Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Kā šodien biznesu ietekmē pasaulē valdošā sankciju politika? Vai tās darbojas kā paredzēts?

Ja es pateiktu, ka sankcijām nav nekādas nozīmes, tāpēc, ka tās nevienu neietekmē, tas būtu pārspīlējums. Jo sankcijas ir konkrēti ierobežojumi, kas skar daudzus uzņēmējdarbības veidus. Skaidrs, ka sankcijās minētās enerģētikas, finanšu un citas struktūras saskaras ar nopietnām problēmām. Protams, ka bizness mainās. Krievijas atbildes sankcijas, kas skar vispirms pārtikas rūpniecību, lauksaimniecību, arī ir ļoti nopietni ietekmējušas biznesa vidi. Savukārt manu biznesu sankcijas neietekmē. Ir ierobežojumi, kas attiecas uz noteiktiem vērtspapīru veidiem, kurus mēs nevaram pirkt, esot Eiropas Savienības rezidenti, Latvijas kompānija, bet mūsu portfelī šādu vērtspapīru nav, un tos pirkt arī nekad nav bijis mūsu plānos. Mūsu pamata bizness ir saistīts ar starptautisko biržu vērtspapīriem. Tur nekādu ierobežojumu nav.

Ir netiešā sankciju ietekme, ko es tiešām izjūtu. Tā ir saistīta ar to, ka kopumā ir šis aizdomīguma elements pret cilvēkiem no Krievijas, kuriem ir bizness Eiropā un ASV. Protams, ka gribētu vairāk spēkus tērēt nevis, lai kliedētu aizdomīgumu, bet lai normāli strādātu. Tomēr nevaru teikt, ka sankcijām ir kāda kritiska ietekme. Uz parasta cilvēka dzīvi, kas nav iekļauts sankciju sarakstos, to ietekme ir vāja. Cilvēku dzīvi Maskavā, Tjumeņā daudz vairāk ietekmē konkrētā reģiona stāvoklis, valsts ekonomiskais stāvoklis, pasaules tirgus tendences.

Nav noslēpums, ka jūsu vārds publiski tiek saistīts ar sankciju sarakstā iekļautajiem Rotenbergiem. Vai tas nav ietekmējis jūsu biznesa partneru attieksmi?

Brāļi Rotenbergi ir akcionāri bankā, kurā es strādāju samērā ilgu laiku, taču pārtraucu darbu nu jau vairāk nekā pirms trīs gadiem. Pēdējā laikā man reizēm jautā par saistību ar šīs bankas akcionāriem, taču nevaru palielīties ar kādu būtisku pazīšanos ar šiem kungiem (smejas). Taču šādiem jautājumiem ir arī savi pozitīvi aspekti. Pateicoties šai uzmanībai, man ir laba iespēja līdzšinējiem un nākotnes biznesa partneriem stāstīt par manu uzņēmumu darbību un manām personīgajām prioritātēm, piemēram, labdarību, palīdzību smagi slimiem bērniem. Tas rada cilvēku izpratni un atbalstu.

Kāds ir jūsu bizness Latvijā?

Mūsu galvenā kompānija AFI Investīcijas strādā tikai un vienīgi pasaules lielajās biržās un tikai ar superlikvīdiem vērtspapīriem, ar ASV, Lielbritānijas vērtspapīriem. Latvijā esmu dibinājis ieguldījumu uzņēmumus AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas. Šo uzņēmumu darbības pamatā ir uz zināšanām balstīti ieguldījumi starptautiskos vērtspapīru tirgos, galvenokārt atvasinātos finanšu instrumentos vai parāda vērtspapīros. Uzņēmumi atšķiras ar izmantotajām ieguldījumu stratēģijām, investīciju modeļiem, atdeves un riska stratēģijām.

Strādājam ar dažādiem finanšu instrumentiem. Kāpēc es saku «mēs»? Tāpēc, ka kompānijas īpašnieks un galvenais akcionārs esmu es, bet mums ir komanda. Tie ir vērtspapīru speciālisti, analītiķi, treideri, menedžeri, juristi, grāmatveži. Galvenais virziens šajā tirgū ir sarežģīts. Mēs strādājam ar tā saucamajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, opcijām, nākotnes līgumiem (fjūčeriem). Tie ir biržas kontrakti, kuri tiek tirgoti pārsvarā Amerikas fondu biržās, pamatā tā ir Čikāgas fondu birža. Taču arī Lielbritānijā, Vācijā notiek šādi darījumi. Man palīdz matemātiķa izglītība, ar izcilību esmu beidzis Maskavas Inženierfizikas (MIFI) institūtu matemātikas specialitātē. Izmantojot matemātiskos modeļus varam veikt operācijas, izvēlēties finanšu instrumentus, pareizo brīdi, kad ieiet tirgū vai iziet no tā. Mūsu rezultāti ir labi, katru gadu ir savādāk, taču caurmērā tie ir 40% gadā, jo AFI Investīcijas izmanto diezgan agresīvas stratēģijas, uzņemas lielus riskus. Taču mums ir arī cita kompānija, kas šajos pašos tirgos strādā ar mierīgāku stratēģiju un mazākiem riskiem. Darbojamies arī ar obligācijām.

Kāds ir jūsu apgrozījums?

Apgrozījums, ņemot vērā, ka darbojamies ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, nav īsti nosakāms lielums. Formāli aplūkojot apjomu, uz kuru tiek parakstīti nākotnes līgumi un opcijas, mūsu apgrozījums izskatās gigantisks, miljardiem dolāru liels. Taču tas ir tīri grāmatvedības lielums, kam nav sakara nedz ar reālajiem riskiem, nedz reālo apgrozījumu. Ja runājam par tādu specifisku jēdzienu kā opciju prēmija, tad summārais apgrozījums ir daži desmiti miljonu dolāru. Varu teikt, ka 2016.gada nogalē AS AFI investīcijas aktīvi bija 51,7 miljoni eiro, bet AS Bonds Invest aktīvi 20,1 miljons eiro. 2015 gadā AFI Investīcijas peļņa bija 9,9 miljoni eiro, bet 2016.gadā 843 tūkstoši eiro, savukārt AS Bonds Invest peļņa 2016.gadā bija 1,16 miljoni eiro.

Kas īsti ir jūsu klienti?

Jāsaprot, ka uzņemamies augstus riskus un veicam ļoti specifiskus darījumus. Mūsu uzņēmumi ieguldījumu darbībā izmanto tikai savus līdzekļus un nepiedāvā pakalpojumus plaša patēriņa finanšu tirgū (retail tirgū). Neplānojam piesaistīt iedzīvotāju naudu. Tas nebūtu pareizi. Iedzīvotājiem ir jāiegulda nauda konservatīvākos finanšu instrumentos. Mēs gan pārdodam kompānijas priviliģētās akcijas investoriem, taču tie ir atsevišķi lieli investori. Tāpēc termins «klienti» uz mums īsti nav attiecināms. Mūsu partneri ir lielās brokeru kompānijas un bankas, ar kurām mēs strādājam.

Kāpēc jūs par savas kompānijas darba vietu izvēlējāties Latviju?

Kad nācās izvēlēties, kur strādāsim, pirmais principiālais jautājums bija Krievijā vai ārpus Krievijas. Kāpēc ne Krievija? Galvenais iemesls ir tas, ka strādājam biržās, kurās tirdzniecība notiek ASV dolāros, britu mārciņās, eiro vai Japānas jenās. Mums ir līdzekļi un konti šajās valūtās. Nav kontu un rēķinu rubļos. Mums tie nav vajadzīgi, jo nestrādājam Krievijas biržās, mums nav šo finanšu instrumentu un arī mūsu stratēģijas Krievijā nedarbojas, jo tur ir mazs un principā cits tirgus. Protams, arī Krievijas kompānija varētu darboties tā, kā darbojamies mēs. Taču pati galvenā problēma ir grāmatvedības uzskaite, kurā parādās valūtas kursa starpības, valūtas kursa risks. Ja Krievijas kompānija, piemēram, nopērk kādu vērtspapīru par 1000 dolāriem, kurss ir 60 rubļi, tad vērtspapīrs rubļos maksā 60 tūkstošus. Ja pēc gada šī kompānija šo pašu vērtspapīru pārdod par tiem pašiem 1000 dolāriem, tātad dolāros tai nav nekādas peļņas, bet rubļa kurss ir 70 par dolāru, tad no Krievijas grāmatvedības viedokļa kompānija ir pārdevusi šo vērtspapīru par 70 tūkstošiem rubļu, guvusi 10 tūkstoši rubļu peļņu un no tās ir jāsamaksā nodoklis. Slikti ir ne vien tas, ka šajā gadījumā jāmaksā peļņas nodoklis par peļņu, kuras patiesībā nav, bet arī tas, ka rubļa kursa svārstības ir ļoti lielas. Sapratām, ka mūsu bizness ir jāveic ārpus Krievijas. Aplūkojām variantus Eiropā un Āzijā. Taču, piemēram, uz Singapūru ir grūti izbraukāt. Mans uzstādījums ir, ka nevēlos formālas kompānijas, vēlos reālu biznesu tajā valstī, kurā kompānija ir reģistrēta. Ļoti grūti nolīgt cilvēkus Singapūrā un vadīt viņus no Eiropas. Kad sākām aplūkot Eiropas valstis, konstatējām, ka Latvija ir labākā no visām.

Kādēļ Latvija?

Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē. Šveice un Luksemburga ir ļoti attīstītas finanšu operāciju valstis, taču viņu galvenais virziens ir bagāto klientu līdzekļu saglabāšana. Ja kādam ir 50 miljoni, bet viņš vēlas neko nedarīt un uzticēt rīcību ar saviem līdzekļiem citam, tad Šveice vai Luksemburga ir lieliskas vietas. Taču mums vajadzīga brokeru operāciju veikšana, cilvēki, kas saprot sarežģītus finanšu instrumentus, Šveice tad neder. Kipras reputāciju ir sabojājusi banku krīze, veiktā Kipras banku restrukturizācija. Turklāt Kipra orientējas uz reāli nestrādājošu, bet tikai nomināli eksistējošu ofšora kompāniju radīšanu visdažādākajos biznesa veidos. Taču ne vērtspapīru operāciju veikšanai, bet galvenokārt tirdzniecības un citu transakciju veikšanai. Kiprā izveidot normāli strādājošu vērtspapīru brokeru biroju ir ļoti sarežģīti. Cilvēki te ir pieraduši strādāt pietiekoši atslābināti, labus juristus Kiprā atrast ir iespējams, taču labus speciālistus citās jomās atrast ļoti grūti. Faktiski reāls variants bija Lielbritānija, bet Latvijai par labu nospēlēja tas, ka mēs neesam liela kompānija. Esam pieklājīga kompānija, pieklājīgi nopelnām, taču Lielbritānijas mērogos esam maziņi. Lielbritānijā mēs nekad negūtu tādu attieksmi pret mums no banku puses, no brokeru kompānijām, nedz arī vienkārši no cilvēkiem, kuri vēlētos pie mums strādāt. Anglijā brokeru kompānijas veic darījumus par reāliem miljardiem. Lai Lielbritānijā dabūtu labu treideri, to nāktos pārvilināt no «topkompānijām» banku jomā. Tā ir pavisam cita nauda, pavisam cits motivācijas līmenis. Cilvēks, kurš strādā kādā no pasaules lielākajām kompānijām, nepārnāks darbā uz mūsu firmu. Protams, ka lomu nospēlēja arī attāluma starpība līdz Londonai un Rīgai, kas ir daudz tuvāk, cits vīzu režīms. Ērtā lidmašīnu satiksme no Rīgas ar pilsētām citās Eiropas valstīs, kurās izskatām iespēju atvērt biznesu, piemēram, Bulgārijā.

Vai esat apmierināts ar Latvijas iespējām?

Vērtīgākais, ko esmu šeit ieguvis, ir cilvēku komanda, personāls, labie juristi, grāmatveži, kas spēj mācīties. Mēs strādājam ar sarežģītiem finanšu instrumentiem un nav iespējams pat labākajās bankās atrast grāmatvedi, kas tos uzreiz saprot. No visām vienā vai divās Latvijas bankās kāds grāmatvedis pateiks, ka tos saprot, bet, iespējams, neviens pat to nepateiks. Tas nenozīmē, ka viņi ir neprofesionāli grāmatveži. Tas nozīmē to, ka darbības ar sarežģītajiem finanšu instrumentiem ir rets bankas operāciju veids, turklāt tas ir riskants. Banku praksē šādas stratēģijas netiek izmantotas. Latvijā cilvēki ir gatavi mācīties un mēs tādus atradām. Daudzi vietējie Latvijas uzņēmēji nenovērtē šejienes pozitīvās iespējas, pat smejas, kad es to saku. Taču Latvijā ir lieliska administratīvā regulācija. Vēlos veikt biznesu tikai un vienīgi absolūti godīgi un likumīgi. Mēs ļoti labi nopelnām, mums nav nepieciešamības ietaupīt uz nodokļu rēķina. Vēlos, lai viss būtu korekti. Kāda iespēja šajā ziņā ir Latvijā? Ja mums ir jautājumi, aprakstām gadījumu un rakstām oficiālu vēstuli Valsts ieņēmumu dienestam. VID sniedz atbildi kā grāmatvediski tas jāveic, un tad zinām, ka rīkojamies pareizi. Krievijā šādas iespējas nav, Krievijā nevar saņemt oficiālu ieņēmumu dienesta skaidrojumu par konkrētu gadījumu. Līdzīgu nianšu, kuras te nenovērtē, ir daudz. Protams, ka nav mazsvarīgs krievu valodas faktors. Krievu valodas zināšanas ir Latvijas priekšrocība..

Ja darbojaties galvenokārt Čikāgas biržā, kādēļ par darba vietu neizvēlējāties ASV?

No mūsu viedokļa ASV - tā ir Lielbritānijas un Singapūras trūkumu kombinācija. Pirmkārt, tas ir ļoti tālu, lai kontrolētu personālu, man nāktos lidot uz turieni divas trīs reizes mēnesī vienalga. Pavisam cita laika josla, katru reizi stress. Rīgā ierodos noteikti vairāk nekā divdesmit reizes gadā. Ja paskaita laiku, ko šeit pavadu, iespējams Latvijā esmu pat vairāk nekā Krievijā. Man ir četri bērni, liela ģimene. Braukāt tādus gabalus nozīmē ziedot daudzas lietas personīgajā dzīvē. Ņujorka ir pat vēl lielāks finanšu centrs kā Londona. Kāda interese nākt pie manis labam speciālistam, ja viņš var strādāt uz simts reizes lielākiem apjomiem firmā ar vārdu un karjeras perspektīvu kādā no Ņujorkas bankām. Tas pats attiecas uz visu. Mums bija vajadzīga datorprogramma, jo citādi nevar veikt operāciju uzskaiti – veicam 400-500 operācijas dienā. Latvijā tā maksāja daudzus tūkstošus eiro, bet Amerikā tā maksātu daudzus simtus tūkstošu eiro.

Jūs strādājat ar sarežģītajiem finanšu instrumentiem. Tos vainoja 2008.gada pasaules krīzē. Ko jūs par to domājat?

Jā, vainīgi arī bija atvasinātie finanšu instrumenti, taču cita veida, nekā tie, ar ko strādājam mēs.

AFI veic diezgan riskantas finanšu operācijas. Ne visas finanšu operācijas būtu iespējamas 2008.gadā, jo tolaik tādu nebija, tirgus attīstās. Taču ar tādām stratēģijām, ko izmantojam hedžēšanai, mūsu operāciju apdrošināšanai, 2008.gadā mums būtu kādi 30-40% zaudējumi gadā. Kas būtu pieņemami, jo mēs par mērķi stādām 20-30% ienākumu gadā. Tāpēc «atdot» tādā krīzē kā 2008.gadā 30-40% būtu tikai normāli. Krīzē, ko tagad sauc par lielāko kopš Lielās Depresijas laikiem. Tāpēc tādā ir pieņemami zaudēt gada vai pat pusotra gada peļņu.

Jūsu kompānijas tātad izturētu tādu krīzi kā 2008.gadā?

Mēs izturētu, jo mums nav aizņemtas naudas. Mēs strādājam ar pašu līdzekļiem. Mums nevar būt tāda situācija, ka virs mums stāv bankas prasa – «atdodiet naudu!». Taču 2008.gada krīzes cēlonis nav atvasinātie finanšu instrumenti. Tas būtu tas pats, kas gadījumā, ja kāds būtu nosists ar āmuru, teikt, ka vainīgs ir āmurs un tā izgudrotājs. Pasaules krīzes cēlonis bija tajā, kā negodprātīgie baņķieri un finansisti izmantoja šos atvasinātos finanšu instrumentus. Problēma, ka tos uzdeva par «bezriska» vērtspapīriem. Šajos «bezriska» finanšu instrumentos tika iegrūsta milzīga nauda. Izrādījās, ka tie tomēr ir riskanti, jo bija atvasināti no hipotekārajiem kredītiem. Kad sākās nekustamo īpašumu krīze, izrādījās, ka tas, ko cilvēki uzskata par 100% uzticamu, tāds nav. Un tad milzīgā piramīda sabruka.

Bet eksistē taču finanšu tirgus uzraudzība?

Protams, ka zināma uzraudzības vaina ir, jo uzraudzība tāpēc ir uzraudzība, lai šādas situācijas nepieļautu. Taču es nevainotu tikai un vienīgi ASV finanšu uzraudzības sistēmu. Regulators nonāca ļoti sarežģītā situācijā, lai arī var teikt, ka arī tam nebija pareiza attieksme pret hipotekāro kreditēšanu.

Kādēļ tad notika pasaules finanšu krīze?

Kādēļ finansisti tā rīkojās un kādēļ viņiem tā bija iespējams rīkoties? Te ir daudz faktoru. Ir lietas, kuras regulators nevarēja redzēt. Ir lietas, uz kurām regulators pietiekami ātri nenoreaģēja. Bija metodoloģiskas uzraudzības kļūdas. Taču runājot lielās līnijās, pasaules krīzes trigers bija milzīgā hipotekārā kredīta masa. Kredīti bija izsniegti cilvēkiem, kuri nebija spējīgi par tiem maksāt. Hipotēkas bija formālas, bet uz to pamata bija izveidoti vēl atvasinātie finanšu instrumenti. Šīs hipotēkas bija savāktas lielos «pūlos», kur neviens nevarēja tikt skaidrībā, kādi šie kredīti ir. Tika izlaistas obligācijas, uz to pamata atkal atvasinātie finanšu instrumenti. Kad sabruka hipotekārā kreditēšana, sabruka visa parāda sistēma. 2006.gadā, starp citu, mēs pirkām īstermiņa amerikāņu hipotekārās obligācijas. Tās tika uzskatītas par «kvazivalsts» obligācijām. Turklāt tās tika dotas ar 1 pret 50. Tātad, ieliekot savus 2000 dolāru, es varēju nopirkt obligācijas par 100 000 dolāriem. Kad apakšā kredītus sāka neatdot, sagruva sistēma augšā. Taču tā ir vēsture, kam ar mūsu šodienas darbību nav nekāda sakara. Mēs strādājam ar opciju nākotnes līgumiem uz pasaules lielākajiem fondu indeksiem – S&P500, FTSE100 – un vēl ar valūtu indeksiem. Ļoti maz iespējama ir S&P 500 tirgus sarukšana desmit reizes. Varbūt var sarukt 500 lielāko ASV kompāniju akciju cena divas reizes. Tas ir bijis. Piemēram, 2008.gadā kritums bija divas reizes. Taču iedomāties, ka tās varētu nokrist desmit reizes… Kaut gan pasaulē katastrofas notiek. Ziemeļkoreja uzmetīs atombumbu Japānai, vai kaut kas tamlīdzīgs. Taču, kāda ir iespēja?

Kad jautā, kāda būs naftas cena pēc pusgada, parasti atbilde skan, to jums neviens 100% nepateiks, pat Sauda Arābijas karalis to nezina.

Vispirms ir jāsaprot, ka šādos apgalvojumos ir liekulības daļa. Piemēram, attiecībā uz naftu es varu izdarīt pietiekoši konkrētus skaitliskus aprēķinus. Nafta pašlaik maksā aptuveni 50 dolāri par barelu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka līdz šī gada beigām naftas cena neizmainīsies tādā intervālā, ka tā maksātu 25 dolāri, vai 200 dolāri par barelu. Teiksiet, ka tas ir pārāk plašs diapazons? Spekulantiem, kas strādā naftas tirgū, protams, tas ir pārāk plašs diapazons. Taču ikdienas dzīvei šāds aprēķins noder. Ražošanas uzņēmumam tā ir pietiekoša prognoze, ja var pateikt, ka benzīna cena līdz gada beigām nebūs par 25% lielāka vai mazāka.

Ko tieši cenšaties aprēķināt un prognozēt jūs?

Mēs cenšamies prognozēt notikumus uz priekšu. Atrast tādu stratēģiju, kura, notiekot notikumiem, būs labāka nekā citas stratēģijas. Varbūt tā nebūs peļņu nesoša. Varbūt pat nesīs zaudējumus. Taču tādā gadījumā šiem zaudējumiem jābūt mazākiem kā pielietojot citas stratēģijas. Savukārt, ja tā nes peļņu, tad peļņai ir jābūt lielākai nekā citiem. Protams, ka ne vienmēr tas strādā. Jau teicu, ka tādā krīzē kā 2008.gadā, mums būtu 40% zaudējumi. Ja pielietotu instrumentus, kuru tolaik nebija, mums būtu 30% zaudējumi. Taču, jāņem vērā, ka cilvēki, kuri investēja akcijās, tajā laikā zaudēja 50%. Daudzi no tiem, kuri strādāja ar opcijām, izputēja, ciešot 90% zaudējumus. Tātad 30% zaudējumi šādā situācija ir labs rezultāts.

Jūs mēģināt darīt tā, kā raksta Nasims Joahims Talebs «Melnajā gulbī»?

Mēs darām pretēji. Mēs strādājam pret «melno gulbi». Talebs saka, ka visas jūsu statistiskās metodes ir nieki, jo standarta statistiskajās metodēs maziespējamu notikumu esamība praktiski netiek ņemta vērā. Un, jo notikums ir tālāks no parasta dzīves ritējuma, jo tas ir maziespējamāks. Bet Talebs saka, ka tā nav taisnība. Jo maziespējami notikumi notiek. Paskatieties uz vēsturi. Simts gadu laikā ir virkne notikumu, kuri kardināli izmainīja lietu gaitu, pasauli, finanšu sistēmu, bet, kuru varbūtība, ja pielieto statistiskās matemātikas metodes, ir niecīga. Varbūtības teorija ir pielietojama tikai un vienīgi, ja ir kāda nejauša notikuma vairākkārtēja atkārtošanās. Monētu var mest simts reizes. Pasaule simts reizes «neizmet» ne pagātni, ne nākotni. Un Talebs saka, čaļi, paskatieties, cik daudz ir notikumu, kuru iespējamība bija niecīgi maza, un kurus neviens nevarēja paredzēt, bet tomēr tie notika. Kurš varēja paredzēt PSRS sabrukumu? Kurš to paredzēja no tiem, kas tirgo fondu biržā? Cilvēks 1982. gadā visu varēja būt izpētījis, izrēķinājis ciklus, matemātiskos modeļus, un likt likmi uz fondu tirgus attīstību nākamajos desmit gados. Viņš zaudētu, jo 1982.gadā nebija iespējams paredzēt PSRS sabrukumu 1991.gadā, kas izjauca visu iepriekšējo ciklu.

Jūs ņemat vērā «melnā gulbja» iespēju?

Mēs principā spēlējam pret «melno gulbi». Jo mēs darbojamies ar opcijām. Bet tās pērk cilvēki, kuri tādā veidā «apdrošina» operācijas, kuras viņi veic citos fondu tirgos. Ļoti straujas kustības gadījumā viņu apdrošināšana nostrādās kā pluss, bet tas, ka mēs to iedevām, nostrādās kā mīnuss. Mūsu biznesam ir zināma līdzība ar apdrošināšanas kompāniju. Taleba grāmatā ir daudzas pareizas lietas, taču nepiekrītu viņa pamata secinājumam, ka ir jāstrādā uz «melno gulbju» meklēšanu. Tas, manuprāt, ir pretrunā ar paša Taleba doto «melnā gulbja» definīciju, kas ir notikums, kuru vispār nav iespējams paredzēt. Šādi paredzējumi tagad ir modē – «desmit «melnie gulbji», kas notiks nākamajā gadā». Tas ir absurds! Jo, ja tu to principā vari paredzēt, tad tas vairs nav «melnais gulbis» pēc definīcijas. Mūsu pašu pieredzē ir gadījums ar atomelektrostacijas avāriju Japānā. Tajā laikā strādājām ar nākotnes līgumiem uz jenām un dolāriem. Dažas dienas pēc avārijas biržā valdīja nopietna panika. Mūsu pozīcijas gan bija hedžētas, mēģinājām pat nopelnīt šajā situācijā. Neko īpaši nenopelnījām, taču arī neko nezaudējām. Attiecībā uz tirgu, šāda atomelektrostacijas katastrofa bija klasisks «melnais gulbis». Pirms tam neviens neko tādu nevienā matemātiskā modelī neiekļauj, bet pēc tam teic, «oi, tas taču varēja notikt!».

Vai šādu avāriju principā ir iespējams paredzēt?

Stratēģijai vairāk nepatīkami ir nevis «melnie gulbji», bet neskaidrība, kas ieilgst, piemēram, pēc Brexit, pēc Trampa ievēlēšanas. Šī neskaidrība ir daudz grūtāka stratēģijas izstrādāšanai.

Neviens nevarēja iedomāties, ka Putins savāks Krimu. Bet, ja viņš pārdomā, atdot atpakaļ, sak, grūti ar sankcijām. Kā tas ietekmētu tirgus situāciju?

Dažādu apstākļu ietekmē notikumi Krievijā ļoti maz ietekmē situāciju finanšu tirgos. Tas ir pozitīvi, jo jebkura neskaidrība mums nav laba. Tāpēc ir labi, ka šie notikumi ir aiz pasaules finanšu tirgus «perimetra». Finanšu tirgus īpaši nereaģēja uz situāciju Ukrainā. Krievijas vērtspapīri reaģēja. Starp citu, reaģēja hipertrofēti, tāpēc bija lieliska iespēja nopelnīt.

Bet arī šo jomu ietekmēja ne jau, teiksim, sankcijas vienas pašas, bet faktoru kopums?

Runājot vairs nevis par biznesu, bet dzīvi vispār, ne jau tā ir problēma, ka ir ieviestas sankcijas. Nu nenomirs Krievijas naftas nozare. Tā izdzīvoja Padomju Savienībā, kad bija «dzelzs priekškars» un vispār nekādas tehnoloģijas tur nenonāca. Arī Krievijas bankas nepazudīs. Un arī pārtikas jomā situācija sliktāka nepaliks. Taču pati apziņa, ka spriedze nemazinās, bet tikai pieaug, psiholoģiski ir ļoti nepatīkama. Nepatīkama ne tikai krieviem, bet visiem cilvēkiem pasaulē. Tiešām nezinu, kā pasaules politiskā elite no tā izies.

Kā tirgu ietekmē zemā naudas cena?

Manu biznesu tas nekādi neietekmē. Parēķinājām pavisam hipotētisku situāciju, kā būtu, ja ASV obligāciju likmes atkal būtu 5% gadā, kas principā ir iespējams, jo pirms desmit gadiem tā bija. Sanāca, ka tās ir tikai kapeikas, ko mēs nopelnītu vairāk.

Kā šīs zemās procentu likmes ietekmē ekonomiku vispār?

Ir izveidojusies dīvaina situācija. Pēc idejas zemām procentu likmēm vajadzētu izraisīt ekonomikas pieaugumu sprādziena veidā. Taču reālajā dzīvē to neredzam. Tas nenotiek nedz Eiropā, nedz ASV, nedz vēl jo vairāk Japānā, kur šīs zemās procentu likmes jau ir ļoti daudzus gadus. Ekonomika neaug. Labi redzu problēmu, jo vēroju banku sistēmu no iekšpuses. Zemās procentu likmes reti nonāk līdz biznesam. Pamēģiniet dabūt kredītu biznesa idejai. Ko jums pateiks? Nedosim. Pat, ja cilvēks gribēs ieķīlāt savu dzīvokli, viņam par to vairums banku neiedos naudu biznesam. Un, ja iedos, tad ar likmi, kas ir daudz augstāka nekā parastam hipotekārajam kredītam. Negribu vispārināt, taču daudzas bankas ir zaudējušas sākotnējo banku kompetenci, proti, biznesa risku novērtēšanas spēju. Kādreiz bankas lieliski saprata, kā strādā bizness, kam tās dod naudu, kas pirks zirgus, un kas tos pārdos. Tagad milzīgā darbības apjoma rezultātā biznesa vērtēšanas pieredzi bankām ir aizstājis «skorings», kredītreitingu aģentūru vērtējumi un tamlīdzīgi.

Cik vērts bija visaugstākais «Lehman Brothers» kredītreitings?

Vai Enron. Turklāt bankas tos nepārbauda. Savukārt mazajam biznesam kredītreitinga aģentūru vērtējums vispār nav pieejams. Kokzāģētavai tāda nav. Kredītprocenti, protams, ir mazi. Taču jebkurš bizness, protams, var būt arī ar mīnusu. Banka to saprot. Taču tā, nespēj izvērtēt risku, jo bankai nav tādu speciālistu, kuri padziļināti saprastu katru biznesu. Turklāt kāda būs bankas peļņa no neliela kredīta? Maza. Labāk nopirkt obligācijas kaut par 1,5%, ja naudas cena ir nulle. Var taču nopirkt miljardu obligāciju no Deutsche Bank un gaidīt. Tā bankas pārvēršas par slēgtiem klubiem, kuros tiek kreditēti tikai lieli top uzņēmumi. Tāpēc arī tirgū ir parādījusies vieta mikrofinansēšanas kompānijām, kuras izsniedz kredītus par 10-15% gadā. Ja nepalielināsies procentu likmes, finanšu sistēmas infrastruktūra pēc gadiem pieciem būs stipri izmainījusies. Taču tagad vispār notiek lielas pārmaiņas. Tāpēc mūsu uzņēmums var atrasties tādā mazā valstī kā Latvija, kura ir izrāvusies kompetences ziņā brokeru biznesa jomā.

Varat dod mājienu par kādām no šīm milzīgajām pārmaiņām finanšu sistēmas infrastruktūrā?

Mums, piemēram, ir konts kompānijā Interactive Brokers, kas ir viens no pasaulē lielākajiem mazumtirdzniecības brokeriem. Es no sava telefona CME Globex sistēmā varu veikt transakciju Čikāgas biržā. Pirms desmit piecpadsmit gadiem, lai tirgotos Čikāgas biržā, vajadzēja turēt milzīgu štatu. Termināls, kas bija pieslēgts biržai, maksāja milzīgu naudu. Tas bija pieslēgts pa speciāliem sakaru kanāliem. Ir pagājuši desmit gadi, un principā jebkurš cilvēks var tirgoties ar opcijām. Ir parādījušies bitkoini, par kuriem ir pretējs viedoklis. Sberbank prezidents Germans Grefs ir izteicies, ka pēc desmit gadiem visas operācijas viņu bankā notiks caur līdzīgām sistēmām. Skaidrs, ka tā gluži nebūs. Taču skaidrs, ka attīstība šajā virzienā notiks. Viss nebūs digitāls vai nano. Digitālajā ekonomikā neizaudzēsi kviešus, nenoķersi siļķi un neizcepsi bulku. Tas pats attiecas uz enerģētiku. No datora enerģija neplūdīs. Taču, kas attiecas uz finanšu sfēru, kur materiālā vispār ir maz, tur izmaiņas būs ļoti lielas. Tāpēc tas, kuram pat nav nekādas iepriekšējas pieredzes, bet kurš ir spējīgs apgūt jaunu kompetenci, var kļūt ļoti pieprasīts. Problēma, ka nezini, kas būs tā jaunā kompetence, kas nomainīs veco. Ko apgūt? Bitkoinus? Bet varbūt ko citu? Attīstīsies B2B sistēma kreditēšanā. Šeit bija pirmais vilnis. Tagad tas ir apstājies tāpēc, ka pirmie saskrēja krāpnieki. Taču parādīsies regulācija, un interese atkal pieaugs. Ja bankas nespēj pildīt savu starpnieka funkciju kreditēšanā, parādīsies citi starpnieki, kas to pilda. Savukārt, ja parādīsies citi, varbūt, tad arī bankas atgriezīsies pie šī biznesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par valstij piederošās dzelzceļa kompānijas AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitas uzņēmuma SIA «LDZ infrastruktūra» valdes priekšsēdētāju kļuvis uzņēmuma līdzšinējais valdes loceklis Artis Bērziņš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jauns vadītājs uzņēmumam bija jāieceļ, jo janvāra sākumā valdes priekšsēdētāja amatu atstāja Jānis Ceicāns.

Tās nav vienīgās izmaiņas, kas šonedēļ veiktas SIA «LDZ infrastruktūra» valdē. Par uzņēmuma valdes locekli iecelts Egils Feldmanis. Minētās izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 23.janvārī.

SIA «LDZ infrastruktūra» dibināta 2005.gadā, un uzņēmums specializējas sliežu ceļu būvniecībā un atjaunošanā. Tā pamatkapitāls ir 15 523 088 eiro, un 100% uzņēmuma daļu pieder AS «Latvijas dzelzceļš».

2017.gadā SIA «LDZ infrastruktūra» apgrozījums bija 12,713 miljoni eiro, un uzņēmums strādāja ar peļņu, kura pēc nodokļu nomaksas sasniedza 775 tūkstošus eiro. SIA «LDZ infrastruktūra» pagājušajā gadā nodarbināja 307 darbiniekus, savukārt uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,455 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij piederošās dzelzceļa kompānijas AS Latvijas dzelzceļš (LDz) meitas uzņēmuma SIA LDZ infrastruktūra līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis Ceicāns atstājis amatu, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Jānis Ceicāns vadījis SIA LDZ infrastruktūra kopš 2012.gada. Viņa vietā jauns valdes priekšsēdētājs šobrīd nav iecelts, tādējādi uzņēmuma valdē vienīgais valdes loceklis ir Artis Bērziņš.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 14.janvārī.

SIA LDZ infrastruktūra dibināta 2005.gadā, un uzņēmums specializējas sliežu ceļu būvniecībā un atjaunošanā. Tā pamatkapitāls ir 15 523 088 eiro, un 100% uzņēmuma daļu pieder AS Latvijas dzelzceļš.

2017.gadā SIA LDZ infrastruktūra apgrozījums bija 12,713 miljoni eiro, un uzņēmums strādāja ar peļņu, kura pēc nodokļu nomaksas sasniedza 775 tūkstošus eiro. SIA LDZ infrastruktūra pagājušajā gadā nodarbināja 307 darbiniekus, savukārt uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,455 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieņemto lēmumu auditu

LETA, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka sanāksmē padomes locekļi tika informēti par plāna izpildi, kas paredz ierobežot augsta riska klientu finanšu operācijas. Viņa pauda cerību, ka viens no plāna punktiem - pieņemt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā - tiks izpildīts rīt, kad likuma grozījumi galīgajā lasījumā tiks pieņemti Saeimā.

Reizniece-Ozola padomes locekļus informējusi, ka OECD ir piekritusi veikt FKTK un Kontroles dienesta auditu, lai novērtētu iestāžu iepriekš pieņemtos lēmumus un vai šo iestāžu rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie instrumenti, lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sagaidāms, ka šā gada maijā Latvijas eksperti tiksies ar OECD pārstāvjiem, lai vienotos par precīzākiem darba uzdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu inovāciju loma biznesā

Svetlana Saksonova, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Angļu rakstnieks Gilberts Čestertons ir teicis, ka «lai būtu pietiekami prāta iegūt visu naudu, ir jābūt pietiekami stulbam, lai to vēlētos». Protams, tas ir aforisms, bet nākotnes finansiālā labklājība ir neiespējama bez moderno tehnoloģiju izmantošanas, tāpēc progresa dzinējspēks ir nevis aforismi, bet gan ieviesti e-jauninājumi.

Mūsdienu uzņēmuma vadības modelis izslēdz beziniciatīvas un «lineāro» pieeju, kā arī neefektīvo stabilitāti, tāpēc inovāciju, tai skaitā finanšu inovāciju, izmantošana ļauj novērst visus līdzšinējos trūkumus.

Finanšu inovācijas rodas dažādu faktoru ietekmē, piemēram, nodokļu priekšrocības, darījumu izmaksu un starpniecības izmaksu samazināšana, risku pārdalīšana un likviditātes pieaugums, cenu līmenis un to mainīgums, zinātnes un tehnoloģijas sasniegumi un citi faktori.

Šobrīd ne zinātnē, ne praksē nav vienotas definīcijas jēdzienam «finanšu inovācija». Vienkāršotā nozīmē finanšu inovācijas ir finanšu rakstura darbības, kas ir jaunas vismaz vienai no darījuma pusēm. Finanšu inovāciju var uzskatīt par veiksmīgu, ja tās rezultātā var iegūt jaunus materiālus vai nemateriālus labumus, piemēram, klientu skaita vai lojalitātes pieaugumu vai augstāku uzņēmuma efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji Saeimas frakcijām pauž bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Plāno stiprināt institūciju spējas ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā

Žanete Hāka, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus, nākotnē plānots stiprināt tarptautisko policijas sadarbību un noziedzības apkarošanu, informē Iekšlietu ministrija.

Nākamnedēļ tiks atklāts Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments 2014.-2021.gada perioda līdzfinansētajai programmai “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana”. Programmas mērķis ir stiprināt institūciju spēju ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā Latvijā, kā arī uzlabot institūciju sadarbību, lai nodrošinātu, ka ar bērniem, kas cietuši no vardarbības, vai ir kļuvuši par tās lieciniekiem, Latvijā tiek strādāts bērniem draudzīgā veidā - ieviešot Barnahus modeli.

Programmas kopējais finansējums ir 17 647 059 eiro. EEZ piešķīrums ir 85% jeb 15 000 000 eiro, savukārt nacionālais piešķīrums ir 15% jeb 2 647 059 eiro. Programmas īstenošanas laiks ir līdz 2024.gada 31.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nākamajos gados banku sektors piedzīvos straujāku attīstību nekā pēdējos 30 gados

Žanete Hāka, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajos trīs gados banku sektors piedzīvos straujāku attīstību kā pēdējos 30 gados, liecina finanšu nozares globālās prognozes. Latvijas banku sektors šai straujajai attīstībai ir gatavs un jau šobrīd ievēro augstākos darbības standartus, sniedz modernus un daudzveidīgus finanšu pakalpojumus visplašākajam klientu lokam attālināti un klātienē, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Viens no galvenajiem Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) uzdevumiem ir veicināt Latvijas kā starptautiski konkurētspējīgas un uzņēmējdarbībai draudzīgas valsts nostiprināšanos.Nākamā gada laikāiecerēts pabeigt darbu pie kopēja skatījuma uz Latvijas banku sektora sniegto finanšu pakalpojumu attīstības stratēģiju un iespējamajiem biznesa modeļu maiņas virzieniem. Tas sekmētu arī diskusiju par Latvijas banku sektora lomu Latvijas, reģiona un globālajā vērtības radīšanas ķēdē.

Ar savām aktivitātēm LKA turpinās atbalstīt arī Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā iezīmēto nepieciešamību pēc starptautisko finanšu pakalpojumu tālākas attīstības.Nākamā gada sākumā izvērtēsim finanšu pakalpojumu attīstības iespējas (banku produkti, pakalpojumi un to izplatīšanas kanāli) un sagatavosim tālākus priekšlikumus, kas balstīti uz labākajai starptautiskajai praksei atbilstošiem risku pārvaldīšanas un atbilstības principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Putniņš: Nav skaidrs, kādēļ tiek steigta FKTK vadības maiņa un remontēts kompetentākais uzraudzības posms

Žanete Hāka, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) funkciju paplašināšana finanšu noziegumu novēršanas uzraudzībā banku sektorā nav nepieciešama, jo tādu, kāda tā jānodrošina banku uzraugam Eiropas tradīcijā - mēs jau veicam, portālam DB komentēja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Savā pieredzē dalāmies ar citām valsts iestādēm, tāpēc saistībā ar Moneyval procesu, varam droši sacīt, ka FKTK ir stiprākā valsts iestāde finanšu noziegumu novēršanas un uzraudzības ķēdē, līdz ar to mums nav skaidrs, ar kādu nolūku tagad tiek steigta FKTK vadības maiņa, tiek it kā «remontēts» kompetentākais uzraudzības posms, pirms Moneyval novērtējuma process nav galā? Tas mums liek uzdot jautājumus. Neesam saņēmuši atbildes par iecerēto maksātnespējas un likvidācijas procesu organizēšanas un uzraudzības nodošanu FKTK, nevis tiesas rokās, kā tas ir patlaban,» viņš uzsver.

«Ja tā notiek, tad FKTK būtu nepieciešamas jauna struktūrvienība, darba vietas – kādus resursus Finanšu ministrija tam ir plānojusi, kur tiks ņemts papildu finansējums šādai funkcijai? Ja tiešām no valsts budžeta ir plānots papildu asignējums, kā un kad tas notiks? Ja šāda jauna uzrauga funkcija būs jāfinansē uzraugāmajam sektoram, vai tirgus dalībnieki to zina? Mums nav atbilžu uz šiem jautājumiem. Grozījumu pakotne šajā ziņā ir nepārdomāta, un esam vērsuši Saeimas deputātu uzmanību - vai nebūs tā, ka šādas nesagatavotas pārmaiņas finanšu sektora uzraudzībā nākotnē var radīt tagad neiedomātas sekas. Šo procesu norisi vēro arī mūsu starptautiskie partneri – ECB, SVF, Bāzeles banku uzraudzības komiteja, Eiropas Banku iestāde u.c. organizācijas, kuru īstenotajai uzraudzības pieejai finanšu jomā Eiropas telpā neatbilst vairākas šo grozījumu pakotnes ieceres, vai nebūs tā, ka arī šo partneru nākotnes novērtējumos Latvijas finanšu sektora uzraudzības ietvara maiņa prasīs vēl papildu paskaidrojumus un pamatojumu?»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tuvākajos gados fiziskajās tirdzniecības vietās būs aizvien vairāk iespēju maksāt ar zibmaksājumiem

Dienas Bizness, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju straujā attīstība un lietotāju paradumu maiņa veicina dažādu modernu maksājumu pakalpojumu ieviešanu, norāda Latvijas Bankas maksājumu sistēmas eksperti Edīte Gailiša un Deniss Fiļipovs.

Piemēram, arvien plašāku izplatību gūst bezkontakta maksājumi, kurus var veikt ar viedtālruņu palīdzību un kas tiek izpildīti ātri un jebkurā laikā. Lietotāju pozitīvā pieredze, modernajiem maksājumu risinājumiem atvieglojot to ikdienu, kļūst teju tikpat nozīmīga kā šo risinājumu drošības aspekti.

Latvijas Banka 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Nacionālā banka nodrošina infrastruktūru, bet ikdienas pakalpojumu izstrāde ir komercbanku un citu maksājumu iestāžu atbildības joma. Klienti arvien vairāk novērtē zibmaksājumu nodrošināto iespēju pārskaitīt naudu 1–3 sekunžu laikā no vienas bankas kontu uz citu, turklāt to var izdarīt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Stājas spēkā regulējums, kas stiprinās klientu aizsardzību ieguldījumu jomā

Žanete Hāka, 03.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 3. janvārī stājas spēkā finanšu instrumentu jomai saistoši jauni noteikumi, ko paredz (pirmā līmeņa ES normatīvie akti) - Finanšu instrumentu tirgus direktīva 2014/65/EU (MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regula Nr. 600/2014 (MiFIR).

Jauno tiesību aktu galvenais mērķis ir stiprināt to klientu aizsardzību, kuri iegulda līdzekļus vērtspapīros un citos finanšu instrumentos, kā arī padarīt ES finanšu tirgu stabilāku un pārredzamāku, samazināt sistēmiskos riskus, nodrošināt finanšu tirgu efektivitāti un samazināt to dalībnieku izmaksas.

  • Finanšu produkti tiks tirgoti regulētās tirdzniecības vietās. Jaunais regulējums sekmēs pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un piekļuvi tirdzniecības vietām, lai novērstu finanšu tirgu strukturālās nepilnības. Ievērojami mainīsies darījumu pārredzamība un uzraudzības iestāžu pilnvaras ierobežot tirdzniecību, tādējādi veicinot finanšu tirgus stabilitāti.Finanšu instrumentu tirgū parādīsies jaunas tirdzniecības vietas – Organizētas tirdzniecības sistēmas (OTS), lai pēc iespējas aptvertu neregulētus darījumus. OTS pastāvēs līdztekus esošajām tirdzniecības platformām, piemēram, regulētiem tirgiem. Šobrīd Latvijā darbojas tikai regulētais tirgus (birža) Nasdaq Riga un Nasdaq First North, kas ir reģistrēta kā daudzpusējas tirdzniecības sistēma, turpmāk ES finanšu tirgū ienāks arī jauni licencējamie subjekti – datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji.

  • Labāka pārredzamība. Ar jauno regulējumu pastiprinās pārredzamības prasības, kuras jāpiemēro pirms un pēc finanšu instrumentu tirdzniecības, piemēram, kad tirgus dalībniekiem ir jāpublicē informācija par finanšu instrumentu cenām. Atkarībā no finanšu instrumenta veida šīs prasības ir noteiktas atšķirīgi.

  • Ierobežotas spekulāciju iespējas. Tiek ierobežots finansiālu darījumu veids, kas var izraisīt pamatproduktu (piemēram, lauksaimniecības produktu) cenu krasu palielināšanos — ieviešot saskaņotu ES sistēmu, kas nosaka preču atvasināto instrumentu veidā glabājamo pozīciju ierobežojumus. Valstu iestādes var ierobežot pozīcijas lielumu, ko attiecīgie tirgus dalībnieki var glabāt preču atvasināto instrumentu veidā.

  • Noteikumu pielāgošana jaunām tehnoloģijām. Ir paredzētas arī specifiskas prasības, kas saistītas ar inovācijām finanšu sfērā, piemērām prasības tādiem tirgus dalībniekiem, kuri piedāvā automatizētās konsultācijas (robo-advice), vai algoritmisko tirdzniecību.Saskaņā ar jauno regulējumu ir jāievieš kontrolpasākumi tirdzniecības darbībām, ko ļoti lielā ātrumā veic elektroniski, piemēram, «augstas intensitātes tirdzniecību» (tirdzniecības veids, kurā izmanto datorprogrammas, lai veiktu tirdzniecības darījumus lielā ātrumā, izmantojot ātru finanšu datu atjaunošanu). Tehnoloģiju plašākas izmantošanas radītos potenciālos riskus mazina, apvienojot noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai šīs tirdzniecības metodes neapdraudētu pienācīgu tirgus darbību.

  • Ieguldītāju aizsardzības stiprināšana.Ievērojamas izmaiņas paredzētas arī klientiem sniedzamajā un pakalpojumu izmantošanas laikā pieejamajā informācijā. Klientiem turpmāk būs jāsaņem daudz detalizētāka informāciju par plānotajiem un faktiskiem izdevumiem un izmaksām, kas ir saistīti ar pakalpojumu, tajā skaitā summētā veidā, lai atvieglotu dažādus pakalpojumu salīdzināšanas iespējas. Tāpat papildus jau ierastai produkta piemērotības un atbilstības vērtēšanai pirms sniegt pakalpojumu, MiFID II nosaka prasības produktu pārvaldībai, lai izstrādātais un izplatītais investīciju produkts tiktu pielāgots gala klienta vajadzībām. Turklāt ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm jānodrošina, lai to darbinieku atalgojums vai izpildes novērtējumi nekādā veidā nebūtu pretrunā klientu interesēm. Piemēram, tas var notikt gadījumā, kad atalgojums vai izpildes mērķi rada stimulu darbiniekiem ieteikt kādu konkrētu finanšu produktu, nevis citu, kas labāk atbilstu klientu vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valsts kontrole: Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva Rail Baltica projekta pārvaldība

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole secinājusi, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2019.gadam Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība, līdz ar to pastāv risks, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis – nodrošināt dzelzceļa izveidi un tā funkcionalitāti līdz 2025.gadam.

Revīzijas ziņojumā "Vai Latvijā tiek īstenota efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība?" Valsts kontrole norāda, ka ir izlietoti vien 24,2% no piecos gados "Rail Baltica" projekta īstenošanai paredzētā un piešķirtā finansējuma, kas liecina, ka aktivitātes līdz šim nav īstenotas sākotnēji plānotajā apjomā un termiņos.

Turklāt lielākajā daļā "Rail Baltica" projekta aktivitāšu īstenošanā Latvijā konstatēti iespējamie kavējumi, kas ir robežās no viena līdz četriem gadiem. Piemēram, aktivitāte "Nekustamā īpašuma atsavināšana, 1.posms" bija jāpabeidz līdz 2019.gada 31.decembrim, tomēr līdz šim nav atsavināts neviens nekustamais īpašums un aktivitāti plānots pabeigt tikai līdz 2022.gada 31.decembrim, tas ir, trīs gadus vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru