ES nauda

FM mudina ES fondu finansējuma saņēmējus pasteigties ar projektu īstenošanu

Dienas Bizness, 04.08.2017

Jaunākais izdevums

Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) ir iesniegusi ikmēneša informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu.

Papildus, skatot aktuālāko operatīvo informāciju līdz šī gada 1.augustam, FM konstatē ievērojamu aktivitāti ES fondu projektu virzībā. Līgumi par projektu īstenošanu gandrīz visās jomās tuvojas pusei no ES fondu «aploksnes», t.i. jau par 1,9 miljardiem eiro, 44% no kopējā ES finansējuma (t.sk. jūlija mēnesī vien par 81 miljonu eiro). Tāpat projektu naudas plūsma pieaug – projektu īstenotāji saņēmuši ES fondu līdzfinansējuma izmaksu par 396 miljoniem eiro, 9% no kopējā ES finansējuma (t.sk. jūlija mēnesī 22 miljoni eiro). Lielākie maksājumi ir transporta sektorā, īpaši ceļu projektos, kā arī vides jomā - teritoriju revitalizācijas projektos.

Tomēr FM vērš uzmanību uz negatīvu kopējo tendenci kavējumos jau arī projektu sagatavošanas un īstenošanas posmā - projektu īstenotāji vāji pilda ieviešanas plānus, ar ko FM rēķinās, prognozējot budžetu un programmas mērķu sasniegšanu. Vairumā gadījumu projektu īstenotāji nobīdes skaidro ar nepietiekamu kapacitāti vai nepietiekamu projektu gatavības stadiju (piemēram, nav pabeigts tehniskais projekts). Kavējumi ir gan projektu iesniegšanā, gan naudas plūsmā. Piemēram, plānotajos termiņos nav iesniegti puse (90) no iepriekš plānotajiem 181 projektu iesniegumiem par 107,7 miljoniem eiro ES fondu finansējuma. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi tas ir gandrīz trīs reizes lielāks neiesniegto projektu skaits. Tāpat projektu īstenošanā vairākos gadījumos netiek nodrošināta īstenotāju plānotā projektu naudas plūsma. Tas liecina par negatīvu tendenci - projektu iesniedzēji nespēj izpildīt savus solītos termiņus.

FM atkārtoti ir aicinājusi katru projekta iesniedzēju veikt pasākumus un novērst turpmākus kavējumus, iespējami intensificējot investīciju ieviešanu. Tāpat projektu īstenotāji ir aicināti informēt FM par sarežģījumiem un citām problēmām, kas kavē virzību. FM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir atvērta sniegt nepieciešamās konsultācijas un atbalstu projektu īstenotājiem. Papildus FM arī turpmāk, konstatējot negatīvas projektu ieviešanas plānu novirzes, rosinās stingrākus finanšu un ieviešanas disciplīnas pasākumus.

Vienlaikus FM atzīmē, ka 28 gadījumi pēdējos trīs mēnešos, kad projekti ir iesniegti pirms plānotā termiņa ar kopējo summu 57,6 miljoni eiro. Pamatā tie ir valsts reģionālo autoceļu pārbūves projekti un citi transporta jomas projekti. Kā lielākais ātrāk iesniegtais projekts atzīmējama Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūta pētniecības infrastruktūras attīstība par 12,1 miljoniem eiro.

Tāpat pozitīvi, ka par jau deklarētajiem projektu izdevumiem Latvija ir saņēmusi Eiropas Komisijas pozitīvu atzinumu, kas apstiprina Latvijas ES fondu vadības un kontroles sistēmas efektīvu darbību, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu.

Statistikas dati liecina, ka šī gada jūlijā īpaši aktīva ir bijusi projektu iesniegšana izvērtēšanai un turpmākai līgumu slēgšanai energoefektivitātes paaugstināšanas, atkritumu pārstrādes un izglītības iestāžu modernizēšanas jomās. Līdz 2017. gada 31. jūlijam CFLA jau apstiprināti projekti par nedaudz vairāk kā 1,95 miljardiem eiro, kas ir jau 44,2% no kopējā ES fondu finansējuma.

Par intensīvu ieviešanas progresu liecina arī pieaugums pēdējā mēneša laikā – salīdzinot ar datiem līdz jūnija beigām – apstiprināti projekti 24 miljonu eiro apmērā, galvenokārt transporta, infrastruktūras, vides un teritoriālās attīstības jomās. Mēneša laikā veikti maksājumi 21 miljona eiro apmērā galvenokārt iepriekšminētajās jomās, kā arī uzņēmējdarbības, nodarbinātības, energoefektivitātes un zinātnes jomās.

Ministrijā norāda, ka šobrīd noslēgusies Valsts reģionālā autoceļa Rīgas HES – Jaunjelgava posma krustojuma ar tiltu izbūve, kopumā 8,6 km garumā. Papildus jūlijā noslēgti kopumā 6 apjomīgi ceļu projektu līgumi par summu 41,3 miljoniem eiro. Apjomīgākie no tiem ir divi secīgi ceļu posmi Augšlīgatne – Skrīveri posmā, kur kopumā tiks veikti ceļu pārbūves darbi vairāk kā 23 km garumā.

Tāpat aktīvi turpinās līgumu slēgšana izglītības iestāžu modernizēšanas un infrastruktūras attīstības jomā - kopumā noslēgti 5 jauni projekti, kur kā apjomīgākais jāatzīmē Rīgas Tehniskās koledžas infrastruktūras attīstības projekts 5,5 miljonu eiro apmērā.

Savukārt veselības veicināšanas jomā noslēgti 15 jauni veselības veicināšanas projektu līgumi visos Latvijas reģionos. Apjomīgākais no tiem ir Veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumu pieejamības uzlabošana Kuldīgas novada iedzīvotājiem par vairāk kā 250 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

FM aicina ministrijas izvērtēt ES fondu projektu ieviešanas paātrināšanas iespējas

Rūta Cinīte, 12.09.2017

Par ES fondu ieviešanas progresu liecina arī mēneša laikā sasniegtais, proti, lielākā daļa ES fondu projektu autoceļu rekonstrukcijai ir īstenošanā vai jau pabeigti.

Foto: Paula Čurkste/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 12. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais 2017. gada pirmā pusgada un ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. Ziņojumos norādīts uz tendenci, ka finansējuma saņēmēji projektus sagatavo un realizē novēloti, veicinot kopējo ES fondu ieviešanas kavēšanos, informē FM Komunikācijas departamenta vecākā eksperte Lauma Silakaktiņa.

Tādēļ atbildīgajām nozaru ministrijām sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) noteikts izvērtēt situāciju ar ES fondu investīciju ieviešanas negatīvām novirzēm un līdz šī gada 1. novembrim iesniegt MK situācijas novērtējumu un priekšlikumus finansējuma pārdalēm vai citu rīcību. Tai skaitā, ja nepieciešams, jāsagatavo priekšlikumus attiecībā uz individuāliem projektiem, lai novērstu riskus kopējo ES fondu mērķu izpildē.

Ministrijā skaidro, ka finansējuma saņēmēji projektus iesniedz atlases noslēguma posmā un nepietiekamā kvalitātē, lai tos apstiprinātu bez nepieciešamības projektu iesniedzējiem veikt precizējumus un iesniegt atkārtoti. Projektu iesniedzēji bieži pārceļ sākotnēji plānotos projektu iesniegšanas termiņus, lai sagatavotu kvalitatīvāku projekta iesniegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Latvija ES fondu ieviešanā izpildījusi visus 2018. gada mērķus

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. – 2020. gada plānošanas periodā līdz šī gada 1. aprīlim kopā noslēgti ES fondu investīciju projektu līgumi par 3,36 miljardiem eiro jeb 76,2% no Latvijai pieejamā 4,4 miljardu eiro finansējuma, liecina Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu.

Savukārt projektu maksājumos jau ir ieguldīts 1,4 miljards eiro jeb vairāk kā trešdaļa Latvijai pieejamā finansējuma šajā plānošanas periodā, informē FM.Operatīvie dati liecina, ka Latvija izpildījusi 2018. gada vidusposma sasniedzamos rādītājus visās jomās, lai saņemtu 6% rezerves ES fondu finansējumu.

Galīgo lēmumu par 2018. gada vidusposma mērķu sasniegšanu pieņems Eiropas Komisija līdz šī gada augusta beigām pēc Latvijas gada ziņojuma par programmas ieviešanu izskatīšanas. Tāpat līdz ar šī gada 1. aprīlī Eiropas Komisijai (EK) iesniegto maksājuma pieteikumu Latvija par 99% ir izpildījusi šī gada ES fondu maksājumu mērķi, kas jāsasniedz, lai valsts turpinātu saņemt 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

MK lemj mainīt kārtību ES fondu atbalsta sniegšanai energoefektivitātes paaugstināšanai valsts ēkās

Žanete Hāka, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu mērķtiecīgāku un efektīvāku ES fondu investīciju veikšanu valsts ēku atjaunošanā, paātrinot uzsākto projektu īstenošanu un dodot iespēju atjaunot vēl papildu ēkas, Ministru kabinets š.g. 10. septembra sēdē pieņēma lēmumu konceptuāli mainīt kārtību, kādā tiek sniegts ES fondu atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai valsts ēkās.

Kā zināms, ES fondu atbalsta programma «Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās» tika uzsākta 2016. gadā, paredzot veikt valsts ēku atjaunošanu ar nozīmīgu ES fondu finansējuma atbalstu - 85% apmērā no kopējām projekta izmaksām. Kopumā valsts ēku atjaunošanai šīs programmas ietvaros tika paredzēti 111 371 714 eiro.

Apstiprinot atbalsta programmu, vienlaikus tika apstiprināts saraksts ar konkrētām ēkām, kuras plānots atjaunot programmas ietvaros. Kopš 2016. gada septembra, kad tika sākta projektu pieņemšana šajā atbalsta programmā, energoefektivitātes paaugstināšana pabeigta tikai 14 ēkās no sākotnēji plānotajām 120 valsts ēkām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

FM: Kopbudžetā ieņēmumi šogad par 465,6 miljoniem eiro vairāk nekā pērn

Rūta Lapiņa, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos veidojies 261,8 milj. eiro pārpalikums un salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu palielinājās par 25,8 milj. eiro, informē Finanšu ministrija (FM).

Lielākā daļa no kopējā konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma veidojās valsts budžetā. Raugoties pa budžeta veidiem - valsts pamatbudžetā pārpalikums bija 76,6 milj. eiro, savukārt valsts speciālajā budžetā 64,4 milj. eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, valsts budžeta pārpalikums palielinājās par 57,1 milj. eiro, ko pamatā nodrošināja augstāki nodokļu ieņēmumi.

Pašvaldību budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 84,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinoties par 21,0 milj. eiro. «Jāizceļ labie iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, kā arī transfertu pieaugums no pamatbudžeta, tiem būtiski kāpjot ES fondu projektu īstenošanai. Vienlaikus, līdz ar aktīvāku ES fondu projektu īstenošanu, vērojams izteikts kapitālo izdevumu kāpums, kā arī atalgojuma izdevumu pieaugums pašvaldībās, tādējādi ietekmējot pārpalikuma samazinājumu pārskata periodā. Jāatzīmē, ka pašvaldību budžetā pārskata periodā vērojams būtiskākais ieņēmumu un izdevumu palielinājums,» norāda ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES fondu projektu uzsākšanas temps turpina pieaugt

Dienas Bizness, 16.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) ir sagatavojusi ikmēneša informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu un atzīmē, ka ES fondu projektu uzsākšanas temps turpina pieaugt, informē FM.

Pašlaik notiek intensīva projektu sagatavošana, vērtēšana un to ieviešanas uzsākšana, galvenokārt, energoefektivitātes, profesionālās izglītības, infrastruktūras uzņēmējdarbībai, vides un teritoriālās attīstības, kā arī veselības aprūpes infrastruktūras attīstības jomās. Tostarp Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) ir iesniegts lielākā – dzelzceļa elektrifikācijas – projekta iesniegums.

Tostarp līdz 2017. gada 14. jūnijam CFLA jau ir apstiprinājusi projektus par gandrīz 2,3 miljardiem eiro, kas ir 52% no kopējā Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā,

Līdz šim veikti maksājumi projektos par 7,5% finansējuma jeb 329 miljoniem eiro. 2017. gada maijā un jūnija pirmajā pusē tie tiek veikti, galvenokārt, transporta, nodarbinātības veicināšanas jomās, uzsākta maksājumu veikšana profesionālo izglītības iestāžu modernizēšanas projektos, kā arī izglītības veicināšanas pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

ES fondu projektu kavējumu novēršanai ieviesīs stingrāku disciplīnu

Zane Atlāce - Bistere, 09.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabineta 13. marta sēdē sagatavojusi 2017. gada otrā pusgada un ikmēneša informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu.

2017. gads ES fondu ieviešanā ir bijis intensīvāks par iepriekšējo, taču šis gads solās būt vēl aktīvāks. Turklāt projektu kavējumu novēršanai tiks ieviesta stingrāka disciplīna. Turpmāk nozīmīga loma būs darbu izpildītāju kapacitātei un kvalitātei, lai projektus varētu sekmīgi ieviest un sasniegt cerētos rezultātus noteiktajos termiņos.

«FM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), vērtējot potenciālo projektu iesniedzēju ikmēneša prognožu izpildi, ir secinājusi, ka līdz šim kopumā šīs prognozes ir bijušas pārāk optimistiskas. Panākt labāku publisko resursu pārvaldību varam, tālāk pilnveidojot plānošanas efektivitāti. Primāri veicamas padziļinātas apmācības, prognožu dinamikas analīze un uzraudzība, tādējādi nodrošinot pozitīvu ietekmi uz ES fondu investīciju progresu kopumā,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES struktūrfondu apguvē tuvojas «ekvators», taču iepriekšējos gados iekavētais ar noteikumu apstiprināšanu, kā arī smagnējā procedūra rada bažas par to, ka daļa «dāvātās» naudas var iet secen Latvijai, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabinetā ik mēnesi tiek uzklausīta informācija par ES struktūrfondu īstenošanas gaitu. Finanšu ministrija, skatot operatīvo informāciju līdz šī gada 1.augustam, konstatējusi ievērojamu aktivitāti ES fondu projektu virzībā. Proti, līgumi par projektu īstenošanu gandrīz visās jomās tuvojas pusei no ES fondu aploksnes, t.i., tie noslēgti par 1,9 miljardiem eiro jeb 44% no kopējā ES finansējuma (t.sk. jūlijā vien par 81 miljonu eiro). Tāpat projektu naudas plūsma pieaug – projektu īstenotāji saņēmuši ES fondu līdzfinansējuma izmaksu par 396 mlj. eiro - 9% no kopējā ES finansējuma (t.sk. jūlijā 22 mlj. eiro). Lielākie maksājumi ir transporta sektorā, īpaši ceļu projektos, kā arī vides jomā - teritoriju revitalizācijas projektos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumu kaimiņu rosīšanās ap pārvades tīkla konfigurācijas uzlabošanu un jaunu termoelektrostaciju (TEC) būvniecība Kaļiņingradā ir satraukusi lietuviešus. Bažas, ka Krievija varētu atslēgt Baltijas valstis no tā saucamā BRELL loka vai pieprasīt par neatslēgšanu lielu samaksu, ir izteikuši gan atsevišķi Lietuvas politiķi, gan enerģētikas nozares pārstāvji. Lai izslēgtu interpretācijas iespējas, ka lielais kaimiņš nerro mazākos, jāpiebilst, ka šoreiz uz Krievijas varžacīm ir uzkāpušas pašas Baltijas valstis.

Kā zināms, Latvija, Lietuva un Igaunija patlaban darbojas vienotā sinhronajā zonā ar Krieviju un Baltkrieviju, taču līdz 2025. gadam visas trīs valstis no BRELL elektroenerģijas loka iecerējušas atslēgties un sinhronizēt savus tīklus ar Eiropu. Kamēr Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori diskutē par labākajiem sinhronās zonas maiņas modeļiem un strādā pie tīklu izbūves, Krievija un Baltkrievija veido jaunu enerģētisko loku, bet par Kaļiņingradas apgabala energosistēmas neatkarību rūpējas, ceļot jaunas TEC. Lielie ieguldījumi infrastruktūrā liek domāt, ka austrumu kaimiņš desinhronizācijai tehniski būs gatavs ātrāk nekā pašas Baltijas valstis, jo, kā norāda Augstsprieguma tīkls, raugoties uz šā brīža projekta gaitu, nav pazīmju, ka sinhronizācija ar Eiropu varētu notikt agrāk nekā 2025. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanai mazo un vidējo komersantu akciju un obligāciju emisijai projektu atlases pirmajā kārtā saņemti deviņi iesniegumi. Kopējais pieprasītais finansējuma apmērs ir 78% no ES fondu programmai paredzētā.

"Uzņēmēju gatavība startēt akciju tirgū vērtējama kā pozitīva liecība par ticību uzņēmuma perspektīvai un ilgtspējai. Jau pirmajā projektu atlases kārtā esam saņēmuši iesniegumus, kas gandrīz izpilda plānoto kopējo programmas mērķi par akciju emitēšanu. Priekšā vēl projektu vērtēšana, taču ceru, ka ieceres būs atbalstāmas, un vēlam izdošanos, izmantojot ES fondu atbalsta iespēju atspērienam uz straujāku izaugsmi," saka CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Lielāko interesi uzņēmēju vidū ir raisījusi iespēja saņemt ES fondu līdzfinansējumu akciju emisijai – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir saņēmusi astoņus projektu iesniegumus šī mērķa īstenošanai. No pieejamajiem 800 000 eiro pieprasīti 759 175 eiro jeb 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabinetā (MK) izskatīti Finanšu ministrijas virzītie MK noteikumu grozījumi, ar kuriem tiek ieviesta stingrāka disciplīna attiecībā uz sākotnēji plānoto Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondu) projektu īstenošanas un plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas termiņu, kā arī apjoma ievērošanu.

Kā iepriekš ziņots, atsevišķās nozarēs ir vērojami projektu plānu izpildes kavējumi. Secināts, ka finansējuma saņēmēji maksājumu pieprasījumu iesniegšanas plānu izpildē būtiski neievēro disciplīnu – bieži neiesniedz maksājumu pieprasījumus plānotajā termiņā un plānotā finanšu apjomā, kā arī vairākkārt iesniedz mainītus maksājumu pieprasījumu plānus, tos ievērojami samazinot gan pa mēnešiem, gan gadā kopumā.

Lai novērstu turpmākus ES fondu finansējuma ieviešanas riskus un disciplinētu projektu īstenošanu, lemts par nepieciešamību virzīt grozījumus ar projektu īstenošanas nosacījumu kontroli saistītajos MK noteikumos.

MK noteikumu grozījumi sagatavoti, lai noteiktu Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) kā sadarbības iestādes rīcību situācijā, kad finansējuma saņēmēja projekta gada finanšu plāns nav izpildīts par vairāk nekā 25% vai finansējuma saņēmējs projektu vēlas pagarināt par vairāk nekā 6 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Igauņi saskata Rīgas nekustamā īpašuma tirgus potenciālu

Monta Glumane, 26.02.2019

(No kreisās) Igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja). Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji «Estera Development», piesaistot pūļa finansēšanas platformu Crowdestate, turpina investīcijas Latvijā, taču arī atzīst šī finansēšanas modeļa nepilnības.

Jāatgādina, ka platforma «Crowdestate» sniedz iespēju lielam skaitam mazu investoru finansēt liela mēroga nekustamā īpašuma projektus.

Ēku komplekss «Liepziedi» bija pirmais «Estera Development» projekts Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, kas 2016. gada augustā dažu dienu laikā ar «Crowdestate» palīdzību piesaistīja finansējumu projekta attīstībai no gandrīz 400 privātiem investoriem. Finansējuma apjoms no investoriem veidoja 750 000 eiro, savukārt pilnais atmaksas apmērs (ieskaitot procentu maksājumus) bija 987 187 eiro.

Šobrīd attīstītājs uzsācis jaunu projektu «Mākoņkalns», kas ir viens no «Estera Development» lielākajiem projektiem un tajā paredzēts izveidot 700 jaunus dzīvokļus. Jau 2013. gadā igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja) Valdlaučos par aptuveni vienu miljonu eiro iegādājās septiņus zemes gabalus, kas vēlāk tiks sadalīti 16 mazākos, lai uz katra no tiem būvētu vismaz četras līdz sešas ēkas. Arī šim projektam attīstītājs ir piesaistījis pūļa finansēšanas platformu «Crowdestate». Ar tās palīdzību iegūti 450 000 eiro un šobrīd iesaistīti aptuveni 500 investori. Šis finansējums veido tikai nelielu daļu no kopējām investīcijām, piemēram, projektā «Liepziedi» kopējās investīcijas bija 6 miljoni eiro, bet «Crowdestate» līdzfinansējums - 750 000 eiro. Projektā «Mākoņkalns» plānots ieguldīt vairāk nekā 50 miljonus eiro un tas tiks attīstīts soli pa solim. Plānots, ka teritorijā būs ne tikai dzīvojamās platības, bet arī bērnudārzs, basketbola laukums un citas aktivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Eksperti: ES fondu loma ir svarīga, taču šī nauda nevar balstīt visu ekonomikas izaugsmi

Žanete Hāka, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums nepieaugs, un visdrīzāk būs mazāks nekā iepriekšējā periodā, līdz ar to aizvien grūtāk būs izvēlēties jomas, kurās investēt, Latvijas Bankas (LB) rīkotajā ekspertu sarunā "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu" atzina tās dalībnieki.

"Patlaban gan Eiropā gan pasaulē notiek lielas pārmaiņas - gan ģeopolitikā, gan "Brexit" dēļ, tāpat redzamas pārmaiņas tehnoloģiju jomā, uz kurām jāreaģē, klimata izmaiņas, līdz ar to jaunie Eiropas līderi ir izvirzījuši prioritātes, uz kurām nākamajos gados ES ir jāvirzās, un šīs prioritātes tiks reflektētas arī ES budžetā, vienlaicīgi par to vēl nav panākta galīgā vienošanās un pārrunas vēl turpinās," sacīja LB Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds.

"Dzīvojam jaunā realitātē, runājot gan par ģeopolitiskiem, gan demogrāfiskajiem izaicinājumiem, ir jaunas apņemšanās saistībā ar klimata aspektiem. Kopā mums ir svarīgi saprast, ka beigās jābūt konkurētspējīgam un ir maza jēga no ekoloģiskas ražotnes, kas nav konkurētspējīga. Tas arī ir viens no vadmotīviem, ko mums jācenšas ieprogrammēt," norāda Altum valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Obligāciju emisija kā uzņēmuma attīstības finansējuma instruments kļūst arvien populārāka

Db.lv, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīts kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem ir Latvijā jau vairāk nekā 20 gadus plaši pazīstams un izmantots finanšu risinājums, ar kura palīdzību uzņēmumi ir veidojušies un attīstījuši savu darbību Latvijā un eksporta tirgos, norāda AS Baltic International Bank eksperti.

Finansējuma piesaiste ir aktuāls jautājums visiem uzņēmējiem, kuri vēlas paplašināt savu darbību vai iekarot jaunus mērķa tirgus. Vienlaikus bankās tiek turēti vairāk nekā 10 miljardi rezidentu un privāto sabiedrību uzkrājumi, un otrā pensiju līmeņa aktīvu summa pārsniedz pat 3,5 miljardus eiro.

«Vēl nesen uzņēmumi Baltijas valstīs uzskatīja, ka banku aizdevumi ir vienīgais iespējamais ārējā finansējuma avots. Latvijas uzņēmēji kopš Latvijas neatkarības ir pieredzējuši dažādus ekonomikas attīstības ciklus, un ar banku kredītu palīdzību ir veidojuši veiksmes stāstus Latvijā un eksporta tirgos. Tomēr banku kredīti nav vienīgais un visās situācijās optimālākais uzņēmumu attīstības ceļš. Uzņēmumi, kas strādā Baltijā, ir gatavi jauniem finanšu risinājumiem,» komentē Baltic International Bank Korporatīvo finanšu departamenta direktors Oto Davidovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašvaldībās vērojams būtisks izdevumu pieaugums ES fondu projektu īstenošanai

Db.lv, 21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada 11 mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem bijis 357,8 miljonu eiro pārpalikums. Tā apmērs bija par 241,3 miljoniem eiro lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, ko lielā mērā ietekmēja virsplāna nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā (+ 172,5 miljoni eiro), informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums pamatā veidojas valsts konsolidētā budžeta līmenī (372,8 miljoni eiro), ņemot vērā nenodokļu ieņēmumu palielināšanos un saņemtās atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tostarp noslēguma maksājumi par 2007.-2013. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas investīcijām (197,4 miljoni eiro). Pašvaldību budžetā tikmēr 11 mēnešos vērojama 15 miljonu eiro deficīta veidošanās, ko nosaka pašvaldību īstenoto ES fondu projektu investīciju intensitātes pieaugums.

Kopbudžetā ieņēmumi bija par 1 242,1 miljoniem eiro jeb 14,2% lielāki nekā pērn 11 mēnešos, veidojot 9 965,6 miljonus eiro. Savukārt izdevumi bija 9 607,7 miljoni eiro, par 1 000,8 miljoniem eiro jeb 11,6% lielāki nekā 2017. gada 11 mēnešos. Jāatzīmē, ka kopš septembra mēneša izdevumu apmērs kopbudžetā pārsniedz ieņēmumus un uzkrātais pārpalikums sarūk, un līdzīgi kā iepriekšējos gados decembrī līdz ar gadu noslēdzošu maksājumu veikšanu kopbudžetā veidosies deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pieciem tūkstošiem bistro izveidei līdz miljonam jaunas tehnoloģiju ražotnes attīstīšanai – Altum finanšu instrumentu saņēmēji pārstāv visdažādākā kalibra un nozaru uzņēmējus no visiem Latvijas novadiem, katrs ar savu biznesa attīstības vīziju un ambīcijām. Brīdī, kad finanšu tirgū parādās ierobežojumi tā saņemšanai, jaunajiem un arī pieredzējušajiem uzņēmējiem talkā nāk Altum kā valsts attīstības finanšu institūcija.

Gada laikā klientiem piešķirtās naudas apjoms mūsu finanšu instrumentu ietvaros ir nedaudz virs 100 miljoniem eiro. Tas ir aptuveni 40% no tā, ko mēs potenciāli varētu finansēt. Nauda labām biznesa idejām šobrīd ir pieejama. Iespējams, pat vairāk nekā jebkad agrāk.

Mēs zinām, ka jauniem uzņēmumiem nereti nākas saskarties ar grūtībām saņemt finansējumu, tas saistīts ar finanšu iestāžu piesardzību pret biznesu, kuram nav pieredzes un pietiekamas kredītvēstures. Finanšu tirgu «ēnā» mēdz nonākt daudz dzīvotspējīgu biznesa ideju, kam ir vajadzīgs ārējs finansējums, – pārsvarā tie ir pavisam jauni uzņēmumi vai uzņēmumi ar strauju attīstības tempu. Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, palielinot finansējuma pieejamību, valstīs tiek veidotas attīstības finanšu institūcijas, ko bieži dēvē par nacionālajām attīstības bankām. To galvenais mērķis nav peļņas gūšana, bet efektīva tirgus nepilnību mazināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātē (LU) notiek darbs pie jaunas iniciatīvas - Projektu atbalsta centra izveides. Centra mērķis būs kalpot par atbalsta vienību augstskolas fakultātēm un institūtiem projektu pieteikšanas un īstenošanas procesā, lai veicinātu gan projektu pieteikumu skaita pieaugumu, gan to kvalitāti, sasniedzot sekmīgus rezultātus kā vietējā, tā starptautiskā mērogā.

Jaunveidotajā Projektu atbalsta centrā plānots sniegt atbalstu gan pieredzējušiem pētniekiem, gan tiem, kuriem līdz šim nav bijusi pieredze projektu pieteikumu sagatavošanā un īstenošanā vai kuri nav bijuši sekmīgi finansējuma piesaistē. Šādu atbalsta funkciju stiprināšanu pamato arī 2018. gada rudenī veiktā Latvijas Universitātes akadēmiskā personāla aptauja un fokusgrupu intervijas, ar kuru palīdzību precīzāk tika noteiktas akadēmiskā personāla vēlmes un vajadzības projektu pieteikšanas un īstenošanas procesā.

Jūnijā ir notikusi pirmā Projektu atbalsta centra darba tikšanās klātienē ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes pārstāvjiem, iepazīstinot ar Projektu atbalsta centra izveides uzdevumiem un apzinot fakultātē esošo situāciju, projektu pieteikumu dalības pieredzi konkrētu programmu un projektu konkursu uzsaukumos, kā arī fakultātes vajadzības un intereses projektu izstrādes jomā un esošos uzticamos starptautiskos sadarbības partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1.ceturksnī gan ieguldījumu fondu, gan alternatīvo ieguldījumu fondu aktīvi samazinājās par 2,4%, marta beigās sasniedzot attiecīgi 210,9 miljonus eiro un 132,7 miljonus eiro. Tas skaidrojams ar negatīvām tendencēm finanšu tirgos, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

2018. gada 31. martā obligāciju fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no -4.3% līdz -0.8%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 2.8% un marta beigās sasniedza 173.1 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Bloomberg Barclays augsta riska obligāciju kopējā ienesīguma indekss (Bloomberg Barclays High Yield Index) ceturkšņa laikā samazinājās par 0.36%.

Jaukto fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no -4.2% līdz -2.3%. Šo fondu aktīvi marta beigās sasniedza 13.6 milj. eiro un ceturkšņa laikā tie samazinājās par 1.8%. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 58% un 42% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru