Nodokļi

Finanšu ministrs: Ikviens nodokļos samaksātais eiro ir ieguldījums mūsu valsts nākotnē

Lelde Petrāne, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Ceturtdien, 30. aprīlī, finanšu ministrs Jānis Reirs piedalījās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā. Uzrunājot klātesošos uzņēmējus, ministrs norādīja, ka ikviens nodokļos samaksātais eiro ceļ mūsu valsts drošību un neatkarību, veicina sociālo labklājību, nodrošina izglītību mūsu bērniem un pensijas mūsu vecākiem, šodien izplatītā paziņojumā vēsta Finanšu ministrija.

Kā norādīja ministrs, šobrīd izaugsme visā Eiropā, tostarp arī Latvijā, ir kļuvusi lēnāka. Tomēr mūsu uzņēmēji ir pierādījuši, ka arī šādos apstākļos spēj pielāgoties dažādiem izaicinājumiem, rast jaunus risinājumus un turpināt uzrādīt ļoti labus rezultātus.

«Esmu lepns, ka mums ir tik daudz uzņēmēju, kuriem varam uzticēties un kurus varam godināt kā stabilus un godprātīgus nodokļu maksātājus. Šie uzņēmēji ir kā paraugs citiem nodokļu maksātājiem, kas apliecina, ka ar godprātīgu darbu var panākt ļoti daudz,» klātesošajiem norādīja J.Reirs.

30. aprīlī VID nosūtījis pateicības par veiksmīgo sadarbību un augsto nodokļu saistību izpildi 2394 nodokļu maksātājiem. Tās izsūtītas ar VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) starpniecību. Līdz 2016. gada 1. maijam šiem uzņēmumiem nav paredzēts veikt nodokļu kontroles pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodokļos visvairāk iekasējis no degvielas tirgotājiem, un lielākais nodokļu maksātājs bijis SIA Statoil Fuel&Retail Latvia (Statoil), liecina VID informācija.

Visvairāk pērn nodokļos samaksājusi Statoil Fuel&Retail Latvia - 198,2 miljonus eiro. Otrs lielākais nodokļu maksātājs bija SIA Orlen Latvija ar 144,3 miljoniem eiro, bet trešajā vietā ir SIA Neste Latvija ar 134,6 miljoniem eiro.

Ceturtais lielākais nodokļu maksātājs pērn bijusi AS Latvijas Gāze ar 132,6 miljoniem eiro, tai seko SIA Philip Morris Latvia ar 86,5 miljoniem eiro, VAS Latvijas Dzelzceļš ar 74,35 miljoniem eiro, SIA LUKoil Baltija R ar 72,77 miljoniem eiro, SIA Baltic Sales Network ar 70,9 miljoniem eiro, AS Latvenergo ar 58,56 miljoniem eiro un AS Latvijas balzams ar 55,59 miljoniem eiro.

Kopumā VID pērn nodokļus iekasējis no 86 265 uzņēmumiem. Virs pieciem miljoniem nodokļos samaksājuši 0,1% jeb 114 uzņēmumu, no viena miljona līdz pieciem miljoniem eiro nodokļos samaksājuši 0,3% jeb 579 uzņēmumi, no 100 000 eiro līdz vienam miljonam eiro samaksājuši 2,8% jeb 4826 uzņēmumi, no 10 000 eiro līdz 100 000 eiro nodokļos samaksājuši 11,2% jeb 19 120 uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts kopbudžetā iespaidīgākās nodokļu summas iemaksā uzņēmumi no finanšu sektora – īpaši, bankas, meža nozares, transporta un loģistikas, IT sektora un telekomunikāciju jomas, liecina Baltijas komunikāciju centra veiktie aprēķini.

Ja aplūko nodokļu nomaksu uz vienu darbinieku, tad līderi šajās pozīcijās ir bankas, IT programmizstrādātāju un servisa sniedzēju uzņēmumi, kas gadā par vienu darbinieku nodokļos nomaksā līdz pat 20 tūkstošiem eiro.

Kā liecina Finanšu ministrijas dati, vieni no lielākajiem ar atalgojumu saistīto nodokļu maksātājiem ir finanšu sektora pārstāvji – bankas. Par banku darbiniekiem gadā tiek nomaksāti iespaidīgi nodokļi. Kopējās iemaksas veidojas no divām daļām – iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko maksā darba ņēmējs, un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ko maksā darba devējs.

Šie nodokļi tiešā veidā liecina par attiecīgajā nozarē strādājošo algām, labklājību un netieši - par to, ka uzņēmumi pilnībā atrodas baltās ekonomikas sektorā. Regulāras iemaksas sociālās apdrošināšanas valsts budžetā darba ņēmējam sniedz iespēju saņemt apmaksātu veselības aprūpi, pensiju, slimības pabalstu, bērnu kopšanas atvaļinājumu pabalstu, invaliditātes pensiju, kā arī ikmēneša maksājumu darba zaudēšanas gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā lielākais darba devējs valstī bija SIA Maxima Latvija ar vidējo darbinieku skaitu 9150, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Kopumā vairāk nekā 2000 darbinieku pērn valstī bija nodarbināti 12 uzņēmumos.

Otrajā vietā pēc vidējā darbinieku skaita ir VAS Latvijas Dzelzceļš ar 7173 darbiniekiem, bet trešajā vietā - SIA Rimi Latvia ar 5731 darbinieku.

Šiem uzņēmumiem seko SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ar 5226 darbiniekiem un AS Latvijas Pasts ar 4403 darbiniekiem.

Vēl lielāko darba devēju desmitniekā ir iekļuvuši tādi uzņēmumi kā SIA Rīgas satiksme ar 4375 darbiniekiem, SIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ar 3282 darbiniekiem, SIA Rīgas namu pārvaldnieks ar 3009 darbiniekiem, SIA LDz Cargo ar 2839 darbiniekiem un AS Sadales tīkls ar 2543 darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens nodokļos samaksātais eiro ir nozīmīgs, lai valsts nodrošinātu būtiskākās funkcijas saviem iedzīvotājiem. Piemēram, no viena nodokļos samaksātā eiro lielākā daļa jeb 36,6 centi tiek piešķirti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai jeb tādiem izdevumiem kā iedzīvotāju slimības, invaliditātes, vecuma, ģimenes un bezdarbnieku pabalsti.

Ikviens Latvijas iedzīvotājs ikdienā maksā dažādus nodokļus, sākot no pievienotās vērtības nodokļa, veicot pirkumus veikalā, līdz akcīzes nodokļiem par degvielas iegādi. Tomēr, runājot par godprātīgu nodokļu nomaksu, bieži vien iedzīvotājiem trūkst izpratnes, kur tiek novirzīti nodokļos samaksātie finanšu līdzekļi. Tāpēc Finanšu ministrija izveidojusi infografiku, kurā redzams, kur nonāk katrs cents no viena nodokļos samaksātā eiro. Piemēram, izglītībai, zinātnei, sportam un kultūrai tiek novirzīts 9,1 cents, veselībai 9,2 centi, sabiedriskajai kārtībai un drošībai 6,1 cents, bet valsts aizsardzībai – 4,9 centi.

Salīdzinot ar 2016.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 624 miljoniem eiro lielāki, savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 641 eiro lielāki kā šogad. 2017.gada Latvijas valsts budžets ir 8 327 457 862 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nodokļu maksātāji vairs nav valsts noslēpums

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 07.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kļuvis zināms, kas un par cik uztur šo valsti – četru klikšķu attālumā ikvienam ir pieejams Latvijas nodokļu maksātāju saraksts

Dienas Bizness par to rakstīja vēl tālajos deviņdesmitajos, sakot, ka būtu ļoti vērtīgi, ja būtu pieejami dati par to, cik katrs uzņēmums samaksā nodokļos. Igaunijā šādi dati jau kādu laiku ir pieejami, bet 2015. gadā arī Latvija ir tikusi tik tālu, lai šos skaitļus vairs neslēptu. Ir redzams, cik daudz katrs uzņēmums samaksājis Iedzīvotāju ienākumu nodoklī, cik sociālās apdrošināšanas iemaksās, un daudzas citas interesantas lietas.

Topa augšgalā pēc kopumā budžetā samaksāto nodokļu apjoma atrodas akcīzes nodokļa maksātāji. Pārskatāmības labad varētu vēlēties, lai akcīzes nodokļa maksātāji būtu nodalīti atsevišķi, jo tad topa pirmās vietas mainītos, bet labā ziņa ir tā, ka, pieliekot nedaudz pūles, iespējams aprēķināt, cik tad nodokļos konkrētais uzņēmums samaksā par vienu savu darbinieku. Šie ir dati, kas ļautu godīgāk un caurspīdīgāk sakārtot arī iepirkumus, kuros bieži dzirdamas sūdzības par to, ka uzvar tie pretendenti, kas izvairās no nodokļu nomaksas. Tāpat uzņēmējiem iespējams izvērtēt savus potenciālos klientus un partnerus, izdarot attiecīgus secinājumus, piemēram, ja akcīzes nemaksātājam darbaspēka nodokļi uz kopējo nodokļos samaksāto summu ir samērā nelieli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskais sektors konkurē ne tikai ar privāto, bet arī ar citām iestādēm

Lai arī vidējie rādītāji reizēm ir kā vidējā temperatūra slimnīcā, tomēr ir redzamas samērā būtiskas atšķirības valsts iestāžu samaksāto nodokļu apjomos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta atlase speciāli Dienas Biznesam. Turklāt lielākajai daļai iestāžu samaksātie nodokļi pamatā veidojas no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), kas ļauj spriest arī par atalgojumu attiecīgajās iestādēs. Protams, tiek maksāts arī pievienotās vērtības nodoklis, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, muitas nodoklis (piemēram, Valsts ieņēmumu dienests), dabas resursu nodoklis.

Salīdzinot ministriju līmeni, Aizsardzības ministrijā vidēji samaksātais IIN par vienu darbinieku ir divas reizes lielāks nekā, piemēram, Tieslietu vai Veselības ministrijā, savukārt Aizsardzības ministrijas samaksātās VSAOI ir pat mazākas nekā tās samaksātais IIN. Tāpat lielus darba spēka nodokļus, rēķinot uz vienu darbinieku, maksā Ārlietu ministrija, Finanšu ministrija, Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Valsts kase, Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija. Vienlaikus mazus darba spēka nodokļus maksā ar izglītību un veselības, sociālo aprūpi saistītās iestādes. Nav jau noslēpums, ka arī valsts iestāžu ietvaros var variēt ar dažādām niansēm, kā, piemēram, departamentu un vadītāju, to vietnieku skaitu, kas ļauj uzlabot vidējos atalgojuma rādītājus. Ir taču valsts iestādēs departamenti, kuros to un nodaļu vadītāju, vietnieku skaits pārsniedz vecāko ekspertu skaitu. «Publiskā sektora konkurētspēja ir tikpat atšķirīga cik situācija pašā publiskajā sektorā. Tas atkarīgs, kā sokas katrai konkrētajai nozarei, cik sakārtota tā ir, kas nosaka tās pievilcību darbinieku acīs un arī iespējas maksāt, piesaistīt vēlamos darbiniekus. Specialitātēs, nozarēs, kur nepieciešamas specifiskas zināšanas vai izglītība, bet pieprasījums no privātā sektora ir augsts, publiskā sektora konkurētspēja ir ļoti zema,» norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Savā ziņā ir redzama arī korelācija starp nozares sakārtotību un ministriju samaksātajiem darba spēka nodokļiem, piemēram, rēķinot uz vienu darbinieku, vieni no zemākajiem tie ir Veselības un Tieslietu ministrijā, un nav noslēpums, ka šajās nozarēs visā Latvijā ir nepieciešami uzlabojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima pieņem Imigrācijas likuma grozījumus par atkārtotu uzturēšanās atļauju ārzemniekiem

Žanete Hāka, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 9.jūnijā, otrreiz caurlūkoja Imigrācijas likuma grozījumus saistībā ar iepriekš parlamentā atbalstīto normu, kas paredz 5 tūkstošu eiro iemaksu valsts budžetā, ārzemniekam atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju, informē Saeimas Preses dienests.

Saeima 21.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma izmaiņas, cita starpā nosakot 5 tūkstošu eiro iemaksu valsts budžetā gadījumos, kad ārzemnieks atkārtoti pieprasa uzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, ieguldījumiem kapitālsabiedrībās, banku kapitālā un valsts vērtspapīru pirkšanu. Savukārt Valsts prezidents likuma grozījumus atdeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, norādot uz nepilnībām likumprojekta pamattekstā un pārejas noteikumos.

Deputāti šodien noteica, ka ārzemniekam, pirmo reizi atjaunojot termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi un ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā, iemaksa 5 tūkstošu eiro apmērā valsts budžetā nebūs jāveic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta ar FOTO: VID lielāko nodokļu maksātāju ceremonijā triumfē Statoil Fuel&Retail

LETA, 31.03.2016

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone (no kreisās), SIA Statoil Fuel&Retail izpilddirektore Gunta Jēkabsone ar balvu "2015.gada lielākais akcīzes nodokļa maksātājs" un finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lielāko nodokļu maksātāju sveikšanas ceremonijā triumfēja degvielas tirgotāja SIA Statoil Fuel&Retail (no šodienas uzņēmuma nosaukums ir SIA Circle K Latvia), kas uzvarēja trīs kategorijās.

Statoil Fuel&Retail uzvarēja nominācijās - 2015.gada lielākais nodokļu maksātājs Latvijā, 2015.gada lielākais nodokļu maksātājs Rīgā un Rīgas plānošanas reģionā un 2015.gada lielākais akcīzes nodokļa maksātājs.

Statoil Fuel&Retail nodokļos nomaksājis vairāk nekā 172 miljonus eiro.

Laurus plūca arī SIA Rimi Latvia, kas tika nosaukta par 2015.gada lielāko algas nodokļu maksātāju, SIA Orlen Latvija uzvarēja kategorijā 2015.gada lielākais pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, bet SIA Mikrotīkls tika sveikts kā 2015.gada lielākais eksportētājs pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām.

Nominācijā 2015.gada debija uzvarēja SIA Ventspils Port Services.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

TOP 10 nozares, kuras samaksājušas vislielākos nodokļus, rēķinot uz vienu uzņēmumu

Zane Atlāce - Bistere, 03.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā VID administrētajos nodokļos uzņēmumi samaksājuši 7,17 miljardus eiro un kopējais samaksāto nodokļu apjoms pieaudzis teju visās nozarēs, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā visstraujāk samaksāto nodokļu apjoms pieaudzis zivsaimniecības un ēku būvniecības nozarēs, neskatoties uz to, ka kopējais uzņēmumu skaits, piemēram, zivsaimniecības nozarē palielinājies minimāli, savukārt ēku būvniecībā pat sarucis, izpētījis Lursoft.

Raugoties pēc valsts kopbudžetā samaksātās nodokļu kopsummas, līderos esošās nozares saglabājušās nemainīgas arī 2018.gadā. Pirmajās vietās ierindojas vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība ar VID administrētajos nodokļos samaksātiem attiecīgi 1,5 miljardiem eiro un 1,1 miljardu eiro. Gada laikā vairumtirdzniecības nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļos samaksātās summas apjoms audzis par nepilniem 2%, savukārt mazumtirdzniecībā – par 10,4%. Abas nozares ir pirmajās vietās pēc tajās reģistrēto uzņēmumu skaita, kas arī ir iemesls tam, ka to pienesums nodokļos valsts kopbudžetam ir ievērojami lielāks nekā citām, skaitliski mazāk pārstāvētām nozarēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bagātākie cilvēki un lielāko dividenžu saņēmēji ne tikai savās kabatās ieskaita miljonos mērāmas summas, bet arī samaksā valstij nodokļu veidā vairākus simtus tūkstošus un pat miljonus eiro. Atklāti runāt par saviem samaksātajiem nodokļiem gatavs ir tikai retais miljonārs, tomēr ir dati, pēc kuriem var aprēķināt summas, ko Latvijas turīgākie samaksājuši valsts budžetam.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju 2017.gada desmit mēnešos desmit lielākie nodokļu maksātāji privātpersonas kopā nodokļos samaksājušas 6,58 miljonus eiro. Netiek gan atklāts, kas ir šīs personas, tomēr ir dati, pēc kuriem var nojaust, kas ir šie maksātāji.

Ir skaidrs, ka 10% kapitāla pieauguma nodoklis jāmaksā tiem, kas saņem dividendes. Lielākās dividendes šogad no sev piederoša uzņēmuma Transact Pro 10,99 miljonu eiro apmērā saņēma Marks Moskvins, tātad nodokļos samaksāja vismaz 1,09 miljonus eiro. Nodokļus vismaz pusmiljona eiro apmērā pērn samaksājusi SIA Belam Rīga līdzīpašniece Ludmila Kaca.

Visiem desmit Latvijas bagātākajiem cilvēkiem tika jautāts, cik viņi šogad un cik pērn samaksājuši nodokļos. Atklāti stāstīt par samaksātajiem nodokļiem ir gatavi tikai abi Latvijas bagātākie cilvēki un AB.LV bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, kā arī Mārcis Martinsons, kura nozīmīgākais uzņēmums ir simtprocentīgi piederošais SIA MM investīcijas, kā arī kuram pieder pa 50% SIA BE Projekts un SIA Profs Real Estate.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valsts maka biezums atkarīgs no iekšējā patēriņa

M. Ķirsons, Ž. Hāka, A. Vilcāne, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 100 miljonus eiro Latvijas valsts uzturēšanā samaksā divpadsmit nozares, no kurām visvairāk – tirdzniecība, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina SIA Lursoft pētījums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus par katra uzņēmuma samaksātajiem nodokļiem un pašu uzņēmēju Lursoft sniegtos datus par darbības nozarēm.

Iegūtie dati rāda, ka visvairāk nodokļos samaksā uzņēmumi, kuri par pamatdarbības jomu uzrādījuši vairumtirdzniecību, to kopējie maksājumi budžetā veido 1,33 miljardus eiro. Vienlaikus samaksātais nodokļu apjoms ir mazāks, nekā šī nozare uzrādīja 2015. gadā. Mazumtirdzniecība, kura samaksājusi 907 miljonus eiro, tieši pretēji nodokļu maksājumus palielinājusi par 5,9%. «Tas ir visai ievērojams kāpums gan procentos, gan arī absolūtajā vērtībā, jo pieaugums ir par 51 milj. eiro,» par mazumtirdzniecības pieauguma situāciju atbild SIA Lursoft pētnieks Ainars Brūvelis. Viņš vērš uzmanību uz to, ka pērn ir palielinājies to nozaru skaits, kuras valstij ienes vairāk nekā 100 milj. eiro. «Lai arī būtisks cenu kāpums kafejnīcās un restorānos nav novērots, tomēr šīs jomas kopējais devums valsts budžetam pieaudzis par vairāk nekā 10% un pārsniedz 99 milj. eiro robežu. Iespējams, ka tas panākts nodokļu administrācijas īpašas vērības rezultātā šai nozarē,» secina A. Brūvelis. Viņš vērš uzmanību uz dažu nozaru lēcienveidīgām nodokļu izmaiņām, kas dažās jomās pārsniedz pat divas reizes. «Liels nodokļu pieaugums - 20% apmērā - tiek uzrādīts inženierbūvniecībā, kura pamatā varētu būt ES struktūrfondu projektu pabeigšana komplektā ar ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem būvniecībā kopumā,» pieļauj A. Brūvelis.

Komentāri

Pievienot komentāru