Eksperti

Fintech un bankas – kurš kuru vai abi kopā vienotam mērķim?

Juris Grišins, AS Capitalia vadītājs, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un to straujā izaugsme pēdējā laikā ir «karsts» un populārs temats. Lai gan pašas bankas ir vienas no lielākajiem ieguldītājiem modernos tehnoloģiju risinājumos, tipiski ar Fintech apzīmē nebanku uzņēmumus, piemēram, alternatīvā finansējuma vai norēķinu sniedzējus. Tādējādi starp Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem ierindo, piemēram, Mintos (savstarpējo aizdevumu platforma), Nordigen (bankas kontu analīze), Capitalia (uzņēmumu finansēšana), Mobily (elektroniski norēķini), un Creamfinance (patērētāju finansēšana), savukārt Latvijā plaši izmantots starptautisks Fintech uzņēmums noteikti būtu minams Revulot (maksājumu kartes).

Bieži vien banku piedāvātie un uz tehnoloģijām bāzētie pakalpojumi nebūt neatpaliek no Fintech uzņēmumu demonstrētā. Par piemēru var minēt, piemēram, Swedbank budžeta un izmaksu plānotāju, SEB automātisko krājkasi vai Citadeles mobilo aplikāciju. Tomēr tipiski banku piedāvātie rīki ir ģeogrāfiski ierobežoti uz savu klientu auditoriju vietējā tirgū. Pretstatā klasiski Fintech jau no sākuma domā un darbojas starptautiski.

Tāpat finanšu tehnoloģiju uzņēmumu priekšrocība ir tā, ka tie ir jauni un veidoti ar mērķi piedāvāt vienu specifisku finanšu pakalpojumu. Rezultātā tie nav apgrūtināti ar sistēmām, filiālēm, regulējumiem un procedūrām, kas ir bankām. Jā, arī bankas mainās un ir spiestas mainīties līdzi videi, bet mainīt sistēmu noteikti ir grūtāk, nekā izveidot mūsdienīgu struktūru no jauna.

Neskatoties uz banku ieguldījumiem tehnoloģijās un savu procesu modernizācijā, šķiet, ka tās lēnām zaudē savu dominanci finanšu pakalpojumu tirgū. Jaunie finanšu tehnoloģiju uzņēmumi ir spējuši palēnām izskaust banku monopolu gan norēķinu jomā, gan investīciju un uzkrājumu piedāvāšanā, gan uzņēmumu un privātpersonu finansēšanā. Tāpat finanšu tehnoloģiju uzņēmumi atrod nišas un veidus, kā apkalpot klientus un situācijas, kurām bankas nav gatavas sniegt risinājumu.

Šķietami bankas pakāpeniski apzinās šo realitāti un arvien aktīvāk skatās uz veidiem, kā varētu ar fintech uzņēmumiem sadarboties, papildinot un uzlabojot savu sniegto pakalpojumu klāstu, nevis redzēt tos kā konkurentus. Kā labu piemēru varu minēt, piemēram Igaunijas bankas LHV un Transferwise sadarbību starptautisku valūtas pārvedumu jomā. Šāda sadarbība ir tikai dabiska, jo ļauj apvienot banku priekšrocības pieredzē, klientu lokā un procedūrās ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumu priekšrocībām to ātrumā un inovācijās. Tāpēc domāju, ka nākotnē varēs redzēt arvien ciešāku banku un finanšu tehnoloģiju uzņēmumu integrāciju, no kuras ieguvēji būs visi, īpaši finanšu pakalpojumu saņēmēji.

Svarīgi piebilst, ka finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, piedāvājot savus pakalpojumus, bieži vien iziet ārpus skaidriem likumdošanas regulējuma rāmjiem un nokļūst juridiski «pelēkā zonā». Šāda situācija, ka likumdevēji nespēj tik līdzi tirgus izmaiņām, protams, nav tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Skaidrs ir arī tas, ka regulējoša likumdošana būtu nepieciešama arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, lai aizsargātu investoru un patērētāju intereses. Tajā pašā laikā ļoti svarīgi, lai jebkādas ieviestās fintech uzņēmumu regulācijas neiznīcina šo pakalpojumu būtību, mākslīgi to ierobežojot, sašaurinot vai sadārdzinot. Jaunos finanšu tehnoloģiju uzņēmumus nevajag censties ielikt vecos likumu un definīciju rāmjos – tā vietā likumi ir jāatjauno un jāpaplašina. Likumiem būtu jānodrošina fintech kompāniju korekta motivācija un uzvedība, tajā pašā laikā ļaujot saglabāt to inovatīvo raksturu. It īpaši, ņemot vērā šo kompāniju starptautisko raksturu, būtu svarīgi, lai jebkādi vietējie regulējumi būtu saskaņoti ar citu valstu un Eiropas Savienības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Capitalia Baltijas valstu uzņēmumiem pērn aizdevis 20 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvā finansējuma uzņēmums "Capitalia" pērn izsniedzis finansējumu 342 uzņēmumiem Baltijas valstīs nepilnu 20 miljonu eiro apmērā.

Tas ir par 34% vairāk nekā 2018.gadā un ir kopumā līdz šim lielākais izsniegtais aizdevumu apjoms "Capitalia" darbības laikā.

Vairāk nekā puse (60%) finansēto uzņēmumu atrodas Latvijā, 30% - Lietuvā, bet 10% - Igaunijā. Vidējā izsniegtā aizdevuma summa uzņēmumiem pērn bija 50 tūkstoši eiro ar aizdevuma termiņu uz vienu gadu.

"Pēdējā gada laikā starp Baltijas valstu uzņēmumiem esam novērojuši ļoti aktīvu interesi par alternatīvo finansējumu. Šāda interese ir izskaidrojama ar augošu pasivitāti no banku puses, lai gan ekonomiskā situācija valstīs turpina stabili uzlaboties. Uzņēmumi arvien vairāk pieņem un mācās izmantot alternatīvos aizdevumus un riska kapitālu savās biznesa aktivitātēs, ko redzam arī mūsu pērnā gada darbības rezultātos. Jāatzīmē, ka pērn turpinājām veikt virkni mājas darbu, lai kļūtu par uzticamu finanšu partneri uzņēmumiem. Pērn kā pirmie reģionā saņēmām sertifikātu par atbilstību Eiropas ētikas kodeksa mikrokredītu nodrošināšanai prasībām, kā arī noslēdzām līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) par 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu turpmāko piecu gadu laikā mazajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs," atzīmē Juris Grišins, "Capitalia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada uzņēmumiem Baltijas valstīs ir vēl nebijusi iespēja piesaistīt finansējumu sava uzņēmuma attīstībai ar savstarpējās aizdevumu platformas www.capitalia.com palīdzību. Vadošais uzņēmumu alternatīvais finansētājs Baltijas valstīs Capitalia ir izstrādājis jauna koncepta savstarpējo aizdevumu platformu, kas ļauj uzņēmumiem piesaistīt investīcijas sākot no 50 tūkstošiem līdz 1 miljonam eiro gan apgrozāmajiem līdzekļiem, gan biznesa attīstībai.

Jau šobrīd ar platformas starpniecību finansējumu saņēmuši 12 investīciju projekti vairāk nekā miljons eiro apmērā, to vidū mežistrādes un IT uzņēmumi, tā arī mazumtirdzniecības, būvniecības un citu pakalpojumu uzņēmumi. Finansējumu piesaiste uzņēmumam ar savstarpējās aizdevumu platformas palīdzību ir līdzīgi kā akciju izvietošana fondu biržā vai riska kapitāla piesaiste. Šādā veidā uzņēmums apliecina, ka par savu biznesa potenciālu var pārliecināt daudzus privātos investorus un, iegūstot šo investoru uzticību, stiprina savu zīmolu. Savukārt privātajiem investoriem ieguldījums vietējos uzņēmumos ir arī ne tikai finansiāls ieguvums, bet personisks pienesums vietējās ekonomikas attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs atsevišķas pūļa finansēšanas platformas ir bumbas ar laika degli, atzina nebanku kreditētāja, kurš specializējas uzņēmumu apkalpošanā, "Capitalia" vadītājs Juris Grišins.

"Ir noteikts laiks, kad nozare spēj pašregulēties, un tad parādās kompānijas ar vājākiem ētikas standartiem un situāciju izmanto savā labā. Pašlaik pūļa finansējuma jomā pats platformas autors sevi regulē un nosaka, kas ir ētiski un kas nē. Daži to dara labi, daži to dara pieņemami un daži to dara ļoti slikti, uz krāpniecības robežas. Es te nemaz neminēšu tos, kuri jau ir pieķerti kā krāpnieki," pauda Grišins.

Ir platformas, kuras, piemēram, ļoti neskaidri atklāj savus patiesos darbības rezultātus, darījumus ar saistītajām pusēm, un visādā citādā ziņā nodrošina zemu caurskatāmības līmeni.

"Igaunijas presē šie jautājumi tiek cilāti biežāk, jo ir investori, kuri sūdzas, taču tie vienmēr ir bijuši lokāla rakstura notikumi. Daudzas platformas, kuras ir izveidotas Baltijā, pārsvarā turas uz līdzekļiem, kuri nāk no Rietumvalstīm. Kamēr skandāls nenāk no šīs puses, ietekme uz to darbību ir maz jūtama. Taču redzams, ka ir pat ne viena, bet virkne platformu, kuras slēpj vai nepatiesi norāda savus darbības rezultātus," sacīja Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Ar Capitalia starpniecību uzņēmumiem Baltijā piesaistīts vairāk nekā miljons eiro

Zane Atlāce - Bistere, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvā finansējuma sniedzējs Baltijas valstīs Capitalia savā pūļa finansējuma platformā nepilna pusgada laikā ir piesaistījis finansējumu uzņēmumiem vairāk nekā miljons eiro apmērā, informē uzņēmumā.

Kopumā finansējumu saņēmuši 12 uzņēmumi no vairāk kā 100 investoriem. Ar pūļa finansējuma platformas capitalia.com starpniecību finansējumu uzņēmuma attīstībai ir saņēmuši seši uzņēmumi Latvijā, trīs Lietuvā un Igaunijā, to vidū mežistrādes, IT uzņēmumi, mazumtirdzniecības, kā arī būvniecības un dažādu pakalpojumu sniedzēji.

«Šī ir jauna koncepta platforma, jo Capitalia darbojas ne tikai kā starpnieks, bet arī pats iegulda savu kapitālu katrā projektā, kā arī nodrošina investīciju pārraudzību. Tas nodrošina investoriem iespēju gūt pasīvus ienākumus, zinot, ka par investīciju rūpējas motivēts un profesionāls pārvaldnieks,» komentē Capitalia valdes priekšsēdētājs Juris Grišins. Ar minimālo ieguldījuma summu 1,000 eiro apmērā Capitalia pūļa finansējuma platforma uzrunā profesionālus privātos investorus, kuri iedziļinās projektos, rūpīgi izvērtējot riskus un peļņas iespējas. Līdz šim vidējā investoru ieguldījuma summa katrā projektā ir 15,000 eiro. Kopumā uzņēmumus ir finansējuši vairāk kā 100 investori no visām Baltijas valstīm. Pašlaik 64% no investoriem ir no Latvijas, 26% no Lietuvas un 10% no Igaunijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Platformu popularitāte aug, taču nepieciešama regulācija Eiropas Savienības līmenī

Vairums iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus aizvien uzglabā banku kontā vai noguldījumos, taču privāto investoru interese parādās arī par ieguldījumiem savstarpējo aizdevumu platformās. Tiesa gan, kaut arī daļai noguldījumu ir atpirkšanas garantija, risks ir augstāks nekā tradicionālajiem ieguldījumu veidiem, tādēļ ieguldītājam rūpīgāk jāpievērš uzmanība savām investīcijām.

Latvijas ekonomika pēdējos gados ir nozīmīgi augusi, un cilvēku uzkrājumu līmenis kāpj, tādēļ iedzīvotāji meklē jaunus ieguldījumu veidus, jo banku noguldījumu zemie procenti nespēj apmierināt vēlmi pelnīt. Ņemot vērā, ka finanšu tehnoloģiju joma piedzīvo dinamiskas pārmaiņas, un meklējot augstāku ienesīgumu, privātie investori pievēršas arī ieguldījumu iespējām šajā sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti situācijās, kad uzņēmumam ir nepieciešams finansējums attīstībai, bankas tiek uzskatītas kā vienīgais risinājums. Tomēr tas ir maldīgs priekšstats, jo gan Latvijā, gan pasaulē strauji attīstās alternatīvais finansējums, tostarp riska kapitāls, biznesa eņģeļi un ārpus banku aizdevumi uzņēmumiem. Taču kā noorientēties, kurš finansējums būs labākais tieši Jūsu biznesam?

Biznesa eņģeļu finansējums ir lieliski piemērots uzņēmumiem, kas ir jauni un kuriem nepieciešams kapitāls līdz 100,000 eiro. Biznesa eņģeli ir privātpersonas, kas iegulda uzņēmumā naudu un pretī saņem daļas kapitālā. Šādi investori bieži vien ir aktīvi dalībnieki uzņēmumā un cenšas palīdzēt ar savu pieredzi un kontaktiem biznesa attīstībā. Biznesa eņģeļi ir ieguldījuši, piemēram, tādos Latvijas uzņēmumos kā Airdog, Sonarworks un Funderful.

Savukārt riska kapitāls ļauj uzņēmumiem īstenot strauju palēcienu - iekarot jaunu ģeogrāfisko tirgu, attīstīt jaunu produktu, strauji paplašināt ražošanu vai pārdošanas apjomus. Riska kapitāla fondi arī kļūst par līdz-īpašniekiem attiecīgajā uzņēmumā, bet, atšķirībā no biznesa eņģeļiem, pretendē uz striktākiem sadarbības noteikumiem, tajā skaitā, biznesa pārdošanu pēc četriem līdz pieciem gadiem. Kā piemēru riska kapitāla piesaistē uzņēmuma darbības paātrināšanā var minēt tādus zīmolus kā Depo, Stenders un Primekss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvā finansējuma uzņēmums Capitalia šogad izsniedzis aizdevumu jau 162 uzņēmumiem Baltijas valstīs 12 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmums.

Tas ir par 45% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Uzņēmumi visbiežāk izmanto Capitalia finansējumu apjomīgu pasūtījumu izpildīšanai, investīcijām uzņēmumu attīstībā, kā arī naudas plūsmas uzlabošanai, ņemot vērā biznesa sezonalitāti.

Vidējā izsniegtā aizdevuma summa šogad ir 45 000 tūkstoši eiro ar vidējo atmaksas termiņu līdz 11 mēnešiem. Savukārt lielākais aizdevums 610 000 eiro apmērā šogad piešķirts nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumam Latvijā. Visbiežāk uzņēmumi izmanto Capitalia sniegtos finansēšanas pakalpojumus papildu jau esošiem bankas ilgtermiņa aizdevumiem.

Capitalia klientu vidū šogad bijuši tādi uzņēmumi kā, piemēram, Avārijas Brigādes atrakciju parks, kas finansējumu piesaistīja uz 3 mēnešiem, lai pirms sezonas iegādātos papildu atrakcijas; Pharm&Med, kas ir pazīstamā LYL zīmola vitamīnu un uzturu bagātinātāju ražotājs un izplatītājs un kas ar Capitalia finansējuma palīdzību iegādājās izejvielas, lai palielinātu jauno produktu ražošanas un eksporta apjomus; vīna ražotājs Abavas Dārzi, ražošanas iekārtu izgatavotāji Peruza un daudzi citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn alternatīvā finansējuma uzņēmums Capitalia izsniedzis finansējumu 878 uzņēmumus Baltijas valstīs vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmums.

No tiem puse ir Latvijā bāzētie mazie un vidējie uzņēmumi, savukārt 40% no investīcijām saņēmuši Lietuvas un 10% Igaunijas uzņēmumi. Kopumā, salīdzinot ar 2017.gadu, pērn uzņēmumiem izsniegto aizdevumu un ieguldījumu apjoms audzis teju trīs reizes, kas apliecina arvien pieaugošo uzņēmumu gatavību piesaistīt finansējumu arī ārpus bankas.

«Aizvadītajā gadā esam īstenojuši virkni aktivitāšu, lai veicinātu finansējuma pieejamību mazā un vidējā biznesa attīstībai Baltijas valstīts. Tā pērn esam automatizējuši un vienkāršojuši pieteikuma izvērtēšanas procesu, ļaujot uzņēmumiem saņemt biznesa attīstībai nepieciešamos līdzekļus vēl ērtāk. Tāpat papildus aizdevumiem paši aktīvi lūkojamies dažādu uzņēmumu virzienā, kuriem būtu saistošs riska kapitāls. Tā, piemēram, nesen veicām ieguldījumu pašmāju uzņēmumā Giraffe360, kā arī iepriekš tādās kompānijās kā Indexo, Visidarbi un Loanstream. Šogad mūsu mērķis ir turpināt iesākto un kāpināt izsniegto finansējumu apmēru mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vismaz uz pusi,» norāda Juris Grišins, Capitalia vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Capitalia kļuvusi par Eiropas komercsabiedrību; par bāzes valsti izvēlas Latviju

Lelde Petrāne, 06.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvā finansējuma sniedzējs Capitalia, apvienojoties ar meitas sabiedrībām Igaunijā un Lietuvā, mainījis uzņēmuma juridisko formu un kļuvis par Eiropas komercsabiedrību (Societas Europaea). Par bāzes valsti Eiropas komercsabiedrībai Capitalia izvēlējusies Latviju.

«Uzņēmuma juridiskās formas maiņa ir nākamais solis ceļā uz izaugsmi, turklāt daudz precīzāk atspoguļo jau šobrīd pastāvošo uzņēmuma starptautiskās darbības raksturu, jo Capitalia komanda darbojas visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās. Eiropas komercsabiedrība darbojas saskaņā ar Eiropas uzņēmējdarbības statūtiem un nosaka, ka uzņēmums nav «piesiets» atsevišķas valsts robežām, bet Eiropas ietvaros var brīvi izvēlēties savu bāzes valsti,» norāda Juris Grišins, Capitalia vadītājs.

Capitalia jaunā juridiskā forma reģistrēta šā gada 23.novembrī. Capitalia Igaunijā un Lietuvā turpinās darboties ar filiāļu starpniecību, tādējādi nodrošinot šo valstu klientu apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads Capitalia grupai bija operatīvās struktūras uzlabošanas gads, pērnā gada pārskatā norāda uzņēmums.

2017. gada laikā koncerna kopējie ienākumi sasniedza 1,189 miljonus eiro, palielinoties par 30%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Capitalia noslēdza pārskata gadu ar peļņu 25,6 tūkstošu eiro apmērā. Kompānijas rentabilitāte šajā gadā cieta dēļ lielākiem nekā gaidīts uzkrājumiem nedrošiem parādiem, kas lielākoties saistīti ar slikto kredītu zaudējumiem Igaunijas tirgū. Tāpat neoptimālās kopējās organizatoriskās struktūras dēļ kompānijai veidojās salīdzinoši augsta peļņa Lietuvas meitas sabiedrībā, kā rezultātā sabiedrībai veidojās nozīmīgas uzņēmuma ienākuma nodokļa saistības. Lai novērstu šādu situāciju nākotnē, kompānija uzsākušs procesu, lai izveidotu vienotu Societas Europaea sabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Capitalia pūļa finansējuma platforma palīdzējusi septiņiem Latvijas uzņēmumiem

Laura Mazbērziņa, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Capitalia» pusgada laikā kopš pūļa finansējuma platformas izstrādes ir piesaistījusi finansējumu uzņēmumiem Latvijā vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā. Līdz gada beigām plāns ir palīdzēt augt vēl vismaz 10 uzņēmumiem Latvijā, piesaistot kopējo privāto investoru kapitālu 4 miljonu eiro apmērā.

Ar pūļa finansējuma platformas starpniecību finansējumu uzņēmuma attīstībai ir saņēmuši septiņi uzņēmumi Latvijā par kopējo summu 800 000 eiro, trīs Lietuvā un četri Igaunijā attiecīgi par 280 000 un 350 000 eiro. To vidū ražošanas, mežistrādes, IT, mazumtirdzniecības, kā arī citu nozaru uzņēmumi.

«Šī ir jauna koncepta platforma, jo «Capitalia» darbojas ne tikai kā starpnieks, bet arī pats iegulda savu kapitālu katrā projektā, kā arī nodrošina investīciju pārraudzību,» komentē Juris Grišins, «Capitalia» valdes priekšsēdētājs.

Ar minimālo ieguldījuma summu 1 000 eiro apmērā «Capitalia» pūļa finansējuma platforma uzrunā profesionālus privātos investorus, kuri iedziļinās projektos, rūpīgi izvērtējot riskus un peļņas iespējas. Līdz šim vidējā investoru ieguldījuma summa katrā projektā ir 15,000 eiro. Kopumā uzņēmumus ir finansējuši vairāk nekā 100 investori no visām Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Capitalia noslēdz līgumu ar EIF par 10 miljonu eiro finansējumu mazajiem uzņēmumiem

Žanete Hāka, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capitalia un Eiropas Investīciju fonds (EIF) parakstījuši līgumu par garantiju instrumentu, kas paredz 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu turpmāko piecu gadu laikā mazajiem uzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, liecina uzņēmuma paziņojums.

Šī garantija ļaus mazajiem uzņēmumiem vieglāk saņemt finansējumu. Līgumu atbalsta Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), Investīciju plāna Eiropai kodols, un Nodarbinātības un Sociālo Inovāciju (NuSI) programma.

Marianne Tīsena (Marianne Thyssen), Eiropas nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre, teica: «Viena no mūsu prioritātēm ir līdzekļu piešķiršana mazajiem uzņēmējiem, lai tie varētu vieglāk saņemt finansējumu un likt lietā savu talantu. Tādējādi mēs tiecamies veidot taisnīgāku un iekļaujošāku Eiropas Savienību.»

EIF Iekļaujošo finanšu departamenta vadītājs Pers-Eriks Eriksons(Per-Erik Eriksson) piebilst: «Ar ES NuSI programmas atbalstu Capitalia spēs paplašināt savu darbību mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu aizdevumu jomā atbilstoši uzņēmuma stratēģijai saglabāt savu unikālo pozīciju tirgū kā vadošajam alternatīvajam finansētājam Baltijas valstīs. Paredzams, ka šīs darbības paplašināšana būtiski ietekmēs finanšu un sociālās iekļaušanas situāciju visās trijās Baltijas valstīs, un EIF ir gandarīts sniegt atbalstu šī mērķa sasniegšanā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju optimisms šobrīd ļoti strauji ir atguvies, un vērojams, ka daudzi uzņēmumi atkal meklē līdzekļus darbības nodrošināšanai un attīstībai, tomēr finansējums šobrīd ir kļuvis par nedaudz lielāku deficītu nekā iepriekš, un nauda kļuvusi dārgāka, intervijā žurnālam "Dienas Bizness" atzīst uzņēmumu finansētāja "Capitalia" vadītājs Juris Grišins.

"Lielākoties redzam īstermiņa un vidēja termiņa investīciju darījumus, un tādi šobrīd notiek pietiekami daudz – kompānijas aizņemas apgrozāmajiem līdzekļiem, pasūtījumu vai darījumu izpildei. Kopumā tirgū vērojams, ka uzņēmēji piebremzē jaunus, lielus investīciju projektus, ja vien tie nav nozarēs, kas ieguva no šīs situācijas. Projektus, kas tika uzsākti pirms krīzes, daudzi finišē, taču jaunie ilgtermiņa projekti pagaidām ir nogaidīšanas statusā. Patlaban pasaulē vēl pandēmija nav beigusies, un daudzi lielie uzņēmumi strādā uz eksportu, kas aizvien ir bremzēts uz tām valstīm, kur vīruss vēl plosās, jāņem arī vērā, ka kapitāla piedāvātāji ir piesardzīgāki nekā iepriekš," stāsta J. Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmums Giraffe360, kas radījis tehnoloģiju, lai jebkurš lietotājs ar vienu pogas pieskārienu spētu izveidot pilnu, akurātu fiziskas vides prezentāciju, otrajā sēklas investīciju raundā ir piesaistījis vairāk nekā vienu miljonu eiro lielu riska kapitāla investīciju. Investīcju raundā piedalījās vairāki riska kapitāla fondi kā Change Ventures un Capitalia.

2016. gadā Giraffe360 izstrādāja risinājuma pirmo prototipu, bet jaunākā produkta versija esot viena no visaugstākās kvalitātes telpas skenēšanas tehnoloģijām pasaulē ar 270 megapikseļu rezolūciju. Uzņēmumam arī īsā laika periodā ir izdevies iegūt spēcīgu klientu bāzi septiņās Eiropas valstīs, to starpā Lielbritānijā, Austrijā, Vācijā, Maltā un Šveicē. Starp tā klientiem ir reģionu vadošās nekustamā īpašuma kompānijas, piemēram, RE/MAX, John Taylors un City24.

Investīciju summa tiks izmantota, lai izstrādātu jaunākās paaudzes Giraffe360 tehnoloģiju un turpinātu paplašināšanos Eiropā.

Andris K. Bērziņš, Change Ventures riska kapitāla fonda vadītājs, komentē: «Mēs investējam kompānijās, kurām ir potenciāls apkalpot klientus visā pasulē. Giraffe360 unikālā tehnoloģija un biznesa modelis jau šobrīd ir radījis interesi visā Eiropā, un mēs ticam, ka šis ir tikai sākums.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmajā ceturksnī Capitalia kopējais apgrozījums sasniedza 597 tūkstošus eiro un peļņa - 55 tūkstošus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Atbilstoši stratēģijai, uzņēmums ir samazinājis kopējo aktīvu apmēru līdz 3,54 miljoniem eiro, savukārt pārvaldīto uzņēmumiem izsniegto aizdevumu portfelis ir kāpis līdz 5,624 miljoniem eiro.

2018. gada pirmajā pusgadā Capitalia turpināja fokusu uz jaunu klientu un partneru piesaisti visās Baltijas valstīs. Tāpat tika turpināti sagatavošanās darbi, lai refinansētu uzņēmuma izlaistās obligācijas, kuru dzēšanas termiņš ir šī gada oktobris. Vasaras mēnešos regulāri tiek izjusta zemāka klientu aktivitāti, kas dod iespēju pilnveidot un atjaunot darbības procedūras un uzlabot organizatorisko darbību. Šī projekta ietvaros kompānija turpina reorganizācijas procesu, lai pavienotu meitas sabiedrības un turpinātu darbību Lietuvā un Igaunijā ar filiāļu starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvo finansētāju aizdevumu apjoms uzņēmumiem palielinās; nākotnē to loma turpinās pieaugt, taču bankas, visdrīzāk, sektors neizkonkurēs.

Alternatīvo finansētāju aizdevumu apjoms uzņēmumiem aug, kā liecina novērojumi, aktīvākie aizņēmēji ir transporta, tirdzniecības, ražošanas sektors. Būtiskākie aspekti, kādēļ aizdevēji atsaka uzņēmumiem, ir pārāk liela ienākumu atkarība no dažiem klientiem, finanšu necaurspīdība vai īss darbības laiks. Tirgus dalībnieki prognozē, ka nākotnē šo aizdevēju loma turpinās pieaugt, taču bankas, visdrīzāk, sektors neizkonkurēs.

Apjomi pieaug

Kā liecina alternatīvo finansētāju sniegtie dati, šajā gadā aizdevumu apjomus plānots audzēt, un iezīmējas arī aktīvākās nozares aizdevumu saņemšanā. Tā pagājušajā gadā AS Capitalia tika izsniegts finansējums uzņēmumiem 10,5 miljonu eiro apmērā, savukārt šogad plānots šo apjomu dubultot līdz 20 miljoniem eiro, stāsta AS Capitalia vadītājs Juris Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capitalia akcionāru sapulcē apstiprināts lēmums par AS Capitalia filiāļu izveidi Lietuvā un Igaunijā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Šīs filiāles pārņems saimniecisko darbību šajās valstīs līdz ar Capitalia un tās meitas sabiedrību Lietuvā un Igaunijā apvienošanās noslēgšanu.

Akcionāru sapulcē tāpat tika pieņemti apvienošanās noteikumi, saistībā ar kuriem mātes kompānija Latvijā tiks apvienota ar Lietuvas un Igaunijas meitas sabiedrībām, lai izveidotu Societas Europaea Capitalia.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Pēc Db.lv raksta ABpark finansējumu ūdens spēļu laukumam iegūst dažu minūšu laikā

Lelde Petrāne, 10.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kādu laiku pēc publikācijas db.lv, kurā stāstīju par investoru meklējumiem, ar mani sazinājās uzņēmuma Capitalia vadītājs un apvaicājās, vai finansējums joprojām ir aktuāls. Tajā brīdī tas tiešām bija aktuāli, jo vēlējos ātrāk pabeigt vairākas atrakcijas, lai tās pēc iespējas ātrāk būtu pieejamas apmeklētājiem. Ņemot vērā, ka parks ir sezonāls, tam ir ļoti kritiska nozīme attīstībā, jo rudenī vairs nevienu ar jaunām atrakcijām nepārsteigsi. Līdz šim nebiju strādājis ar kompānijām, kas izmanto pūļa un privātā finansējuma piesaisti, bet process izrādījās ātrs, viegli izprotams un efektīvs,» biznesa portālam db.lv stāsta izklaides parka «Avārijas brigāde» (ABpark) īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

«Kopumā no sākuma līdz galam viss aizņēma aptuveni divas nedēļas, bet nepieciešamais finansējums 153 tūkstošu eiro apmērā platformā capitalia.com tika savākts pāris minūšu laikā. Tas pierādā, ka ABpark jau ir ieguvis atpazīstamību un individuāli cilvēki ir gatavi investēt savus līdzekļus, lai palīdzētu attīstīties augošam projektam. Diemžēl klasiskajā finanšu sektorā tāda atsaucība un ieinteresētība nav vērojama. Pat savā sadarbības bankā, kas redz visus operatīvos datus un finanses, nav iespējams saņemt kredītlīniju, lai gan segums ir milzīgs,» savā pieredzē dalās uzņēmējs.

Piesaistot finanšu līdzekļus sadarbībā ar Capitalia, ABpark galvenais mērķis bija pabeigt ūdens spēļu laukuma būvniecību un paplašināt ēdināšanas tīklu parka teritorijā. «Tas tagad ir veiksmīgi izdarīts,» teic M. Brezauckis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finansiālu problēmu gadījumā uzņēmēji aicināti laicīgi runāt ar bankām

Žanete Hāka, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja uzņēmējam saistībā ar koronavīrusa izplatību radušās finansiālas problēmas, savlaicīgi vajadzētu vērsties savā bankā, lai rastu risinājumu, portālam DB sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Ņemot vērā, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana valstī un vīrusa izplatība pasaulē ietekmē daudzu nozaru uzņēmējus, nav izslēgts, ka ienākumu krituma dēļ daļai var rasties problēmas ar laicīgu kredītmaksājumu veikšanu. Vairāku aptaujāto banku pārstāvji sacīja, ka patlaban kredītiestādes lemj par tālāko rīcību attiecībā uz šiem uzņēmumiem.

"Bankas izprot, ka atsevišķiem klientiem esošajā situācijā var būt radušies apstākļi, kas ietekmē saistību izpildi, tomēr jebkuras saistības ir jāpilda nolīgtajā kārtībā un godprātīgi," komentēja J. Brazovskis.

"Lai risinātu radušos sarežģījumus, lūdzam nekavējoties sazināties ar banku un risināt jautājumus savlaicīgi. Bankas noteikti ir ieinteresētas pamatotu risinājumu atrašanā," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nozarēs, kurās vajadzētu investīcijas izaugsmei, aizņemas piesardzīgi

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu kreditēšanas apjomi aug, taču aizvien vērojama piesardzība nozarēs, kurās būtu nepieciešamas investīcijas tālākai izaugsmei.

Šā gada jūnija beigās kopējais uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apjoms bankās sasniedza 8,576 miljardus eiro, kas ir par 264 milj. jeb 3% mazāk nekā šā gada sākumā, liecina Latvijas Finanšu nozares asociācijas dati. Kritums gan nav saistāms ar kūtrāku kreditēšanu lielākajās bankās, bet darbības stratēģiju maiņu kredītiestādēs, kuras līdz šim aktīvi apkalpoja starptautiskos klientus. Uzņēmumi un investori meklē iespējas attīstīties. Vēl pirmais pusgads ir iezīmējies arī ar augstāku aktivitāti uzņēmumu pirkšanā un pārdošanā. Vienlaikus gan uzņēmumu, gan komerciālo nekustamo īpašumu vērtējumi jau ir sasnieguši augstu līmeni, liekot samazināt prognozēto investīciju atdevi, raksturo SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" ir palielinājusi pamatkapitālu līdz 3 miljoniem eiro. Investīcijas piesaistītas, jo "Indexo" pārvaldīto aktīvu vērtība tuvojas 200 miljoniem eiro, kas ir likumā noteikta robeža augstākām kapitāla prasībām.

"Indexo" kopš dibināšanas ir bijis visstraujāk augošais Latvijas pensiju tirgus dalībnieks, un jaunais kapitāla apjoms ļaus turpināt uzņēmuma veiksmes stāstu.

"Šī ir pirmā pamatkapitāla palielināšana kopš "Indexo" licences saņemšanas. "Indexo" divarpus gadu laikā ir izveidojis spilgtu zīmolu, veiksmīgu biznesa modeli, uzticīgu klientu loku un biznesa kultūru, kas balstīta cīņā par labāku finanšu vidi Latvijā. Investori "Indexo" akcijas iegādājās par cenu, kas novērtē uzņēmumu 10 miljonu eiro vērtībā pirms kapitāla piesaistes - tas apliecina ticību gan "Indexo" sasniegtajam, gan spēcīgam izaugsmes potenciālam," saka Valdis Siksnis, "Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capitalia ir pieņēmusi lēmumi veikt jaunu obligāciju laidienu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Slēgtajā obligāciju laidienā tiks izvietotas obligācijas par kopējo nominālvērtību 1 500 000 eiro ar mērķi refinansēt publiski kotētās obligācijas ar ISIN kodu LV0000801488.

Jauno obligāciju kupona likme būs 10% ar ceturkšņa maksājumiem un termiņu līdz 2021. gada 25. jūlijam.

Capitalia piedāvā aizdevumus un investīcijas maziem un vidējiem uzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Capitalia ir finansējusi apgrozāmos līdzekļus un kapitāla ieguldījumus vairāk nekā 1000 uzņēmumiem, ieguldot vairāk nekā 30 miljonus kompāniju attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

ABpark izveidotājs meklē vietu 120 tūkstošus eiro vērtai Šausmu mājai

Lelde Petrāne, 18.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinās aktīvs darbs, lai izveidotu jaunu izklaides vietu - Šausmu māju, un atrastu tai piemērotu atrašanās vietu, biznesa portālam db.lv pastāstīja ABpark īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Šobrīd jau darbojas ABpark izklaides parks Lēdmanē un iekštelpu izklaides vieta ar tādu pašu nosaukumu tirdzniecības centrā Spice Home.

«Kopā ar mākslinieci Vladlenu tiek veidota ekspozīcija, kurā būs iespējams satikt dažādās šausmu filmās un stāstos redzētus personāžus reālā cilvēka augumā. Tas viss tiks kombinēts ar jaunākajām digitālajām tehnoloģijām, lai radītu maksimālu jautrību un piedzīvojumu. Sākotnēji to tika plānots izvietot Lēdmanes izklaides parkā, bet, aprēķinot nepieciešamās investīcijas, sapratu, ka būvēt tam atsevišķu ēku prasītu pārāk lielus ieguldījumus,» skaidroja M. Brezauckis. Tiek izskatīti dažādi atrašanās vietas varianti, bet, visticamāk, izklaides vieta tiks atvērta Rīgā. Tā būs piemērota bērniem, sākot no 5 gadu vecuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar graudkopību mazākā un lielākā apmērā nodarbojas vismaz 1200 saimniecības, no kurām jau vairāk nekā puse ir reģistrējusies graudu tirdzniecības platformā "Agroplatforma.lv".

Pērnvasar platforma bija piesaistījusi vairāk nekā 300 Latvijas lauksaimniecības uzņēmumus. "Intensīvā darbā esam izcīnījuši savu pozīciju tirgū – lauksaimnieki zina, ka pie mums var iegūt ļoti konkurētspējīgu cenu par graudiem, kā arī mājaslapā ir daudz noderīgas aktuālās informācijas par notiekošo nozarē. Vienas graudu tonnas pārdošana mūsu platformā ir bijusi vidēji par 2,5 līdz 5 eiro izdevīgāka nekā citos kanālos, taču platformas izmantošana saistīta ar nopietnu ieradumu maiņu, kas prasa pamatīgu uzticības kredītu. Lielākais izaicinājums ir pārliecināt mūsu esošos un potenciālos klientus, ka šis ir drošs un efektīvs veids, kā strādāt ar saviem graudiem," saka Juris Kazulis, SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No meža apsaimniekošanas uzņēmuma līdz suvenīru ražotājam un pārtikas veikalu ķēdei – aizvien izplatītāka kļūst brīvo līdzekļu ieguldīšana perspektīvos Baltijas valstu uzņēmumos. Vairumā gadījumu tās ir salīdzinoši nelielas summas (vidēji viens investors iegulda 5000 eiro), un atsaucību gūst tieši Baltijas valstīs izveidoti uzņēmumi, jo tie mums ir labi pazīstami un viņu attīstības potenciāls – saprotams.

Kopš Baltijas valstis ir atguvušās no finanšu krīzes sekām un to ekonomika ir atsākusi augt, liekot palielināties algām un samazināties bezdarbam, aktualizējas jautājums par uzkrājumu izvietošanu. Lai būtu droši – šis faktors ir bijis un būs prioritārs. Otrs - lai būtu ienesīgi. Cilvēku interese pieaug, it īpaši, pamanot veiksmīgus biznesa attīstības piemērus, “garšīgus” stāstus, kuros gribas piedalīties, ne tikai vērot no malas. Tradicionālais ieguldījumu galamērķis – komercbanka – ir zaudējis savu pievilcīgumu ne tikai praktiski 0% ienesīguma dēļ, bet arī tāpēc, ka, finanšu pasaulei attīstoties, jūtami sarūk banku monopols pār ekonomikas asinsriti. Mēs redzam daudzas jaunas iespējas, kas ļauj nopelnīt vairāk, tās ir gana drošas un, iespējams, pats galvenais – plaukstošos biznesa uzņēmumos mēs saredzam savu ieguldījumu augļus. Proti, investīcijai parādās jauna vērtība un jēga. Tās kļūst personiskas.

Komentāri

Pievienot komentāru