Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" 2025. gada deviņu mēnešu rezultāti liecina par potenciālām finanšu grūtībām nākamā gada pirmajā ceturksnī, norādīja kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Jautāts, vai "airBaltic" nākamā gada sākumā nevajadzēs piesaistīt papildu finansējumu no valsts, viņš sacīja, ka aviokompānijas finanšu rezultāti liecina, ka būs grūtības noturēt naudas pozīciju nākamā gada pirmajā ceturksnī. "Vienlaikus nezinām, cik daudz un kādus pasākumus "airBaltic" vadība ir veikusi šī gada ceturtajam ceturksnim. Vēl pāris mēneši un redzēsim, vai būs jāveršas valdībā," sacīja Linkaits.

Tāpat Linkaits sacīja, ka fakts, ka starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") pazeminājusi "airBaltic" reitingu uz "CCC+", nav nekas pārsteidzošs, jo "airBaltic" finanšu rezultāti bija zināmi.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aviokompānijas izaicinājums būs noturēt skaidras naudas atlikumu, lai izturētu grūtāko sezonu aviācijā - pirmos gada mēnešus pēc Ziemassvētku un Jaunā gada ceļojumiem.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, vienlaikus saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, informē Valsts kasē.

"Fitch" skaidro, ka Latvijas kredītreitingu esošajā līmenī uztur efektīva ekonomiskās politikas veidošana, ko stiprina dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kā arī zemāks, lai gan pieaugošs, valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmenis salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm.

Aģentūra atzīmē, ka Latvijas kredītreitinga pozitīvu nākotnes attīstību ierobežo maza un atvērta ekonomika, zemāks iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju un augstāks kārtējo maksājumu konta deficīts salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm.

"Fitch" uzskata, ka ģeopolitiskos riskus mazina gan Latvijas dalība NATO, neskatoties uz bažām par turpmāko ASV militāro atbalstu, gan valdības apņemšanās būtiski palielināt budžeta izdevumus aizsardzībai vidējā termiņā, nodrošinot aizsardzības izdevumus 5% apmērā no IKP 2026. gadā.

Saeimas deputātu vairākums šodien piekrita valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" 30 miljonu eiro apmērā.

Aizdevuma piešķiršanu atbalstīja 49 deputāti, pret balsoja 23, tostarp koalīcijas deputāts Uldis Augulis (ZZS), atturējās viens deputāts. Savukārt 15 deputāti no "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības izvēlējās nebalsot.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pienesums Latvijas ekonomikai ir daudz lielāks nekā tikai kompānijas nomaksātie nodokļi, ceturtdien, uzrunājot Saeimas deputātus pirms lēmuma par īstermiņa aizdevuma piešķiršanu "airBaltic", pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka, Latvijas iedzīvotājiem kādam savam ārvalstu draugam vai citiem cilvēkiem ārzemēs stāstot par Latviju, tiek izcelta valsts labā savienojamība un "airBaltic". Siliņa atzina, ka "airBaltic" bieži tiek saredzēts tikai kā nodokļu maksātājs un no ieņēmumu un izdevumu viedokļa, tomēr lidsabiedrības pienesums Latvijas ekonomikā ir daudz lielāks.

Kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") pirmo reizi sešu gadu laikā paaugstinājusi Lietuvas kredītreitingu, paziņoja Lietuvas Finanšu ministrija.

Aģentūra palielināja valsts kredītreitingu no "A" līdz "A+" ar stabilu nākotnes prognozi.

"Šis kredītreitings, ko "Fitch Ratings" noteikusi Lietuvai, pašlaik ir augstākais starp ilgtermiņa parāda reitingiem, ko mūsu valstij piešķīrušas trīs galvenās aģentūras," norādīja ministrija.

Kā galveno faktoru, kas noteica kredītreitinga paaugstināšanu, "Fitch" minēja spēcīgo un noturīgo ekonomikas izaugsmi, kas saglabājās, neraugoties uz atkārtotiem ārējiem satricinājumiem.

"Fitch" prognozē, ka Lietuvas ekonomika šogad pieaugs par 3,1%, neraugoties uz Tuvo Austrumu konflikta ietekmi. To veicinās darba tirgus, pensiju fondu līdzekļu izņemšana, lielāki aizsardzības izdevumi un Eiropas Savienības investīcijas.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) ir pārcelts uz 2026.gadu, vebinārā par aviokompānijas pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Viņš informēja, ka lidsabiedrība turpina darbu pie potenciālā IPO, ievērojot naudas līdzekļu taupīšanas režīmu visā 2025./2026.gada ziemas sezonā.

Komentējot, vai "airBaltic" tuvākajā laikā būs nepieciešams papildu finansējums no akcionāriem, Jakovļevs sacīja, ka valstij ir iespējams ieguldīt uz tirgus nosacījumiem pamatā ar citiem privātiem investoriem. "Mēs kā uzņēmuma vadība uzskatām - jo vairāk ir iespējams ieguldīt pašlaik, jo vieglāk būs finansēt "airBaltic" darbību ziemas sezonā, kā arī tiks radīta labāka augsne potenciālajam IPO vai citam stratēģiskajam darījumam," minēja Jakovļevs.

Viņš piebilda, ka kompānija turpina plānot naudas plūsmu, paredzot sliktāko scenāriju, ka papildu ieguldījumi no valsts nebūs. "Tas ir mūsu bāzes scenārijs - kapitāla izmaksu samazināšanās, cita veida operacionālās darbības un naudas plūsmas optimizācija, lai turpinātu darbību līdz 2026.gada iespējamajiem IPO logiem," piebilda Jakovļevs.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerna zaudējumi šogad pirmajā ceturksnī bija 70,064 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā 2025. gada pirmajā ceturksnī, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada pirmo ceturksni, palielinājies par 12,3% un bija 149,086 miljoni eiro.

Aviokompānija 2026. gada pirmajā ceturksnī pārvadāja kopumā 1,5 miljonus pasažieru, kas ir par 10,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp 1,044 miljoni pasažieru pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 4,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad pirmajā ceturksnī veidoja 15 100, kas ir pieaugums par 11,3%. Tostarp 10 700 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 4,2% vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, bet 4400 bija ACMI lidojumi, kas ir par 33,5% vairāk.

Gan Igaunijas valdības koalīcijas, gan opozīcijas politiķi atturīgi vērtē valsts iespējas investēt Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", uzsverot, ka Igaunijai vajadzētu orientēties uz Tallinas lidostas konkurētspējas veicināšanu.

Latvijas premjerministres Evikas Siliņas (JV) ierosinājumu, ka valstij piederošās lidsabiedrības darbību vajadzētu kopīgi koordinēt visām trim Baltijas valstīm, Igaunijas politiķi komentē piesardzīgi. Siliņa neprecizēja, kādu tieši Igaunijas un Lietuvas iesaisti sagaida.

Līdz šim Igaunija ir noraidījusi iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas, un arī šobrīd parlamentā pārstāvētās partijas uzstāj, ka Igaunijai vajadzētu izvairīties no tiešas iesaistes finansiāli nestabilajā kompānijā.

Igaunijas valdošās Reformu partijas frakcijas pārstāvis Aivars Sērds teica, ka konkrēts priekšlikums no Latvijas vēl nav saņemts, taču viņš esot skeptiski noskaņots par jebkādu potenciālo darījumu.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir gatava koalīcijas izjukšanai, lai nodrošinātu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstu Saeimā īstermiņa aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai "airBaltic", izriet no premjeres paustā vietnē "X".

Viņa norāda, ka ZZS otrdien piedāvāja atbalstu Saeimas balsojumā īstermiņa aizdevumam "airBaltic", ja satiksmes ministrs Atis Švinka (P) atkāpjas.

"Ja cena par atbalsta nodrošināšanu "airBaltic" ir koalīcijas izjukšana - esmu tam gatava," pauž Siliņa un uzsver, ka atbalsts lidsabiedrībai viņai esot svarīgāks par valdības koalīcijas noturēšanu.

Siliņa aicina koalīcijas partijas uz sarunu ceturtdien, 16. aprīlī, plkst. 8, "lai lemtu par spēju kopīgi strādāt valsts interesēs".

Jau ziņots, ka otrdien ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis žurnālistiem pēc tikšanās ar satiksmes ministru Švinku un Ministru prezidenti Siliņu paziņoja, ka ZZS vēl nav pieņēmusi lēmumu par īstermiņa aizdevuma piešķiršanu "airBaltic", jo vēlas vēl turpināt diskusijas.

Igaunija jebkādus lēmumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akciju iegādi pieņems tikai pēc tam, kad būs saņēmusi oficiālu piedāvājumu no Latvijas puses, paziņoja Igaunijas reģionālo lietu un infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.

Lai gan ideja par Igaunijas un Lietuvas iesaisti "airBaltic" īpašnieku struktūrā ir izskanējusi jau iepriekš, šonedēļ Satiksmes ministrija (SM) saņēma valdības atļauju izteikt piedāvājumu kaimiņvalstīm.

Leiss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR trešdien teica, ka nav iespējams runāt par to, vai valdība apsvērtu dalību "airBaltic", kamēr Igaunija nav saņēmusi konkrētu piedāvājumu iegādāties "airBaltic" akcijas.

Igauniju interesē, lai lidsabiedrība arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas vairāk galamērķu no Tallinas, viņš piebilda.

Ministrs sacīja, ka Latvija jau ilgstoši meklē iespējas "airBaltic" virzībai, piemēram, izskatot kompānijas akciju kotēšanu biržā, taču pēdējā laikā notikušās izmaiņas vadībā var aizkavēt šo plānu īstenošanu.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 1,7 miljonu eiro zaudējumiem, salīdzinot ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem 2024.gada pirmajā pusgadā, informēja kompānijā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 3% un bija 349,6 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025.gada pirmajā pusgadā pārvadāja kopumā 3,9 miljonus pasažieru, kas ir par 8,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp 2,4 miljoni pasažieru tika pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā un 1,5 miljoni pasažieri pārvadāti, nodrošinot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus (ACMI).

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad pirmajā pusgadā veidoja 36 400, kas ir pieaugums par 6,6%. Tostarp 22 800 lidojumi veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 3,5% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā, bet 13 500 bija ACMI lidojumi, kas ir par 12,4% vairāk.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" plānots piešķirt īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā saistībā ar degvielas cenu straujo kāpumu, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Aizdevuma atmaksas termiņš būs 31. augusts.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka valdība par šo plānu vērsīsies Saeimā.

Plānots, ka aizdevumu nodrošinās no budžetā paredzētajiem resursiem, kas ieplānoti aizdevumu programmā, sacīja Siliņa.

Siliņa informēja, ka valdība otrdien slēgtajā daļā uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) ziņojumu, un ir saprotams, ka situācija Tuvajos Austrumos un no tās izrietošās degvielas cenu svārstības ir pastiprinājušas spiedienu uz "airBaltic".

Premjere uzsvēra, ka "airBaltic" ir kritiski svarīga Latvijas valsts drošības stiprināšanai un savienojamības uzlabošanai, tādēļ ir priekšnoteikumi īstermiņa aizdevuma piešķiršanai, jo aviācijas degvielas cena pieaug visstraujāk.

Valdības otrdien, 31. martā, pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) dēļ vēl neatbalstīja, pēc slēgtās komisijas sēdes žurnālistiem atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Pie šī jautājuma komisija atgriezīsies sēdē 14. aprīlī, kad tā pēc Lieldienu pārtraukuma sanāks uz pirmo sēdi, pauda Švinka. Sākotnēji bija iecerēts, ka jautājums par aizdevumu komisijā varētu tikt atbalstīts trešdien, lai to varētu skatīt arī parlaments trešdienas sēdē.

Švinka atzina, ka ir neizpratnē par ZZS paustajiem jautājumiem par šo tēmu, un nodēvēja to par politisko retoriku. Ministrs uzsvēra, ka ir jautājumu skaidrojis koalīcijai jau iepriekš, un valdība otrdien, 31. martā, vienbalsīgi to atbalstīja, uzklausot argumentus.

Pēc Švinkas teiktā, ZZS ir visa nepieciešamā informācija iedota ļoti savlaicīgi un bijusi plašā apmērā, pat vairāk nekā citiem. Tostarp arī ZZS vadītā Ekonomikas ministrija piedalījusies lēmuma sagatavošanā. "Tas, ka frakcija nezina, rada manī apmulsumu par to, kāda ir komunikācijas kvalitāte starp ZZS frakciju un tās ministriem," teica Švinka.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatā šodien darbu sāk Erno Hildēns, informēja "airBaltic" pārstāvji.

“Man ir patiess gods sākt darbu airBaltic. Kopā ar valdi un airBaltic komandu es koncentrēšos uz nepārtrauktības nodrošināšanu, uzņēmuma ikdienas darbības stiprināšanu un lidsabiedrības stratēģiskās attīstības un ilgtermiņa ilgtspējas atbalstīšanu. airBaltic ieņem būtisku lomu Baltijas reģiona savienojamībā un ekonomiskajā attīstībā, un es ar nepacietību gaidu iespēju izmantot savu plašo starptautisko pieredzi, lai atbalstītu uzņēmuma nākamo attīstības posmu,” teic E. Hildēns.

Hildēns ir Somijas pilsonis, un viņam aviācijas un finanšu nozarē ir vairāk nekā 25 gadu starptautiskas darbības pieredze.

Līdz šā gada jūnijam viņš bija Skandināvijas lidsabiedrības "SAS Scandinavian Airlines" izpildviceprezidents un grupas finanšu direktors. Pirms darba "SAS" viņš ieņēma vadošus amatus "Saudi Arabian Airlines Group" un "Finnair Plc", kur strādāja kā finanšu direktors, operatīvās vadības direktors un valdes loceklis.

Satiksmes ministrija (SM) rosina atļaut Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kopējās personāla izmaksas šogad palielināt par 18% salīdzinājumā ar 2024. gadu, liecina SM sagatavotais rīkojuma projekts Tiesību aktu portālā.

Ministrijā skaidro, ka kopējais personāla izmaksu palielinājums 18% apmērā ir tieši saistīts ar "airBaltic" darbības apmēra pieaugumu un sagatavošanos 2026. gadā plānotajai flotes paplašināšanai, kā arī ar nepieciešamību nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu sertificētiem aviācijas speciālistiem.

Atbilstoši likumam personāla izmaksas var palielināt ne vairāk kā par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, ja vien nav saņemts Ministru kabineta (MK) atsevišķs lēmums šajā jautājumā.

Ministrijas ieskatā šāda ierobežojuma ievērošana faktiski apturētu "airBaltic" izaugsmi un paralizētu pamatdarbību esošajā apmērā.

Rīkojuma projekta anotācijā teikts, ka "airBaltic" personāla skaita pieaugums ir tieši saistīts ar flotes un darbības apmēra paplašināšanu. Katra jaunā lidmašīna prasa papildu apkalpes locekļus - aptuveni desmit pilotus un 20 salona darbinieku, kuru apmācība ilgst līdz 18 mēnešiem. Tādējādi daļa no 2025. gadā paredzētā izmaksu pieauguma ir neizbēgama un ir daudz lielāka par 2,6%, jo saistīta ar sāktiem sagatavošanās procesiem un apmācībām.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 4,249 miljonu eiro peļņu pretstatā 48,503 miljonu eiro zaudējumiem 2024. gada deviņos mēnešos, informēja kompānijā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 3,3% un bija 594,303 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025. gada deviņos mēnešos lidsabiedrības maršrutu tīklā pārvadāja kopumā 3,9 miljonus pasažieru, kas ir par 1,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad deviņos mēnešos veidoja 60 300, kas ir pieaugums par 5,9%. Tostarp 36 300 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 2,4% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet 24 000 bija ACMI lidojumi, kas ir par 11,7% vairāk.

Latvijas lidsabiedrības airBaltic padome ir iecēlusi Erno Hildēnu (Erno Hildén) par uzņēmuma izpilddirektoru. Viņš šo amatu sāks pildīt 2025. gada 1. decembrī.

E. Hildēns ir Somijas pilsonis, un viņam aviācijas un finanšu nozarē ir vairāk nekā 25 gadu starptautiskas darbības pieredze. Līdz šī gada jūnijam viņš ieņēma Skandināvijas lidsabiedrības SAS Scandinavian Airlines izpildviceprezidenta un grupas finanšu direktora amatu, esot nozīmīga vadības komandas daļa uzņēmuma pārmaiņu un kapitāla piesaistes laikā. Pirms darba SAS viņš ieņēma vadošus amatus Saudi Arabian Airlines Group un Finnair Plc, kur strādāja kā finanšu direktors, operatīvās vadības direktors un valdes loceklis.

airBaltic padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs: “Pēc rūpīga un profesionāla atlases procesa, ko vadīja speciāli izveidota nominācijas komiteja un neatkarīgs ārējais personāla atlases partneris, un kura laikā tika izvērtēti vairāki augsti kvalificēti kandidāti, esam gandarīti iecelt Erno Hildēnu par nākamo airBaltic izpilddirektoru. Viņa spēcīgā pieredze aviācijā un finanšu jomā sniegs būtisku pienesumu lidsabiedrībai, turpinot tās attīstību un gatavojoties nākamajam izaugsmes posmam. Padome ar nepacietību gaida ciešu sadarbību ar E. Hildēnu un valdi turpmākajā periodā.”

Latvija, tāpat kā Vācijas nacionālā aviokompānijā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), otrdien nolēma valdība.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) aģentūrai LETA sacīja, ka Latvija vienmēr ir atstājusi iespēju līdzieguldījumam kopā ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" uz tieši tādiem pašiem noteikumiem pirms IPO.

Līdzekļi pārdalīti no Finanšu ministrijas (FM) un Satiksmes ministrijas (SM) budžeta programmām, teica Švinka.

Jautāts, vai tiek apspriesti arī citi valsts ieguldījumi "airBaltic", ministrs sacīja, ka patlaban citi papildu finanšu ieguldījumi "airBaltic" nav nepieciešami.

Švinka norādīja, ka ieguldījums atspoguļosies gan pamatkapitālā, gan akciju nominālvērtībā, gan emisijas cenā.

Ministrs teica, ka Igaunija patlaban ir atteikusies līdzieguldīt "airBaltic" pirms IPO, savukārt Lietuva veic padziļinātu izpēti.

Papildu valsts līdzekļu ieguldījums nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" nav izslēgts, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" ceturtdien atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa sacīja, ka tādai reģionālajai aviokompānijai, kāda ir "airBaltic", vienmēr būs nepieciešamība attīstīties, un tas prasa papildu investīcijas.

Premjere uzsvēra, ka ir jādomā, kā "airBaltic" palīdzēt, ņemot vērā to, kādu pienesumu lidsabiedrība dod Latvijas tautsaimniecībai.

Atbildot uz žurnālistes jautājumu, vai papildu nauda varētu tikt ieguldīta no valsts budžeta, Siliņa komentēja, ka "tas nekad nav izslēgts". "Vienmēr ir jābūt gataviem, ka mums, kā akciju turētājiem, jābūt gataviem darboties šajā biznesa mainīgajā pasaulē," teica premjere.

Signāli, ka nepieciešami papildu līdzekļi, no "airBaltic" puses esot bijuši, tomēr aviokompānija nav vērsusies pie valdības ar tādu lūgumu, atzina Siliņa. Līdzekļu atrašanai "airBaltic" šobrīd meklē papildu partnerus, viņa uzsvēra.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" patlaban neplāno atcelt reisus degvielas cenu kāpuma dēļ un turpina gatavoties vasaras lidojumu sezonai, kas sāksies marta beigās, aģentūrai LETA norādīja "airBaltic" sabiedrisko un politisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts.

Viņš sacīja, ka lidsabiedrība pastāvīgi izvērtē maršrutu ekonomisko lietderību, taču īstermiņā izmaiņas nav paredzētas.

Komentējot potenciālos risinājumus degvielas cenu straujajam pieaugumam, Zilberts norādīja, ka uzņēmums cieši monitorē situāciju un vērtē dažādus attīstības scenārijus. Viņš uzsvēra, ka augsto svārstību dēļ patlaban ir pāragri sniegt precīzas aplēses par papildu degvielas izmaksām ilgtermiņā.

Vienlaikus viņš informēja, ka patlaban tirgū kopumā netiek novērots būtisks aviobiļešu cenu kāpums. Aviobiļešu cenas nosaka pieprasījums, konkurence un kopējā tirgus situācija, un "airBaltic" darbojas konkurētspējīgā vidē, kur cenas nevar tikt noteiktas vienpusēji, tādējādi uzņēmums turpina sekot tirgus attīstībai un attiecīgi pielāgot cenu politiku.

Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs pirmdien atļāva Vācijas nacionālajai aviokompānijai "Lufthansa" iegādāties 10% Latvijas nacionālas lidsabiedrības "airBaltic" akciju.

Lai gan Vācijas konkurences uzraugs atzīmē, ka paredzētais darījums rada nozīmīgas bažas par konkurenci dažos maršrutos starp Vāciju un Baltijas valstīm, tas nav licis šķēršļus, jo darījuma vērtība ir mazāka par 20 miljonu eiro slieksni.

Pasažieri var sagaidīt biļešu cenas pieaugumu lidojumiem uz Rīgu, Tallinu un Viļņu, brīdina Federālais karteļu birojs.

Vairākos maršrutos uzņēmumi ir konkurējoši operatori, taču konkurence nav pietiekama, lai samazinātu biļešu cenas, konstatē Vācijas konkurences uzraugs.

Savukārt "Lufthansa" uzsver, ka "airBaltic" arī turpmāk būs pilnībā neatkarīgs uzņēmums un turpinās darboties un konkurēt neatkarīgi".

Federālais karteļu birojs arī sagaida, ka "airBaltic" ņems vērā jaunā mazākuma akcionāra intereses, pieņemot turpmākos lēmumus.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" ir nepieciešams ilgtspējīgs finansējuma risinājums, kas nav pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) regulējumu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" ir Latvijai stratēģiski svarīgs uzņēmums.

Kazāka ieskatā, ļaut aviokompānijai bankrotēt, būtu vieglākā, bet reizē arī sliktākā izvēle.

"Līdzšinējā "runčuk, nemūžam" stratēģija ar regulāru lūgumu pēc valsts naudas gan sevi ir izsmēlusi, un ir nepieciešams ilgtspējīgs finansējuma risinājums, kas nav pretrunā ar ES regulējumu," uzsvēra Kazāks.

Pēc viņa teiktā, tas dotu iespēju Rīgai būt par reģiona biznesa centru un kaut kad atgūt Baltijas metropoles statusu. Turklāt otrreiz Latvijai izveidot savu aviokompāniju ar centru Rīgā diez vai izdosies, piebilda Kazāks.

Jau ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pirmdien ir sasaukusi valdības ārkārtas sēdi, lai vērtētu aktuālo situāciju aviācijas nozarē un "airBaltic".

Valdība 13.aprīlī lēma papildināt iepriekš pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic", pastiprinot aizdevuma izsniegšanas prasības un nosakot stingrāku uzraudzību, pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa bija sasaukusi ārkārtas valdības sēdi par situāciju aviācijā un "airBaltic".

Siliņa uzsvēra, ka ir skaidrs, ka krīze Hormuza šaurumā tik drīz vēl nebeigsies, tādēļ valdībai bija jārunā par aviācijas nozari.

Ministri uzklausīja informatīvo ziņojumu par Tuvo Austrumu krīzes ietekmi uz aviācijas nozari. Satiksmes ministrijai (SM) tika uzdots sekot līdzi šai ietekmei, kā arī nepieciešamības gadījumā sagatavot tiesību akta projektu par ārkārtas situācijas izsludināšanu, lai nodrošinātu savlaicīgu un koordinētu valsts rīcību krīzes ietekmes mazināšanai un novērstu iespējamos apdraudējumus.

Siliņa atzina, ka daudzas valstis saskaras ar aviācijas nozares nepietiekamību, un gataviem uz ko tādu jābūt arī Latvijā. SM būs jāizstrādā prioritizējošs plāns, ja tāds risks iestātos, skaidroja premjere.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un Turcijas nacionālā aviokompānija "Turkish Airlines" ir paplašinājušas esošās sadarbības lidojumu vienošanos, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Tādējādi kopīgais maršrutu tīkls tiks papildināts ar vairākiem jauniem galamērķiem.

Vienošanās paredz, ka "airBaltic" varēs izmantot lidojumu kodu "Turkish Airlines" maršrutos no Stambulas Turcijā uz Tbilisi un Batumi Gruzijā, Ašhabadu Turkmenistānā, Baku Azerbaidžānā, Dušanbi Tadžikistānā un Biškeku Kirgiztānā. Savukārt "Turkish Airlines" izmantos kodu "airBaltic" lidojumos no Rīgas uz Turku un Tamperi Somijā, kā arī uz Palangu Lietuvā.

Lidojumi šajos maršrutos tiks sākti pēc regulējošo iestāžu apstiprinājumu saņemšanas.

"airBaltic" skaidro, ka abas lidsabiedrības kopš 2023.gada kopīgi veic lidojumus starp Rīgu un Stambulu, pamatojoties uz sadarbības lidojumu vienošanos. Taču vienošanās paplašināšana ļaus abām lidsabiedrībām apgūt jaunus tirgus, paplašināt to esošo maršrutu tīklu, uzlabot savienojamības iespējas, kā arī palīdzēs abām lidsabiedrībām paplašināt darbību pasaules mērogā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir nosūtījusi vēstules Saeimas frakcijām, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Ministru kabinetam, aicinot piešķirt īstermiņa aizdevuma Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" darbības nodrošināšanai, ņemot vērā kara Tuvajos Austrumos ietekmi uz uzņēmuma darbību, aģentūrai LETA pavēstīja LTRK.

Organizācijā min, ka, pieaugošās degvielas izmaksas, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos, ir paātrinājušas krīzi aviācijas nozarē.

LTRK uzsver, ņemot vērā "airBaltic" un ar to saistītā aviācijas sektora nozīmi Latvijas ekonomikā, ir nepieciešams nodrošināt īstermiņa atbalstu, vienlaikus meklējot ilgtspējīgu ilgtermiņa risinājumu. Atbalstam jābūt saistītam ar skaidriem nosacījumiem - jāprecizē uzņēmuma nākotnes stratēģija, jāaktualizē šā gada darbības prognozes un jāturpina sāktais darbs pie uzņēmuma pārvaldības uzlabošanas.

LTRK atzīmē, ka "airBaltic" ir būtisks Latvijas ekonomikas stratēģiskais aktīvs, kas veicina eksportu, investīciju piesaisti un kopumā stiprina Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmuma darbības nepārtrauktība ir tieši saistīta arī ar Latvijas starptautisko sasniedzamību, kas ir kritiski svarīga gan uzņēmējiem, gan investoriem. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir nodrošināt uzņēmuma stabilu darbību un attīstību arī mainīgos ārējos apstākļos, tostarp sniedzot nepieciešamo valsts atbalstu šajā situācijā.

Lai Latvija nacionālās lidsabiedrība "airBaltic" fokusētos uz prioritāriem attīstības virzieniem, no vispārējā stratēģiskā mērķa izņems aspektu, kas saistīti ar uzņēmuma stratēģiskās ekspansijas funkciju ārpus Latvijas, paredz šodien valdības sēdes slēgtajā daļā atbalstītie grozījumi Ministru kabineta (MK) rīkojumā "Par valsts līdzdalības saglabāšanu "airBaltic" un vispārējo stratēģisko mērķi".

SM grozījumu anotācijā norāda, ka mērķis ir noteikt un aktualizēt stratēģisko mērķi, kas atbilst "airBaltic" biznesa attīstības virzienam un ilgtspējas plānam, saistībā ar sākotnējā publiskā piedāvājuma virzību un tā īstenošanai nepieciešamajiem lēmumiem.

"airBaltic" maršruta tīkls ir balstīts uz tranzīta satiksmi caur Rīgas lidostu, kas Latvijai nodrošina lielāku skaitu ar tiešajiem lidojumiem. Tas nostiprina Latvijas pozīcijas Baltijas aviācijas tirgū un veicina investīcijas.

SM skaidro, ka pērn ir palielinājies lidsabiedrības pārvadāto pasažieru un veikto lidojumu skaits. Tāpat ir uzlabots vidējais sēdvietu aizpildījums. Tomēr pērno gadu gan "airBaltic" koncerns, gan mātessabiedrība pabeidza ar ļoti lieliem zaudējumiem. Ņemot vērā negatīvos finanšu rādītājus, ir nepieciešams precizēt uzņēmuma stratēģisko mērķi, uzsverot nepieciešamību darboties pēc komerciāliem un ilgtspējīgiem principiem.