Jaunākais izdevums

Maizes ražotājiem ir jāmeklē arvien jauni risinājumi, lai plašajā produktu daudzveidībā pārsteigtu patērētājus, tāpēc maizes tirgus attīstību veicina inovācijas, aģentūrai LETA sacīja Fazer Bakery Baltic, kurā ir apvienotas Fazer maiznīcas Ogrē un Kauņā, rīkotājdirektors Mindaugs Snarskis.

Viņš pastāstīja, ka pircēji pārtikas, tajā skaitā maizes izvēlē arvien vairāk pievērš uzmanību veselīgumam, kvalitātei, kā arī maizes svaram. Tie meklē jaunas garšas un formātus, kas atbilst viņu izpratnei par veselīgumu. Tāpēc uzņēmumi iegulda daudz resursu, meklējot inovatīvus risinājumus. «Nevienu vairs nevar pārsteigt, pievienojot receptūrā jaunas sēklas vai graudus - vajadzīgi jauni risinājumi,» sacīja Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.

Snarskis piebilda, ka inovācijas veicina maizes tirgus attīstību, un šī tendence ir vērojama ne tikai maizes segmentos ar augstu pievienoto vērtību, bet arī tradicionālajos segmentos. Piemēram, baltmaizes segmentā pēdējā gadā laikā pēc vairāku gadu lejupslīdes ir redzama stabilizācija. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen tirgus pētījuma datiem, galvenais iemesls stabilizācijai šajā segmentā ir pircēju izvēle par labu augstvērtīgai baltmaizei.

Viņš arī pastāstīja, ka maizes ar augstāku pievienoto vērtību patēriņš Igaunijā patlaban veido 46% no maizes tirgus, bet Latvijā pagaidām vēl tikai 35%. Tas nozīmē, ka augstvērtīgākas maizes patēriņš Latvijā nākamgad un turpmākos gadus pieaugs. To apliecina arī Nielsen veidotais Consumer Confidence indekss Igaunijā, kas 2016. gada aprīlī-jūnijā ir palielinājies par 13% līdz 83% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, parādot, ka trīs galvenās tēmas, par ko patērētāji uztraucas, ir veselība, ekonomiskā situācija un bērnu izglītība. Latvijā indekss pieaudzis par 3% līdz 78%, un pārtikas cenu pieaugums minēts kā trešā galvenā tēma, kas uztrauc patērētājus. Prognozējams, ka tendence sekot Igaunijai Latvijā turpināsies, un tuvāko gadu laikā Latvijas patērētājiem produktu augstvērtīgs sastāvs un kvalitāte būs nozīmīgāki argumenti pārtikas izvēlē, nekā cena.

Jau ziņots, ka saskaņā ar informāciju Firmas.lv 2016.gadā Fazer Latvija strādāja ar 24,213 miljonu eiro apgrozījumu un 28 342 eiro peļņu.

Fazer Latvija ir dibināts 2000.gadā, un tā pamatkapitāls ir 17,183 miljoni eiro. Vienīgais Fazer Latvija īpašnieks ir Somijas kompānija Fazer Bakeries, kas ir viens no skandināvu grupas Fazer Group uzņēmumiem. Fazer specializējas maizes, saldumu un cepumu ražošanā, kā arī ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā. Fazer Latvija ir lielākais darba devējs Ogrē, un tajā strādā vairāk nekā 300 darbinieku.

Fazer ir starptautisks ģimenes uzņēmums, kurš specializējas maizes, saldumu un cepumu ražošanā, kā arī ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā. Uzņēmums strādā astoņās valstīs, un tā produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 40 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Fazer Latvija” investēs jaunas tostermaižu produkcijas ražošanas līnijas attīstībā, kas būs apjomīgākā investīcija uzņēmuma ražotnē Ogrē kopš 2015. gada, kad maiznīcā tika atklāta “Fazer” kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanas vienība.

Ņemot vērā biznesa vidē valdošo konkurenci un "Fazer Group" korporatīvo politiku, konkrētu investīciju apjomu uzņēmums neizpauž.

Lai arī viens no maizes ražotāju lielākajiem izaicinājumiem ir arvien krītošais maizes patēriņš, “Fazer Latvija” tirgus daļa aizvadītajā gadā ir bijusi 20%, norāda uzņēmumā.

“Analizējot patērētāju ieradumus, aizvadītajā gadā kopumā tirgū novērojams pieprasījums pēc produktiem, kas ne vien garšo labi, bet arī dara labu mūsu ķermenim un liek mums justies labi. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas “Nielsen” datiem, no dažādajiem maizes izstrādājumu segmentiem, pircēji ir arvien vairāk iecienījuši tieši tostermaizi. Kā rezultātā tostermaizes segments aizvadītajā gadā kļuva par vienu no pieprasītākajiem Latvijā un tā vērtība palielinājās par 16%, savukārt šī segmenta patēriņa apjoms pieauga par 14%,” atklāj “Fazer Bakery Baltic” vadītājs Klāvs Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Fazer kefīra baltmaize

Kristīne Stepiņa, 03.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top kefīra baltmaize Fazer ceptuvē Ogrē.

«Fazer kefīra baltmaizei ir bērnības garša,» saka Fazer Latvija ražošanas vadītājs Kalvis Fjodorovs.

2018. gada nogalē Fazer Latvija un SKDS veiktais pētījuma par maizes ēšanas paradumiem Latvijā parādījis, ka 76% Latvijas iedzīvotāju maizi ēd katru dienu, tostarp kviešu maizi. Nemainīgi maizes ēdājiem galvenais kritērijs izvēloties ir garša, to norādījuši 79% vīriešu un 75% sieviešu.

Fazer kefīra baltmaizi ēd arī Lietuvā un Igaunijā. «Ik mēnesi mēs izcepam mazliet vairāk nekā 100 tonnas šīs baltmaizes, apmēram puse paliek Latvijas ēdājiem, bet otra puse – Igaunijas un Lietuvas pircējiem,» informē K. Fjodorovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot starptautisko stratēģiju, «Fazer Group» iegādājies vadošo smūtiju zīmolu Ziemeļvalstīs – «Froosh». Šis zīmols ir tirgus līderis savā segmentā Somijā un Zviedrijā, kā arī ieņem stabilu otro vietu Dānijā un Norvēģijā. Iegādājoties «Froosh» zīmolu, «Fazer» piesaka savu darbību jaunā kategorijā un paplašina savu klātbūtni mazumtirdzniecībā. «Froosh» izpilddirektors Brendans Hariss (Brendan Harris) ir iecelts par «Fazer Lifestyle Foods» izpilddirektoru.

«Froosh» iegāde atbilst «Fazer» stratēģiskajiem nākotnes izaugsmes un internacionalizācijas plāniem, atbalstot paplašināšanos un plašāku produktu klāstu tirdzniecībai pašreizējos un jaunajos tirgos. «Froosh» būs daļa no «Fazer Lifestyle Foods» biznesa virziena, kas ir platforma veselīgu, uz augļu–bāzes veidotu produktu piedāvājumam.

«Veselība un labklājība vienlaikus ar ilgtspējīgu dzīvesveidu ir vadošās patērētāju tendences globālā mērogā, un mēs redzam lielu potenciālu šajā jomā. «Froosh» pārņemšana ir daļa no izaugsmes plāna, īpaši ņemot vērā to, ka smūtiju tirgus pieaugs par 10%+ gadā,» komentē Kristofs Fitctums (Christoph Vitzthum), «Fazer Group» prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Receptē svarīga ir mīlestība

Ilze Žaime, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Karl Fazer šokolāde

Anda Asere, 03.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No "Karl Fazer" sortimenta Latvijā visiecienītākā ir šokolāde ar veseliem lazdu riekstiem – aizvadītājā gadā pārdoti vairāk nekā 400 tūkstoši šo šokolādes tāfelīšu.

Ik gadu gardēžu rokās nonāk vairāk nekā 13 miljoni "Karl Fazer" šokolādes tāfelīšu. Tā tiek ražota Somijas pilsētā Vantā.

"Pasaulē šokolādes ražošanā lielākoties tiek izmantots piena pulveris, taču "Fazer" ir viens no retajiem, kas joprojām izmanto īstu, svaigu pienu. Piemēram, vienas 200 gramu šokolādes tāfelītes pagatavošanai ir nepieciešamas trīs svaiga piena glāzes. Katru gadu 20 miljoni litru svaiga piena pārtop "Fazer" piena šokolādē," stāsta Edmunds Jansons, "Fazer Confectionery" Tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs.

Šokolādes ražošanas procesā izmantoto svaigu pienu nogādā rūpnīcā īpašās autocisternās, kur tas tiek iebiezināts, iztvaicējot pienā esošo ūdeni. Pēc tam pievieno cukuru un maisījumu pārstrādā kondensētā pienā, kas piemērots šokolādes ražošanai. Tālākajā procesā tiek atkārtoti tvaicēts ūdens, kam tiek pievienota kakao masa un kakao sviests. Tad iegūto šokolādes masu divos posmos sasmalcina smalkā pulverī, lai no tās iegūtu piena šokolādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīcas «Fazer Bakery Baltic» rīkotājdirektora amatā un «Fazer Bakery» biznesa jomas vadības komandas locekļa amatā no novembra darbu sāks Klāvs Bērziņš, informē uzņēmumā.

«Pēdējo gadu laikā «Fazer» bizness Baltijas valstīs ir veiksmīgi attīstījies. Es esmu pārliecināts, ka Klāva pieredze un zināšanas, strādājot kopā ar Baltijas vadības komandu, ļaus veiksmīgi vadīt mūsu biznesu un sasniegt vēl labākus rezultātus nākotnē», komentē «Fazer Bakery» biznesa jomas rīkotājdirektors Petri Kujala.

«Kad man bija iespēja pievienoties «Fazer», es nekavējoties piekritu, jo uzņēmuma vērtības sakrīt ar manām vērtībām. Esmu priecīgs pievienoties «Fazer» komandai», komentē K. Bērziņš.

Kā liecina «Fazer Bakery Baltic» sniegtā informācija, tad K.Bērziņam ir starptautiska pieredze un zināšanas FMCG biznesa jomā. Viņš ir 19 gadus strādājis dažādos amatos un valstīs uzņēmumā «Philip Morris International». Pašreiz Bērziņš strādā Šveicē un ir atbildīgs par uzņēmuma pārdošanas stratēģiju pasaulē. Pirms tam viņš ir bijis «Philip Morris International» tirdzniecības direktors Polijā un rīkotājdirektors Zviedrijā un Islandē, kā arī strādājis kā mārketinga vadītājs Baltijā un uzņēmuma vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka ierobežojumi tiks saglabāti līdz maijam vai jūnijam, kad varētu sākt atjaunoties patēriņš, taču tas nebūs tāds, kāds tas bija pirms pandēmijas atnākšanas uz Latviju. Taču jau tagad daudzi cilvēki ir bez darba, iztiek ar pabalstiem, bet ir arī tādi, kuri ir bez iztikas līdzekļiem. Šķiet, ka lielā krīze būs tikai šogad. Vasaru jau skaisti pārdzīvosim.

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. Viņš teic, ka 2021. gads ir laiks, “kurā jāspēj saglabāt uzņēmumu, tajā strādājošos, jāsaglabā iespējas maksāt tās algas, kuras esam solījuši maksāt. Un, lai arī tieši uzņēmumu neietekmēja minimālās algas paaugstināšana no 430 līdz 500 eiro, tomēr netiešu šī lēmuma ietekmi attiecībā uz izmaksām jūtam. Šis vairāk ir izdzīvošanas gads, bet noteikti ne izaugsmes laiks”.

Fragments no intervijas

Vai pandēmija ietekmējusi maizes ražošanas un realizācijas apmērus?

Nē. Pandēmija maizes ražošanu Lāču ceptuvē nav ietekmējusi. Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmijas ierašanās Latvijā 2020. gada agrā pavasarī sašūpoja maizes tirgu, taču maizes patēriņu koronavīruss nesamazināja. Neraugoties uz svārstībām kopumā, 2020. gadā maizes ražošanas un pārdošanas apjomi ir bijuši stabili, kam iemesls varētu būt fakts, ka strādājam ar lielveikaliem, bet nestartējam nekādos iepirkumu konkursos par maizes piegādēm, kur būtiskākais kritērijs ir zemāka cena, nevis augstāka kvalitāte. Jāņem vērā, ka maizes tirgū pārmaiņas notiek visu laiku un, piemēram, 2021. gadā ir pieaudzis kviešu maizes patēriņš. Analizējot notiekošo pēdējā gada laikā, jāsecina, ka maizes tirgus ir nostabilizējies un arīdzan noslāņojies, jo cilvēks to maizi, kuru pirka, to arī turpina iegādāties, jo vairs netiek novērota pircēju lēkāšana no vienas maizes grupas uz citu. Tas nozīmē, ka cilvēks savā izvēlē (paradumos) ir kļuvis konservatīvāks. Tā jau ir sava veida krīzes pazīme, kas bija novērota arī iepriekšējā lielajā ekonomiskajā recesijā – 2008.–2010. gadā, kad cilvēki pirka tikai to maizi, ko labi pazina, un neeksperimentēja. Tādējādi gan toreiz, pirms 10–11 gadiem, gan arī pērn un 2021. gada sākumā ir ļoti grūti tirgū ieiet ar jaunu produktu. Piemēram, Lāči pērn pircējus centās ieinteresēt ar divām jaunām kviešu maizēm – ar griķiem un ar dārzeņiem, taču atsaucība no patērētāju puses nav tāda, kādu to varēja novērot pirms diviem – trijiem gadiem. Jauniem produktiem grūti iedzīvoties, tam vajadzīgs daudz vairāk laika. Kā interesantu faktu var minēt, ka, piemēram, vasarā, kad tika atcelti iepriekš noteiktie koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, pieauga valriekstu maizes pārdošanas apjomi. Savukārt gaišās un tumšās ogu maizes patēriņš visu laiku ir bijis ļoti stabils, kas nozīmē, ka tai ir savs uzticīgs pircējs. Tas ir situācijā, kad uzņēmums nav mainījis mārketinga politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu rudzu maizes ēšanas tradīcijas Latvijā, ražotāji, sabiedriskās organizācijas un Zemkopības ministrija iepazīstināja ar plānotajiem pasākumiem rudzu maizes tradīciju saglabāšanā, kā arī sabiedriskās organizācijas un ražotāji parakstīja kopīgu sadarbības memorandu, liecina medijiem sniegtā informācija.

AS «Hanzas Maiznīcas» valdes loceklis un vadītājs Uģis Mihņevičs, kas vienlaikus ir iniciators memoranda parakstīšanai un diskusijai par rudzu maizes tradīciju turpināšanu, norādīja, ka ražotājam ir svarīgi saglabāt nacionālās vērtības, kas ir rudzi. Uzņēmums izvirzījis plānus veicināt saražoto rudzu maizes apjomu palielināšanos par vairāk nekā 2 miljoniem maizes klaipu. Lai to sasniegtu, uzņēmums plāno paplašināt maizes sortimentu, liekot uzsvaru uz rudzu maizes dažādību un ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu.

Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka ierosināja Latvijas skolās un pirmsskolas mācību iestādēs ieviest bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, piedāvājot audzēkņiem šķiedrvielām bagātu, veselīgu, no vietējiem graudiem ražotu rudzu rupjmaizi. Viņasprāt, dot iespēju mūsu bērniem regulāri saņemt svaigu rupjmaizes škēli ir loģiska un acīmredzama nepieciešamība. Vienlaikus biedrības mērķis ir veicināt jauno maiznieku apmācību, saglabājot sentēvu maizes cepšanas tradīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju maizes ražotājs «Latvijas Maiznieks» papildinājis produkcijas piedāvājumu, radot maizes sēriju «Latvijas Graudu maize».

Tajā iekļauti 10 maizes veidi, tostarp jau iepriekš zināmi produkti ar uzlabotu sastāvu, kā arī izstrādāti divi jauni – pilngraudu un melnā maize ar sēklām. Sērijas izveidē ieguldīti ap 25 tūkstoši eiro.

«Atjaunotajā maizes sērijā esam apvienojuši jau patērētāju uzticību iemantojušos produktus, uzlabojot to sastāvu, kā arī iekļāvuši jaunus. Atslēgvārds šai maizes sērijai ir graudi, tostarp diedzēti graudi, kas ir īpašs, ilgāku laiku paņemošs graudu izturēšanas process. Lai iegūtu diedzētus graudus, tie tiek mērcēti ūdenī un diedzēti, līdz tiem izdīgst asni. Kamēr asnu garums nepārsniedz kodola garumu, tie tiek uzskatīti par veseliem graudiem,» stāsta «Latvijas Maiznieks» valdes loceklis Māris Daude.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Maiznīca Flora Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem

Monta Glumane, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Maiznīca Flora», lai vērotu, kā tiek ražota Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem.

Kooperatīvs «Flora» dibināts 1987. gada nogalē un bija viens no pirmajiem privātajiem uzņēmumiem Latvijā, kas nodarbojās ar ziedu audzēšanu un tirdzniecību. Kad deviņdesmito gadu sākumā situācija Latvijā mainījās – austrumu tirgi aizvērās, bet rietumu atvērās, uzņēmuma darbības sfēra tika krasi mainīta. Tika iegādātas Itālijā ražotas iekārtas un 1993. gadā uzsākta kviešu maizes ražošana. Vēlāk sortimentu papildināja cepumi, kēksi, piparkūkas un 2002. gadā arī rudzu maize.

Kopš 1997. gada uzņēmuma nosaukums ir «Maiznīca Flora». Nu jau 10 gadus kompānijas atrašanās vieta ir Raganā, Krimuldas novadā, kur uzcelta Eiropas Savienības prasībām atbilstoša ražotne. Uzņēmums ar Eiropas fondu atbalstu ir iegādājies jaunas ražošanas un fasēšanas iekārtas. Tās gan pilnībā neaizvieto roku darbu, kas «Maiznīcā Flora» tiek izmantots daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ķelmēnu saimnieks: Nebijām pat tuvu stāvējuši maizes cepšanai

Dienas Bizness, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Laikā pirms Ziemassvētkiem «Ķelmēnos» sāka cept maizi, un pirmie kukulīši nokļuva veikalā. Tagad maizes krāsns, kurā tos cepa, ir devusies pensijā. Kad būvēju māju, pilnīgi neapzināti iebūvēju maizes krāsni. Sieva mācījās cept, jo ne viņa, ne es nebijām pat tuvu stāvējuši maizes cepšanai. Pats esmu metālapstrādes speciālists, bet sieva bija skaitļošanas tehnikas speciāliste,» reģionālajam laikrakstam Dzirkstele stāsta saimnieks Juris Paulovičs.

Sākumā izveidotajā zemnieku saimniecībā bija gan lopi, gan sējumi, bet nevienam nevajadzēja ne graudus, ne gaļu, tāpēc samaksa par produkciju bija niecīga. «No piena un gaļas kaut ko sapratām, bet no maizes – nekā, tāpēc šķita, ka tā būs labāka izvēle. Tagad grūti pateikt, vai to vēlreiz sāktu. Jebkura pārtikas produkta ražošana ir ļoti atbildīgs un komplicēts process. Detaļas var izvirpot un salikt plauktā, gaidot pircēju, bet maizei ir jābūt gatavai un nogādātai patērētājiem noteiktā laikā. Ir ļoti daudz blakusfaktoru, kuri jāņem vērā, lai neciestu maizes kvalitāte,» skaidro J.Paulovičs.

Pagāja apmēram divi gadi, līdz varēja izcept apaļo saldskābmaizi tādu, ko vest uz veikalu. Tomēr nekad nav bijusi vēlme atteikties no ieceres. «Man dzīvē ir laimējies, jo vienmēr esmu darījis to, kas patīk – strādāju fabrikā, slaucu govis, audzēju cūkas...» viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Fazer Bakery Baltic» vadītājs Mindaugs Snarskis (Mindaugas Snarskis) paziņojis par došanos projām no uzņēmuma, izmaiņām uzņēmuma vadībā stājoties spēkā šā gada jūlija beigās.

Viņš ir pieņēmis piedāvājumu turpināt savu profesionālo izaugsmi citā uzņēmumā.

«Ņemot vērā 2017. gadā sasniegtos labos rezultātus un veiksmīgi uzsākto 2018. gadu, esmu pārliecināts, ka komanda turpinās nostiprināt »Fazer Bakery Baltic« pozīcijas tirgū. Savukārt man šis ir piemērots brīdis doties tālāk pretī jauniem profesionālajiem izaicinājumiem,» gaidāmās pārmaiņas komentē Mindaugs Snarskis.

Kopš 2014. gada maija Mindaugs Snarskis kā rīkotājdirektors vadījis «Fazer» maiznīcu biznesa struktūrvienību Baltijā. Viņa vadības laikā uzņēmums ir paplašinājies, izveidojot jaunas darba vietas jaunizveidotajā kūku un konditorejas izstrādājumu ražotnē Ogrē un sausmaizīšu ražotnē Kauņā. Pēdējo gadu laikā uzņēmums ir nostiprinājis savas pozīcijas maizes tirgū visās Baltijas valstīs. 2017.gadā «Fazer Latvija» ieguva starptautiski atzītus sertifikātus pārtikas drošības un energoefektivitātes jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas produktu ražotāja SIA «Fazer Latvija» līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Marko Kristians Bergholms pēc amatā pavadītiem sešiem gadiem to atstājis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Par uzņēmuma jauno valdes priekšsēdētāju iecelta Maria Katarīna Firstena. Viņa SIA «Fazer Latvija» valdē pievienosies valdes locekļiem Petri Sakari Kujala un Jarmo Olavi Lappi, kuri turpinās darboties kā līdz šim.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 1.oktobrī.

SIA «Fazer Latvija» dibināta 2000.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 17 182 671 eiro un tas pilnībā pieder Somijas kompānijai «Fazer Bakeries Ltd.».

2017.gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 25,322 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļiem bija 801 tūkstotis euro. Uzņēmums nodarbināja vidēji 317 darbiniekus, un tā kopējie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā bija 2,429 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas produktu ražotāja SIA «Fazer Latvija» valdes priekšsēdētāja Marija Katarīna Firstena atstājusi amatu pēc nepilniem četriem tajā pavadītiem mēnešiem, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Viņa par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju tika iecelta tikai 2018.gada 1.oktobrī.

Tagad par uzņēmuma jauno valdes priekšsēdētāju kļuvis Santtu Tuomas Kallionpā. Viņš SIA «Fazer Latvija» valdē pievienosies valdes locekļiem Petri Sakari Kujala un Jarmo Olavi Lappi, kuri turpinās darboties kā līdz šim.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas šī gada 16.janvārī.

SIA «Fazer Latvija» dibināta 2000.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 17 182 671 eiro un tas pilnībā pieder Somijas kompānijai «Fazer Bakeries Ltd.».

2017.gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 25,322 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļiem bija 801 tūkstotis euro. Uzņēmums nodarbināja vidēji 317 darbiniekus, un tā kopējie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā bija 2,429 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karstās vasaras dēļ maizniekiem, kas rudzu maizes cepšanai izmanto vienīgo Latvijas rudzu šķirni «Kaupo», šogad var pietrūkt miltu. Daudzi uzskata, ka tieši no tiem tiekot cepta visgardākā rudzu maize, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Es vēl nezinu, kāds ir iekūlums, cik novākts pa visu Latviju, neesam vēl sazinājušies ar iepircējiem. No malas skatoties, tā tas arī varētu būt. Labā ziņa, ka graudi, kas izauguši, ir ļoti labi, kvalitatīvi,» atzīst maizes ceptuves «Lāči» saimnieks Normunds Skauģis, kura maizes ceptuvē rupjmaizes cepšanai izmanto miltus no Latvijā radītas rudzu šķirnes «Kaupo».

Jau tā rudzu sējumi Latvijā veido vien 5% no kopējām graudu platībām, kur 67% aizņem kvieši. Taču jaunākie dati liecina, ka tagad sasniegts pēdējo 18 gadu rudzu sējumu antirekords, proti, slapjo laika apstākļu dēļ pērn apsēts uz pusi mazāk platību. Pēc pieteiktajiem platībmaksājumiem var nojaust, ka «Kaupo» iesēts vien ap 6% no visiem rudzu sējumiem. Turklāt šogad sausuma dēļ ražas bijušas par 30 līdz 50% zemākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1991. gadā dibinātais uzņēmums Miandum no bišu produkcijas ražotāja kļuvis par vienu no pamanāmākajiem transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Sākumā SIA Miandum nedarbojās loģistikas jomā, jo atjaunotās Latvijas neatkarības pirmajos gados šādas nozares īsti nemaz nebija. Tagad Miandum autoparku veido gandrīz 90 kravas automašīnu, lai gan uzņēmumu tā tagadējā vadītāja Didža Miža vecāki dibināja pavisam citā jomā. Bišu produktu ražošanas un pārstrādes uzņēmums salto kūleņus starp nozarēm veica īsi pirms jaunās tūkstošgades, no bitēm un medus pievēršoties automašīnām un pārvadājumiem.

Rīgas magnēts

Blakus Miandum darbojas maizes Fazer Latvija industriālā maizes ceptuve. Somijas kompānijai ienākot Latvijas tirgū, viņi pirka ārpakalpojumu savas produkcijas piegādei, un tepat blakus bija Miandum. Skandināvu uzņēmums nāca ar augstām prasībām, kas Miandum bija laba skola, palīdzot kompānijai arī turpmāk. Līdz ar Fazer izaugsmi gan Ogrē, gan Latvijā un Baltijā Miandum turpināja augt līdzi šim uzņēmumam. Sadarbība gan Latvijas, gan visas Baltijas mērogā turpinās joprojām. Fazer Latvija apkalpošana nodrošina aptuveni trešo daļu uzņēmuma darba. Pateicoties ievērojamajam un ilggadējajam sadarbības partnerim, Miandum joprojām par savām mājām sauc Druvas ielu Ogrē. «Tajā pašā laikā Rīgā gan uzņēmumu skaita ziņā, gan darbaspēka pieejamības ziņā koncentrējas aptuveni 70% valsts ekonomikas. Diemžēl reģionu uzņēmējiem ar to ir jārēķinās – tirgus un bizness tomēr veidojas ap Rīgu, kas faktiski veidojas par Baltijas ekonomikas metropoli,» vērtē Didzis. Tajā pašā laikā Ogrē ir lētāk īrēt telpas, arī darbaspēks ir nedaudz lētāks, nav mazsvarīgi, ka šeit ir pieejamas stāvvietas un ikdiena rit bez satiksmes sastrēgumiem. Pašlaik Ogrē atrodas ne tikai Miandum centrālais birojs, bet arī servisa zona, kas apkalpo lielāko daļu uzņēmuma autoparka. Kompānijā pašlaik strādā 90 darbinieku, Ogrē – aptuveni 45, un lielākā daļa ir ogrēnieši vai apkaimes iedzīvotāji. Kompānijai augot, tai Ogrē kļuvis par šauru, tāpēc uzņēmums gatavojas sekot biznesa straumei un meklēt jaunu bāzes vietu tuvāk galvaspilsētai. Attīstīties pašreizējā teritorijā vairs nav iespējams, taču Ogrē paliks uzņēmuma filiāle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atvērtās inovācijas - nākotnes metode biznesa attīstībā

Marija Ručevska, Helve līdzdibinātāja un Future Hub vadītāja, 10.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā uzņēmējdarbības apstākļi ir krasi mainījušies un ierastās biznesa vadības metodes vairs nereti nenes gaidītos rezultātus. Uzņēmēji meklē jaunus veidus, kā attīstīties, un arvien biežāk ir sastopami dažādi jaunrades procesi.

Viens no tiem ir atvērtās inovācijas, kas šobrīd guvušas lielu popularitāti neskaitāmu vadošo uzņēmumu vidū. Atvērtās inovācijas īpaši pievilcīgas padara to potenciāls palīdzēt rast jaunus veidus, kā attīstīt produktus un pakalpojumus un tajā pašā laikā veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu un reputāciju. Tāpat tās var kalpot arī par pamatu jaunām un veiksmīgām ilgtermiņa sadarbībām.

Atvērtās inovācijas var skaidrot kā uzņēmuma problēmu vai izaicinājumu identificēšanu un potenciālo risinājumu izstrādi ar ārējā darbaspēka (citu uzņēmumu, jaunuzņēmumu, inovāciju ekosistēmu, universitāšu) palīdzību, kam pamatā ir inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstības veicināšana. Lai inovāciju process būtu veiksmīgs un izdevies, tam jānodrošina ne tikai izcils risinājums, zems risks un optimālas izmaksas, bet arī jāmotivē darbinieki, turklāt pašai problēmai jābūt atbilstošai jaunrades procesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā maiznīcu grupa Ziemeļvalstīs Lantmännen Unibake paziņojusi par saviem plāniem atjaunot un reorganizēt svaigās maizes biznesu Baltijas valstīs, tostarp plānota ceptuves slēgšana Rīgā.

“Maizes tirgus Baltijā turpina piedzīvot lielas izmaiņas. Tādēļ, lai spētu pielāgoties šīm pārmaiņām, ko tiešā veidā ietekmē patērētāju paradumi, mums nepieciešams radīt apstākļus nākotnes izaugsmei, ieguldot inovācijās un paaugstinot biznesa efektivitāti. Latvija joprojām ir un paliks viens no galvenajiem Lantmännen Unibake tirgiem,” saka grupas valdes priekšsēdētājs Baltijā Asso Lankots.

Lantmännen Unibake Baltijas reģionā darbojas četras svaigās maizes ceptuves, un Latvijā uzņēmumu pārstāv A/S “Hanzas maiznīca”. Uzņēmums plāno reorganizēt ražošanas procesus, ieguldot maizes ceptuvju ražošanas līniju ar augstu jaudu modernizēšanā. Tajā pašā laikā tiek plānots slēgt ražošanu Latvijā, to pārceļot uz Lietuvu un Igauniju. Izmaiņas plānots īstenot līdz 2022. gada 1. ceturksnim un to rezultātā darbu Rīgā varētu zaudēt līdz 90 ražotnes darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klāvs Bērziņš pēc 19 tabakas nozarē pavadītiem gadiem nolēmis mesties maizes biznesā, jau teju pusgadu viņš vada vienu no lielākajām ceptuvēm Baltijā

Klāvs Bērziņš pēdējos 15 gadus ir veltījis karjeras veidošanai ārvalstīs – dzīvojis piecās zemēs, ieņēmis 10 dažādus amatus, šajā laikā nomainot 13 dzīvesvietas. Ārzemēs viņa ģimenē ir dzimuši trīs bērni. Lēmums atgriezties sievas dzimtenē Lietuvā un izveidot tur pastāvīgu dzīvesvietu pieņemts, kad meita uzdevusi jautājumu – kur īsti ir mūsu mājas? Lai arī šobrīd, būdams uzņēmuma Fazer Bacery Baltic izpilddirektors, K. Bērziņš dzīvo Kauņā, lielu daļu darba laika viņš pavada Ogrē, uzraugot maizes ceptuves darbu, attīstot produktus un plānojot kompānijas nākotnes stratēģiju. Viņa pakļautībā ir 300 darbinieki Latvijā, 270 – Kauņā un 50 – Igaunijā. K. Bērziņš atzīst, ka lielākās problēmas pēc atgriešanās ir sagādājusi bērnu integrācija valsts skolās, kurās nav tam nepieciešamā atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu inovāciju loma biznesā

Svetlana Saksonova, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Angļu rakstnieks Gilberts Čestertons ir teicis, ka «lai būtu pietiekami prāta iegūt visu naudu, ir jābūt pietiekami stulbam, lai to vēlētos». Protams, tas ir aforisms, bet nākotnes finansiālā labklājība ir neiespējama bez moderno tehnoloģiju izmantošanas, tāpēc progresa dzinējspēks ir nevis aforismi, bet gan ieviesti e-jauninājumi.

Mūsdienu uzņēmuma vadības modelis izslēdz beziniciatīvas un «lineāro» pieeju, kā arī neefektīvo stabilitāti, tāpēc inovāciju, tai skaitā finanšu inovāciju, izmantošana ļauj novērst visus līdzšinējos trūkumus.

Finanšu inovācijas rodas dažādu faktoru ietekmē, piemēram, nodokļu priekšrocības, darījumu izmaksu un starpniecības izmaksu samazināšana, risku pārdalīšana un likviditātes pieaugums, cenu līmenis un to mainīgums, zinātnes un tehnoloģijas sasniegumi un citi faktori.

Šobrīd ne zinātnē, ne praksē nav vienotas definīcijas jēdzienam «finanšu inovācija». Vienkāršotā nozīmē finanšu inovācijas ir finanšu rakstura darbības, kas ir jaunas vismaz vienai no darījuma pusēm. Finanšu inovāciju var uzskatīt par veiksmīgu, ja tās rezultātā var iegūt jaunus materiālus vai nemateriālus labumus, piemēram, klientu skaita vai lojalitātes pieaugumu vai augstāku uzņēmuma efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ašeradens: Novērtējums inovāciju reitingos ir apliecinājums - ejam pareizā virzienā

Dienas Bizness, 29.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas novērtējums starptautiskajos inovāciju reitingos ir apliecinājums stabilai un ilgtspējīgai valsts attīstībai, un tam, ka ejam pariezā virzienā, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

«Latvijas novērtējums jaunākajos inovāciju reitingos ir apliecinājums stabilai un ilgtspējīgai valsts attīstībai. Tas ir apliecinājums, ka ejam pareizā virzienā – uz mērķtiecīgu inovācijas politikas attīstību, kas sekmēs produktivitātes un preču ar augstu pievienoto vērtību ražošanas pieaugumu, kas ārkārtīgi nepieciešamas Latvijas ekonomikas straujākai izaugsmei. Gandarījums par saņemto atzinību paveiktajam uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā, kā arī cilvēkresursu attīstībā un nodarbinātībā, kas sekmē inovācijas attīstību Latvijā,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena atgādina, ka šā gada 19. jūnijā publicētajā Globālajā Inovācijas indeksā (Global Innovation Index 2017: Innovation Feeding the World) atzinīgi novērtēts Latvijas sniegums uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, izglītības sistēmas uzlabošanā un radošo produktu un pakalpojumu eksportā. Pētījumā iekļauto 127 apsekoto valstu vidū Latvija ierindota augstajā 33. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Garie maizes plaukti rāda, ka jaunam lielam spēlētājam vietas īsti nav

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī maizes patēriņš gadu no gada rūk, Kurzemē lielākās ceptuves stabili turas virs ūdens un domā par attīstību. Sarodas arī aizvien vairāk mājražotāju, kas pircējiem piedāvā tieši šo produkcijas veidu.

Tas liek uzdot jautājumu, vai Liepājā un Ventspilī, kur aizvien valda nostalģija pēc nu jau vairāk nekā desmit gadus slēgtajām ražotnēm, nav vietas jaunam lielam uzņēmumam.

Jahtai nenopelnīt

Kurzemē lielākās maizes ceptuves atrodas Saldū, Kuldīgā un Priekulē. SIA Saldus Maiznieks dienā saražo divas tonnas produkcijas. Tā nonāk veikalos Kurzemē un Zemgalē, nedaudz arī Rīgā tādu tīklu kā Rimi, Maxima, top!, Elvi plauktos. Savu nišu uzņēmums atradis, piedāvājot rudzu maizi ar plaucējumu un dabisko ieraugu. To cep Vācijā ražotās gāzes krāsnīs.

«Ar maizes biznesu jahtai nenopelnīsi,» saka Saldus Maiznieka valdes loceklis un direktors Raivo Blumbergs. Viņš nenoliedz – lai konkurentiem bagātajā nozarē noturētos virs ūdens, nepieciešams pielikt pūles. Šobrīd uzņēmums attīsta eksportu – uz Lietuvu, Igauniju, Somiju un citām valstīm eksportē ķiploku grauzdiņus, piparkūkas, izstrādā jaunu nišas produktu. Svaigo maizi salīdzinoši īsā derīguma termiņa dēļ ārpus valsts robežām nemēģina realizēt.

Komentāri

Pievienot komentāru