV dolārus, kas šim uzņēmumam šādā periodā ir jauns rekords. Tas ir arī gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopumā šādi dati uzskatāmi atklāj, ka dauzi pasaulē pandēmijas laikā turpinājuši aktīvi iepirkties internetā. Kompānijas ceturkšņa peļņa savukārt sasniegusi 6,3 miljardus ASV dolārus, kas ir trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīmekļa platforma "YouTube" otrdien uz laiku nobloķējusi ASV prezidenta Donalda Trampa kanālu, paziņojusi interneta gigantam "Google" piederošā platforma.

"YouTube" paziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā bažas par iespējamo vardarbības turpināšanos, dzēsts jaunais saturs, kas augšupielādēts Donalda Trampa kanālā, jo šis saturs ir pretrunā ar "YouTube" politiku, kas vērsta pret kūdīšanu uz vardarbību.

Trampa kanālā aizliegts augšupielādēt jaunu saturu vismaz septiņas dienas.

Kanālam ir 2,77 miljonu sekotāju.

Sociālais tīkls "Facebook" pagājušajā nedēļā uz laiku nobloķēja Trampa kontus "Facebook" un "Instagram", bet sociālā tīkla platforma "Twitter" izdzēsa Trampa kontu.

Trampam arī liegts publicēt saturu "Snapchat" un "Twitch".

ASV prezidents no sociālajiem medijiem padzīts pēc Trampa atbalstītāju uzbrukumiem Kapitolijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitālais eiro – risinājums, ko adaptēsim dzīvē

Valdis Janovs, "TietoEVRY" maksājumu, zibmaksājumu un karšu vienības vadītājs, 22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskus risinājumus un inovatīvus pakalpojumus izstrādā, attīsta un pielāgo, lai izpildītu virsuzdevumu – atvieglotu cilvēkiem ikdienas darbības, tostarp finanšu norēķinus.

Arī Eiropas Centrālā banka patlaban meklē alternatīvu skaidrai naudai ar mērķi radīt pēc iespējas ērtāku instrumentu un pielietojumu. Kāpēc izraudzīta virtuālās valūtas stratēģija, un vai tās ieviešana nozīmē, ka digitālajam eiro piemīt nākotnes potenciāls?

Skatoties vēsturiski, digitālās valūtas laikmetu aizsāka “Bitcoin”, kas finanšu tehnoloģiju sektorā ielauzās ar strauji pieaugošu popularitāti. Gandrīz katrā finanšu konferencē tika prezentēts, kāpēc tajā vajadzētu ieguldīt, kāds ir ieguvums no šādām investīcijām. Lai gan Eiropas Centrālā banka “Bitcoin” vienmēr uzskatījusi par riskantu aktīvu, ko izmanto pelēkiem un, iespējams, arī nelegāliem darījumiem, tomēr intensīvais mārketings panāca savu – pieprasījums pēc šādiem naudas instrumentiem palielinās. Digitālās valūtas ir pievilcīgas un piesaista arvien vairāk cilvēku par spīti Eiropas Centrālās bankas mēģinājumiem atturēt no investīcijām šajā spekulatīvajā tirgū. Tāpēc visā pasaulē Centrālās bankas meklē alternatīvus risinājumus fiziskās naudas nākotnei digitalizācijas laikmetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien nākusi klajā ar plānu kriptovalūtu regulēšanai, ierosinot noteikumus, kas var ierobežot sociālā tīkla "Facebook" kriptovalūtas "Libra" attīstību un līdzīgus projektus.

Kopš "Bitcoin" parādīšanās kriptovalūtas iemantojušas lielu popularitāti investoru vidū, bet plašāka sabiedrība, bankas un uzraugošās iestādes joprojām izturas pret tām ar piesardzību. Pakļaujoties Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu spiedienam, EK izstrādājusi priekšlikumus jaunā sektora regulēšanai, cerot tādējādi arī sekmēt tā attīstību.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis norādīja, ka pārmaiņām digitālajā jomā būtu jāpieiet proaktīvi, vienlaikus mīkstinot potenciālos riskus. Viņš norādīja, ka potenciāli globālās kriptovalūtas, piemēram, "Libra" saskarsies ar stingrākām prasībām, jo tās rada specifiskus izaicinājumus finanšu stabilitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: No Limbažiem līdz Itālijai

Monta Glumane, 10.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmuma "Limbažu siers" galvenais eksporta tirgus ir Itālija, kur nonāk aptuveni 65–70% no kopējā apjoma, taču limbažnieku radīto sieru ēd arī ASV, Indijā, Ēģiptē un Eiropā.

Uzņēmuma galvenais produkts ir cietais siers. Tautā to mēdz saukt arī par parmezānu, taču, līdzīgi kā šampanietim un konjakam, tam jānāk no konkrētā reģiona. Hobija līmenī "Limbažu siers" ražo arī citus piena produktus, taču biznesa pamatā ir siers.

Lai mazinātu Covid-19 krīzes radītās sekas, "Limbažu siers" kopā ar Latvijas Piensaimnieku centrālo savienību izstrādājis vairākus kritērijus un piedāvājumus valdībai, kas ražotājam šajā laikā būtu svarīgi. “Mēs piedāvājam valdībai iepirkt noliktavas atlikumus, ja uzņēmējam ir pārcelti produktu realizācijas termiņi. Summa – par pašizmaksu," pauž uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Aleksejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidlaukā Spilve, Rīgā aizvadītajā nedēļā norisinājās "autokoncerts", kas tā rīkotājiem neradīja milzu peļņu, bet bija veids, kā atbalstīt nozarē strādājošos.

"Autokoncerta" organizators bija Uldis Pabērzis, kurš šajā vasarā plānoja rīkot arī festivālu "Summer Sound". "Covid-19" ierobežojumu dēļ festivāls pārcelts uz nākamo gadu.

"Kopumā situācija ir visiem zināma. Ir pandēmija un kaut kādā brīdī bija pilnīgi skaidrs, ka mūsu lielais pasākums, vasaras festivāls šogad nevarēs notikt. Mēs sākām jau laicīgi plānot tā pārcelšanu uz nākamo gadu. Spējām vienoties ar visiem māksliniekiem, ka pasākums notiks 2021. gadā ar tādu pašu programmu, tajā pašā nedēļas nogalē. Tā kā pasākums ir pārcelts, tad domājām, ko šajā laikā ir iespējams izdarīt. Vēl pirms tika izziņota tāda iespēja kā "autorkoncerti", šādu iespēju jau apsvērām un pētījām, kā to varētu īstenot. Kad izziņoja, ka šāds formāts ir pieļaujams, mēs sākām šī pasākuma organizēšanu," stāsta U.Pabērzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd mobilo datu patēriņš ir tikpat augsts kā ārkārtējās situācijas laikā, liecina mobilo sakaru operatora "BITE" tīkla dati.

Arī kopumā mobilo datu patēriņš šā gada pirmajā pusgadā pieaudzis par teju 50%, salīdzinot ar identisku laika periodu pērn.

Šogad viens mobilā interneta lietotājs mēnesī vidēji patērē 14,2 GB mobilo datu. Taču vienlaikus ir mainījušies mobilo aplikāciju lietošanas paradumi – piemēram, pēc ārkārtējās situācijas ir strauji krities saziņas platformas "Zoom" lietojums, bet būtiski audzis sociālo mediju, piemēram, "TikTok" lietojums.

"Ārkārtējā situācija strauji pieprasīja pāriet uz attālinātu darbu, mācīšanos un uzņēmējdarbības procesu vadību, kas veicināja mobilā interneta izmantošanas apjomus. Neraugoties uz to, ka vasaras sākumā tika izbeigta ārkārtējā situācija valstī, noslēdzās attālinātās mācības, daļa cilvēku atgriezās darbā birojos, datu patēriņš saglabājās līdzvērtīgs tam, kāds tas bija ārkārtējas situācijas laikā. Šo datu patēriņu lielā mērā ietekmē arī tas, ka daudzi aizvien aktīvāk izmanto mobilos rūterus, dodoties brīvdienās uz lauku mājām vai atpūtas namos. Tāpat interneta patēriņš mobilajās ierīcēs pieaug, jo cilvēki ir kustībā, ceļojot pa Latviju," saka "BITES" Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Koalīcija izvēlēsies naudu vai cilvēkus?

Anita Kantāne, Jānis Goldbergs, 17.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena no Latvijas Bankas prognozēm neparedz tūlītēju Latvijas ekonomikas atveseļošanos no COVID19, bet naudas mums ir vairāk nekā jebkad, un jāsāk rūpēties par cilvēkiem.

“Dienas Bizness” galvenā redaktore Anita Kantāne un žurnālists Jānis Goldbergs apspriež nedēļas aktualitātes.

Video fragmenti:

00:01:24 Latvijas Bankas prognozes par Covid krīzi – vieglā, vidējā, smagā

00:03:20 Bezdarbs un dīkstāve

00:08:12 Vai pandēmija aktualizēs jautājumu par valsts pārvaldes optimizāciju?

00:10:04 Teritoriālā reforma – “eiroremonts dzīvoklī”, nojaucot sienas. Vai tas uzlabos dzīvi?

00:12:17 Valsts budžeta pārskatīšana ir neizbēgama

00:18:18 “Tīrās” naudas krīze un izmeklēšanas termiņu problēma

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VIDEO: Investīcijas digitalizācijā vairo konkurētspēju

Māris Ķirsons, 07.07.2020

Dalies ar šo rakstu

SIA "Bolderāja serviss" valdes loceklis Valdis Krauklis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Digitālajos risinājumos un tehnoloģijās investēti aptuveni 1,5 miljoni eiro, kas palielinās korpusa mēbeļu ražotāja SIA "Bolderāja serviss" konkurētspēju.

"Šīs investīcijas ļauj ne tikai ātri un efektīvi saražot klientiem nepieciešamo produkciju, bet arī ātri mainīt ražotās produkcijas sortimentu," žurnālam "Dienas Bizness" pamato SIA "Bolderāja serviss" valdes loceklis Valdis Krauklis.

Būtībā ir veikts tehnoloģisks lēciens darba efektivitātē un ražīgumā, produkcijas kvalitātē un materiālu taupības jomās.

""Bolderāja serviss" ir nacionālā kapitāla kompānija un modernākā korpusa mēbeļu ražotne Latvijā, kas ražo produkciju no laminētām kokskaidu plātnēm, un arī visas investīcijas ir uzņēmuma pašu nopelnītā nauda," uzsver V. Krauklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Neracionālā finanšu tirgu eiforija var būt pat ilgāka

Jānis Šķupelis, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos turpinās tāda kā savdabīga Covid-19 ballīte.

Akciju cenas turpina palielināties - šā gada skatījumā, piemēram, ASV šajā vērtspapīru tirgū kopumā jau vērojami plusi.

Dažādu aktīvu straujam cenu pieaugumam (pēc Covid-19 izraisītā sabrukuma pavasara sākumā) palīdzējusi centrālo banku vēl iepriekš neredzēti apjomīga papildu likviditātes radīšanas kārta.

Tāpat eksperti norāda, ka tirgū ienācis jaunu investoru vilnis, kuru stiprāku padarījuši valdību, īpaši ASV, tiešā veidā piešķirtie papildus līdzekļi.

Turklāt līdz ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, tautsaimniecībām atveroties, ir uzlabojušies makroekonomiskie rādītāji, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums u.c. Arī tas tirgus dalībniekiem rada papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties krietni ilgāk un pasaules ekonomika tomēr ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

6 ieteikumi efektīvai kampaņai digitālajos medijos

Arnis Ozols, "Httpool Baltics" vadītājs, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd sociālo mediju platformas kā reklāmas kampaņu kanāli ir pieejami ikvienam interesentam. Protams, labākais ceļš ir algot aģentūru, kas visu izdarīs pasūtītāja uzdevumā - gan noformēs kampaņu, gan iesniegs rezultātu analīzi. Tomēr daži uzņēmumi izvēlas visu darīt paši. Kam pievērst uzmanību kampaņas veidošanas gaitā un kā novērtēt rezultātu?

Uzņēmums "Httpool" pārstāv tādas lielas sociālo mediju platformas kā Facebook, Twitter, Snapchat, LinkedIn un citas mazos tirgos, kur šo lielo sociālo mediju pārstāvniecības nav un nekad nebūs. Mums ir lieliska iespēja vērot uzņēmumu veiksmes un neveiksmes, skatīt tendences, kā arī piekļūt sociālo mediju platformu pētījumiem. Mēs arī paši daudz iedziļināmies un pētām, kas ir un kas nav efektīvi. Un te ir seši punkti, ko iesakām jebkuram sociālo mediju kampaņa plānotājam.

Izvēlies vienu mērķi

Veidojot kampaņu, ir iespēja izvēlēties, kāds būs tās mērķis. Parasti tas ir vērsts uz auditorijas palielināšanu, zīmola atpazīstamības vai pārdošanas veicināšanu. Uz šo izvēli noteikti nav attiecināms teiciens – vairāki zaķi ar vienu šāvienu. Izvēlētais mērķis noteiks, kā tālāk strādās sociālā medija algoritms. Turklāt ir svarīgi, lai izvēlētais mērķis arī atbalsta biznesa mērķi – kādu rezultātu uzņēmums sagaida no šīs kampaņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VIDEO: Piesaista jaunus ražošanas uzņēmumus

Ilze Žaime, 08.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Bijušā "Liepājas metalurga" teritorija

Foto: Ilze Žaime

Liepājā investīcijas atliktas netiek un top jauni ražošanas centri.

Latvijas trešā lielākā pilsēta vēsturiski bijusi cieši saistīta ar rūpniecību un eksportu. Arī šodien pilsētā pārstāvēti visdažādāko nozaru uzņēmumi, turklāt, attīstītāju ieskatā, rūpniecības turpmākai izaugsmei vēl ir liels potenciāls. Bijušo kombinātu teritorijās tiek būvētas jaunas ražotnes un dubultota industriālo parku ietilpība.

Darbība šogad atsāksies arī pilsētas rūpnieciskās zonas sirdī – "Liepājas metalurga" bijušajā teritorijā. Lielu lomu spēlē arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) piedāvātie risinājumi, kurus šodien izmanto jau 43 kapitālsabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aļona un Sergejs Stepanovi Rīgā radījuši vietu, uz kuru labprāt dotos paši - Dzirnavu ielā durvis vērusi viņu izveidotā bezglutēna maiznīca "Better Bread".

"Mēs daudz ceļojam un pirmā lieta, ko katrā vietā meklējam, ir bezglutēna kafejnīcas vai beķerejas. Ir ļoti labi piemēri Parīzē, Berlīnē. Bijām Beirutā, Libānā un tur bija ļoti stilīga bezglutēna kafejnīca. Tajā brīdī padomājām, ka pat Beirūtā ir bezglutēna maiznīca, bet Rīgā nav. Mēs ļoti vēlējāmies dalīties ar mūsu dzīvesstilu," stāsta A.Stepanova.

Viņa atklāj, ka arī globālais bezglutēna tirgus aug ļoti strauji. Šī niša Rīgā bija brīva un bonusā tas ir ļoti saistīts ar Aļonas un Sergeja dzīvesveidu. Piemēram, lai justos labāk, Sergejs jau aptuveni sešus gadus uzturā nelieto produktus, kuru sastāvā ir glutēns.

Komentāri

Pievienot komentāru