Finanses

Finanses zem viena jumta

Māris Ķirsons, 28.01.2020

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Latvijas Bankai bija, ir un būs svarīga loma ne tikai makroekonomiskās stabilitātes jautājumos, tai jāiesaistās arī svarīgu tautsaimniecības jautājumu risināšanā.

Par to tiks runāts konferencē "Bankas mainīgajā pasaulē", ko rīko Tiesību zinātņu institūts sadarbībā ar Banku Augstskolu, Latvijas Universitāti un žurnālu "Dienas Bizness". Pagājušā gada nogalē Latvijas Banka ieguva jaunu prezidentu – Mārtiņu Kazāku, kuram netrūks izaicinājumu ne Latvijas un Eiropas, ne arī pasaules mērogā. Parlamentārieši jau ir iezīmējuši iespējamo Latvijas Bankas un pašreizējās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apvienošanu zem viena jumta. Jāatgādina, ka savulaik, 1997.gadā, tika uzsākts darbs pie finanšu un kapitāla tirgus vienotas uzraudzības koncepcijas, kas 2000. gadā rezultējās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma pieņemšanu, un 2001.gada 1. jūlijā šī komisija sāka savu darbu.

Līdz tam ar komercbanku uzraudzību nodarbojās Latvijas Banka. Bez tam ir jautājumi attiecībā par Latvijas tautsaimniecības kreditēšanu, kontu atvēršanas un slēgšanas nosacījumiem. Vienlaikus Eiropas un pasaules līmenī aktuālākie jautājumi būs centrālo banku procentu likmes, parādsaistību apmēri, digitalizācijas radītie izaicinājumi.

Atbilstoša kvalifikācija

“Esmu priecīga, ka Mārtiņš Kazāks kļuva par Latvijas Bankas prezidentu, jo uzskatu viņu par savu audzēkni, proti,viņš savulaik savu karjeru sāka Finanšu ministrijas Makroekonomikas analīzes un fiskālās politikas departamentā, kura vadītāja biju,” skaidro Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, profesore, Dr.habil.oec. Inna Šteinbuka.

Viņa norāda, ka M. Kazākam ir gan laba izglītība, gan reputācija, sabiedrības uzticība, pieredze un arī spējas sarežģītas lietas izstāstīt vienkārši.

“Latvijas Bankai tagad ir visas iespējas atrisināt savas reputācijas problēmas. Jāatgādina, ka deviņdesmito gadu sākumā, kad Latvijas Bankas prezidents bija Einars Repše, tā baudīja ļoti augstu sabiedrības uzticību. To rādīja arī dažādi reitingi, kuros šī iestāde bija vienā no augstākajām pozīcijām,” uzsver Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais finanšu ministrs, Dr.oec. Roberts Zīle.

Viņaprāt, labākais scenārijs – Latvija netiek iekļauta pelēkajā sarakstā – vēl nenozīmēs to, ka var atslābt. Savukārt sliktākajā gadījumā – ja Latvija tiek iekļauta pelēkajā sarakstā – Latvijas Bankai jābūt plānam, kā izskaidrot notiekošo un ieteikt, kā rīkoties gan finanšu sektoram un uzņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā.

“Ja pagātnē pieļautas kādas kļūdas, tad tās ir jālabo, un tam īpašas kampaņas nav vajadzīgas. Vajadzīgi konkrēti darbi, un, ja tie tiks labi paveikti, tad būs arī laba reputācija,” uzsver bijušais Latvijas Bankas prezidents un bijušais Ministru prezidents Einars Repše. Viņaprāt, svarīgākais jautājums tomēr ir nākotnes izaicinājumi, kas ir ne tikai globāli un stratēģiski, bet pat eksistenciāli.

Visu rakstu lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Diskusijas video versiju skatieties www.db.lv.