Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, vēršoties ar pret Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.

Kā norādīja Eiropas Komisija (EK), pilnīgs Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) aizliegums un turpmāka ēnu flotes ierobežošana ir līdz šim visstingrākās sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari. Sankcijas vērstas arī pret finanšu pakalpojumiem un infrastruktūru, tostarp pirmo reizi pret kriptovalūtu, kā arī tirdzniecību. Ierobežojumi vērsti arī pret pakalpojumu nozari un pastiprina apiešanas novēršanas instrumentus.

Sankcijas paredz Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG ) importa aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem un sešu mēnešu laikā pēc sankciju stāšanās spēkā attiecībā uz īstermiņa līgumiem.

Tiek noteikts pilnīgs darījumu aizliegums uzņēmumiem "Rosņeftj "un "Gazprom Ņeftj.

Noslēgusies pieteikumu izvērtēšana konkursā “Eksporta un inovācijas balva 2025”, ko organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets”. Šis ir augstākais valsts apbalvojums uzņēmējdarbībā, un konkursa patrons ir Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

“Šogad eksporta jaunpienācēju kategorijā redzam dažādus ambiciozus uzņēmumus. No augsto tehnoloģiju nozares līdz pārtikas ražotājiem un radošajām industrijām. Viņus vieno drosme jau no pirmās dienas domāt globāli un koncentrēties uz savu produktu un pakalpojumu eksportu. Finālisti apliecina, ka zināšanas, radošums un neatlaidība ļauj radīt konkurētspējīgus produktus starptautiskā mērogā,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Kategorijā “Eksporta jaunpienācējs” šogad saņemti 20 pieteikumi, apliecinot, ka Latvijā ir daudz strauji augošu uzņēmumu, kuri īsā laikā spējuši iekarot vietu eksporta tirgos ar augstas pievienotās vērtības produktiem un tehnoloģiskiem risinājumiem.

Šā gada 23. oktobrī seši jaunie ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāji katrs saņēma 3000 eiro stipendiju Latvijā vienīgajā un lielākajā privātās izglītības atbalsta programmā “Starp mums ir ķīmija!”.

Kopējais atbalsta apjoms triju gadu laikā sasniedzis 90 000 eiro, ko nodrošina iniciatīvas autori, Latvijas uzņēmumi “Olpha”, “Centrālā laboratorija” un “Veselības centru apvienība”. Līdz šim stipendijas saņēmuši jau 30 jaunie un topošie skolotāji.

Šajā rudenī stipendijas tika pasniegtas jau sesto reizi pēc kārtas, un tās saņēma Daugavpils Universitāte, Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes students un Krāslavas Varavīksnes vidusskolas ķīmijas skolotājs Artūrs Lukjanskis, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu fakultātes (LU IZPF) studente un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Paula Linda Liniņa, LU IZPF students un Rīgas 21.vidusskolas un privātās vidusskolas “Laisma” bioloģijas skolotājs Ņikita Mullers, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes students un RTU Olaines Tehnoloģiju koledžas bioloģijas skolotājs Gabriels Grinblats, kā arī LU IZPF studente un Bauskas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Amanda Tikuma un RTU Liepājas akadēmijas studiju programmas "Skolotājs" studente un Salaspils 1. vidusskolas matemātikas skolotāja Adiana Sanija Kreitenberga.

Mūsdienās rūpnīcu halles kļūst arvien klusākas – tur, kur kādreiz skanēja mehāniskās skaņas, tagad strādā automatizētas iekārtas, robotizēti mehānismi un datorvadības sistēmas. Tomēr neskatoties uz šo tehnoloģisko transformāciju, viens fakts nemainās – bez cilvēka, kurš saprot mašīnas būtību, bez viņa prasmēm, pieredzes un atbildības sajūtas, neviena iekārta pati par sevi nespēj radīt vērtību.

Tieši mašīnbūves speciālists ir tas, kurš šai sistēmai piešķir dzīvību. Kā uzņēmums ar gadu desmitiem ilgu pieredzi rūpniecībā, mēs “Latvijas Finierī” redzam, ka kvalificētu mašīnbūves darbinieku nozīme kļūst tikai lielāka. Jo modernāka ir tehnoloģija, jo vairāk vajadzīgi cilvēki, kas spēj to saprast, pielāgot un pilnveidot.

Mašīnbūves un metālapstrādes nozare ir viens no Latvijas rūpniecības stūrakmeņiem. Tā nodrošina aptuveni piekto daļu no kopējā apstrādes rūpniecības apgrozījuma un veido ceturtdaļu no nozares eksporta. Šī joma ir saistīta ar augstu pievienoto vērtību, eksportspēju un tehnoloģisko progresu. Taču aiz šiem skaitļiem slēpjas realitāte – speciālistu trūkums. Darba tirgū mašīnbūves uzņēmumi konkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar citām jomām, kur jaunieši redz vairāk iespēju vai vienkārši pievilcīgāku tēlu. Informatīvajā telpā dominē stāsti par IT, digitālo mārketingu, radošajām industrijām. Tikmēr mašīnbūve bieži paliek ēnā kā tradicionāla, smaga, grūta, netīra un vecmodīga nozare.

Eiropas Savienība (ES) trešdien prezentēja jaunus noteikumus, kuru mērķis ir stiprināt bloka rūpnieciskās ražošanas nozari pret sīvo Ķīnas konkurenci.

Šie jaunie noteikumi skar tādas stratēģiski nozīmīgas nozares kā autoražošanu, videi draudzīgas tehnoloģijas un tērauda ražošanu, un tie ir saistīti ar ES centieniem atgūt konkurētspēju, samazināt atkarību no citām lielvalstīm un novērst darbavietu likvidēšanu.

"Es jums šodien prezentēju ne tikai izmaiņas darbības procedūrās; bet gan izmaiņas doktrīnā, un šādas izmaiņas vēl pirms dažiem mēnešiem nebija iedomājamas," norādīja ES uzplauksmes un industriālās stratēģijas komisārs Stefans Sežurnē.

Tā dēvētās "Ražots Eiropā" prasības, kuru mērķis ir arī veicināt rūpniecības nozares dekarbonizāciju, attieksies uz stratēģiski nozīmīgām nozarēm, proti, tērauda, cementa, alumīnija, automobiļu un videi draudzīgu tehnoloģiju ražošanas sektoriem.

Analizējot mazumtirdzniecības nozares attīstību Latvijā, arvien spilgtāk iezīmējas paaudžu maiņas ietekme. Jaunie patērētāji, kuru ikdiena nav iedomājama bez digitāliem risinājumiem, ir kļuvuši par galveno nozares tehnoloģiju attīstības virzītājspēku.

Viņi sagaida, ka iepirkšanās būs tikpat ātra un intuitīva kā viņu digitālā vide – bez rindām, lieka kontakta un ar elastīgām preču saņemšanas iespējām. Tieši spēja sistemātiski pielāgoties šīm prasībām šogad noteiks nozares spēlētāju konkurētspēju. Latvijas mazumtirdzniecībā šobrīd iezīmējas trīs savstarpēji saistītas tendences, kas noteiks jaunus nozares standartus. Tās atspoguļo gan patērētāju paradumu maiņu, gan nepieciešamību uzņēmumiem straujāk pielāgoties tehnoloģiju attīstībai un darba tirgus realitātei.

Reāllaika dati un mākslīgais intelekts (MI) – no ekstras par nepieciešamību

Mazumtirdzniecībā tehnoloģiju integrācija, kas balstīta reāllaika datos un mākslīgā intelekta risinājumos, no izvēles ir kļuvusi par obligātu profesionālās pārvaldības priekšnoteikumu. Uzņēmumi, kas joprojām paļaujas uz manuālām krājumu uzskaites metodēm un fragmentētu informācijas apriti, riskē zaudēt pozīcijas pret konkurentiem, kuri ikdienas lēmumu pieņemšanu veic uz datiem balstītas pārvaldības pamata. Jau šobrīd Baltijā arvien plašāk tiek ieviesta radiofrekvences identifikācijas (RFID) tehnoloģija, automatizēta krājumu pārvaldība un MI algoritmi pieprasījuma prognozēšanai un resursu optimizēšanai. Mazumtirgotāji izmanto arī MI risinājumus klientu plūsmas optimizēšanai, tostarp vecuma noteikšanai pašapkalpošanās zonās, kas ļauj nodrošināt gan drošības standartus, gan uzturēt iepirkšanās ātrumu. Igaunijā šāds risinājums jau darbojas un būtiski samazina gaidīšanas laiku pie kases, savukārt Lietuvā tie tiek testēti un tuvākajā laikā kļūs pieejami plašākam klientu lokam. Tas apliecina tehnoloģijas pakāpenisku nostiprināšanos Baltijas tirgū.2026. gadā redzēsim, ka MI sistēmas arvien vairāk palīdzēs koordinēt loģistiku, personalizēt piedāvājumus un automatizēt ikdienas procesus. Tas būtiski maina veidu, kā mazumtirdzniecības uzņēmumi plāno darbību, pārvalda resursus un pieņem lēmumus, balstoties uz reāllaika datiem.

Latgales reģionā šobrīd top vairāki nozīmīgi projekti – Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra (ALTOP) industriālais parks Daugavpilī, Rēzeknes industriālais parks Ziemeļu rajonā un industriālais parks “Augšdaugava” – Augšdaugavas novadā.

Paralēli arī pārējās Latgales pašvaldības attīsta uzņēmējdarbībai pielāgotu infrastruktūru, sakārtojot industriālās teritorijas, kurās nākotnē varēs ienākt eksportējošie uzņēmumi.

Spēcīgs pamats reģiona izaugsmei

Gan ALTOP, gan Rēzeknes un Augšdaugavas industriālie parki kopā iezīmē jaunu posmu Latgales ekonomiskajā attīstībā. Tie radīs reģionā modernu industriālo telpu, kas veicinās uzņēmējdarbības attīstību, piesaistīs investīcijas un nodrošinās jaunas darba vietas. Šie projekti veido pamatu tam, lai Latgale kļūtu par arvien nozīmīgāku tehnoloģiju un ražošanas centru Latvijā, turpinot attīstīt jau reģionā izveidoto optoelektronikas klasteri, kā arī nodrošinot inovācijām draudzīgu vidi un ilgtermiņa ekonomisko atdevi.

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Straujāku izaugsmi Latvija varētu īstenot, pārņemot citu valstu, tostarp Lietuvas, pieredzi, kur valsts ar dažādiem izaugsmei domātiem finanšu instrumentiem atbalsta savus čempionus, lai tie kļūtu vēl konkurētspējīgāki, tostarp īstenojot citu uzņēmumu pārpirkšanu, kā arī uzņēmumu iegādi Latvijā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Viņš norāda, ka Eiropas Savienībā un arī Latvijā ir jāstimulē sadarbība starpnozaru līmenī un jāpārtrauc veidot regulējumus, kas rada papildu administratīvo slogu un būtībā ļauj strādāt tikai lieliem uzņēmumiem, kuri spēj izpildīt attiecīgās atbilstības nodrošināšanas prasības – spēj uzturēt augsta apjoma birokrātiju.

Kāda ir situācija tautsaimniecībā Eiropas Savienībā, Latvijā, jo skatījumi ir diametrāli pretēji — vieni runā par recesiju, stagnāciju, citi par izaugsmi un attīstību?

Skatījumi var būt radikāli atšķirīgi, bet jautājums, ko rāda statistika! Tā rāda, ka Latvijā kaut neliela, bet ir izaugsme. Kas par to liecina? Latvijas preču un pakalpojumu eksporta ienākumu pieaugums, kā arī ir fiksēts patēriņa pieaugums iekšzemē, kura pamatā ir iedzīvotāju investīcijas nekustamajā īpašumā, kas iepriekšējos gados netika novērots. Tiek pirkti dzīvokļi jaunajās daudzdzīvokļu mājās, tam sekos arī patēriņš, jo šie jaunie mājokļi ir jāiekārto. Tas ir lielisks piemērs tēzei par to, ka nekustamais īpašums ir viens no patēriņa pieauguma veicinātājiem ikvienā valstī, arī Latvijā, kur ir pietiekami liels klāsts nozaru, kuras tieši vai pastarpināti strādā uz šo sektoru, sākot no arhitektiem, celtniekiem, būvmateriālu ražotājiem u.tml.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP500+, kas tapis sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Opha, tika pasniegtas īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lursoft IT speciālbalva saņēmēju AS Balticovo.

Olu ražošanas uzņēmums, kas šobrīd pazīstams ar nosaukumu Balticovo, pastāv kopš 1972. gada. Uzņēmums ir spējis pārvarēt visas grūtības pēc Latvijas brīvības atjaunošanas. AS Balticovo stabili palielina apgrozījumu, darbinieku skaitu un nodokļu maksājumus. 2014. gadā AS Balticovo strādāja 257 darbinieki, bet 2024. gadā - 360 darbinieki. Noslēdzot 2025. gadu, AS Balticovo strādāja 405 darbinieki. Lursoft IT speciālbalva tika pasniegta par uzņēmuma 2024. gada rezultātiem, kas principiāli demonstrē stabilus finanšu rezultātus un ilgtspēju.

AS Balticovo Latvijas ražotnēs kopumā saražoja 681 miljonu olu. Uzņēmuma apgrozījums pārskata gadā sasniedza 112,1 miljonu eiro, uzņēmuma peļņa veidoja 11,77 miljonus eiro.Ieņēmumu struktūrā būtiskāko daļu veidoja ieņēmumi no čaumalu olu pārdošanas, kam seko šķidro olu produktu un vārīto olu segments. Apgriezienus turpina uzņemt uzņēmuma jaunie produkti – olu makaroni un olu saldējums.Aptuveni 70% no produkcijas uzņēmums eksportēja. Tieši 2024. gads iezīmē brīdi, kad Balticovo uzsāk pārtikas produktu no pašu ražotām olām piedāvājumu. Pieprasījums pēc olu makaroniem un olu saldējuma aug un tirgū tiek novērtēts.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Reterra” attīsta trīs dzīvojamo ēku projektus Rīgā, un jaunā biroju ēka “Lāčplēša Plaza” būs ceturtais nekustamā īpašuma attīstības projekts Latvijas galvaspilsētā.

Ēka, kas top Lāčplēša ielā 76, jau ir aktīvā būvniecības fāzē, un šobrīd vairāk nekā 75% telpu ir iznomātas. Ēkas pabeigšana plānota 2026. gada vasarā.

Četru stāvu biroja ēkas kopējā platība ir 1617 kvadrātmetri, no kuriem 405 kvadrātmetri paredzēti tirdzniecības telpām un 1212 kvadrātmetri – birojiem.

“Komerctelpu izmērus iespējams pielāgot nomnieku vajadzībām gan būvniecības laikā, gan pēc tās. Pieejamas telpas no 30 līdz 200 kvadrātmetriem, tādējādi projekts nodrošina elastību dažādiem biznesa risinājumiem. Telpas būs piemērotas gan mazām komandām, gan lielākiem uzņēmumiem,” skaidro Jevgenija Kiseļova, “Colliers Baltics” partnere un mazumtirdzniecības nodaļas vadītāja.

Uzņēmums "KAITA Development", kas ietilpst vienā no lielākajām Lietuvas nekustamā īpašuma attīstītāju grupām "KAITA Group", tikko ir prezentējis jaunu dzīvojamo projektu "Youston" Rīgas centrā un pašlaik attīsta dzīvojamos projektus prominentākajos Viļņas rajonos. Uzņēmums uzsāk divu gadu obligāciju publisko piedāvājumu, piedāvājot investoriem gada ienesīgumu 10,5% apmērā. Vērtspapīru izvietošana notiek no 3. līdz 19. decembrim, un emisija tiks iekļauta NASDAQ alternatīvajā tirgū "First North".

Emisijas organizēšanu un vadīšanu nodrošina investīciju pakalpojumu uzņēmums "Orion Securities".

Nekustamā īpašuma mājokļu segments – ļoti aktīvs, pieprasījums, visticamāk, turpinās palielināties.

"Šobrīd Viļņas nekustamo īpašumu tirgus ir ļoti aktīvs, mājokļu pieejamība ir atgriezusies pirms-pandēmijas līmenī, un pieprasījums, visticamāk, nākamgad pieaugs vēl vairāk, jo ir samazināta pirmā iemaksa un ir iespēja izņemt līdzekļus no otrā pensiju līmeņa." Mēs sasniedzām plānotos gada pārdošanas mērķus tikai 10 mēnešos un esam starp uzņēmumiem, kas pārdeva visvairāk mājokļu galvaspilsētā. Visi šie rādītāji mudina mūs vēl aktīvāk palielināt dzīvojamā nekustamā īpašuma piedāvājumu, un piesaistītais kapitāls tiks izmantots saistību refinansēšanai un mūsu notiekošo projektu nepārtrauktas finansēšanas nodrošināšanai," saka Ugņus Latvijš [Ugnius Latvys], "KAITA Group" izpilddirektors un partneris.

Līdz 18. decembrim investori vēl var iegādāties „KAITA Development” obligācijas ar 10,5 % gada ienesīgumu divu gadu periodā. Uzņēmums astoņu gadu laikā ir attīstījis 26 nekustamā īpašuma projektus. Viena no lielākajām nekustamā īpašuma attīstības grupām Lietuvā – „KAITA Group”, kas šobrīd galvaspilsētā būvē aptuveni 700 jaunus mājokļus un pārvalda lielāko īres portfeli valstī, piesaistītos līdzekļus novirzīs Naujamiestī un Žirmūnos attīstāmajiem projektiem.

Kāpēc galvaspilsētas tirgus šogad ir tik aktīvs – par to sarunājamies ar „KAITA Group” vadītāju un vienu no partneriem Ugni Latvi.

– 2025. gads Viļņai bija ļoti aktīvs. Kas ļāva sasniegt pārdošanas mērķus pirms gada beigām?

Tirgus aktivitāte šogad ir konsekventi augusi un galu galā sasniegusi pirms plaša mēroga kara vērojamās tendences, kad mēnesī stabilā tempā tika pārdoti aptuveni 500 dzīvokļi. Šāds temps saglabājās visa gada garumā – bez straujiem satricinājumiem vai emocionāliem kāpumiem.

Pircēji pēc ilgāka nogaidīšanas perioda ir atgriezušies tirgū, rūpīgi izvērtējot, kas viņiem patiesi ir nepieciešams. Procentu likmes ir kļuvušas prognozējamas, bet mājokļu pieejamība ir sasniegusi pirmspandēmijas līmeni un šobrīd ir labākā pēdējo gadu laikā. Tāpēc jaunie mājokļu pircēji lēmumus pieņem ātrāk un mērķtiecīgāk.

Ņemot vērā sarežģījumus sarunās par Grenlandi, ASV prezidenta Donalda Trampa draudi ieviest jaunus tarifus no pirmā acu uzmetiena šķiet vērsti tikai pret ierobežotu Eiropas valstu loku – tie tieši skartu astoņas valstis. Tomēr realitātē netiešo ietekmi izjustu krietni vairāk ekonomiku, tostarp Latvija.

ASV prezidents nedēļas nogalē atkal satricināja starptautisko tirdzniecību, paziņojot, ka no 1. februāra tām Eiropas valstīm, kuras neatbalsta viņa plānus iegādāties Grenlandi, tiktu piemērots 10 % muitas tarifs visām uz ASV eksportētajām precēm. Savukārt no 1. jūnija šis tarifs varētu pieaugt līdz 25 % un palikt spēkā līdz brīdim, kad tiktu panākta politiska vienošanās par pilnīgu Grenlandes iegādi. Šajā Trampa “melnajā sarakstā” iekļautas astoņas Eiropas valstis: Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Somija.

No pirmā acu uzmetiena 10 % tarifs var šķist kā īslaicīga sarunu taktika vai politiska spiediena instruments. Tomēr valstis, kuras skar šie pasākumi tieši, ir vieni no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības un piegādes ķēžu partneriem. Tas nozīmē, ka netiešā tarifu ietekme Latvijā varētu izpausties kā lēnāks eksports un ekonomikas izaugsme, mazāks pasūtījumu apjoms rūpniecībā, kā arī darba tirgus un algu pieauguma palēnināšanās. Tādēļ rodas jautājums – kādas reālās sekas Latvijai varētu būt gadījumā, ja stātos spēkā īstermiņā visdrīzāk iespējamais 10 % tarifs?

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP 500+, kas tapis sadarbībā SIA Lursoft IT un AS Olpha, tika pasniegtas īpašas Dienas Biznesa TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī SIA Lursoft IT specbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Zemgalē balvas saņēmēju AS Virši-A.

AS Virši- A Latvijā strādā jau vairāk nekā 30 gadus — kopš 1995. gada, un pašlaik tam ir 84 degvielas uzpildes stacijas, tiek nodarbināti vairāk nekā 900 strādājošie. Jāņem vērā, ka uzņēmums ir nozīmīgs nodokļu maksātājs, jo 2024. gadā valsts budžetā kopumā samaksājis vairāk nekā 100 miljonus eiro, kas ir par 40 miljoniem eiro vairāk nekā 2023. gadā, kad valstij tika pārskaitīts vairāk nekā 61 miljons eiro. Protams, no šo nodokļu summas lauvas tiesa pienākas akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem. Jāņem vērā, ka ik gadus aug arī Virši- A samaksātie darbaspēka nodokļi, jo 2024. gadā to summa pārsniedza 7,2 milj. eiro, kas ir par 1,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2023. gadā, kad šajos nodokļos valstij tika pārskaitīti 5,8 miljoni eiro.

Rīgas ostā strādājošais portālceltņu projektētājs un izgatavotājs AS "Rikon" pēdējā laikā noslēdzis portālceltņu ražošanas un eksporta līgumus par vairāk nekā 100 miljoniem eiro, tā Turcijai izgatavoto divu portālceltņu prezentācijā sacīja "Rikon" ekonomikas direktore Alīna Deimonta.

Rīgas ostā Baltijas portālceltņu ražotājs AS Rikon prezentēja Rīgas ostā tapušus portālceltņus, kas izgatavoti pasūtītājam Turcijā un tuvākajās dienās tiks nosūtīti uz Isdemiras ostu Vidusjūrā, tādējādi iezīmējot jaunu Latvijas eksporta nišu Turcijā.

Jaunie portālceltņi ir īpaši projektēti pasūtītāja vajadzībām, ņemot vērā specifiskas tehnoloģiskās prasības un nosacījumus, un no Rīgas ostas uz Turciju tiks nogādāti ar īpašu baržu pilnībā samontētā veidā, kas būs unikāla transporta operācija un prasa augstu precizitāti un tehnisku plānošanu.

Īpaši iespaidīgu šo portālceltņu projektu padara to mērogs – celtņu augstums sasniedz iespaidīgos 55 metrus (salīdzinājumam – Brīvības pieminekļa augstums ir 42 metri) un svars – 550 tonnas, un šie ir pirmie divi no kopumā 6 Turcijas partneru pasūtītajiem portālceltņiem, nākamie izgatavotie celtņi tiks nogādāti uz Eregli ostu Melnajā jūrā.