Pakalpojumi

FCR Media iegādājas Beļģijas lielāko digitālo mediju aģentūru Truvo Belgium

LETA, 11.07.2016

Jaunākais izdevums

Baltijas valstīs lielākā privātā un riska kapitāla investora BaltCap kontrolētā digitālo mediju aģentūra FCR Media iegādājusies Beļģijas lielāko digitālo mediju aģentūru Truvo Belgium, kas pārvalda informācijas kanālus goudengids.be un pagesdor.be.

Iegādātā biznesa gada apgrozījums sasniedz aptuveni 60 miljonus eiro. Darījuma summa netiek izpausta.

Kā paziņojis BaltCap, grupas uzņēmumu darbinieku skaits līdz ar to pieaugs par 310 cilvēkiem.

«Mūsu investīcijas Beļģijā maina spēles noteikumus, un mūsu grupa ir būtiski pieaugusi. Ceru uz labu sadarbību ar vietējo vadību Beļģijā,» norādīts FCR Media Group izpilddirektora Jona Martinsena izplatītajā paziņojumā.

FCR Media Group darbojas Beļģijā, Īrijā, Zviedrijā, Čehijā, Slovākijā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Horvātijā, Ungārijā un Rumānijā, nodarbinot kopskaitā gandrīz 1700 cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta ar FOTO: Noteikti Baltijas nozīmīgāko uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumu veicēji

Žanete Hāka, 28.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā notiekošajā Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2016, apbalvojumus un atzinību trijās dažādās kategorijās saņēma mūsu reģiona ievērojamākie darījumi pēdējo 12 mēnešu laikā. Apbalvojumus ieguva Trilini Energy, Providence Equity Partners un FCR Media Group.

Baltijas gada M&A darījums 2016 - Trilini Energy iegādājies Eesti Gaas no Fortum un Gazprom (Igaunija).

Igaunijā bāzēta investīciju holdinga kompānija Trilini Energy no Fortum iegādājās 51% Eesti Gaas akciju (darījuma summa netiek atklāta), kā arī vēl 37% Eesti Gaas akciju no Gazprom par EUR 24,5 miljoniem.

Darījuma svarīgums izskaidrojams ar stratēģisku nozīmi enerģētikas sektoram, tā vērtību, kā arī to, ka vietējais investors iegādājas akcijas no ārvalstu investora.

Baltijas gada privātā/riska kapitāla darījums 2016 ‒ Providence Equity Partners pērk BITĖ grupu (Lietuva un Latvija)

ASV privātā kapitāla sabiedrība Providence Equity Partners, kas pārvalda vairāk nekā USD 45 miljardus, iegādājās Nīderlandē bāzētu sabiedrību Bite Finance International no Apvienotās Karalistes privātā kapitāla sabiedrības Mid Europa Partners (darījuma summa netiek atklāta). BITE ir starp 3 vadošajiem reģiona telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā mobilās telekomunikācijas un mobilā interneta pakalpojumus Latvijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Providence MTG Baltijas biznesu pārsauc par All Media Baltics

LETA, 18.10.2017

Viasat vadītājs Baltijā Antons Dzjubenko (no kreisās), All Media Baltics vadītāja Latvijā Baiba Zuzēna un All Media Baltics valdes priekšsēdētājs Pjērs Danons.

Foto: Edijs Pālens/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien noslēgusies Zviedrijas mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) Baltijas biznesa pārdošana starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai «Providence Equity Partners» («Providence»). Turpmāk nu jau bijušie MTG uzņēmumi Baltijā darbosies kā viena organizācija, kuras nosaukums būs «All Media Baltics», trešdien informēja uzņēmuma vadītājs Pjērs Danons.

Pievienota 7.-9.rindkopa un 15.-19.rindkopa

Darījuma noslēgšanai saņemtas visu Baltijas valstu regulatoru, tostarp Latvijas Konkurences padomes atļaujas.

Darījums paredz, ka «Providence» iegādājas visu Zviedrijas mediju grupas MTG Baltijas biznesu – visus televīzijas (TV) kanālus, bezmaksas un maksas TV pakalpojumus, kā arī radio un digitālos aktīvus.

Darījums pilnībā noslēgts šodien, 18.oktobrī, un jaunais uzņēmums ar nosaukumu «All Media Baltics» turpmāk apvienos visus Baltijā līdz šim reģistrētos MTG uzņēmumus, tostarp TV3, LNT, «Viasat», «Star FM» un «Smart AD».

Turpmākā «All Media Baltics» izaugsme tiks veidota, apvienojot vietējo un starptautisko nozares pieredzi un ekspertīzi. «Tā kā plānojam investēt jaunajās tehnoloģijās – HD (augstas izšķirtspējas) un VOD (video pēc pieprasījuma) platformu attīstībā, es ticu, ka mana lielā pieredze telekomunikāciju industrijā būs vērtīgs pienesums,» uzsvēra Danons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

M&A un riska kapitāla gada nozīmīgākie darījumi

Dienas Bizness, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros jau trešo gadu tiek turpināta tradīcija – ikgadējie apbalvojumi par nozīmīgākajiem sasniegumiem šajā jomā Baltijā.

M&A un riska kapitāla gada darījumus izvēlējās vērtēšanas komiteja, kuras sastāvā bija tirgus dalībnieki un eksperti: Kristiina Vassilkova (Igaunijas Riska kapitāla asociācija), Kristo Oidermaa (LHV), Edgars Pīgoznis (Latvijas Riska kapitāla asociācija), Jānis Maršāns (Dienas Bizness), Dr. Asta Klimavičienė (ISM Vadības un ekonomikas universitāte) un Valērijs Judins (Summa Advisers).

Lai noteiktu balvas saņēmēju, tika vērtēti kritēriji: darījuma vērtība un stratēģiskā nozīme Baltijas reģionā, sarežģītība, inovācija un finanšu struktūra.

Sekojošajā sarakstā nejaušā secībā sarindoti trīs, pēc ekspertu domām, ievērojamākie darījumi. Katras kategorijas uzvarētājs tiks paziņots Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, 27. oktobra vakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ringier AG turpina paplašināt darbību Austrumeiropā un palielina savu starptautisko portfeli digitālo mediju un sludinājumu portālu jomā, šim nolūkam iegādājoties visas Axel Springer akcijas Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, kā arī Baltijas valstīs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Slovākijā uzņēmuma dibinātājs joprojām saglabās mazākuma akcijas. Citās valstīs Ringier grupai turpmāk piederēs 100 procenti akciju. Atbilstoši savai izaugsmes stratēģijai Axel Springer fokusējas uz digitālā biznesa attīstību lielos stratēģiskajos tirgos. Uzņēmuma lielākās investīcijas tiks novirzītas uz Vāciju, ASV un Poliju. Tādēļ veiksmīgais Ringier un Axel Springer kopuzņēmums Polijā saglabāsies bez izmaiņām.

Latvijā daļa no "Ringier Axel Springer Media AG" kopuzņēmuma ir darba portāls "cvmarket.lv".

Kopš Ringier Axel Springer Media AG dibināšanas 2010. gada jūlijā Ringier AG un Axel Springer SE kopuzņēmums ir attīstījies par vienu no lielākajiem un modernākajiem mediju uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā ar aptuveni 3100 darbiniekiem. Portfelī ietilpst vairāk nekā 200 digitālie un drukātie produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ilggadējā TV3 vadītāja Zūzena atstās darbu All Media Latvia vadībā

LETA, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilggadējā televīzijas programmas «TV3» vadītāja Baiba Zūzena atstās darbu mediju grupas SIA «All Media Latvia» vadībā, un viņu nomainīs pašreizējais grupas «All Media Baltics» valdes priekšsēdētājs Kristians Antings.

Kā aģentūru LETA informēja uzņēmumā, šodien mediju grupa «All Media Baltics» paziņoja par izmaiņām vadības komandā. Zūzena, kura uzņēmumu Latvijā vada jau 10 gadus, SIA «All Media Latvia» strādās līdz šī gada 31.augustam. SIA «All Media Latvia» padomes sastāvs tiks precizēts tuvākajā laikā.

Darba attiecības tika beigtas, pamatojoties uz abpusēju vienošanos, savukārt vienošanās detaļas netiek izpaustas.

Antings pateicās Zūzenai par ieguldījumu, vadot dažādus «All Media Baltics» uzņēmumus. Antings sola nodrošināt stratēģisko mērķu sasniegšanu visās «All Media Baltics» biznesa jomās Latvijā, turpinot koncentrēties uz galvenajām prioritātēm - TV biznesa vides stiprināšanu, vadošo vietējo video straumēšanas pakalpojumu veidošanu un vietējās satura ražošanas iespēju paplašināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Kriminālprocesā par piesavināšanos iepirkšanās portālā Cherry figurē 15 cietušie

LETA, 24.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) izmeklētajā kriminālprocesā par piesavināšanos kolektīvās iepirkšanās portālā Cherry figurē 15 cietušās personas.

Pagājušā gada vasarā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) paziņoja, ka ir saskatījis noziedzīga nodarījuma pazīmes kolektīvās iepirkšanās portāla SIA Cherry Media darbībās un vērsies VP.

Pēc darbības pārtraukšanas Cherry Media PTAC sniegusi ziņas par 221 pakalpojumu sniedzēju, kuru kuponi kopš 2015.gada decembra pārdoti kolektīvās iepirkšanās portālos cherry.lv un citylife.lv. No uzņēmuma sniegtās informācijas izriet, ka apmēram par 4452 kuponiem par kopējo summa 113 118 eiro Cherry Media nav pārskaitījusi pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem no patērētājiem saņemto naudu.

VP preses pārstāvis Dairis Anučins apstiprināja, ka pēc informācijas pārbaudes tika sākts kriminālprocess aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā, un šobrīd policija turpina izmeklēšanu. Patlaban šajā kriminālprocesā par cietušajām atzītas 15 personas, taču aizdomās turētā statuss nevienai personai nav noteikts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunā realitāte ir šeit uz palikšanu. Trīs fokusi 2021. gadam

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan 2020. gads nesis izaicinājumus, par kuriem iepriekš pat nenojautām, Covid-19 radītās pārmaiņas ļāvušas mums katram ieraudzīt arī jaunas izaugsmes iespējas.

Šis ir bijis ļoti vajadzīgs grūdiens, lai daudzās jomās lietas sāktu virzīties straujāk, priekšplānā noliekot efektivitāti un ierastās kārtības pārskatīšanu. Kā jebkura krīze, arī šī, vissāpīgāk atklājusi iepriekš zem tepiķa paslaucītos trūkumus. Ir skaidrs, ka prioritātes ir mainījušās un 2021. gadam liekami citi uzsvari mūsu kopīgajā attīstībā.

Fokuss nr. 1: Jāpalielina investīcijas Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanā

Darbs no mājām, attālināta komandu vadīšana, mācības un pat sportošana šogad bijusi mūsu visu ikdiena. Redzam, ka pārorientēšanās uz digitālo vidi kopumā notikusi aktīvi, taču nenoliedzami atkailinājušās arī iepriekš piemirstās aisberga šķautnes. Nepietiekamo sabiedrības digitālo prasmju jautājums nu kļuvis daudz redzamāks. Nevaram izlikties, ka šajā ziņā viss ir kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pētījums: Latvijā bankās netiek pievērsta pietiekama uzmanība digitālo tehnoloģiju attīstībai

Dienas Bizness, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku nozare ir uz nozīmīgu pārmaiņu sliekšņa, kuru kā galvenais virzītājs ir uzskatāms normatīvais, vides un tehnoloģiju spiediens, liecina Deloitte pētījums, kurā piedalījās 238 bankas un 10 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi (FinTechs) no 38 valstīm.

Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas (EMEA) finanšu nozare ir nozīmīgu izaicinājumu priekšā – to pamatā ir pārmaiņas klientu paradumos un vēlmēs, kā arī izmaiņas banku tirgus apstākļos, kad digitālās kompetences spēlē izšķirošu lomu konkurences cīņā. Nenoliedzami, būtisko lomu digitālo tehnoloģiju attīstībā spēlē regulas. Piemēram, ES pārskatīto Maksājumu Pakalpojumu Direktīva (PSD2) veicinās barjeru nojaukšanu starp valstu tirgiem un ļaus ienākt jauniem tirgus dalībniekiem ar spēcīgākam digitālajām kompetencēm.

«Deloitte pētījuma ietvaros, tika nodalīti: a) patiesie līderi digitālo tehnoloģiju apgūšanā un izmantošanā b) bankas, kas cieši seko digitālo tehnoloģiju tendencēm, c) bankas, kas ievieš digitālās tehnoloģijas un attīsta kompetences šajā jomā, kā arī d) bankas, kas vēl tikai atrodas digitālo tehnoloģiju ieviešanas un digitālo kompetenču attīstības pirmsākumos. Līderi digitālo tehnoloģiju apgūšanā un ieviešanā ir tās bankas, kas, pirmkārt, nodrošina saviem klientiem plašu pieejamo digitālo iespēju klāstu (piemēram, personīgā budžeta plānošanu un apdrošināšanas pakalpojumus), otrkārt, atbilst vai pārsniedz klientu vēlmes konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū un, treškārt, nodrošina modernu un intuitīvu mobilās lietotnes lietotāja pieredzi (UX).» skaidro Antons Ponomarjovs, Deloitte Latvia biznesa konsultāciju menedžeris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No decembra «All Media Baltics» visās trīs Baltijas valstīs veiks zīmola maiņu saviem produktiem, apvienojot tos zem TV3 zīmola, liecina šorīt izplatīts paziņojums. Jaunie kanāli mediju grupas televīzijas produktu portfelī aizvietos kanālus LNT un Kanāls2.

Arī pati mediju grupa turpmāk strādās ar zīmolu «TV3 Grupa».

Līdz ar zīmola maiņu «All Media Baltics» sāks darbu arī pie reģionā pirmās digitālās ziņu platformas izveides, kas būs pieejama lietotnē un strādās pēc principa «video pēc pieprasījuma». Mediju grupa izmaiņas veiks arī televīzijas kanālu portfelī, satura produktus veidojot atbilstoši konkrētu auditoriju interesēm.

«TV3 zīmols ir pazīstams gandrīz 100 procentiem mājsaimniecību visā Latvijā. Tieši tāpēc esam nolēmuši arī citus mūsu mediju grupas satura produktus piedāvāt ar TV3 zīmolu, radot vienotu produktu saimi,» skaidro «All Media Baltics» vadītājs Kristians Antings.

Ar jauno gadu televīzijas produktu portfelī bērniem būs pieejams jauns kanāls TV3 Mini, savukārt sieviešu auditorijai kanāls TV3 Life. Līdz ar to jaunie kanāli mediju grupas televīzijas produktu portfelī aizvietos kanālus LNT un Kanāls2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ES digitālās valūtas iniciatīva

Inese Kalniņa, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama Eiropas Centrālās Bankas iniciatīva, izmantojot Distributed Ledger Technology, izlaist savu digitālo valūtu, kas būtu daudz drošāks maksāšanas līdzeklis.

Analizējot digitālo valūtu priekšrocības un trūkumus, nenoliedzami var identificēt vairākus ieguvumus tās lietotājiem, piemēram, zemās transakciju izmaksas, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, maiņas kursa riski un krāpniecības iespējas, kā arī augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām. Digitālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem. Papildus tam ir jāmin, ka teroristi un citas kriminālas grupas plaši izmanto digitālās valūtas tīklus naudas pārskaitījumiem, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko sniedz šādas maiņas platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Covid-19 paātrina ikdienas pārnesi uz digitālo telpu

Nauris Kļava, EY Konsultāciju pakalpojumu partneris Latvijā, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no būtiskākajām izmaiņām, ko radījusi Covid-19 vīrusa krīze, ir arvien lielāka digitālo pakalpojumu izmantošana sadzīvē. Veidojas "digitālas mājsaimniecības" – cilvēku kopas, kas pieaugošu daļu sava brīvā laika piepilda un sadzīves uzdevumus risina ar digitālu pakalpojumu palīdzību.

Šai tendencei ir trīs būtiski elementi: pirmkārt, ir vesela virkne digitālo pakalpojumu, kurus cilvēki ir sākuši lietot tieši pandēmijas iespaidā, otrkārt, pieaug jau lietoto digitālo pakalpojumu apjoms un treškārt, jaunie padziļināti digitālo pakalpojumu lietošanas paradumi liek piešķirt augstāku nozīmi privātuma un datu izmantošanas jautājumiem.

Katrs no šiem elementiem rada jaunu ekonomisko un sociālo attiecību dinamiku un sekas. Tālāk ieskicēšu katru no šiem elementiem.

Pirmkārt, EY patērētāju uzvedības starptautiskais pētījums, ko veicām maija beigās un pašā jūnija sākumā, parāda, ka ir vesela virkne digitālo pakalpojumu, kurus cilvēki vīrusa krīzes laikā ir lietojuši pirmo reizi – šis visvairāk attiecas uz video zvaniem, kurus pirmo reizi izmantojusi vairāk nekā trešdaļa EY pētījuma respondentu. Vēl 15% respondentu pirmo reizi krīzes laikā ir internetā iegādājušies pārtiku un vēl tikpat ir pirmo reizi veikuši citus pirkumus tiešsaistē. 7% pirmo reizi sākuši veikt sadzīves maksājumus internetā. Šie ir būtiski rādītāji, jo jāņem vērā, ka, ja cilvēki ir izmēģinājuši jaunu un ērtu pakalpojumu, ir liela iespēja, ka tas kļūs par paradumu un attiecīgi mainīs šo patērētāju uzvedību pat tad, kad pandēmija būs beigusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas nauda ir jāparedz mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijai

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija 9. februārī iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, saskaņā ar kuru 330 miljonus eiro ir plānots novirzīt digitālai transformācijai.

Lielāko daļu naudas tiek plānots novirzīt valsts pārvaldes digitalizācijas uzlabošanai un tikai nelielu daļu tieši uzņēmējiem. Rodas jautājums - kāpēc tā? Vai mūsu privātais sektors ir tik labi digitalizējies, ka naudu ir jāparedz vēl ne tik labi digitalizētam publiskajam sektoram? Vai tieši pretēji - mūsu uzņēmumi ir tik mazs digitalizējušies, ka nespēs šo naudu efektīvi izmantot un tā ir jādod tiem, kas to pratīs izmantot?

Zaļā Eiropa un tās digitālā transformācija ir galvenie prioritārie virzieni, kas veido Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kam līdz 2050. gadam ir paredzēts dāsns finanšu atbalsts. ES ilgtermiņa budžets no 2021. līdz 2027.gadam kopā ar NextGenerationEU pagaidu instrumentu, kas paredzēts atveseļošanās veicināšanai, būs lielākā stimulu pakete, kāda jebkad finansēta no ES budžeta. Kopumā 1,8 triljoni eiro paredzēti Eiropas atveseļošanai pēc Covid-19, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un izturīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitālo uzņēmumu un pakalpojumu aplikšana ar nodokļiem

Inese Kalniņa - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente, Dr.iur., 04.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālais vienotais tirgus ir viena no galvenajām Eiropas Komisijas politikas prioritātēm, jo tas uzlabos piekļuvi informācijai, samazinās darījumu izmaksas, palielinās patērētāju iespējas un samazinās ietekmi uz vidi, kā arī veicinās jaunu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības un pārvaldes modeļu ieviešanu, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi kopumā

Lai pilnībā īstenotu digitālā vienotā tirgus potenciālu, tam ir nepieciešams moderns un stabils nodokļu regulējums, kas stimulē inovācijas, novērš tirgus sadrumstalotību un dod iespēju visiem tā dalībniekiem gūt labumu no jaunās tirgus dinamikas. Pašreizējais nodokļu regulējums uzņēmumiem nav pietiekams, jo tas izstrādāts tradicionāliem uzņēmumiem, pieņemot, ka peļņa būtu jāapliek ar nodokli tur, kur fiziskas klātbūtnes apstākļos tiek radīta vērtība.

Savukārt digitālās darbības veikšanai globālajā mērogā fiziskā klātbūtne vairs nav nepieciešama. Minēto apsvērumu vadīta, EK ir iniciējusi divus normatīvos tiesību aktus par nodokļu uzlikšanu digitālajām darbībām ES. Ir izstrādāti direktīvu priekšlikumi digitālo uzņēmumu un digitālo pakalpojumu aplikšanai ar nodokļiem, kurus pērnā gada nogalē jau akceptējis Eiropas Parlaments, vienlaikus nododot tos Eiropas Padomei pieņemšanai vēl šī sasaukuma laikā līdz 2019. gada aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai digitālā nomadu vīza ir nākamā jaunuzņēmumu vīza?

Viedokļa autors: "Twino" īpašnieks Armands Broks; viedokli publicēšanai sagatavojusi Anda Asere, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā Igaunija paziņoja par digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas izsniegšanas uzsākšanu – tā ir jauna vīzu forma, kas ļautu ceļotājiem likumīgi strādāt Igaunijā.

Arguments par labu šādai vīzas formai ir tas, ka vīza piesaistīs valstij ceļojošos digitālos darbiniekus, kuri attiecīgi Igaunijā tērēs savus ieņēmumus, dalīsies savās zināšanās un kopumā dos labumu vietējai ekonomikai.

Tīmekļvietnē "Sifted" publicētā rakstā Karoli Hindriksa (Karoli Hindriks) norāda, ka valstīm, kuras ir ieinteresētas piesaistīt prasmīgus talantus savai valstij, vajadzētu apsvērt iespēju ieviest līdzīgu vīzu.

Vai šī būs jaunā vīzu tendence?

Šī nav pirmā reize, kad mēs redzam, kā tehnoloģijas rosina ieviest jaunas vīzas. Varam vilkt daudzas paralēles ar jaunuzņēmumu vīzu iniciatīvu, kas visā Eiropā ir izplatījusies neticamos ātrumos. Jaunuzņēmumu vīzas tiek izdotas tādās valstīs kā Itālija, Francija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Vācija, Beļģija, Spānija un visas trīs Baltijas valstis. Francija piedāvā pat jaunuzņēmumu ieguldītāju vīzu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Mārketinga stratēģijas meistarklase fokusēsies uz pandēmijas radītajiem izaicinājumiem

DB, 03.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību digitālajam mārketingam un tā izmantošanai uzņēmējdarbībā, bet tikai neliela daļa sāk ar strukturizētas digitālā mārketinga stratēģijas izstrādi.

Uz Dienas Biznesa organizēto tiešsaistes meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana” ir aicināti uzņēmumu vadītāji, digitālo mediju, mārketinga un PR speciālisti ar dažāda līmeņa pieredzi darbā ar mārketinga stratēģiju digitālajā telpā, mediju plānošanu un pārdošanu.

Mārketings jebkuram uzņēmumam ir nepieciešams, lai tas varētu pārdot savu produktu vai pakalpojumu. Kādam ir jābūt saturam, lai tas sasniegtu interesentus? Kur ir tirgus un klients, kas palīdzēs šos mērķus sasniegt? Nepieciešami vairāki rūpīgi izplānoti soļi, kā šo plānu īstenot.

Dienas Bizness organizēto tiešsaistes meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana” 10. martā vadīs un ar pieredzi dalīsies trīs labi zināmi speciālisti no ievērojamiem reklāmas un komunikāciju nozares uzņēmumiem: SIA Bite Latvija, Clear Channel Latvia un aģentūras MIXD. Pieaicinātie nozares profesionāļi dalīsies pieredzē par aktuālām tēmām un izaicinājumiem komunikācijas un reklāmas nozarē Covid-19 izraisītās pandēmijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par Latvijas Žurnālistu Mediju padomes priekšsēdētāju ievēlēts Māris Ķirsons

Lelde Petrāne, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Žurnālistu savienības valde nodibinājusi Latvijas Žurnālistu Mediju padomi.

Latvijas Žurnālistu Mediju padomē ir ievēlēti:

Vladislavs Andrejevs (TV Channel Current Time | Radio Liberty | Voice of America)

Viktors Avotiņš («Neatkarīgā Rīta Avīze»)

Arno Jundze (Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs)

Māris Ķirsons (laikraksts «Dienas Bizness»)

Juris Paiders (Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs)

Par Latvijas Žurnālistu Mediju padomes priekšsēdētāju ievēlēts Māris Ķirsons.

Mediju padomes nolikumā ir teikts, ka Latvijas Žurnālistu Mediju padome ir neatkarīga nozares pašregulējoša struktūra, kuras locekļi savos lēmumos vadās no savas profesionālās pieredzes, Latvijas likumiem un saviem uzskatiem.

Latvijas Žurnālistu savienības Mediju padomes kompetencē ietilpst jautājumi par mediju un žurnālistu profesionālās ētikas ievērošanu visiem Latvijas medijiem, kuru vadība un žurnālisti ir apņēmušies ievērot 1992. gada 28. aprīlī pieņemto Latvijas Žurnālistu ētikas kodeksu vai arī 2001. gada 14. maijā pieņemto Latvijas Preses, radio un televīzijas žurnālistu profesionālās ētikas kodeksu. Padome var pieņemt izskatīšanai arī jebkurus jautājumus, kas ir būtiski Latvijas mediju nozarei, žurnālistikas profesionālās ētikas standartiem, jautājumus, kas skar vārda brīvības ievērošanu un mediju darbību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts - Latvijas izdevējam «ziepes» Somijā

Didzis Meļķis, 01.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Forbes drukātais izdevums Somijā pabīdās līdz nākamajam zīmīgajam datumam; aizgājusī redaktore piesauc ētiku

Somijā mediju uzmanības lokā nonākušas kolēģu nedienas – Latvijas izdevniecības SK Media jau ilgi plānotā biznesa žurnāla Forbes somu valodas izdevuma iznākšana tiek kārtējo reizi atlikta. Iemesls tam ir žurnāla galvenās redaktores Ninas Brostremas un vēl divu žurnālistu aiziešana. Somijas laikrakstam Maaseudun Tulevaisuus šie darbinieki saka, ka aiziešanas iemesls ir žurnālistikas ētikas principu pārkāpšana, un ko tos ir spiedis īpašnieks.

Ar N. Brostremu db.lv sazināties neizdevās, bet Forbes Suomi un SK Media Finland Oy komercdirektors Fredriks Narss portālam komentē, ka atbrīvošanas no darba iemesls ir attiecīgās redakcijas daļas nespēja radīt Forbes atbilstīgu saturu. Viņš atzīst, ka pašu darbinieku interpretācijā iemesls ir īpašnieku uzstādījums par satura mārketinga veidošanu, ko aizgājušie uzskata par profesionāli nepieņemamu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

140 miljoni eiro no Atveseļošanas fonda (AF) plānā paredzētā finansējuma paredzēti uzņēmējdarbības digitālai transformācijai un digitālo prasmju uzlabošanai, informē Ekonomikas ministrijā.

Covid-19 pandēmija apliecinājusi, cik aktuāla gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem ir spēja adaptēties un izmantot digitālos pakalpojumus, rīkus un piemēroties mainīgajiem apstākļiem kopumā.

AF ietvaros Latvijai ir paredzēts finansējums 1,82 miljardu eiro apmērā un digitalizācijas pasākumos ir paredzēts ieguldīt vairāk kā 365 milj.eiro, kas ir 20% no AF kopējā finansējuma, paredzot atbalsta pasākumus gan 5G infrastruktūras nodrošināšanai, gan iedzīvotāju digitālo pamatprasmju pilnveidei, publisko platformu un valsts IT sistēmu attīstībai, kā arī 140 milj. eiro no kopējā finansējuma apjoma paredzot uzņēmējdarbības digitālai transformācijai un digitālo prasmju uzlabošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais galda spēļu uzņēmums «Brain Games» šā gada augustā nopircis lietuviešu galda spēļu, pužļu un rotaļlietu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumu «New Media Publishing», informē uzņēmumā.

Darījuma summa netiek atklāta.

Pēc uzņēmuma domām, «New Media Publishing» pirkums ievērojami paplašinās «Brain Games» vairumtirdzniecības sortimentu. Turklāt tas jau gadiem ir bijis «Brain Games» lielākais klients Lietuvā un pērn tas arī ieguva Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūras «Nameja balvu» kā labākais Latvijas partneris Lietuvā.

«Brain Games» darbojas tirgū 15 gadus un pērn kopējais grupas apgrozījums bija 3,7 miljoni eiro. Nopērkot «New Media Publishing», uzņēmuma Baltijas biznesa portfelim provizoriski tiek pievienots 1,3 miljonu eiro apgrozījums.

«Jau pirms uzņēmuma pirkuma «Brain Games» izplatīja Baltijā arī Lietuvā ražotās galda spēles. Nopirkām «New Media Publishing», jo tas papildina mūsu veikalu tīklu - «Brain Games» būs tuvāk gala patērētājiem un mēs varēsim vēl aktīvāk piedalīties Lietuvas galda spēļu kultūras veidošanā. Turklāt tas arī palīdz mums paiet pāris soļus tuvāk mūsu vīzijas īstenošanai - lai galda spēles kļūtu par vienu no populārākajiem hobijiem Baltijā. Pēc mūsu rīcībā esošajiem datiem, Latvijā populārākās galda spēles - dambrete, šahs - ir gandrīz 70% mājsaimniecību. Vēlamies rosināt interesi arī par citām spēlēm, tāpēc mūsu veikalos ir pieejamas vairāk nekā 2000 dažādas spēles,» pastāstīja «Brain Games» SIA izpilddirektors Raivis Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvijas reklāmas nozares rādītāji ir stabili, tomēr kopumā tie iepaliek no kaimiņvalstīm

SIA Omnicom Media Group izpilddirektors Kārlis Zembergs ir pārliecināts, ka reklāmas investīciju neproporcionāls dalījums Baltijas līmenī var norādīt uz kaimiņu tirgu potenciāla pārvērtēšanu vai Latvijas konkurētspējas problemātiku. Savukārt Dentsu Aegis Network Latvia vadītājs Māris Naglis akcentē, ka kopējie reklāmas nozares apjomi nav precīzi identificējami, bet, balstoties uz reklāmas investīciju apjomiem medijos, – tie ir nemainīgi stabili ar periodisku, minimālu pieaugumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Bite savu mobilās televīzijas pakalpojumu plāno sākt piedāvāt nākamgad

LETA, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators «Bite» aktīvi strādā pie mobilās televīzijas (TV) pakalpojuma izveides un plāno to sākt piedāvāt nākamgad, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma vadītājs Kaspars Buls.

«Pašlaik mums sava TV risinājuma nav, taču redzam, ka šādi risinājumi lietošanai mobilajās ierīcēs kļūst aizvien populārāki, tāpēc aktīvi strādājam pie »Bites« mobilās TV izveides. Startēsim ar savu produktu, kad būsim pārliecināti, ka tā satura kvalitāte un tehnoloģiskie risinājumi atbildīs mūsu klientu vēlmēm un vajadzībām. Plānojam, ka tas notiks 2018.gadā,» atklāja Buls.

Kā ziņots, šodien noslēgusies Zviedrijas mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) Baltijas biznesa pārdošana «Bites» īpašniekam - starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai «Providence Equity Partners» («Providence»). Turpmāk nu jau bijušie MTG uzņēmumi Baltijā darbosies kā viena organizācija, kuras nosaukums būs «All Media Baltics».

Komentāri

Pievienot komentāru