Jaunākais izdevums

Ja Latvija nespēs nodrošināt, ka ienākumi ir tādi, kā plānots, un tie būs zemāki, tad izdevumu jautājums atkal ļoti nopietni būs dienaskārtībā, intervijā aģentūrai LETA pauda Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) vadītājs, Latvijas Universitātes profesors un Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Priede.

"Jā, šobrīd ekonomikas prognozes ir diezgan mērenas. Vajadzētu lielākus skaitļus, bet diemžēl dzīvojam trauksmainā laikā. Vienubrīd bijām mazliet nomierinājušies. Pēc pagājušā gada aprīļa, kad sākās tā sauktie "Trampa tarifu kari", tomēr bija iespēja vienoties, un gada otrā puse iezīmējās ar mazliet lielāku pārliecību, ka ekonomika varētu atdzīvoties," sacīja Priede.

Viņš skaidroja, ka Latvija ir ļoti atkarīga no globālajiem ekonomikas procesiem, kā arī no galvenajiem vilcējspēkiem Eiropā, piemēram, no Vācijas ekonomikas. Tā ir nozīmīgs Latvijas eksporta tirgus un sadarbības partneris. Tāpat Latvija ļoti atkarīga no tā, kā klājas pārējām Eiropas valstīm.

Līdz ar to ekonomikas prognozes līdz šim ir bijušas ļoti piesardzīgas, optimisms tajās īsti nebija iededzies, atzina Priede. Arī tagad ASV prezidents Donalds Tramps atkal ir sācis diskusiju par Grenlandi un runājis par jauniem tarifiem.

"Redzēsim, kā tas viss attīstīsies. Pragmatiskā skatījumā Trampam, protams, ir sava rokasgrāmata, kā viņš izmanto tarifus un to stratēģiju, bet tas tomēr rada papildu nenoteiktību," pauda Priede.

Komentējot, vai ekonomikas izaugsme un tās prognozes ir pietiekamas, lai veiksmīgi finansētu to, ko pašreiz Latvija ir uzņēmusies, Priede atzina, ka tad jāatgriežas pie izdevumiem un ienākumiem. Priede prognozēja, ka varbūt periodu līdz 2028. gadam vēl varēs finansēt, bet pēc tam, viņaprāt, gan būs ļoti nopietni jāatgriežas pie jautājuma, vai Latvijas ekonomika aug pietiekami.

Situācija gan var ļoti strauji mainīties, piebilda Priede. Viņš atzina, ka nav jādramatizē, jo pagājušajā gadā aprīlī, kad sākās tarifu jautājumi, viss arī izskatījās ļoti slikti. Tirgus noskaņojums bija ļoti zems, pat rekordzems, neviens īsti nezināja, ko darīt, viss gāzās.

"Bet ļoti strauji viss arī atgriezās. Akciju tirgus, piemēram, "S&P 500", sasniedza vēsturiski augstāko līmeni. Protams, šobrīd tirgus ir savdabīgā situācijā - arī zelta cena ir ļoti augsta, sudraba, viss pārējais," teica Priede.

Pēc viņa skaidrotā, tas vienkārši parāda, ka tirgus joprojām diversificē riskus un līdz galam neuzticas tam, kas notiek. Līdz ar to Priede uzsvēra, ka apgalvot, ka arī tagad Trampa tarifu jautājumi noteikti beigsies ar eskalāciju un novedīs pie slikta ekonomiskā rezultāta, līdz galam nevar. Lai gan Starptautiskais Valūtas fonds jau ir izteicis bažas, ka šāda eskalācija var novest pie globālās ekonomikas bremzēšanās un gan Amerika, gan Eiropa no tā cietīs.

"Šobrīd ekonomikā kaut ko prognozēt ir ļoti grūti. Goda vārds, ekonomistiem pašreiz dzīve ir ļoti grūta," atzina Priede.

Vienlaikus FDP vadītājam ir skaidrs, ka nākamajai Saeimai un nākamajai valdībai varētu būt zināmi izaicinājumi. Tomēr šobrīd Priede nesaskata nekādu pārgalvību. Viņaprāt, esošā valdība un arī Finanšu ministrija savās prognozēs ir pietiekami konservatīva, kā arī ir konservatīva aizņemšanās politika, kas balstīta uz to, ka aizņemas, ja ir objektīva vajadzība.

"Šobrīd nav nekādas pārmērīgas ballītes, kuru mēs vēlāk nespētu apmaksāt. Tā ir objektīva realitāte, un šobrīd nav nekāda pārmērīga riska," sacīja Priede.

Viņaprāt, jautājums gan ir par to, vai nākamajai valdībai būs jāpieņem kādi lēmumi par izdevumu mazināšanu. Priede uzsvēra, ka nākamajai valdībai būs jāskatās, kā labāk sabalansēt budžetu, jo izņēmums attiecībā uz papildu izdevumiem aizsardzībai ir līdz 2028. gadam.

"Tāpēc ir skaidrs, ka būs nepieciešamas kaut kādas darbības - vai tā būs izdevumu samazināšanai, vai nodokļi, vai kas cits. Protams, neaizmirsīsim arī pelnīšanas daļu. Ir svarīgi, cik lielā mērā mūsu ekonomika būs augoša. Tā vienmēr ir iespēja. Jautājums ir par to, cik lielā mērā dažāda veida industriālās politikas spēs piesaistīt investīcijas un nodrošināt to, ka mūsu uzņēmējiem ir iespēja veiksmīgi strādāt Latvijā," sacīja Priede.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome par padomes priekšsēdētāju ievēlēja tās locekli, Latvijas Universitātes profesoru ekonomistu Jāni Priedi.

Viņš šajā amatā nomaina padomes ilggadējo vadītāju Innu Šteinbuku.

Jānis Priede ir ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes ekonomikas profesors, Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns. Profesoram ir plaša pieredze zinātnisko un prakstisko pētījumu vadībā un līdzdalībā par starptautiskās ekonomikas, ekonomikas konkurētspējas, fiskālajiem un nozaru jautājumiem. Viņš aktīvi iesaistās ekonomikas politikas diskusijās Latvijā un starptautiskā mērogā.

Jānis Priede apvieno plašu akadēmisko pieredzi ar starptautisku skatījumu, stažējies vadošajās universitātēs Eiropā un ASV, tostarp Kolumbijas Universitātē Ņujorkā, Tartu Universitātē un citās. Kopš 2023. gada oktobra Jānis Priede ir Fiskālās disciplīnas padomes (Padomes) loceklis, līdz šim pildījis Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus.

Ekonomika

FDP aicina stiprināt nodokļu ieņēmumus un efektīvāk izmantot publiskos līdzekļus

Db.lv,10.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika 2025. gadā uzrādīja mērenu izaugsmi un fiskālā situācija bija labāka, nekā sākotnēji plānots, tomēr vidējā termiņā saglabājas būtiski riski – pieaug budžeta izdevumi, turpinās izaicinājumi nodokļu ieņēmumos, inflācijas spiediens un globālās ekonomikas nenoteiktība, norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Lai saglabātu fiskālo stabilitāti, valdībai ir jāstiprina nodokļu ieņēmumi, jāmazina ēnu ekonomika, jāuzlabo konkurence un jānodrošina efektīvāka publisko līdzekļu izmantošana. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 25 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda FDP.

“Latvijas fiskālā situācija šobrīd ir stabila, tomēr vidējā termiņā redzam vairākus riskus. Šī brīža paaugstinātajā ģeopolitiskajā nenoteiktībā Latvija nevar paļauties tikai uz ekonomikas izaugsmi, lai risinātu budžeta izaicinājumus. Ilgtspējīgas publiskās finanses prasa gan konsekventu cīņu ar ēnu ekonomiku, gan skaidru izvērtējumu publisko līdzekļu izmantošanai,” uzsver Jānis Priede, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Finanses

FDP: Finansējums aizsardzībai ir atrasts uz valsts parāda pieauguma rēķina

Db.lv,14.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā papildu finansējums aizsardzībai nākamā gada budžetā ir atrasts galvenokārt uz valsts parāda pieauguma rēķina, nevis samazinot budžeta izdevumus, norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP), izvērtējot Finanšu ministrijas sagatavoto 2026. gada valsts budžeta un 2026. - 2028. gada vidēja termiņa budžeta ietvara projektu.

FDP atzīst, ka budžeta projektā gan Eiropas Savienības (ES), gan nacionālie fiskālie nosacījumi tiek ievēroti, tomēr ir izvēlēts vienkāršākais ceļš - finansējums aizsardzībai palielināts, audzējot parādu.

FDP savā uzraudzības ziņojumā aicina valdību izvirzīt ambiciozākus mērķus izdevumu samazināšanā un savlaicīgi rast strukturālu, ilgtspējīgu risinājumu aizsardzības izdevumu finansēšanai, lai tie nebūtu atkarīgi no parāda palielināšanas.

Padomē norāda, ka budžeta projekts tiek sagatavots laikā, kad ģeopolitiskā spriedze reģionā turpina pieaugt un izdevumi valsts drošībai un aizsardzībai ir kļuvuši par absolūtu prioritāti. 2025. gada jūlijā ES Padome iedarbināja Stabilitātes un izaugsmes pakta valsts izņēmuma klauzulu, kas ļauj dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, īslaicīgi atkāpties no fiskālās disciplīnas noteikumiem, palielinot izdevumus aizsardzībai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demogrāfija ir mūsu valsts galvenā ekonomiskā problēma nākotnē, un tā tieši ir atkarīga no dzīves dārdzības - pārtikas cenām, elektrības cenām un citiem faktoriem, intervijā Dienas Biznesam atklāja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns prof. Jānis Priede.

Ir notikusi FDP vadītāja rotācija, un šobrīd jūs vadāt institūciju. Vai tas nozīmē arī kādas izmaiņas FDP darba prioritātēs, metodēs?

Šobrīd tiks turpināts iesāktais darbs, jo vadītāja maiņa FDP patiesi ir rotācija, kuras priekšnoteikums ir tehnisks – iepriekšējai vadītājai Innai Šteinbukai beidzās šo pilnvaru termiņš, bet viņa paliek strādāt FDP. Piebildīšu, ka esmu ļoti priecīgs par padomes sastāvu. Šķiet, ka viens otru darbā ļoti labi papildinām, un pie tā mandāta, kas mums ir dots, arī pieturēsimies. Līdztekus gan ir jautājumi, kas man šķiet interesanti. Piemēram, aizsardzības izdevumi būs tēma, kurā vēlos iedziļināties, jo izdevumu apjoms strauji tiek palielināts, bet kā šo naudu tērējam? Cik lielā mērā tie ir izdevumi, kas veicinās Latvijas ekonomiku?

Eksperti

Vai valsts parāda kritiskais slieksnis ir tuvu?

Oļegs Tkačevs, Latvijas Bankas ekonomists,20.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts parāds ir viens no tiem ekonomikas rādītājiem, kas publiskajā telpā regulāri tiek pieminēts ar spēcīgu emocionālu piegaršu. Vieni saka: "Mūsu parāds ir mazs, nav par ko uztraukties." Citi brīdina: "Parāds aug pārāk strauji, drīz būs krīze." Abas frāzes ir intuitīvas, bet ekonomiski nepilnīgas.

Lai par Latvijas valsts parādu spriestu jēgpilni, jāatbild uz šādiem jautājumiem: Cik liels ir valsts parāds un kā tas mainās? Kādas ir valsts parāda izmaksas un riski? Kad valsts parāda pieaugums ir ekonomiski pamatots? Kāda ir Latvijas valsts parāda prognoze? Ko var darīt, lai valsts parādu kontrolētu, nekaitējot ekonomikas izaugsmei?

Šajā rakstā mēģināšu sniegt atbildes, balstoties uz datiem, ekonomisko loģiku un Latvijas Bankas pētījumu rezultātiem.

1. Cik liels ir Latvijas valdības parāds?

Latvijas valsts jeb valdības parāds pēdējo 20 gadu laikā ir būtiski pieaudzis: no aptuveni 15 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2004. gadā līdz aptuveni 48 % no IKP 2025. gadā (1. attēls). Parāda pieaugums Latvijā nav bijis vienmērīgs. Ir divi periodi, kad tas kāpa īpaši strauji: globālās finanšu krīzes laikā (2008–2010), kas Latvijas ekonomiku ietekmēja ļoti smagi, un Covid-19 pandēmijas laikā (2020–2021), kad valstis, tostarp Latvija, būtiski palielināja izdevumus, lai atbalstītu mājsaimniecības un uzņēmumus. Vairākums ekonomistu parāda pieaugumu krīžu laikā uzskata par normālu parādību – valdībai ir jāaizņemas vairāk, jo krīt nodokļu ieņēmumi un vienlaikus pieaug izdevumi. Problēma rodas tad, ja pēc krīzes parāds nevis pakāpeniski samazinās, bet paliek uz vietas vai pat turpina pieaugt.

Ekonomika

Privātais sektors netiek līdzi valsts sektora ambīcijām

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,03.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati, tad piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro). Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējām, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē.

Jāatzīmē, ka vairākām iestādēm pēdējo divu gadu laikā mainījās nosaukumi un arī funkcijas. No 2024. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir Bērnu aizsardzības centrs. Valsts reģionālās attīstības aģentūra tagad ir Valsts digitālās attīstības aģentūra. No 2024. gada 1. jūlija mainījās Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja padotība, tāpēc, iespējams, šo struktūru 2023. un 2024. gada dati nav savstarpēji salīdzināmi. Valsts kancelejas publiskotajos datos Satversmes tiesai ir norādīti ļoti atšķirīgi dati par štata vietu un nodarbināto skaitu. 2021. gadā Satversmes tiesai ir dotas 53 štata vietas un 2024. gadā - 55 štata vietas, bet 2023. un 2022. gadā - 8 štata vietas. 2023. gadā Satversmes tiesas atalgojumu izdevumu apjoma dalījums ar attiecīgā gadā norādīto štata vietu skaitu ir astronomiski liels. Tas netika ņemts vērā. Tas nozīmē, ka šajā rakstā publiskotie dati ir ar tikpat lielu precizitātes pakāpi, kāda ir valsts struktūru publiskotajiem datiem. No datu kopas tika izslēgti dati, kuros bija aizdomīgi lielas atšķirības par štata vietu un nodarbināto skaita lielumu viena gada ietvaros. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi. Izņēmums ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas tiek finansēta no sociālā budžeta, un Latvijas Banka, kurai ir ar valsts pamatbudžetu nesaistīti ieņēmumi.