Finanšu ministrija (FM) ir atsaukusi plānoto ieceri ieviest sliekšņa deklarācijas par skaidras naudas iemaksas darījumiem no 750 eiro, liecina informācija Tiesību aktu projektu portālā.

FM skaidro, ka noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu saņēmuši būtiskus iebildumus publiskās apspriešanas laikā, līdz ar to minētais Ministru kabineta noteikumu projekts ir zaudējis aktualitāti.

Pērn vasarā pret plānotajiem grozījumiem iebilda gan valdošajā koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), gan arī opozīcijas partijas. Tostarp pērn 19. augustā Esplanādē notika konservatīvās domas konferences "Demos" rīkotāju organizēta sapulce "Skaidra valoda par skaidru naudu un brīvību", kurā piedalījās daudzi ZZS un opozīcijas politiķi.

Iepriekš FM informēja, ka plānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus.

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 15,173 miljardi eiro, kas ir par 194 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gadā bija par 768,8 miljoniem eiro jeb 5,3% lielāki nekā 2024. gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2025. gadā veidoja 14,369 miljardus eiro, kas ir par 183,3 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 11,948 miljardus eiro, kas ir par 202,8 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,421 miljarda eiro apmērā, kas ir par 19,5 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 803,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,7 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1. marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada.

Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts to autoceļu loks, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva.

"Nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas mazinās," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Grozījumi paredz, ka no 1. marta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām autoceļu lietošanas maksu noteiks atkarībā no motora izmešu klases - bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevas paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām tā atlikta līdz 2027. gada 1. janvārim.

Nodokļu ieņēmumos šogad janvārī iekasēti 1,443 miljardi eiro, kas ir par 23,3 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2026. gada janvārī bija par septiņiem miljoniem eiro jeb 0,5% lielāki nekā 2025. gada janvārī.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad janvārī veidoja 1,377 miljardus eiro, kas ir par 18,6 miljoniem eiro jeb 1,4% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,204 miljardus eiro, kas ir par 92,1 miljonu eiro jeb 8,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 172,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 73,5 miljoniem eiro jeb 29,8% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi šogad janvārī bija 65,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,7 miljoniem eiro jeb 7,7% vairāk, nekā plānots.

Latvijas nekustamo īpašumu tirgus ir viens no nozīmīgākajām finanšu ietilpīgajām nozarēm valstī. Katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 50 000 darījumu, kuru kopējā vērtība mērāma miljardos eiro. Šis skaitlis nav tikai statistika, tas ir rādītājs tam, cik būtiska loma nekustamajam īpašumam ir valsts ekonomikas asinsritē.

Šādā mērogā caurspīdīgums nav greznība, birokrātiska formalitāte vai šauras profesionāļu grupas iegriba. Tas ir finanšu drošības priekšnoteikums.Taču realitāte ir neērta, jo būtiska tirgus daļa joprojām darbojas “pelēkajā zonā”. Un tieši šeit sākas problēma, kas sniedzas tālu ārpus nozares robežām. Tā nav tikai diskusija par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālo ētiku vai konkurences apstākļiem. Tā ir strukturāla plaisa starp likumu un praksi, kurā pazūd nodokļu disciplīna, finanšu uzraudzība un sabiedrības uzticība.

Starptautiskajā finanšu uzraudzības praksē nekustamais īpašums jau gadiem tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem instrumentiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Iemesls ir vienkāršs un vienlaikus satraucošs: liels darījums ar juridiski korektu dokumentāciju spēj pārvērst nezināmas izcelsmes kapitālu par šķietami legālu aktīvu. Šis mehānisms nav teorija, tas ir aprakstīts neskaitāmos starptautiskos pētījumos un tiesvedībās.Tādēļ Eiropas Savienība pēdējā desmitgadē sistemātiski pastiprina naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējums (no angļu valodas Anti-Money Laundering – AML)., arvien vairāk uzmanības pievēršot nekustamo īpašumu nozarei. Vairākās valstīs tiek veidoti centralizēti darījumu reģistri, digitālas klientu izpētes platformas un automatizētas uzraudzības sistēmas. Šie soļi nav vērsti pret biznesu, bet tirgus integritātei.Latvija nevar atrasties ārpus šīs diskusijas. Mūsu tirgus ir daļa no kopējās Eiropas finanšu telpas, un jebkura nepilnība vietējā sistēmā automātiski kļūst par vājāko posmu plašākā ķēdē.

Skaidras naudas norēķinu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju ikdienā pērn turpinājis samazināties. Karšu maksājumi e‑komercijā pieauga par 46% (salīdzinot ar 2024. gadu), pārsniedzot 7 miljonus eiro. Kopējie e‑komercijas apjomi palielinājās par 26% un sasniedza vairāk nekā 133 miljonus eiro, liecina Swedbank dati.

E‑makus pirkumos internetā izmantoja jau 23% gadījumu – to apjoms pārsniedza 30 miljonus eiro. E‑maksājumu skaits gada laikā pieauga par 18%, un vidējā pirkuma summa palielinājās no 28,47 līdz 32,25 eiro.

Arī fiziskās tirdzniecības vietās norēķinu karšu darījumu īpatsvars pērn, salīdzinot ar 2024. gadu, audzis gandrīz par piektdaļu (16%). No 14 maksājumiem, ko viens cilvēks vidēji veic nedēļas laikā, 11 maksājumi tiek veikti ar bezskaidru naudu. Līdzās karšu maksājumiem ar kartes plastiku, šodien aizvien biežāk ir pamanāmi arī maksājumi ar digitālajām ierīcēm. E-maku īpatsvars apjomos no visiem bezskaidras naudas darījumiem fiziskajā komercijā sasniedzis jau 77% (102 miljonus eiro) un to lietošanas pieauguma temps, salīdzinot ar 2024. gadu, maksājumu skaita ziņā audzis par 18%, savukārt apjomos - par 23%.

Zviedrija, kas savulaik pielika lielus pūliņus, lai pārietu uz bezskaidras naudas sabiedrību, tagad mudina cilvēkus turēt mājās skaidru naudu ārkārtas gadījumiem un pieprasa pārtikas veikaliem un aptiekām pieņemt maksājumus skaidrā naudā.

Daudzi zviedri jau gadiem ilgi nav pieskārušies banknotēm, un pavisam nedaudzos restorānos, veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās tiek pieņemta skaidra nauda. Zviedrijā cilvēki gandrīz par visu norēķinās ar karti vai izmantojot dažādus tiešsaistes pakalpojumus. Pat vairums banku filiāļu vairs neapkalpo skaidras naudas iemaksas vai izņemšanu. Taču marta sākumā Zviedrijas centrālā banka ieteica mājsaimniecībām turēt skaidrā naudā 1000 kronu (aptuveni 90 eiro) uz vienu pieaugušo pirmās nepieciešamības preču iegādei vienai nedēļai.

Banka arī aicināja zviedrus pārliecināties, ka viņu rīcībā ir vairāki maksāšanas līdzekļi, tostarp skaidra nauda, kredītkartes un interneta maksājumu pakalpojumi, "īslaicīgu traucējumu, krīzes vai, sliktākajā gadījumā, kara gadījumā".

Bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars šogad februārī Latvijā sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni - 79%, kamēr skaidrās naudas maksājumu īpatsvars sarucis līdz 21%, liecina jaunākais 2026. gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radars".

Bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars salīdzinājumā ar 2025. gada augustu palielinājies par pieciem procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar 2025. gada februāri pieaudzis par vienu procentpunktu.

Latvijas Bankā atgādina, ka pirmo reizi bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība tika mērīta 2017. gada februārī - tad bezskaidrā naudā tika veikti 58% maksājumu, kamēr skaidrā naudā tika veikti 42% maksājumu.

Šogad februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veica nedēļas laikā, bija 15,1, kamēr 2025. gada augustā tie bija 17,9, bet 2025. gada februārī - 14,1. Tostarp šogad februārī 11,9 maksājumi bija bezskaidrajā naudā un 3,2 maksājumi bija skaidrajā naudā.

Ja mērķis ir palielināt kopējos ilgtermiņa uzkrājumus ekonomikā, politikas uzsvaram, būtu jābūt gan uz nodokļu atvieglojumu apmēru, gan uz mehānismiem, kas veicina uzkrāšanas sākšanu un padara dalību pensiju trešajā līmenī pieejamāku plašākai sabiedrības daļai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Ludmila Fadejeva.

Dalība privātajos pensiju fondos jeb pensiju sistēmas trešajā līmenī un dzīvības apdrošināšanā pēdējo 15 gadu laikā Latvijā ir strauji pieaugusi, informē ekonomisti. 2023. gadā iemaksas šajos instrumentos veica aptuveni 200 000 iedzīvotāju, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2010. gadā.

Ekonomisti izpētījuši, ka lielākais dalībnieku skaita kāpums pensiju trešajā līmenī un dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu bija vērojams no 2013. līdz 2018. gadam, tas ir, pirms 2018. gadā īstenotās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) reformas, ar kuru tika ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas, kas ierobežoja iespējas saņemt IIN atmaksu par veiktajām iemaksām ilgtermiņa uzkrājumos un tādējādi mazināja šo instrumentu pievilcību,

Pēc vairāk nekā desmit stundu diskusijām Rīgas dome trešdien pieņēma šī gada budžetu, kurā plānoti 1,5 miljardu eiro ieņēmumi un 1,7 miljardu eiro tēriņi.

Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumi šogad plānoti par 37,6 miljoniem eiro lielāki nekā pērn. Kopējie ieņēmumi šogad plānoti 1,508 miljardu eiro apmērā, savukārt pērn budžeta ieņēmumi tika plānoti 1,47 miljardu eiro apmērā.

Galvaspilsētas pašvaldības izdevumi plānoti 1,702 miljardu eiro apmērā, kas ir par nepilniem 194 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Nodokļu ieņēmumi šogad pašvaldībai plānoti nepilnu 1,056 miljardu eiro apmērā. No tiem 934 miljoni eiro plānoti ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Savukārt 119 miljoni eiro ieņēmumi plānoti no īpašumu nodokļa.

Vēl nepilni 352 miljoni eiro tiks saņemti kā valsts budžeta transferti, no tiem dotācija Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai būs gandrīz 63 miljoni eiro.

Latvijā trūkst koordinētas un mērķtiecīgas politikas klimata mērķu sasniegšanai transporta nozarē, informē Valsts kontrolē, atsaucoties uz veikto revīziju "Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē".

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē.

Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē, jo no 35 paredzētajiem pasākumiem 66% pasākumu nav noteikta ietekme uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu, 69% ir ar augstu vai vidēji augstu izpildes risku, bet 31% nav sākti.

Vienlaikus ieplānoto pasākumu īstenošanai nepieciešami aptuveni 2,9 miljardi eiro, bet patlaban identificēts 41% no nepieciešamā finansējuma. Turklāt daļa ierobežoto līdzekļu novirzīti pasākumiem bez ietekmes uz klimata mērķiem, uzsver revidenti.

"Swedbank" labie kreditēšanas rezultāti 2025. gadā ir sasniegti, nevis pateicoties solidaritātes iemaksām, bet par spīti tām, intervijā pauda bankas valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

2025. gads bija pirmais gads, kad Latvijā bankām bija jāveic solidaritātes iemaksas.

"Šajā ziņā gads ir bijis ar mīnusa zīmi, jo 2025. gadā finanšu nozare ir bijusi, kā likās, konstruktīvā dialogā ar politikas veidotājiem, bet rezultātā nekādas izmaiņas Solidaritātes iemaksas likumā, kas turpmāk varētu uzlabot situāciju, diemžēl netika veiktas," teica Mencis, piebilstot, ka 2026. gadā Latvija būs vienīgā valsts Baltijā, kur pastāvēs šāds nodokļu režīms.

Viņš norādīja, ka "Swedbank" ir skaidrojusi un sniegusi informāciju par to, kur ir problemātika ar šo nodevu un tās uzbūvi Latvijas versijā. Tāpat Finanšu nozares asociācija vairākkārt ir publiski paudusi priekšlikumus, ka nodoklis būtu jāatceļ vispār, jāsaīsina par gadu vai vismaz jāizņem jaunā kreditēšana no tā tvēruma.

Ikdienā autostāvvieta ir viena no tām pilsētvides pieredzēm, ar ko saskaras gan iedzīvotāji, gan pilsētas viesi - steigā meklēta monēta, nestrādājošs automāts, rindas un kavēšanās. Tie ir sīkumi, kas veido kopējo pilsētas pieredzi.

Liepājas valstspilsētā šo ikdienas situāciju nolēmusi mainīt SIA “Liepājas autostāvvietas”, modernizējot ielu autostāvvietu sistēmu un ieviešot pilnībā digitālu, bezskaidras naudas norēķinu risinājumu, saskaņā ar Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras atbalstu “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā”. Projekts īstenots sadarbībā ar uzņēmumu BISS, aizstājot līdzšinējos skaidras naudas norēķinu risinājumus ar modernām maksājumu stacijām, kas padara stāvvietu izmantošanu vienkāršāku, ātrāku un saprotamāku.

Projekta ietvaros BISS piegādājis 15 maksājumu stacijas - 12 no tām jau ir uzstādītas un darbojas, savukārt vēl trīs tiks ieviestas pirms 2026. gada vasaras sezonas. Norēķini par autostāvvietu notiek tikai bezskaidras naudas veidā, izmantojot bankas kartes un bezkontakta maksājumus, tostarp Apple Pay un Google Pay. Tas novērš nepieciešamību pēc skaidras naudas un būtiski atvieglo norēķinu procesu ikdienā.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pērn Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no grāmatu eksporta.

Tā var teikt šā raksta virsrakstā, nedaudz pārveidojot bērnu dzejnieka Pētera Sila (1908–1953) jau folklorizējušās rindas no dzejoļa “Uz skolu”, jo 2024. gadā Latvija bija pasaules līdere grāmatu eksportā uz vienu iedzīvotāju un galvenais Latvijā iespiesto grāmatu eksporta tirgus bija Eiropas valstis – Vācija, Zviedrija un Norvēgija.Kā liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no poligrāfijas produkcijas – grāmatu eksporta.Poligrāfija un papīra ražošana ir nozīmīga Latvijas rūpniecības nozare.

Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 201 pasaules valsti, kamēr importēja no 167 valstīm, informē Centrālajā statistikas pārvalde.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2025. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 19,54 miljardus eiro, kas ir par 698,1 miljonu eiro jeb 3,7% vairāk nekā 2024. gadā, bet importa - 23,19 miljardus eiro, kas ir par 1,5 miljardiem eiro jeb 6,9% vairāk. Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,73 miljardus eiro, kas ir par 2,2 miljardiem eiro jeb 5,4% vairāk nekā 2024. gadā.

Eksporta pieaugums vērojams tādās preču grupās kā minerālprodukti - par 353,5 miljoniem eiro jeb 24,7%, dzīvi dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti - par 212,3 miljoniem eiro jeb 22,4%, kā arī mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas - par 135,6 miljoniem eiro jeb 4,7%. Savukārt samazinājums bija tādās preču grupās kā augu valsts produkti - par 66,4 miljoniem eiro jeb 5,1%, kā arī koks un tā izstrādājumi, kokogle - par 38,1 miljonu eiro jeb 1,3%.

Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam, norāda banku pārstāvji.

"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska pauž, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī - gan individuālā, gan valsts mērogā.

Ļaut iedzīvotājiem izņemt naudu no pensiju otrā līmeņa ir slikta ideja vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šī nav brīva nauda - tā ir atlikta alga vecumdienām. Dobrovoļska skaidro, ka patlaban pilnīgi visa pasaule, ieskaitot centrālās bankas un Eiropas Komisiju (EK), runā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt reālus uzkrājumus nākotnes pensijām, nevis balstīties tikai uz solidaritātes principa (kāds ir pensiju pirmais līmenis).

Pēdējos gados būtiski pieaugusi Baltijas uzņēmēju aktivitāte starptautiskajos uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumos, īpaši liela interese bijusi par Ziemeļvalstīm un Austrumeiropu.

Lai gan vēsturiski Baltijas uzņēmumi biežāk paši bijuši ārvalstu investoru iegādes mērķi, šī tendence pakāpeniski mainās, norāda Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere, kā arī korporatīvo un M&A darījumu prakses vadītāja Latvijā. Pēdējos gados vietējie komersanti uzkrājuši gan pietiekami lielu kapitālu, gan vadības pieredzi, tas ļāvis tiem iesaistīties starptautiskajā M&A tirgū arī kā pircējiem. Vienlaikus paplašināšanos ārvalstīs veicina arī nelielais vietējā tirgus izmērs un nepieciešamība turpināt izaugsmi, skaidro E.Berlaus.

Kādi ir galvenie iemesli, kas veicina Baltijas uzņēmēju aktivitāti starptautiskajos M&A darījumos?

23,7 miljoni eiro – tik daudz 2025. gadā krāpnieki izkrāpa Latvijas iedzīvotājiem, kas ir būtisks pieaugums salīdzinot ar 2024. gadu, kad zaudējumi bija 16 miljoni eiro, informē Valsts policija.

Kopumā Valsts policijā reģistrēts 8 701 notikums, kas saistīts ar krāpšanām un to mēģinājumiem. 3 165 gadījumos personām izkrāpti vismaz 23 767 429 eiro. Turklāt krāpnieku guvums arvien biežāk pārsniedz skaidras naudas vai banku kontos esošo uzkrājumu robežas – iedzīvotāji krāpniekiem atdod dārglietas, kriptovalūtu, bet atsevišķos gadījumos pat pārdod nekustamos īpašumus, lai iegūto naudu nodotu krāpniekiem.

Visizplatītākais krāpšanas veids 2025. gadā bija vikšķerēšana jeb telefonkrāpšanas, kam seko smikšķerēšana jeb krāpnieciskās īsziņas un investīciju krāpšanas, kas nemainīgi saglabājas kā viena no aktuālākajām krāpšanas formām. Telefonkrāpšanas bija izplatītākais krāpšanas veids gan pēc notikumu skaita, gan pēc cietušo un izkrāptās summas. Kopumā reģistrētas 6 479 telefonkrāpšanas, kas veido aptuveni 55% no visām krāpšanām.

Indexo finanšu pakalpojumu grupa 2025. gadu noslēdza kā izaugsmes gadu visos būtiskākajos darbības virzienos. IPAS Indexo, kas ir mātes uzņēmums Indexo finanšu pakalpojumu grupai, pensiju pārvaldības virzienā uzrādīja 2,18 miljonu eiro peļņu, turpinot palielināt klientu skaitu un pārvaldītos aktīvus.

Savukārt Indexo Banka būtiski palielināja darbības apjomus, investējot IT infrastruktūrā, produktu izstrādē un klientu piesaistē. Indexo koncerna konsolidētais rezultāts pārskata gadā bija 7,74 miljoni eiro zaudējumi, atspoguļojot mērķtiecīgas investīcijas bankas izaugsmes paātrināšanai.

“Pagājušais gads bija būtisku pārmaiņu un dinamiskas attīstības gads, kura laikā mēs gan stiprinājām pensiju pārvaldes attīstību, gan vairāk kā dubultojām 2024. gadā izveidotās Indexo Bankas darbības apjomus. Papildus organiskai izaugsmei, pērn Indexo iegādājās arī citu pensiju fondu pārvaldītāju IPAS VAIRO, bet gada izskaņā mēs realizējām Latvijas kapitāla tirgū vēl nebijušu darījumu, izsakot brīvprātīgo akciju atpirkuma piedāvājumu un iegūstot izšķirošu ietekmi par AS DelfinGroup. Līdztekus mēs turpinājām investēt apjomīgus līdzekļus bankas tehnoloģijās un klientu piesaistē. Visu šo notikumu un daudzu virzienu vienlaicīgas attīstības rezultātā mēs esam ielikuši vajadzīgos pamatus, lai tuvāko gadu laikā Indexo kļūtu par vienu no vadošajām vietējā kapitāla finanšu pakalpojumu grupām Latvijā,” saka Henrik Karmo, IPAS Indexo Valdes priekšsēdētājs un viens no Indexo dibinātājiem.

Likvidējot otro pensiju līmeni, būs nepieciešams paaugstināt darbaspēka nodokļu likmes, lai kompensētu šī līmeņa kapitāla iztrūkumu un spētu izmaksāt valsts pensijas līdzšinējā apmērā, pavēstīja Latvijas Bankas eksperti.

Eksperti uzsvēra, ka papildu nodokļu slogs gulsies uz arvien mazāku strādājošo skaitu, graujot Latvijas ekonomikas konkurētspēju.

Latvijas Bankas ekonomists, pensiju sistēmas aizvietojamības pētnieks Oļegs Tkačevs skaidroja, ka Latvijas iedzīvotāju un nodokļu maksātāju skaits sarūk, kā arī vidējais mūža ilgums palielinās, kā rezultātā nodokļu maksātāji nespēs uzturēt pensionārus tikai no savām iemaksām. Tas radīs spiedienu uz valsts budžetu.

Tkačevs minēja, ka pasaules valstis valsts pensijas nepietiekamību kompensē ar fondētās pensijas uzkrājumiem, motivējot un automātiski iesaistot iedzīvotājus uzkrājuma veidošanā, papildinot, ka Latvijā šo lomu pilda pensiju otrais līmenis.

Kopš janvārī Lietuvā stājās spēkā otrā līmeņa pensiju reforma, no sistēmas ir izstājušies aptuveni 525 000 cilvēku, bet pensiju fondu aktīvi kopumā ir samazinājušies par aptuveni 4,2 miljardiem eiro, liecina jaunākie dati, ko publicējusi Lietuvas Investīciju un pensiju fondu asociācija (LIPFA).

Pirmajā ceturksnī vidēji vienam cilvēkam tika izmaksāti aptuveni 5600 eiro, no kuriem 2700 eiro bija viņa paša iemaksas, bet 2900 - fondu gūtie ienākumi.

Papildu pensijas uzkrājumus turpina 875 000 dalībnieku, bet iepriekš otrajā līmenī līdzekļus uzkrāja aptuveni 1,4 miljoni cilvēku.

Asociācijas dati liecina, ka vislielākais pieteikumu skaits par uzkrājumu pārtraukšanu un līdzekļu izņemšanu tika iesniegts janvārī, kad pieteikumu iesniedza vairāk nekā 300 000 cilvēku, vēlāk pieteikumu skaits samazinājās.

Februārī un martā pieteikumus iesniedza vairāk nekā 200 000 cilvēku, kuriem bija uzkrājumi, kas ir par trešdaļu mazāk nekā reformas pirmajā mēnesī.

Kamēr rietumi plaukst, austrumi stagnē – mājokļu tirgus Latvijas reģionos iezīmē būtiskas atšķirības. Lielākā aktivitāte pērn novērota Kurzemē, kur noslēgti 3450 darījumi par kopējo summu 119 miljoni eiro, savukārt Latgalē darījumu summa sasniegusi vien nepilnus 48 miljonus eiro, turklāt šajā reģionā samazinājies arī kopējais darījumu skaits.

Kā liecina nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” apkopotie dati, puse darījumu reģionos joprojām notiek par summām līdz 20 000 eiro. Eksperti uzsver: oficiālie dati neatspoguļo reālo situāciju, jo daļa darījumu arvien notiek ar skaidru naudu ārpus publiskajiem sludinājumiem.

Visvairāk darījumu ar dzīvokļiem ārpus Rīgas un Pierīgas pērn reģistrēti Kurzemē (2700 darījumi), kur vidējā cena par kvadrātmetru pilsētās svārstās no 600-1050 EUR. Tāpat reģionā bijusi apjomīgākā darījumu summa, pircējiem iegādājoties mājokļus par kopumā 119 miljoniem EUR (+13%, salīdzinot ar gadu iepriekš).

Līdere darījumu ziņā bijusi Liepāja, kur pieprasījums pēc mājokļiem ir augsts un piedāvājuma trūkuma dēļ pārdošanas cenas kvalitatīviem, renovētiem īpašumiem kāpušas pat par 9%. Pieprasījuma augšgalā saglabājās trīsistabu dzīvokļi, kā arī nelieli mājokļi investīcijām.Aktīvs tirgus pērn bijis arī Zemgalē. Tur kopējā darījumu summa pārsniegusi 90,2 miljonus EUR (+11%, salīdzinot ar 2024. gadu), savukārt darījumu skaits saglabājies teju nemainīgs (2850).

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 379,634 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,3% mazāk nekā 2024. gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2025. gadā veidoja 1,282 miljardus eiro, kas ir par 17,2% mazāk nekā 2024. gadā, kamēr procentu izdevumi samazinājās par 21,1% un veidoja 338,367 miljonus eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 371,328 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2024. gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 9% - līdz 117,04 miljoniem eiro.

2025. gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 32,575 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,8% jeb 2,084 miljardiem eiro vairāk nekā 2024. gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 30,491 miljardu eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem pagājušā gada beigās bija 18,79 miljardi eiro, kas ir par 12,8% jeb 2,129 miljardiem eiro vairāk nekā 2024. gada beigās.

Viens no lielākajiem svaigpiena ražotājiem Latvijā uzņēmums "Zemturi" no veikalu plauktiem atsaucis savu produkciju, jo saimniecībā vienai govij konstatēts Q drudzis, ziņo Latvijas Televīzija (LTV).

Tā vēsta, ka no tirdzniecības piesardzības nolūkos "Zemturi" atsaukuši vairāk nekā piecas tonnas svaigpiena. Baktērija saimniecībā konstatēta pēc tam, kad vienai govij analīzēs atklāts Q drudža ierosinātājs.

Saimniecības tirdzniecības direktore Lelde Višņevska LTV skaidro, ka iemesls, kāpēc šī baktērija varētu būt nonākusi "Zemturos", ir tas, ka tā mīt visā Latvijā.

"To mēs esam šajās dienās pētījuši un meklējuši informāciju, jo šī baktērija pie mums pirmoreiz ir "atceļojusi", bet kopumā tā cirkulē pa visu Latviju. Apmēram 17% Latvijas saimniecību šī baktērija ir sastopama, un mēs redzeslokā esam nonākuši tāpēc, ka tirgojam svaigpienu," skaidroja Višņevska.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz publisko iepirkumu sistēmas strukturālo reformu.

Deputāti atbalstīja komisijas izveidoto priekšlikumu, ka Publisko iepirkumu likumu nepiemēros, ja pasūtītājs veic iepirkumu, kas saistīts ar normatīvos noteikto pārtikas preču un kritisko zāļu iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju, kā arī šādu rezervju un pirmās nepieciešamības nepārtikas preču iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā uzglabāšanu un loģistiku.

Tāpat komisija otrajam lasījumam daļēji atbalstīja deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikumu, pārveidojot to par komisijas priekšlikumu, ka no iepirkuma pretendentu loka izslēdz juridisko personu, ja tam ir pasludināts personas maksātnespējas process, ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, apturēta tās saimnieciskā darbība, vai tā tiek likvidēta.