Bankas

Finansējuma tirgū ir gan nauda, gan liela piesardzība

Žanete Hāka, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Situācija finansējuma tirgū patlaban ir pretrunīga - no vienas puses, finansējuma ir daudz, arī instrumentu ir daudz, taču, no otras puses, tirgū valda piesardzība.

Tā "Dienas Bizness" sadarbībā ar "Luminor" un "Latvenergo" organizētajā konferencē "Biznesa prognozes 2020" atzina eksperti.

Pretēji nereti izskanējušajām runām, nosacījumi kreditēšanai bankās pēdējā gada laikā nav īpaši mainījušies, un banku kredīts ir instruments ar mazāku risku nekā savs kapitāls, mezanīna finansējums vai fondu investīcijas, atzina Luminor vadītāja Latvijā Kerli Gabriloviča.

Bankas minētie nosacījumi ir uzņēmuma izaugsme, stabilitāte, kapitāla pietiekamība. Maziem uzņēmumiem, un protams, specifiskām nozarēm, svarīgi zināt, kādas ir prognozes tālākai attīstībai, viņa piebilda, uzsverot, ka bankas pirmā funkcija ir nodrošināt, ka noguldītāju nauda ir droša, tādēļ tā ir piesardzīga, un riskantākiem uzņēmumiem ir domāti citi finanšu tirgus dalībnieki.

Altum no vienas puses, finansējuma patlaban pietiek, taču vienmēr skatāmies, lai mēs nekonkurētu ar bankām, neieņemtu viņu nišu, tādēļ klientam, kurš atnāks pie mums, vienmēr pajautāsim, vai iepriekš bijis bankā, sacīja Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. "Šobrīd tirgū ir pretrunīga situācija - no vienas puses, finansējuma ir daudz, bet, no otras puses, tirgū valda piesardzība. Altum ir dažādi piedāvājumi - no maziem, starta kredītiem līdz pat lieliem kredītiem vairāku miljonu eiro apmērā. Ir eksporta garantijas, riska kapitāls un citi instrumenti. Drīzāk teikšu tā - dodiet mums dzīvotspējīgu produktu, ko banka nav spējusi kreditēt kapitāla pietiekamības vai citu aspektu dēļ, un dosim finansējumu. Kopumā vērojams, ka tādu institūciju kā Altum loma Eiropā palielinās, jo piesardzība finanšu tirgū ir vērojama visā reģionā," viņš piebilda.

SIA Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi uzsvēra, ka uzņēmums eksportē uz dažādām eksotiskām pasaules valstīm, un finansējumu saņēmis Altum, jo bankas ne vienmēr saprot uzņēmuma darbību. "Jau sen esam Altum klienti, varbūt finansējums ir nedaudz dārgāks, taču šeit jūtamies komfortabli. Nesen mūs mēģināja lenkt arī kāda komercbanka, taču paskatījās uz mums, bet nesaprata mūsu biznesu. Līdz ar to labāk nedaudz piemaksāju par komfortu Altum," viņš uzsvēra.

Nesen ārvalstīs apmeklējot diskusiju, kurā piedalījās OECD valstu institūciju un uzņēmumu pārstāvji, viņam bijis liels pārsteigums, kā šajās valstīs risina finanšu pieejamību. "Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi ar saviem risinājumiem veiksmīgi pasaulē aizpilda banku neapgūtās nišas, turklāt viņi ar savām tehnoloģijām veiksmīgi riskus menedžē reāllaika režīmā - aizdod naudu un reāllaika režīmā monitorē klienta finanšu stāvokli," novērojis R. Dlohi.

K. Gabriloviča uzsvēra, ka šajā gadījumā ir jautājums par datu pieejamību, taču viņa piekrita, ka nākotnē turpinās attīstīties ārpusbanku finanšu sektora spēlētāji, attīstot savus produktus. R. Dlohi uzsvēra, ka ir cilvēki, kas saka, ka naudas nav un to nevar dabūt, taču situācijas un piedāvājums ir dažāds un finansējums ir jāmeklē - galu galā to izdosies atrast.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no Latvijā un pasaulē valdošajiem apstākļiem, biznesa simulāciju un uzņēmējdarbības uzsākšanas konkurss jauniešiem "Bizness24h" šogad turpina savu norisi.

Neapdraudot konkursa dalībnieku un citu iesaistīto personu veselību, konkursa 3. kārta un fināls notiek tiešsaistē ar dažādu komunikācijas un uzdevumu risināšanas platformu palīdzību. Līdz ar to dalībnieku komandas turpina cīņu par "Biznesa Guru 2020" titulu, kuru konkursa žūrija piešķirs tikai vienai labākajai dalībnieku komandai konkursa finālā 6.aprīlī.

Konkurss savu norisi uzsāka februāra sākumā, kad teju 740 motivēti jaunieši ar interesi par uzņēmējdarbību vienlaikus iesaistījās konkursa sadarbības partnera "airBaltic" gadījuma izpētē jeb business case study. Dalību konkursa 2.kārtā turpināja 200 jeb 66 komandu labāko risinājumu autori. Šajā kārtā dalībnieki tikās Banku augstskolas telpās, lai izspēlētu valsts politisko un ekonomisko procesu simulāciju spēli "Prezidents - papildinātais". Šīs kārtas laikā tika pārbaudītas problēmu risināšanas, organizācijas stratēģijas, finanšu plānošanas, efektīvas komunikācijas un sadarbošanās komandā prasmes. Taču tikai divdesmit piecas komandas, kuras sevi vislabāk parādīja otrajā kārtā, šobrīd turpina cīņu konkursa trešajā kārtā jeb finālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

McDonald’s attīstības licences turētājs Premier Capital iesaldē kapitālu

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltā bāzētā uzņēmumu grupa "Premier Capital", kas ir "McDonald’s" attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019. gadā strādājusi ar 28 miljonu eiro peļņu pirms nodokļu nomaksas. 2020.gada plānus un prognozes ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija.

Grupas apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 16,2%, ieņēmumiem sasniedzot 341 miljonu eiro. Pateicoties 8800 cilvēku lielajai komandai 156 "McDonald’s" restorānos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Grieķijā, Maltā un Rumānijā, "Premier Capital" apkalpoja kopumā 131 miljonu viesu. Tas ir par 11 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, tādējādi sasniedzot jaunu apkalpoto viesu skaita rekordu.

Uzņēmuma darbība pēdējo nedēļu laikā tikusi ierobežota saskaņā ar veselības institūciju un valdību norādījumiem. Dažos no darbības tirgiem vajadzēja uz laiku slēgt restorānus, taču lielākā daļa turpinājusi apkalpot viesus, sagatavojot maltītes līdzņemšanai, izmantojot "McDelivery" piegādes un "McDrive".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomika bremzējas pirms nākamā paātrinājuma

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika šogad augs būtiski lēnāk nekā pērn. Luminor prognozes liecina, ka IKP šogad pieaugs par 2,6%, bet nākamgad – par 1,9%. Krasi atšķirīga izaugsme šogad būs reģionos. Rīga un tās tuvākā apkārtne aug un augs ļoti strauji, bet citviet Latvijā situācija būs kontrastaina, atkarībā no eksporta specializācijas. Savukārt pasaules ekonomikā valda liela nenoteiktība. Lai gan SVF prognozes norāda uz mērenu pasaules izaugsmes paātrinājumu turpmākos divos gados, iespējams arī atšķirīgs scenārijs.

Lai gan šobrīd ekonomika Latvijā aug lēnāk, un nākamgad visdrīzāk vēl piebremzēsies, turpmākajos gados ir ļoti iespējams paātrinājums. Sagaidāms, ka 2021. gadā IKP pieaugums atkal būs ap 3%, bet turpmākajos divos gados izaugsme varētu kļūt vēl straujāka. Pirmajā ceturksnī izaugsme bija lēnāka īslaicīgu apstākļu dēļ, bet otrā ceturkšņa notikumi jau liek būt pesimistiskākiem par šī gada izskaņu un arī nākamo gadu. Vilšanos šogad radīja galvenokārt attīstības bremzēšanās dažās nozarēs, kurās situācijas pasliktināšanas bija gaidīta, bet ne tik strauja – meža nozarē, tranzītā, celtniecībā.

Pasaules ekonomikā valda nenoteiktība

Šobrīd bieži dzird vārdus – pasaules ekonomikā valda liela nenoteiktība, jo ļoti neprognozējama ir ASV tirdzniecības politika. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē mērenu pasaules izaugsmes paātrinājumu no 2020. līdz 2021. gadam. Tomēr jāapzinās, ka ir iespējams arī diezgan atšķirīgs scenārijs. ASV izaugsme ir palēninājusies, bet situācija tur joprojām ir diezgan labvēlīga, arī bremzēšanās Ķīnā ir pakāpeniska. Daudz riskantāks ir eirozonas stāvoklis, kuras rūpniecība ir recesijā. Tomēr patērētāju noskaņojums joprojām ir optimistisks, kas ļauj uzturēt mērenu IKP pieaugumu

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas uzņēmumus mēreni satrauc Brexit un tirdzniecības kari

Lelde Petrāne, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Narvesen: franšīzes sistēma kā biznesa modelis ir sevi apliecinājusi

Db.lv, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu "Narvesen" pārvaldošais uzņēmums SIA "Narvesen Baltija" 2019. gadā strādājis ar 68 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 3,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Viens no lielākajiem notikumiem pērn bija kafejnīcu ķēdes "Caffeine" iegāde.

Šobrīd visas - kopumā 231 - "Narvesen" zīmola tirdzniecības vietas Latvijā vada neatkarīgi uzņēmēji uz franšīzes līgumu pamata. 2019. gadā atvērtas 10 jaunas tirdzniecības vietas un turpinājies darbs pie to kvalitātes uzlabošanas. Sadarbībā ar Latvijas ražotājiem "Narvesen" turpina izstrādāt jaunus produktus, nostiprinot "Narvesen" pozīcijas Latvijas tirgū ēdienu un dzērienu pa ceļam segmentā. Privātais zīmols "Fresh & Tasty" 2019. gadā veidoja 80% no ēdienu pa ceļam apgrozījuma.

"2019. gads "Narvesen" ir bijis veiksmīgs, mazumtirdzniecības apjomiem pieaugot par 6% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kas pārsniedza mūsu prognozes. Kā stabils un sevi attaisnojošs biznesa modelis sevi ir apliecinājusi franšīzes sistēma. Pērn investīcijas novirzītas ne tikai tīkla paplašināšanai un IT infrastruktūras attīstībai, bet arī jaunas tirdzniecības koncepcijas realizācijai, tādējādi atsvaidzinot gan tirdzniecības vietu fasādes, gan interjeru. Arī atbalsta birojs pārcēlies uz jaunām telpām biznesa centrā "Origo One"," komentē SIA "Narvesen Baltija" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konference Biznesa prognozes 2020

Žanete Hāka, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā pārlieku lielam pesimismam nav pamata, "Dienas Bizness" sadarbībā ar "Luminor" un "Latvenergo" organizētajā konferencē "Biznesa prognozes 2020" atzina eksperti.

2020.gadā uzņēmēju darbību ietekmēs gan ārējie, gan iekšējie faktori. Starp ārējiem tiek minētas neskaidrības ap Brexit, tirdzniecības sarunas starp ASV un Ķīnu. Centrālo banku likmes aizvien turpinās būt zemas, taču uzņēmēju piesardzība attiecībā uz finansējuma piesaisti joprojām būs liela.

Būtiskas izmaiņas tuvākajos gados uzņēmumu darbībā ieviesīs arī cīņa ar klimata izmaiņām. Savukārt starp iekšējiem faktoriem, kas ietekmēs uzņēmēju darbību nākamgad, tiek minēta darbaspēka pieejamība, algu pieaugums, ražības palielināšana un citi aspekti. Kaut arī gaidāma ekonomikas izaugsmes bremzēšanās, par krīzi tuvāko gadu laikā nevaram runāt, atzina diskusiju eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgus flagmanis šonedēļ atgriezies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā "Standard & Poor's 500" indeksa (tas apkopo 500 publiski kotēto ASV korporatīvo līderu akciju izmaiņas) vērtība kopš saviem marta zemākajiem punktiem ir palielinājusies jau vairāk nekā par 50%. Tas ir arī bijis pietiekami, lai šonedēļ šis indekss pirmo reizi kopš februāra aizsniegtos līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Kopš šā gada sākuma ASV "S&P 500" indeksa vērtība nu ir palielinājusies par 4,8%, ko, ņemot vērā bezprecedenta pasaules nozīmīgāko ekonomiku kritumu, var uzskatīt pat par visai unikālu sniegumu. Gandrīz pat varētu teikt tā – cik ātri akciju cenas saruka, tik ātri tās arī pieauga. Iepriekšējais ASV akciju rekords tika fiksēts 2. februārī. Tādējādi, lai atgrieztos pie jauniem vēsturiskiem maksimumiem, ASV akcijām bija nepieciešamas vien 122 tirdzniecības dienas. Tas pēc lāču tirgus (akciju cenu krituma vismaz par 20%) ir visīsākais šāds periods vēsturē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zemītis: Aizvien pastāv liels risks Latvijai iekļūt Moneyval pelēkajā sarakstā

Žanete Hāka, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī gaidāms Moneyval ziņojums, un aizvien pastāv liels risks, ka Latvija tiek iekļauta pelēkajā sarakstā, tā "Dienas Bizness" sadarbībā ar "Luminor" un "Latvenergo" organizētajā konferencē "Biznesa prognozes 2020" atzina Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis.

Konferences laikā izskanēja prognozes, ka nākamajā gadā kreditēšanas apjomi varētu būt lielāki, taču M. Zemītis uzsvēra, ka, ņemot vērā, ka jau šobrīd Latvijas bankās ir grūti atvērt kontus, cerības uz kreditēšanas apjomu pieaugumu ir tikai gadījumā, ja Moneyval sniedz pozitīvu atzinumu.

"Ja pat Islande pelēkajā sarakstā tiek ielikta par veciem grēkiem, tad arī ar Latviju var notikt dažādi," viņš raizējas. Pēc M. Zemīša domām, riski ir ļoti lieli, un, ja negatīvais scenārijs realizējas, tad pozitīvie signāli, par ko patlaban runājam, var tikt nullificēti. Nesen viņš viesojies Serbijā, kura iekļauta šajā sarakstā, un novērojis, ka valstī strādājošajiem uzņēmumiem kredītu procentu likmes ir ļoti nepatīkamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rēķinās ar trīs mēnešu lejupslīdi un trīs mēnešu atlabšanu

Monta Glumane, 17.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Uzņēmēji ir gatavi cīnīties par saviem cilvēkiem, par darba vietām, bet ar apņēmību vien var izrādīties nepietiekami. Skaidri signāli un rīcība no valdība puses cīņas sparu dubultos, bet iniciatīvas trūkums var likt daudziem nolaist rokas. Ir jābūt ātriem instrumentiem, lai kompensētu dīkstāves laika algas un izvairītos no masveida darbinieku atlaišanas," biznesa portālam db.lv pauž kosmētikas ražotāja "Kinetics Nail Systems" vadītājs Andžejs Stenclavs.

Pēc uzņēmēja domām, prasmīga un ātra rīcība no valdības puses, īstermiņā atbalstot uzņēmumus, kuriem strauji samazinājušies ieņēmumi, dos nozīmīgu pozitīvo ietekmi - pasargās sociālo budžetu un dos cīņas sparu uzņēmējiem saglabāt darba vietas.

"Par koronavīrusa ilgtermiņa ietekmi uz saimniecisko darbību ir pāragri spriest, jo gluži vienkārši, pagaidām vēl trūkst datu," komentē A.Stenclavs.

Citu uzņēmēju viedokļus par Covid-19 ietekmi lasiet 17. marta žurnālā "Dienas Bizness".

Viņaprāt, ja ņemtu par piemēru Ķīnas tirgu, tad varētu uzskatīt, ka trīs mēnešu laikā situācija tiks kontrolēta, bet tas būtu ļoti paviršs secinājums, jo atšķirīgi ir gan Ķīnas pārvaldības principi, gan sabiedrības disciplinētība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajos 12 mēnešos uzņēmumi Latvijā un Igaunijā vēlētos paaugstināt produktivitāti, attīstot inovācijas, savukārt Lietuvā – palielinot ražošanas apjomu, secināts "SEB bankas" veiktajā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptaujā. 24%

Latvijas un 29% Igaunijas lielo uzņēmumu kā prioritāti produktivitātes veicināšanā norāda digitālo risinājumu attīstīšanu, procesu automatizāciju un inovācijas, savukārt 24% Lietuvas uzņēmumu galvenokārt vēlētos palielināt ražošanas apjomu. Tikmēr Latvijā un Igaunijā ražošanas apjomu kāpināšanu kā prioritāti produktivitātes veicināšanā norāda attiecīgi tikai 9% un 13% uzņēmumu.

“Latvijas uzņēmumi inovatīvus risinājumus vairāk ievieš, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un iekšējos procesus, tādējādi vienlaikus veicinot uzņēmuma efektivitāti. Tiek ieviesti gan dažādi roboti un čatboti, gan risinājumi, lai sekotu līdzi noteiktiem rādījumiem, piemēram, atrašanās vietai vai iekārtu noslodzei. Retāk uzņēmumi inovāciju apzināti izvēlas kā ilgtermiņa stratēģiju, lai uzturētu konkurētspēju un meklētu jaunus vērtības piedāvājumus un biznesa modeļus gan esošiem, gan jauniem klientu segmentiem, kas, savukārt, ļautu paaugstināt produktivitāti. Jaunu, iepriekš nebijušu risinājumu izstrāde vienmēr ir nenoteikts process, kas liek izkāpt no esošās komforta zonas, līdz ar to arī uzņēmumu darbiniekiem nepieciešams iegūt jaunas zināšanas, lai spētu ātrāk saprast inovāciju dzīvotspēju agrīnā to izstrādes fāzē,” skaidro "SEB bankas" inovāciju vadītājs Kārlis Karolis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairums Baltijas lielo uzņēmumu piesardzīgi vērtē biznesa iespējas 2020. gadā

Žanete Hāka, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu ir piesardzīgi savās prognozēs par biznesa izaugsmi nākamajos 12 mēnešos, liecina SEB bankas šī gada septembrī veiktā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptauja.

Mazāk nekā puse (40%) Latvijas lielo kompāniju finanšu direktoru ir pārliecināti, ka 2020. gads biznesam būs labvēlīgs, kamēr Igaunijā šāds viedoklis ir 49%, savukārt Lietuvā – 51% aptaujāto finanšu ekspertu. Salīdzinot ar pērn veiktās aptaujas rezultātiem, optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars visvairāk ir samazinājies Latvijā – 56% 2018. gadā, šogad 40%, bet Lietuvā samazinājums ir tikai par 1% (52% 2018. gadā, šogad 51%).

Savukārt Igaunijā optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars par 1% ir palielinājies – 48% 2018. gadā, šogad 49%. Vienlaikus 10% lielo uzņēmumu Latvijā, 8% Lietuvā un 18% Igaunijā ir nobažījušies, ka nākamie 12 mēneši biznesam būs nelabvēlīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

"Krīze Latvijā nebūs ne nākamajā gadā, ne pēc pieciem gadiem"

Žanete Hāka, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa krīze kā iepriekš nav gaidāma.

Tā "Dienas Bizness" sadarbībā ar "Luminor" un "Latvenergo" organizētajā konferencē "Biznesa prognozes 2020" atzina eksperti.

"Krīze, visticamāk, nebūs ne nākamajā, ne aiznākamajā gadā, ne pēc pieciem gadiem," uzskata "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, kurš tāpat kā pārējie diskusijas eksperti, uzsvēra, ka globālās nestabilitātes ietekme, protams, uz Latvijas ekonomiku būs vērojama, taču tā nebūs milzīga.

"Lai sāktos krīze, jāsakrīt vairākiem iekšējiem faktoriem. Vai iespējams nosaukt šādu faktoru kopumu, kas liecina par krīzi? Piemēram, 2006. un 2007.gadā Latvijas uzņēmumu un mājsaimniecību neto aizņemšanās līmenis bija 20%, taču šobrīd šis skaitlis ir -3% no IKP. Desmit gadus mūsu sabiedrība ir dzīvojusi izteiktā piesardzības režīmā atšķirībā no mūsu kaimiņvalstīm, kas dzīvo drošāk, un šādi esam arī upurējuši savu izaugsmes daļu," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru un kravas auto, kā arī motociklu rezerves daļu tirgotājs SIA "Inter Cars Latvija" paplašina loģistikas centru Mārupē teju trīs reizes, informēja uzņēmuma vadītājs Kaspars Viļumsons.

No loģistikas centra Mārupē tiek apkalpoti ne vien uzņēmumi Latvijā, bet arī Igaunijā un Somijā.

Kopējās izmaksas loģistikas centra attīstībā ir 5,3 miljoni eiro. Pēc "Inter Cars Latvija" pasūtījuma "Lumi Capital" ieguldīja 3,8 miljonus eiro 6300 m2 lielā loģistikas centra izbūvē. "Inter Cars Capital Group" papildus ieguldīja 1,5 miljonus eiro loģistikas centra infrastruktūras un plauktu sistēmu izbūvē.

Pēc K. Viļumsona sacītā, šis ir būtisks solis, jo tas ļauj nostiprināt "Inter Cars Latvija" uzsākto attīstības ceļu – pārtapt no rezerves daļu izplatītāja par loģistikas uzņēmumu, kā arī attīstīt augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu galapatērētājam, piemēram, centralizēti pārvaldot uzņēmumu auto parkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Jāpaspēj pirmajiem ielēkt klimata izmaiņu radīto iespēju vilcienā

Žanete Hāka, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa ar klimata pārmaiņām nākotnē tikai pastiprināsies, taču līdztekus izaicinājumiem tā radīs arī iespējas uzņēmumiem, kas veidos tehnoloģiskos risinājumus.

Tā "Dienas Bizness" sadarbībā ar "Luminor" un "Latvenergo" organizētajā konferencē "Biznesa prognozes 2020" atzina eksperti.

"Tik lielas izmaiņas, kādas gaidāmas nākotnē, rada gan iespējas, gan arī konkrētas sekas," atzīst Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, piebilstot, ka cīņa ar klimata izmaiņām ir neizbēgama, un šie mērķi tiks izvirzīti, vienalga, vai mums tie patiks vai nē.

Tomēr vienlaikus ar gaidāmajiem izaicinājumiem šis plāns rada milzīgu tirgu, viņš uzsvēra. "Tā kā izmaiņas ir milzīgas, arī tirgus būs liels, un svarīgi būs tas, kurš pirmais šo pieprasījumu spēs apmierināt. Ir skaidrs, ka valstij būs jāinvestē izmaiņās, jāfokusējas uz tirgus apgūšanu, jāinvestē pietiekami lielas summas - šeit tiks izmantoti gan budžeta, gan ES līdzekļi un mēs motivēsim, lai Latvijas uzņēmumi attīsta tehnoloģijas un būtu pirmie, kas šo tirgu var aizņemt. Otrs veids, kā palielināt energoefektivitāti, ir investēt ēku siltināšanā un investīcijas ražošanas uzlabošanā. Taču arī šeit ir būtisks fokuss uz produktu - ja siltinām mājas, tad ar produktiem, ko attīstījuši Latvijas uzņēmēji," sacīja R. Aleksejenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #8

DB, 25.02.2020

Dalies ar šo rakstu

17% uzņēmēju pēdējā gada laikā apsvēruši iespēju atvērt kontus citu valstu bankās ārpus Latvijas. Par šādu tendenci liecina sabiedriskās domas aptaujas kompānijas SKDS veiktā aptauja, kuras rezultāti plašākai sabiedrībai tiks prezentēti Banku Augstskolā rīt, 26. februārī.

FATF iepriekšējās nedēļas izskaņā publiskoja, ka Latvija netiek iekļauta pelēkajā sarakstā. Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre skaidro, ka notikusi banku biznesa modeļu maiņa.

Lasi žurnāla #DienasBizness 25. februāra numurā:

* viedokļi - Reakcija uz "kapitālo remontu"

* tēma - globālā kredītrisku apdrošināšanas uzņēmuma Coface ekonomikas prognozes

* intervija - Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāj Sanita Bajāre

* aktuāli - vai prokuratūra strādā ar nelicenzētām datorprogrammām?

* energoefektivitāte – spēka punkts videi, uzņēmējiem un valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vīrusa cirtiens tūrismam

Zane Atlāce - Bistere, 24.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Ilustrācija: Aleksejs Smirnovs

Krīzes vēsmas tūrisma nozarē ik pa laikam ienesa kā konkurētspējas, tā darbaspēka problēmas, taču katastrofālu triecienu tai sagādāja pavisam kas cits – Covid-19. Reanimācijā šī joma nonākusi visā pasaulē un izredzes izdzīvot ir kā stiprākajiem, tā apsviedīgākajiem, tiem, kas spēs pārorientēties un pielāgoties.

Koronavīrusa apkarošanai un ierobežošanai tiek prognozēti vēl vairāki mēneši, bet tam, lai tūrisma nozare spētu atkopties un atgriezties iepriekšējā režīmā, būs vajadzīgs vismaz gads, ja ne vairāk, prognozē eskperti. Tūrisma nozare visā pasaulē pašlaik ir uz lielas, baltas lapas, lai radītu, iespējams, jaunus spēles noteikumus un virzienus. Kaut vai jārēķinās, ka jaunās iespējas kā attālinātā strādāšana, videokonferences un komandējumi onlainā izmainīs pasauli arī pēc krīzes.

Cīnās par izdzīvošanu

Vīrusa izplatības rezultātā apturētās ceļošanas dēļ aviokompānijas krīzi izjūt vēl nebijušā apmērā. Pašreizējā situācija aviācijas nozarē krietni pārspēj problēmas, ko savulaik izraisīja 11.septembra terorakti ASV, SARS epidēmija vai 2008.gada finanšu krīze, secina Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācijas (IATA).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstrādes rūpniecībā uzvarēs tas, kurš spēs ātri pielāgoties

Žanete Hāka, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībai tuvākajā laikā nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku - eksporta tirgos situācija nav labvēlīga, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuriem izdodas ātri pārorientēt ražošanu un izgatavot šobrīd aktuālās preces, atzīst eksperti.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien, atgādina "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk kā 2009. gadā. Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji, piebilst M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru