Transports un loģistika

Finansiālie rādītāji nav paši svarīgākie

Egons Mudulis, 20.05.2019

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Lidojumu drošums ir galvenais VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) darbībā; apgrozījuma un peļņas kāpums gan sagaidāmi arī šogad

Par to sarunā ar VAS Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētāju Dāvidu Tauriņu.

Saistībā ar neseno Sukhoi Superjet 100 katastrofu Maskavā sociālajos tīklos parādījās Šerementjevas lidostas gaisa satiksmes kontrolieru darbam neglaimojoši komentāri. Atceroties vēl arī franču Total prezidenta, kā arī poļu politiķu bojāeju Krievijas lidostās, cik profesionāli ir jūsu kolēģi kaimiņvalstī?

Jebkuram gaisa satiksmes vadības kontrolierim jābūt sagatavotam saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kuri reglamentē šo darbu.

Vai standarti ir vienādi jums un Maskavas lidostās strādājošajiem?

Galvenie standarti, ko nosaka ICAO, attiecas uz visām šīs Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dalībvalstīm. Eiropā ICAO standarti tiek vēl pastiprināti. Šis jautājums ir dažādu organizāciju pārziņā, sākot ar Eurocontrol (Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija) un beidzot ar EASA (Eiropas aviācijas drošības aģentūra). Cik katrā konkrētajā gadījumā šie standarti tiek ievēroti, ir katras ICAO dalībvalsts un attiecīgās iestādes atbildība. Mums līdz šim nav bijušas problēmas sadarbībā ar kaimiņvalsts kolēģiem, un nekādi nopietni incidenti nav bijuši.

Ir gan jāņem vērā, ka aviodispečeri atšķiras. Proti, ir t. s. torņa dispečeri, kas palīdz apkalpēm nolaisties un pacelties lidostā, un ir dispečeri, kas regulē gaisa satiksmi tikai t. s. augšējā, tranzīta telpā. Ja ir runa par pārrobežu sadarbību, tad mums ir saskarsme ar šiem dispečeriem.

Kāda ir LGS loma attiecībā uz lidmašīnu modeļu, kuri saistīti ar negadījumiem, «nosēdināšanu»?

Mūsu uzdevums ir nodrošināt drošu gaisa satiksmes vadību neatkarīgi no tā, kāds lidaparāts ir gaisa telpā. Protams, mēs ņemam vērā dažādu lidaparātu tipu tehniskās iespējas. Piemēram, distancēšanas noteikšanā mums jāzina un jāsaprot, kādi ir dažādu lidmašīnu ātrumi.

Vai darbiniekiem tomēr nav savādāka pieeja darbā ar gaisa kuģu tipiem, kas bijuši iesaistīti negadījumos, jo dispečeri taču zina, ka šāda pati lidmašīna tikko kā cietusi katastrofā?

Varbūt zemapziņā dispečeri tam pievērš vairāk uzmanības, bet procedūrās atšķirības nav nekādas. Ja lidmašīna ir sertificēta lidojumiem Eiropas Savienībā, tad tai, iesniedzot lidojumu plānu, ir tiesības ielidot attiecīgās valsts kontrolētajā gaisa telpā.

AirBaltic vadītājs M. Gauss intervijā DB sacīja, ka Rīgas lidosta varētu iztikt ar esošo gaisa satiksmes vadības torni, tā vietā izmantojot jaunās tehnoloģijas. Pieņemu, ka, jūsu ieskatā, viņš maldās. Kāpēc jauns tornis ir nepieciešams?

Gan man, gan maniem kolēģiem, gan tiem, kas izmanto Rīgas lidostu, ir skaidrs, ka jauna gaisa satiksmes vadības torņa celtniecība ir saistīta ar drošumu. Tā kā lidosta ir stipri attīstījusies – ir pagarināts skrejceļš, uzbūvēti jauni termināļi un ir plānota attīstība arī turpmāk ‒, vizuālās iespējas droši vadīt lidmašīnas nākotnē var tikt ierobežotas. Tāpēc vajadzīgs jauns tornis, kas būs gandrīz divas reizes augstāks par esošo, līdz ar ko mēs varēsim neierobežoti redzēt visas lidostas darbības. Ja lidosta turpinās attīstīties tādos tempos kā līdz šim, tad būs nepieciešams arī otrs skrejceļš, un tornis pilnībā nodrošinās tā pārredzamību.

Jauni torņi tiek būvēti arī citviet pasaulē. Pavisam nesen tika nodoti ekspluatācijā torņi Stambulā un Deli, jauni torņi tiek celti lielās lidostās Īrijā un ASV, un speciālistiem nav jautājumu par to nepieciešamību. Patlaban gan tiek attīstīta attālināta lidmašīnu vadība, taču attālinātas vadības torņi ir paredzēti lidostām ar zemu intensitāti. Rīgas lidosta nekādā gadījumā tāda nav. Šeit ir ļoti intensīva satiksme, un intensitāte katru gadu – lai neteiktu, katru mēnesi – tikai aug.

Vai tas nozīmē, ka šobrīd vēl nav tādas tehnoloģijas, lai jūs varētu droši organizēt Rīgas lidostas darbu no kāda pagraba, lidostā saliekot kameras un sensorus?

Varbūt kādreiz nākotnē būs, bet pašlaik, lai būtu droša augstas intensitātes satiksme, tehnoloģijas tik tālu vēl nav attīstījušās. Taču attiecībā uz mūsu reģionālajām lidostām, piemēram, uz Liepāju, mēs plānojām izmantot minēto tehnoloģiju zemas intensitātes lidostas attālinātai apkalpošanai. Ja vajadzēs, pielietosim šo tehnoloģiju arī citās Latvijas lidostās.

Tukumā (Jūrmalas lidostā)?

Tukums pašlaik veic darbības, lai iegūtu sertifikātu instrumentāliem lidojumiem, jo patlaban viņiem ir atļauti tikai vizuālie lidojumi. Ja tas notiks, mēs varam sniegt savus pakalpojumus.

Vai tur ir viss nepieciešamais?

Tehnoloģijas un tehnika tur ir visai augstā gatavības līmenī, taču to visu var iedarbināt, kad iegūts attiecīgais sertifikāts.

Visu rakstu lasiet 20. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!