Jaunākais izdevums

Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) slogu un palielināt strādājošo iedzīvotāju ienākumus, nosakot zemāku IIN likmi, paaugstinot neapliekamo minimumu, kā arī minimālo algu.

Nodokļu politikas reforma padarīs Latviju konkurētspējīgu ar pārējām Baltijas valstīm, pie tam pēc reformas Latvijā būs lielākais IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu starp pārējām Baltijas valstīm, norāda Finanšu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas «ziediņi» jau kļūst redzami, bet «odziņas» vēl nav ienākušās, un par to, cik «saldas» vai «skābas» tās būs, varēs diskutēt tikai pēc vairākiem gadiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņaprāt, Latvijā joprojām nav īsti skaidrs, kāds bija un joprojām ir nodokļu reformas mērķis. Piemēram, Latvijā ir būtiskas atšķirības no ASV, kur valsts prezidents Donalds Tramps būtiski palielināja ar nodokļiem neapliekamo ienākumu apmēru un samazināja uzņēmumu ienākuma nodokli.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat nodokļu reformas pirmo gadu?

Lai vērtētu, ir vajadzīgs atskaites punkts un arī jāsaprot, kāds tad ir bijis nodokļu reformas mērķis Latvijā un cik daudz izdevies ceļā uz to sasniegt 2018. gadā. Reformas diskusiju laikā daudz tika runāts par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, par uzņēmējdarbības attīstību, par nodokļu vienkāršošanu, bet ar šo labi izvirzīto mērķu sasniegšanu nemaz tik spoži nav veicies, lai neteiktu, ka esam nonākuši «purvā» vai, labākajā gadījumā, savdabīgā «muklājā». Tā vien šķiet, ka nodokļu reformas īstenošanai nu jau aizejošajai valdībai drosmes pietika, bet vienlaikus kaut kā pietrūka, lai neapmaldītos ilūzijās ieraudzīto piena upju ķīseļa krastos. Nodokļu sistēma ir sava veida valsts attīstības virzītājspēks vai arī tieši otrādi - bremzētājs, un šo jēgu šī vārda patiesā nozīmē saprot ASV, arī Lielbritānija, kur samazina uzņēmumu ienākuma nodokli uzņēmējiem laikā, kad varētu būt (ar vai bez vienošanās) Brexit. Savukārt Latvijā nodokļu sistēma visus pēdējos 25- 28 gadus ir kalpojusi nevis kā ekonomiskās attīstības regulators, bet gan vairāk kā naudas savācējs instruments valsts makā. Vēl jo vairāk, pašlaik var sacīt, ka to nodokļu masu, ko samaksāja 2007. gadā vismaz par 25- 30% lielāks maksātāju skaits, šodien pat daudz lielākā apmērā samaksā mazāks cilvēku daudzums. Faktiski turpinās Latvijā dzīvojošo cilvēku skaita erozija. Tāda paradoksāla situācija – no augstām tribīnēm vārdos Latviju dēvē par veiksmes valsti, bet realitātē – cilvēki turpina to pamest. Vai tad veiksmīgās un labklājīgās valstīs dzīvojošie tās pamet?! Vai tie, kuri joprojām dodas pelnīt naudu svešumā, «nebalso» ar kājām, atšķirībā no Francijas dzelteno vestu protestiem, un rezultātu, kad šīs valsts prezidents Emanuels Makrons atkāpās no iecerētajiem akcīzes (ekoloģisko) nodokļu paaugstināšanas plāniem jeb, citiem vārdiem sakot, no nodokļu reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji: Pēc nodokļu reformas īstenošanas iedzīvotāju «maciņos» paliks vairāk naudas

LETA, 12.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot vidēja termiņa nodokļu stratēģiju Latvijā, iedzīvotāju «maciņos» paliks vairāk naudas, šodien preses konferencē par nodokļu stratēģiju un tās ilgtermiņa ieguvumiem Latvijas ekonomikai pauda uzņēmēju pārstāvji.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone teica, ka viens no galvenajiem indikatoriem, ko plānots paveikt nodokļu reformas kontekstā, ir 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme, būtisks ēnu ekonomikas samazinājums un nodokļu iekasējamības pieaugums. Tāpat nodokļu reformas mērķis ir valsts budžeta pieaugums, uzņēmēju izaugsme un konkurētspējas pieaugums. Savukārt iedzīvotājiem tās ietvaros «maciņos» paliks vairāk naudas, jo mazo atalgojumu saņēmējiem alga pēc nodokļu nomaksas būs lielāka.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu reformas īstenošanas kontekstā, vajadzīgs sabiedrības atbalsts un izpratne. «Jautājums, pa kādu ceļu mēs iebrauksim Latvijas simtgadē - pa bedrainu vai gludu, skaidru un saprotamu,» pauda Meņģelsone, piebilstot, ka nodokļu reforma palīdzēs īstenot otro scenāriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa sasniegšanā būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1.janvārī, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis nodokļu reformas nepieciešamību pamatoja ar to, ka Latvijā patlaban ir vērojams ekonomikas pieaugums - par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma - instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi.

Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā, uzsvēra premjers.

Kā vēl vienu iemeslu reformai viņš minēja nepieciešamību mazināt sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē ienākumu izlīdzināšanu starp mazo un lielo algu saņēmējiem. "Te svarīgs instruments ir ar nodokļiem neapliekamā minimuma būtiska paaugstināšana, jo līdz ar tā ieviešanu zemu un vidēju algu saņēmēju ienākumi pieaugs. Vēl divi būtiski virzieni sociālas nevienlīdzības izskaušanā ir tā saukto aplokšņu algu saņēmēju legalizēšana un arī progresīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešana. Par progresivitāti vēl būs debates, bet tai noteikti ir jābūt," uzskata Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Premjers: Nodokļu reformas galvenais mērķis ir iedzīvotāju drošība un labklājība

LR Ministru prezidents Māris Kučinskis, 24.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa ietvaros būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1. janvārī. Acīmredzot ir pienācis laiks atbildēt uz tiem jautājumiem, kuri katru dienu ir atrodami medijos, sociālajos tīklos un atbildes uz kuriem gaida sabiedrība.

Kādēļ ir vajadzīga nodokļu reforma?

Latvijā pašreizējā brīdī ir vērojams ekonomikas pieaugums – par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr, vai mūs apmierina attīstības temps un vai šādi turpinot mēs varam sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības līmeni? Attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma – instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi. Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) iesaka izstrādāt kvalitatīvu nodokļu reformas piedāvājumu un to piemērot sākt ar 2019.gada 1.janvāri, nevis ar 2018.gada 1.janvāri, otrdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) žurnālistiem sacīja ĀIPL vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Viņa atgādināja, ka ārvalstu investori jau vairākus gadus norāda uz novecojušo Latvijas nodokļu sistēmu un nepieciešamību to mainīt. Tomēr, domājot par gaidāmo nodokļu reformu, ĀIPL dara bažīgu tas, kādā tempā un cik kvalitatīvi tiks sagatavotas likumu normas, lai reformu ieviestu.

«Patlaban koalīcijā spriež - pieņemt vai nepieņemt nodokļu politikas pamatnostādnes, bet darbs pie attiecīgu likumu grozījumiem vēl tikai gaidāms. Ārvalstu uzņēmējus biedē tas, ka ir pārāk maz laika, lai kvalitatīvi izstrādātu likumus,» sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Valdība nodokļu reformai ir izvirzījusi četrus galvenos mērķus - konkurētspēja, vienlīdzība, cīņa ar ēnu ekonomiku un taisnīgums. Skatoties no šo četru mērķu perspektīvas, Elksniņas-Zaščirinskas ieskatā nevienlīdzība un taisnīgums tiks nodrošināti, tomēr nav skaidras atbildes par to, kādā veidā nodokļu politika uzlabos konkurētspēju. Viņa atzina, ka patlaban pasaulē ir novērojama pozitīva ekonomikas izaugsmes tendence, kas nozīmē, ka tāda tā sagaidāma arī Latvijā, kas ir labs fons, lai Latvijā ieviestu nodokļu reformu. Tomēr pēc ekspertes domām, nodokļu politiku nevajadzētu skatīt atrauti no nodokļu administrēšanas uzlabošanas jautājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas nodokļu sudoku

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.

Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai

Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš - mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.

Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, ‘uz rokas’ izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Viedoklis: Nodokļu reforma kā ziloņa viesošanās porcelāna veikalā

Gints Belēvičs, Nordea bankas ekonomists, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības uzvedība jaunās nodokļu reformas apspriešanā un īstenošanā sāk atgādināt ziloņa viesošanos porcelāna izstrādājumu veikalā. No sākotnēji plānotā varianta palikusi vairs tikai atblāzma, savukārt ik pa laikam izziņotie «uzlabojumi» ik reizi izsauc sašutuma vilni no iesaistītajām pusēm. Kur vien pagriezies – plīst trauki.

Pirmkārt, apšaubāma jau bija sākotnējā ideja strauji mazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli par 3 procentpunktiem līdz 20%. Skaidrs, ka iedzīvotāji no tā būtu ieguvēji un valdība iegūtu pozitīvāku vērtējumu par savu darbu, taču, vai brīdī, kad ekonomika attīstās samērā labi ar vidēji 3% IKP pieaugumu gadā, ir nepieciešams papildu stimuls ekonomikai?

Otrkārt, nodokļu likmes diferencēšana, ienākumiem virs 55 000 eiro, nosakot 31% likmi, nav atbilstoša konkurētspējas veicināšanas uzstādījumiem, turklāt nekādā veidā nerisina ienākumu nevienlīdzības problēmu. Ienākumu nevienlīdzības samazināšana, protams, ir laba lieta, taču progresīvā nodokļa ieviešana valstī, kuras attīstības līmenis labākajā gadījumā ir trīs ceturtdaļas no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, ir apšaubāma. No sākuma mums kopā ir jārada nodokļu masa, jārada vēlme maksāt jau esošos nodokļus, nevis jānodarbojas ar apšaubāmas kvalitātes jaunradi, pārdalot jau esošos ieņēmumus. Interesanti arī būtu saprast, tieši kādu problēmu valdība gatavojas risināt ar 31% nodokļa likmi mazāk kā vienam procentam no kopējā darba ņēmēju skaita?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Godmanis: Nodokļu reformas ieviest būs grūti, jo sākotnēji saruks valsts ieņēmumi

LETA, 28.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētās nodokļu reformas Latvijā ieviest būs ļoti grūti, jo sākotnēji saruks valsts ieņēmumi, bet spiediens uz izdevumu palielināšanu ir liels, šādu viedokli šorīt LTV Rīta panorāmā pauda ekspremjers Ivars Godmanis.

Godmanis uzsvēra, ka Latvijā jau ilgstoši strādājam sarūkoša tirgus apstākļos, kas īpaši problēmas rada uzņēmējiem, kas strādā uz iekšējo tirgu, kuriem jāmeklē kāds atbalsts un no šāda viedokļa nodokļu izmaiņas ir labs risinājums.

Bijušais politiķis novērojis, ka Igaunijā veiktajām līdzīgajām nodokļu reformām ir bijis pozitīvs efekts, tomēr jārēķinās, ka sākotnēji nodokļu ieņēmumi kritīsies.

Igaunijas piemērs rādot, ka 2,5 gadu laikā zaudētie nodokļu ieņēmumi atnāks atpakaļ, tomēr Latvijā esot sagaidāms grūts posms, jo izdevumu daļa spiež budžetu, piemēram, mediķi un skolotāji prasa lielākas algas.

Šādos apstākļos līdz ar reformām ir jānāk augstai ekonomikas izaugsmei, kas it kā Latvijā tiek sagaidīta, taču var būt nepietiekama, piebilda Godmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: VID iedzīvotājiem nav laicīgi atmaksājis nodokļu pārmaksu 23,6 miljonu apmērā

Rūta Lapiņa, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Revīzijā par Saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole (VK) atklājusi trūkumus gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas. Tostarp VK norāda uz četriem aspektiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem.

Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016. gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23, 6 milj. EUR apmērā. Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkst. EUR apmērā.

Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015. gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkst. EUR apmērā. 2016. gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkst. EUR apmērā. Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu. «Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45, informē VID.

INFOGRAFIKA: Nodokļu parādnieki var pieteikties atbalsta pasākumam

Nodokļu atbalsta pasākumam šobrīd pieteikušās 1 474 fiziskās un 1 868 juridiskās personas. Lēmums piemērot nodokļu atbalsta pasākumu ir pieņemts 695 fiziskām personām par kopējo summu 1 147 469,12 eiro un 486 juridiskajām personām par kopējo summu – 5 915 132,33. Kopējā summā ietilpst gan pamatparāds, gan nokavējuma un soda nauda.

VID atgādina, ka ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, līdz 2018. gada 2. janvārim var Valsts ieņēmumu dienestā pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam. Tā ievaros, samaksājot nodokļu pamatparādu, tiek dzēstas nokavējuma un soda naudas. Atbalsta pasākumam var pieteikties gan privātpersonas, gan komersanti, aizpildot īpaši tam paredzētu iesniegumu. Nodokļu atbalsta pasākums attiecas uz visiem nodokļu veidiem, izņemot nekustamā īpašuma nodokli un solidaritātes nodokli, neatkarīgi no tā, par cik senu laika posmu nodokļu parāds izveidojies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Spānijas ekonomikas augšāmcelšanās receptes

Latvijas Bankas ekonomiste Ramune Cērpa, 15.02.2017

1. attēls. Reālā IKP gada pieauguma temps, % (* - Eiropas Komisijas 2016. gada novembra prognoze)

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Disbalanss fiskālajā mikroflorā

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 05.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumi Latvijā 2017. gada pirmajos sešos mēnešos par procentu pārsnieguši plānoto, liecina Valsts Kases apkopotie dati. Ar šādu ziņu Ministru kabinets nedēļas sākumā laipni svētīja presi. Pēc premjera Māra Kučinska domām pārsnieguma procents liecina par augošo ekonomiku un «veiksmīgu Valsts ieņēmumu dienesta darba reorganizāciju».

Var jau būt. Pēc premjera paustā jāturpina darbs pie nodokļu reformas, «lai nākotnē šie dati būtu ar vēl lielāku plus zīmi». Uz brīdi abstrahējoties no būtībā nu jau salūzušās reformas pašlaik aktuālākajām niansēm un principiāli jaunajiem uzstādījumiem un uzsvariem, jāpiezīmē, ka valsts budžeta pārpildīšana nevar būt reformas augstākais mērķis. Gan tāpēc, ka tas (ja ne formāli, tad dabā «gan») tā vai tā notiktu uz uzņēmēju un citu iedzīvotāju kabatu žmiegšanas rēķina (vienlaikus nenoniecinot iespējas brašāk ņemt pie dziesmas ēnu ekonomiku). Gan tāpēc, ka sabiedrībā ir zems uzticības līmenis veidam, kādā tiek izlietoti kopbudžetā saraustie eiro. Reformas brāķis šo līmeni nekādā veidā necels spārnos. Šajos apstākļos pa virsu iekasētais procents varbūt ir kā muļķa mierinājums, bet nekas vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējums, risinājums tiks meklēts līdz šā gada 1.jūnijam.

Valdība šodien atbalstīja valsts Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam ar trim nosacījumiem. Pirmkārt, tiks paredzēts risinājums veselības aprūpes ilgtermiņa finansēšanas modelim. Otrkārt, tiks ievēroti strukturālā deficīta mērķis. Treškārt, budžeta veidošanas procesā izveidojoties papildu fiskālai telpai, finansējums tiks novirzīts prioritāriem pasākumiem, īpaši iesākto nozaru reformu turpināšanai, piemēram, izglītībā un nacionālajā aizsardzībā.

Nodokļu reformas pamatnostādnes paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VID jau zaudējis tiesā par uzņēmuma darbības apturēšanu informācijas nesniegšanas dēļ

LETA, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar jau ir zaudējis tiesā par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nesniedza pieprasīto informāciju par citām personām.

Šodien interneta nozares ekspertu sasauktajā preses konferencē par sludinājumu portāla ss.lv slēgšanu un ar to saistītā uzņēmuma SIA Internet darbības apturēšanu zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja uz šo tiesas precedentu un sacīja, ka tas ievērojami uzlabo ss.lv īpašnieku izredzes tiesvedībā ar VID.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 12.jūnijā izskatīja AS Pagastiņi pieteikumu par VID 2015.gada 7.augusta lēmumu apturēt Pagastiņi saimniecisko darbību, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu, jo Pagastiņi VID noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar SIA RTS Baltic. 2015.gada 13.augustā VID Pagastiņu saimniecisko darbību atjaunoja, jo uzņēmums iesniedza prasīto informāciju, taču Pagastiņu pārsūdzēto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu VID aizvien uzskatīja par tiesisku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pētījums: Jādara vairāk, lai ar tehnoloģijām atvieglotu nodokļu saistību izpildi

Db.lv, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstu nodokļu administrācijas varētu darīt vairāk, lai, izmantojot tehnoloģiju radītās iespējas, mazinātu nodokļu saistību izpildes slogu uzņēmumiem, secināts PwC un Pasaules Bankas Grupas veidotajā pārskatā Paying Taxes 2019.

Pārskatā secināts, ka uzņēmējdarbības nodokļu saistību izpildes sloga četri galvenie rādītāji vidēji pasaulē gandrīz nav mainījušies: saistību izpildes laiks (237 stundas); maksājumu skaits (23,8 maksājumi); kopējā nodokļu un iemaksu likme jeb KNIL (40,4%) un pēcdeklarēšanas indekss (59,6 no 100).

Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, 2017. gadā ir bijis viszemākais kopējais nodokļu un iemaksu apmērs1 - 36%, Lietuvā 42,6%, bet Igaunijā - 48,7%. Latvijā arī visgarākais saistību izpildes laiks, kurš diemžēl laika gaitā nav būtiski mainījies - 169 stundas, Lietuvā tās ir 99, savukārt Igaunijā tikai 50.

Pārskats Paying Taxes 2019 salīdzina uzņēmējdarbības nodokļus 190 valstīs, pētījuma vajadzībām izmantojot vidēja izmēra vietējo prototipa uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LTRK: Nodokļu reformai tiek virzītas iniciatīvas, kas kropļo jau paveikto darbu

Zane Atlāce-Bistere, 16.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina koalīcijas padomi sēsties pie galda un atgriezties pie valdībā apstiprinātā vidēja termiņa nodokļu stratēģijas rāmja, lai lemtu par tālāko tā virzību un likumprojektu kvalitatīvu izstrādi, teikts LTRK izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēju organizācija uzskata, ka publiski izskanējušās iniciatīvas ir tieši vērstas uz darbaspēku nodokļu palielinājumu, no kā cietīs visi iedzīvotāji, samazinoties ikmēneša ieņēmumiem.

Kamēr tika pildīts valdības rīcības plānā noteiktie uzdevumi, kā arī LTRK un citu organizāciju pērn augustā parakstītā vienošanās, kuras uzdevums bija vidēja termiņa nodokļu politikas izstrāde, pārnesot nodokļu slogu no darbaspēku uz ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieaugumu, patēriņu, nekustamo īpašumu un dabas resursu izmantošanu, tikmēr biedrība atbalstīja centienus un iniciatīvas uzlabot situāciju valstī. Norisinājās kopīgs intensīvs darbs Finanšu ministrijā un pēc tam arī premjera vadītajā darba grupā, nonākot pie visām pusēm atbalstāmas stratēģijas. Pašreiz, kad vidēja termiņa nodokļu reformas pamatnostādnes guvušas apstiprinājumu valdībā, koalīcijas padomē tā tiek pārveidota, ieviešot dažādus papildu nodokļus, jo īpaši darbaspēkam, virzot arī tādas iniciatīvas, kas kopumā paveikto darbu kropļo un tādējādi nesasniedz nodokļu reformas mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.jūlijā apritēja gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods, kad tirgotājiem bija jāsāk lietot jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un sistēmas, tomēr vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu, aģentūrai LETA atzina tirgotāju pārstāvošajās asociācijās.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada februārī 3% tirgotāju bija pielāgojušies jaunajām kases aparātu prasībām. Patlaban, pēc viņas paustā, minētais tirgotāju īpatsvars varētu būt pieaudzis līdz 4%.

Viņa skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. «Tiem būtu jābūt nepārprotamiem. (..) Tur ir daudz aptuvenību, kādēļ šobrīd reforma ir »uzkārusies«,» sacīja LTA izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru