Finanses

Finanšu ministrs, laužot solījumus, iet uz priekšu

Zanda Zablovska, Māris Ķirsons, 16.08.2013

Jaunākais izdevums

Finanšu ministra darbā tumšākos plankumus rada uzņēmējiem svarīgā prognozējamība nodokļu jomā, taču novērtēta tiek Andra Vilka nosvērtība.

Aptaujā, kas veikta portālā db.lv, A. Vilks visbiežāk saņēmis ļoti labu un labu vērtējumu. Arī DB aptaujātie uzņēmēji A. Vilkam 10 ballu skalā liek tādas atzīmes kā 8 un 9, novērtējot viņa «vēso prātu» un spēju turēties pretī citu ministriju prasītajam, taču vienlaikus uzmanība tiek vērsta uz pēdējā laika karstāko strīdu iemeslu – solīto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu. Proti, vēl pērn likumā tika ierakstīts, ka IIN nākamos divus gadus saruks par diviem procentpunktiem, 2015. gadā sasniedzot 20%. Taču šogad plāni mainīti, un daļa uzņēmēju pauž viedokli, ka A. Vilks, tāpat kā visa valdība kopumā, ir atbildīgs par solītā nepildīšanu.

Aptaujāto uzņēmēju vidū daļai netīk fakts, ka Latvijā joprojām nav izveidota solītā attīstības banka, bet iepriekš šīs funkcijas pildījusī Latvijas Hipotēku un zemes banka būtībā ir «izjaukta», lai nekonkurētu ar lielajiem spēlētājiem banku sektorā.

Ministrs saņem pozitīvu vērtējumu par savas stājas noturēšanu attiecībā uz pievienošanos eiro zonai, taču tiek kritizēts par muļļāšanos ar a/s Liepājas metalurgs – nespēju to ne tikai uzraudzīt, bet arī enerģiski rīkoties. Tiek arī norādīts, ka šī ministra laikā Latvijas valsts parāds tikai turpina pieaugt. Taču vairums aptaujāto uzskata, ka A. Vilks kā finanšu ministrs būtībā ir tāds pats kā priekšteči – ne labāks, nedz arī sliktāks, tikai ar nosvērtāku stāju, tomēr ar labām perspektīvām nākotnē darbu turpināt ES struktūrās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors Latvijā, intervijā pauda Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Domāju, ka Latvijā zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors, jo kurš gan gribētu palikt ārpusē," teica Vilks.

Viņš arī minēja, ka zibmaksājumi, zibsaites un zibprasījumi ir tās lietas, ar kurām Latvijas Banka var lepoties. "Šīs ir jomas, kuras centrālās bankas parasti negrib cilāt, un mēs tādēļ izskatāmies ļoti labi ne tikai uz Baltijas vai Skandināvijas, bet uz visas Eiropas fona. Apjomi aug, un svarīgi ir arī tas, ka mēs tos izmantot iedrošinām sadarbības partnerus un sabiedrību. Ja reiz šādi produkti ir pieejami, tie ir maksimāli jāizmanto," sacīja Vilks, piebilstot, ka Latvijas Banka šo pakalpojumu piedāvā arī Igaunijai, jo Igaunijas centrālā banka to nenodrošina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vilks: Kāpēc Latvijā, Rīgā, ir tik liels luksusa automašīnu skaits?

LETA, 10.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas mazināšanai tiek sperti pareizi soļi, rezultāta panākšanai ir jāsadarbojas ar uzņēmēju organizācijām, domā finanšu ministrs Andris Vilks (V), vienlaikus atzīstot, ka zināmā daļā uzņēmējdarbības valda dubultmorāle un tiek mānīta ne tikai valsts, bet arī nodarbinātie.

Svarīgs instruments ēnu ekonomikas legalizācijai ir minimālās algas paaugstināšana, tā būtu pakāpeniski jāpaaugstina, sacīja finanšu ministrs. Viņa vērtējumā, patlaban minimālā alga Latvijā ir zema, un vairums uzņēmumu var atļauties saprātīgu minimālās algas kāpumu - gadā par 10 eiro, 20 eiro.

Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 320 eiro. «Viennozīmīgi redzam, ka tas [minimālās algas līmenis] tiek ļaunprātīgi izmantots, tas neatspoguļo reālo situāciju, bet iespēju turēt algu pie kaut kāda līmeņa,» sacīja ministrs.

Vilks vērtēja, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvas ēnu ekonomikas mazināšanai ir pareizā virzienā un apstāties nevajag, neskatoties uz pretestību centieniem mazināt ēnu ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ir ļoti lielas bažas, ka Baltijas valstis, it īpaši Latvija, uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam Covid-19 izraisītajā krīzē novirzīs daudz mazāk līdzekļu, nekā tika plānots, un tas radīs atpalicību nākotnē, sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Pašlaik izskatās, ka Baltijas valstīs krīzes laikā no valsts puses pandēmijas pārvarēšanai būs tērēts divas reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Ja gala rezultātā Latvijā tie būs daži procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP) - ne tuvu astoņiem, desmit vai 15%, kā tas izskatās daudzās citās ES dalībvalstīs -, tad mēs nebūsim izmantojuši iespējas, kuras varētu dot pozitīvu grūdienu ekonomikai," uzsvēra Vilks.

Viņš arī brīdināja, ja izrādīsies, ka šī nauda nav izmantota, tas radīs Latvijas tālāku atpalicību no kaimiņiem, kas netiks piedots.

Tāpat Vilks norādīja uz to, ka, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, atbalsta nauda pie mums ir ļoti maz sasniegusi mājsaimniecības un konkrētus cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēlme tērēt ir milzīga. [..] Mēs esam ļoti tuvu sabalansētam budžetam, taču tagad nāk atpakaļ tas, kas bija Kalvīša laikā – pieprasījumi tēriņiem [no ministrijām - red.] nāk simtos miljonu eiro apjomā,» finanšu ministrs Andris Vilks pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Šādu vēlmi tērēt A. Vilks raksturoja kā «parastu, tipisku populismu», kas saistāms ar priekšvēlēšanu laiku, kā arī brīdināja, ka Latvijas budžeta politika tiek vērtēta arī pēc iestāšanās eirozonā un Latvijai aizvien vēl ir jāpierāda, ka valstij var uzticēties un ka tā neieslīgs atpakaļ trekno gadu tēriņu stilā.

Viņš norādīja, ka pirmsvēlēšanu laikā teju visas partijas steidz veikt nepārdomātus solījumus. Eiropa aizvien vēl vēro Latviju - «vai mēs, ieejot eirozonā, strādāsim tā, kā līdz krīzei, vai arī parādīsim sevi kā stingru, Ziemeļeiropeiski domājošu valsti, kas attiecīgi veido savu politiku un budžeta politiku», pauda A. Vilks. Viņš norādīja, ka pašlaik Latvija ir tuvu tam, lai valstij uzticētos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visas Eiropas Savienības (ES) valstis mēģina palīdzēt Grieķijai, cik vien var, bet tik bezkaunīga attieksme ES vēsturē vēl nav redzēta, uzskata bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks. «Tā ir brutāla uzmešana Austrumu garā,» Grieķijas pašreizējo politiku LTV raksturoja Vilks.

Vilks atgādināja, ka «Grieķijas traģēdija» ilgst jau daudzus gadus, un Baltijas valstis savu valstu finanšu sakārtošanā divos gados izdarīja tik daudz, cik Grieķija nav spējusi izdarīt septiņos. Vilks lēsa, ka pašlaik grieķu tautas attieksme pret ES prasībām esot «puse uz pusi», bet referendumā tomēr, visticamāk, tikšot nobalsos pret aizdevēju priekšlikumiem. Tas ir pārāk sarežģīts jautājums, lai uzdotu to tautai, Grieķijas valdību kritizēja Vilks, paužot viedokli, ka tieši valdībai bija jāpieņem politiski lēmumi.

Bijušais politiķis domā, ka Eiropas līderi ilgus gadus ir bijuši pārāk pielaidīgi pret Grieķijas īstenoto vieglprātīgo finanšu politiku, un vien tagad beidzot ir nedaudz nobriedis lēmums ierobežot šīs valsts rīcību, taču joprojām neviens īsti negrib uzņemties atbildību par gala lēmumiem - paši grieķi atbildību grib uzvelt Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kura tiek vainota «Grieķijas norakšanā» un «ES sagraušanā», bet ES valstu varas gaiteņos vēl tiekot meklēts labākais risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) nolēmis nekandidēt rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Līdz ar valdības maiņu viņš plāno beigt darboties valsts pārvaldē un atgriezties finanšu biznesā, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums Panorāma.

Lai gan iepriekš vairākkārt izskanējusi informācija par Vilka nesaskaņām ar Vienotības vadības kodolu saistībā ar nodokļu politiku un citām problēmām, ministrs par iemeslu aiziešanai min jau iepriekš teikto - viņaprāt, pietiekami ilgo darbošanos politikā. Vienlaikus Vilks esot ļoti gandarīts par paveikto.

Vilks intervijā LTV norādīja, ka svarīgs ir arī atalgojums. Patlaban neesot politiskas gribas risināt ministru atalgojuma paaugstināšanas jautājumus. Viņš uzsvēra, ka pie tik lielas atbildības, kāda ir finanšu ministram, jābūt arī atbilstošam materiālajam nodrošinājumam.

Uz valdībā nostrādātiem četriem gadiem viņš varot atskatīties ar gandarījumu, jo esot palīdzējis valstij noslēgt starptautiskā aizdevuma programmu un ieviest eiro. Savu nākotnes darbu viņš saista ar atgriešanos banku nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemo nodokļu dēļ Latvijas valsts budžetā pietrūkst līdzekļu visu interešu un vajadzību apmierināšanai, tāpēc nepieciešama publiska diskusija, vai mūsu valstī būtu nepieciešams celt nodokļus, ar šādu aicinājumu publikācijā Latvijas Avīzē klajā nācis finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Vilks atzīmē, ka strauji tuvojas nākamā gada budžeta veidošana, kas šogad paies divu vēlēšanu kontekstā, tāpēc aizvien skaļāk tiek aktualizēts jautājums par papildu līdzekļu pieprasījumiem no dažādām ministrijām un politiskajām grupām. Dažus no šiem pieprasījumiem esot ietekmējis priekšvēlēšanu drudzis un populisms, taču pārējos gadījumos svarīgs ir jautājums, kur ņemt līdzekļus pamatoto vajadzību apmierināšanai.

Kā uzsver ministrs, nodokļu sloga un kopējo valsts budžeta ieņēmumu samazināšanās ir viens no būtiskākajiem Latvijas fiskālās politikas izaicinājumiem, tāpēc jau tuvākajā nākotnē politiķiem, kas tiks ievēlēti 12.Saeimā, būšot nepieciešams izšķirties - vai šādu tendenci atzīt par vēlamu vai arī veikt korekcijas nodokļu politikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LNB direktoru uztrauc Gaismas pils reālā ekspluatācija

Dienas Bizness, 27.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā bibliotēkas (LNB) direktors Andris Vilks šobrīd nevar apgalvot, ka visi darbi, kas saistīti ar Gaismas pils būvniecību un iekārtošanu, noritēs pēc plāna.

Paredzēts, ka Kultūras ministrija Gaismas pils atslēgas nodos šā gada decembrī. A. Vilks LNT raidījumā 900 sekundes norāda, ka šobrīd «izskatās», ka šis plāns piepildīsies, taču tāpat LNB direktors teica, ka ir piesardzīgs ar termiņiem. Vilks vēlētos redzēt, kā darbojas jaunās bibliotēkas iekārtas, piemēram, vēdināšanas sistēma, jo ēkas reālā ekspluatācija, viņaprāt, būs liels notikums.

Atbildot uz jautājumu, vai Latvijas iedzīvotāji var būt pārliecināti, ka bibliotēkas būvniecība un citi ar Gaismas pili saistītie darbi noritēs pēc plāna, ja vēl šobrīd blakus bibliotēkai norit darbi pie infrastruktūras ēkas būvniecības, A. Vilks saka, ka tas arī ir iemesls, kādēļ viņš šobrīd nav tik pārliecināts, jo nevar kategoriski sacīt, ka viss patiešām notiks pēc plāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien lēma Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā iecelt Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku.

Vilku minētajam amatam virzīja LB prezidents Mārtiņš Kazāks.

Par Vilka iecelšanu nobalsoja 45 deputāti, pret to bija 21 parlamentārietis, seši deputāti balsojumā atturējās.

Deputāts Valērijs Agešins (S) atgādināja uzņēmuma "Liepājas metalurgs" likteni, uzsverot, ka, viņaprāt, Vilks darbojies pret iedzīvotāju un valsts tautsaimniecības interesēm.

"Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību un vienaldzību. Tagad ir grūt pateikt, cik daudz Latvijai maksājusi cilvēku aizbraukšana no valsts tā dēļ. Jo vilks tālāk no Latvijas tautsaimniecības, jo labāk," teica Agešins, piebilstot, ka "Saskaņa" Vilku neatbalstīs, jo uzskata par nepieņemamu viņa iepriekšējo darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalstam Covid-19 krīzes pārvarēšanā plašākam bija jābūt jau pērn, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks.

"Lielākā problēma Latvijā tika pieļauta pagājušajā gadā - atbalstam vajadzēja būt ātrākam un plašām. Ielaistās problēmas mēs redzam tagad. Iespējams, Covid-19 rādītāji mums tagad ir augstāki, sabiedrība ir neapmierināta, apjukusi," teica Vilks.

Tāpat Latvijas Bankas padomes loceklis atzīmēja, ka valsts atbalstam ir jābūt pārdomātākam un mērķētākam. "Covid-19 seku novēršanai janvāra beigās bija iztērēti apmēram 1,3 miljardi eiro, bet no šīs summas līdz iedzīvotājiem vai uzņēmējiem grantos aizgāja apmēram 10%. Tās proporcijas nav samērojamas, tāpēc ir tā viļņošanās," pauda Vilks.

Pēc viņa teiktā, arī lēmums izmaksāt 500 eiro par katru bērnu zināmā mērā apliecina nespēju valsts atbalstu sniegt mērķēti. "Ja valdība nav spējīga ar naudas atbalstiem mērķtiecīgāk sasniegt šīs grupas, tad, acīmredzot, nav vairs kur atkāpties. Tas ir pateikts, helikopteri salikti rindās, tajos salikta nauda un, acīmredzot, tie lidos. Tā zināmā veidā ir tāda nespēja problēmai pieiet mērķtiecīgi," teica Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai atkopšanās prasīs apmēram divus gadus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas jaunieceltais padomes loceklis Andris Vilks.

"Mums vajadzēja būt "V" veida attīstībai. Tas nozīmē samērā dziļš, ātrs kritiens un ļoti ātra atgūšanās. Tas tā arī būtu noticis, bet tagad mēs redzam, ka no citiem reģioniem gāžas otrais [Ciovid-19] vilnis ar krietni lielākiem apmēriem, nekā mēs gaidījām. Līdz ar to ārējo faktoru dēļ atkal varētu būt aizturēts patēriņš un investīcijas, kā arī varētu būt mazāki eksporta apmēri," sacīja Vilks.

Viņš norādīja, ka tādējādi Latvijas un arī visas Baltijas ekonomikas attīstībā varētu būt vērojams "U" veida attīstības scenārijs, ekonomikai atgūstoties apmēram divu gadu laikā. "Attīstības modelis nebūs "V" veida, kad mēs gada laikā atgūstamies, bet būs "U" veida visām Baltijas valstīm, kad mums vajadzēs apmēram divus gadus. Tas vienalga ir salīdzinoši labs scenārijs, jo būs reģioni, kuros ievilksies šī atkopšanās krietni ilgāku periodu," atzīmēja Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vilks: Krievijas ekonomika ir novājināta; valsts nevar apturēt eksportu

Dienas Bizness, 07.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Krievijas ekonomika ir novājināta, valsts nevar tā vienkārši ņemt un pārtraukt eksportu,» intervijā laikrakstam Бизнес&Балтия norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Runājot par sankciju pret Krieviju trešo kārtu, Vilks sacīja, ka, ja arī tāda būs, tad maz ticams, ka to iespaids uz Latvijas ekonomiku būs būtisks. «Vai jūs varat iedomāties, ka Krievija pārtrauks gāzes un ogļu piegādes un tranzītu?» retoriski vaicā Vilks, norādot, ka tas ir maz ticams. Piegādes neapstājās pat Padomju laikā, un šobrīd Krievijas budžetam ir nepieciešami līdzekļi. Ministrs uzsver, ka ostas Sanktpēterburgā un Luganskā ir pārslogotas, tāpēc maz ticams, ka Krievija varētu apturēt eksportu caur Latvijas ostām. Viņš gan nenoliedz, ka eksporta apjomu samazinājums ir iespējams.

Intervijā Vilks arī norāda, Krievijai bez Eiropas īsti nav kur pirkt pārtiku. Valsts pati saražo vien trešdaļu no kopējā patēriņa, savulaik par prioritāti izvirzot ieguves un militāro rūpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vilks: Ne šī valdība, ne Finanšu ministrija nerosinās nodokļu palielināšanu

Žanete Hāka, 22.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedz šī valdība, nedz Finanšu ministrija (FM) šīs valdības pilnvaru laikā nerosina un nerosinās nodokļu likmju palielināšanu, norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

«Vienmēr esmu uzsvēris, ka papildus no valsts budžeta ieņēmumus dažādu valdības prioritāšu finansēšanai ir iespējams rast ar konsekventāku un rezultatīvāku ēnu ekonomikas apkarošanu. Šogad ēnu ekonomikas apkarošanas pētījuma «Ēnu ekonomikas dinamika Latvijā un Baltijas valstīs» rezultāti norāda uz to, ka ir nepieciešams ne tikai Valsts ieņēmumu dienesta, bet visu atbildīgo pušu krietni intensīvāks un neatlaidīgāks darbs, cīņu ar ēnu ekonomiku nosakot par prioritāti. Nedrīkstam atslābt ne mirkli arī turpmāk,» saka ministrs.

Ēnu ekonomikas apkarošana ir komplekss pasākums, kurā ir jāiesaistās visām pusēm, sekmīgāk izmeklējot noziegumus, padarot efektīvāku tiesu sistēmu, mazinot nelegālo nodarbinātību, rezultatīvāk apkarojot korupciju, kā arī pastiprinot atbildību par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas prezidents Fransuā Olands nepietiekami īsteno ekonomiskās reformas un tas var radīt problēmas visā eirozonā, tā otrdien intervijā ziņu aģentūrai Reuters France sacījis Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V).

«Esam pieredzējuši, ka Olands vairākkārt ir sacījis, ka viņam ir ekonomikas atdzīvināšanas plāns, taču šīm runām nav sekojusi vērā ņemama darbība,» intervijā paudis Vilks.

Francijas prezidents janvāra vidū prezentēja savu «atbildības paktu», kurā piedāvāts samazināt darbaspēka izmaksas, ja uzņēmumi nodrošinās darba vietas, vēstī Reuters.

Decembrī Francijā bezdarbnieku skaits sasniedza 3,3 miljonus, tāpēc Francijas prezidents apņēmās līdz pagājušā gada beigām samazināt bezdarbnieku skaitu.

«Francija ir nozīmīgs spēlētājs, un, ja kāda liela valsts iepaliek citām lielajām valstīm (..), tas var radīt problēmas eirozonai kopumā,» Vilks sacīja Reuters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vilks: vai tiešām kāds vēlas latu, kura vērtība mainās katru dienu?

LETA, 12.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) apšauba, ka Latvijā kāds vēlētos latu, kura vērtība mainās katru dienu, lai arī iedzīvotāji pašlaik ir visai noraidoši pret eiro, kuram lats ir piesaistīts.

Vai tiešām jūs gribat brīvo kursu un katru rītu skatīties avīzēs, kā lats ir kritis vai varbūt pacēlies, šorīt Latvijas Radio retoriski vaicāja finanšu ministrs.

Pēc ministra domām, eiro pašlaik Latvijā nav populārs, jo politiķi un eksperti darot ļoti daudz, lai sabiedrību tracinātu. «Es nevainoju tautu, tauta vienkārši ir nogurusi,» sacīja politiķis. Neņemot to vērā, A. Vilks sagaida, ka eiro ieviešanas laikā tā atbalstītāju un noliedzēju skaits Latvijā varētu būt «50 pret 50», lai arī atbalsts eiro pieaug lēnāk nekā atbildīgie politiķi gaidīja.

A. Vilks sagaida, ka atdevei no eiro ieviešanas vajadzētu būt līdzīgai kā no Eiropas fondu naudas - Latvija veic maksājumus šajos fondos, bet pati saņem trīs līdz četras reizes vairāk. Līdzīgi Latvija veiks iemaksas eiro stabilitātes fondā, bet tiek sagaidīta arī atdeve ekonomikas stabilitātes un izaugsmes veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijai nav izlēmības lieliem lēmumiem darbaspēka nodokļu izmaiņu jomā

LETA, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nav izlēmības attiecībā uz lieliem lēmumiem darbaspēka nodokļu izmaiņu jomā, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks.

"Manuprāt, vienmēr var sūdzēties un meklēt labāko brīdi, bet šis gads noteikti būs salīdzinoši labvēlīgs, lai šo jautājumu risinātu, un risinātu ar lielāku pakāpi," teica Vilks, piebilstot, ka sociālā joma nekad nav bijusi pietiekami pievilcīga, dalot amatus, tādējādi gan nodarbinātības, gan arī sociālās lietas līdz šim ir palikušas salīdzinoši aizmugurē.

Vilkts arī atzīmēja, ka Latvijā spertie soļi attiecībā uz darbaspēka nodokļa sloga mazināšanu līdz šim ir bijuši "mazi", taču valdība ir apliecinājusi, ka spēj samērā ātri panākt vienošanos, piemēram, kad runa bija par "helikopteru naudu" pandēmijas krīzes laikā. "Tad, kad bija jāizšķiras par atbalstu ģimenēm un atbalstu bērniem, vairāki simti miljoni tika īsā brīdī piešķirti, valdībā īpaši nediskutējot. Šeit ir runa tieši par tiem pašiem dažiem simtiem miljonu. Tāpēc iespēja vienoties ir," teica Latvijas Bankas padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ir jāmazina līdz 20%, bet nav teikts, ka tam jānotiek divu gadu laikā, jo nevaram paņemt 100 miljonus latu prom no valsts budžeta un cerēt, ka pietiks naudas visam, kam nauda nepieciešama,» finanšu ministrs Andris Vilks norādīja intervijā laikrakstam Diena.

«Ja virzāmies uz IIN samazināšanu līdz 20%, tad neredzu iespēju paralēli neko nedarīt ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) vai nekustamā īpašuma nodokli (NĪN),» pauda A. Vilks.

Finanšu ministrs ir pārliecināts, ka diskusijas par to, vai 2014. gadā IIN tiks samazināts no 24% uz 22% būs ilgas un asas, bet galvenais ir vienoties - ne tikai politiķu vidū, bet arī sabiedrībā -, ka darbaspēka nodokļu mazināšana tiek īstenota līdz ar sociālās nevienlīdzības mazināšanu un atbalstu demogrāfijai.

Ziņots, ka ienākumu nevienlīdzības mazināšanai partija Vienotība 2014. gada budžeta kontekstā piedāvā samazināt IIN nevis par plānotajiem diviem procentpunktiem, bet - vienu, liekot akcentu uz neapliekamā minimuma un ar IIN neapliekamās summas par apgādājamo palielināšanu. Savukārt, piemēram, uzņēmēji tam nepiekrīt, iebilstot, ka pērn pieņemtais likums par virzību uz IIN samazinājumu 2014. gadā par diviem procentpunktiem un 2015. gadā - līdz 20%, tomēr ir jāpilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Krievijas noteikto embargo daļai pārtikas produktu nekas nebeigsies, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma savu viedokli pauda finanšu ministrs Andris Vilks (V).

«Domāju, ka tas ir tikai sākums,» teica Vilks, norādot, ka gadsimti iet, bet Krievija tikumus nemaina.

Pēc viņa sacītā, ja reiz Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir sācis karu, viņam no šī kara jāiziet kā uzvarētājam, jo Putins nevar apstāties. Līdz ar to Latvijai un pierobežas valstīm rūpīgi jādomā par savu turpmāko attīstību un Krievijas lomu tajā.

Vilks arī uzsvēra, ka šajā situācijā Latvijas iedzīvotājiem jāatbalsta savi ražotāji, izvēloties Latvijas preces, un arī viņš pats pēc Krievijas embargo rūpīgāk seko līdzi, lai pirkumu grozā nonāktu Latvijas ražojumi.

Finanšu ministrs norādīja, ka Latvijai smagākais trieciens būtu pilnīga embargo gadījumā, bet šādam scenārijam Vilks netic, jo Krievijas ekonomika ir vāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vilks vairāk lūkojas pēc darba piedāvājumiem ārpus Latvijas

LETA, 21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvo politiku pametošais finanšu ministrs Andris Vilks (V) pēc jauna darba vairāk lūkojas ārpus Latvijas.

Vilks šorīt LNT stāstīja, ka jauna darba pēc ministra pilnvaru beigām viņam vēl neesot un nekādās padomēs viņš neesot iekārtots, tāpēc novembrī viņš nodošoties darba meklēšanai, un ir pārliecināts, ka savu prasmju un labās reputācijas dēļ spēs to viegli atrast.

Vilks uzsvēra, ka politikā un ministra amatā lielā mērā nonācis pierunāšanas dēļ, un jau sākotnēji viņš zinājis, ka no šīs nodarbes viņš agri vai vēlu aizies.

Aizejošais politiķis sūrojās, ka politikā ir tikai daži darītāji un daudz runātāji, turklāt jaunajā valdībā viņš redz ļoti maz reālus darītājus. Vilks politiku raksturoja kā vienu no sūrākajām darba vidēm, kurā valda ļoti nesaprotami noteikumi un liekulība, kurā cilvēki tiek nepamatoti gānīti un aplieti ar mēsliem. «Kam man un manai ģimenei to visu vajag?!» piebilda Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Vilks ir pārliecināts, ka visas institūcijas būs gatavas praktiskai eiro ieviešanai

Dienas Bizness, 10.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums ir pietiekami daudz laika, lai saistībā ar eiro ieviešanu vēl varētu atrisināt tos jautājumus, kas ir sarežģītāki,» finanšu ministrs Andris Vilks ir pārliecināts, ka Latvijā visas institūcijas būs gatavas ieviest eiro nākamā gada sākumā.

Runājot par preču cenu izmaiņām, A. Vilks LNT raidījumā 900 sekundes pauda, ka Latvija tās izjutīs – viņš pauda, ka pēc eiro ieviešanas dažas cenas varētu samazināties, jo pašlaik daudzas preces Latvijā ir dārgākas nekā citviet Eiropā.

A. Vilks vēlreiz atgādināja, ka līdz ar eiro ieviešanu Latvija būs noturīgāka pret krīzēm, tāpat drīz vien valsts piedzīvos kredītreitingu uzlabojumu.

Runājot par saviem plāniem pēc eiro ieviešanas Latvijā, A. Vilks norādīja, ka, neņemot vērā motivācijas trūkumu tikpat smagi strādāt pie pašreizējās motivācijas sistēmas, viņš turpinās darboties amatā līdz termiņa beigām – nākamā gada rudenim. Tajā pašā laikā viņš vēlreiz uzsvēra, ka valsts aparāts zaudē cilvēkus, kas dodas strādāt uz labāk atalgoto privāto sektoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) pieņēmusi gala lēmums par eiro ieviešanu Latvijā, tādējādi Latvija nākamgad būs 18. eirozonas valsts. Padome arī fiksējusi esošo lata-eiro kursu: 1 eiro = 0,702804 lati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vilks: Latvija negrasās būt par eirozonas klusējošo partneri

Žanete Hāka, 12.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija negrasās būt par eirozonas klusējošo partneri, jo mums ir liela pieredze un vēlamies būt aktīvi, Rīgā notiekošajā eiro konferencē saka finanšu ministrs Andris Vilks.

«Latvija nevēlas pievērsties īstermiņa ieguvumiem, jo vēlamies tajā [eirozonā] palikt uz visiem laikiem, negribam ignorēt citu problēmas, vēlamies būt vienā laivā ar visiem,» uzsvēra ministrs, piebilstot, ka tāpat Latvija vēlas izteikt solidaritāti un iedrošināt valstis, kuras ir līdzīgā situācijā, kādā bijām agrāk, palīdzēt tām.

«Latvija zināmā mērā ir pateicīga krīzei, jo tas palīdzēja sasniegt mērķi, jo nepietika tikai ar to, ka izkļūstam no krīzes, izveidojām fiskālo disciplīnu un vēlējāmies izpildīt arī kritērijus, lai pievienotos eirozonai. Valsts sāka ar strukturālām reformām, jo labajos gados tās netiktu ņemtas vērā, savukārt sliktākos laikos tās īstenot ir vieglāk,» tā Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pašreizējā finanšu ministra Andra Vilka (V) aiziešanu no valdības varētu parādīties vēlme tērēt vēl nenopelnītu naudu, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Vilks ir viens no labākajiem finanšu ministriem, kāds Latvijai ir bijis kopš neatkarības atjaunošanas, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā šodien sacīja Rimšēvičs. Viņš uzsvēra, ka Vilkam ir lieli nopelni, uzlabojot Latvijas finanšu sistēmu, un viņš ir tas ministrs, kas ļoti labi pārzina, kā Latvijā sākās ekonomiskā krīze un kāpēc Latvijai patlaban sokas labāk nekā citām Eiropas valstīm. Tāpēc šāds paziņojums par nekandidēšanu vēlēšanās Latvijas Bankas prezidentam šķietot satraucošs.

«Ar viņa aiziešanu palielināsies riski saistībā ar to, ka cilvēkiem gribēsies tērēt vēl nenopelnītu naudu,» atzina Rimšēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vilks: Situācija nodarbinātības jomā uzlabojas, Rīgā jau sāk trūkt darbaspēka

LETA, 09.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības situācija Latvijā uzlabojas, bezdarba līmenis rūk, un darba vietu skaits privātajā sektorā aug, šodien ārvalstu žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Rīgā un Rīgas reģionā jau sāk trūkst darbaspēka, atzina finanšu ministrs.

Kopumā valstī darba meklētāju īpatsvars patlaban ir ap 12%, taču līdz ar nodarbinātības līmeņa uzlabošanos darba meklētāju īpatsvars samazinās, un drīz tas jau būs viencipara skaitlis, pārliecību pauda A. Vilks.

Viņš atzīmēja, ka jaunas darba vietas Latvijā pamatā tiek radītas privātajā sektorā, turklāt visās nozarēs. Diezgan daudz jaunu darba vietu ir ražošanā, transporta nozarē. Ir ļoti labi, ja jaunas darba vietas rada privātais bizness, sacīja A. Vilks, novēlot to arī pārējām Eiropas Savienības valstīm.

Ministrs uzsvēra, ka Latvijā valsts sektorā patlaban tiek nodarbināti par trešdaļu mazāk cilvēku nekā pirms ekonomiskās krīzes. Valsts sektorā nodarbināto skaits gan augs laikā, kamēr Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, taču šāda tendence Latvijai kā mazai valstij ir neizbēgama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vilks: redzēsim, ka Liepājas metalurga akcionāri vēl mēģinās iesaistīties caur ofšoriem

Dienas Bizness, 06.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas metalurga darbībā arī pēc tā pārdošanas tagadējie akcionāri mēģinās iesaistīties, piemēram, caur ofšoru kompānijām vai citādos veidos. Tādu viedokli pauda finanšu ministrs Andris Vilks LTV Rīta Panorāmā.

Viņš norādīja - kopš uzņēmums nonāca finanšu grūtībās, varēja vērot, ka akcionāri vēlējās, lai «valsts izdara visu viņu vietā». Runājot par Liepājas metalurga nākotni, A. Vilks norādīja, ka ir iespējams, ka valstij nākotnē izdosies atgūt izsniegtos aizdevumus pēc tam, kad Liepājas metalurgs atsāks darbu.

Runājot par investora piesaisti, A. Vilks norādīja, ka interese nāk no divām lielām Krievijas metālnozares kompānijām. Tajā pašā laikā finanšu ministrs neizslēdza iespēju, ka interese ir arī vēl no citiem potenciālajiem investoriem.

«Domāju, ka investoram būs jābūt vienam uzņēmumam, kam ir spēcīga aizmugure, jo vairāki uzņēmumi nevēlētos dalīt intereses. Liepājas metalurgs ir liels uzņēmums Latvijā, bet pasaules līmenī tā nav,» norādīja A. Vilks, pilnībā neizslēdzot iespēju, ka investori varētu būt arī divi.

Komentāri

Pievienot komentāru