Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad deviņos mēnešos izkrāpti kopumā 9,044 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2025. gada deviņos mēnešos īstenoti kopumā 5247 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 9 043 506 eiro.

Tostarp konstatēti 2853 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 026 074 eiro. Tāpat konstatēti 1914 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 374 998 eiro, un 480 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 642 434 eiro.

Vienlaikus šogad deviņos mēnešos novērsti 13 663 krāpšanas gadījumi par kopumā 9 620 930 eiro.

Tostarp šogad deviņos mēnešos ir izdevies novērst 4044 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 4 447 993 eiro, 8803 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 4 444 277 eiro un 816 citus krāpšanas gadījumus par 728 660 eiro.

FNA aģentūrai LETA norāda, ka septembrī telefonkrāpšanas gadījumos no viena cietušā noziedznieki izkrāpuši vidēji apmēram 1775 eiro. Kopumā summas svārstās no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro. Piemēram, Latgalē kāds iedzīvotājs saņēmis viltus īsziņu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vārdā no adreses "www.ecsdd", kurā bija brīdinājums par neapmaksātu sodu. Noticot krāpniekiem un apstiprinot maksājumus, iedzīvotājs zaudējis 9000 eiro.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti kopumā 10,038 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

Šogad desmit mēnešos īstenoti kopumā 5763 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 10 037 620 eiro.

Tostarp konstatēti 3089 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 547 607 eiro. Tāpat konstatēti 2128 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 812 943 eiro, un 546 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 677 070 eiro.

Vienlaikus šogad desmit mēnešos novērsti 15 374 krāpšanas gadījumi par kopumā 11 195 481 eiro.

Tostarp šogad desmit mēnešos ir izdevies novērst 4512 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 5 163 746 eiro, 9947 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 5 200 554 eiro un 915 citus krāpšanas gadījumus par 831 181 eiro.

FNA aģentūrai LETA norāda, ka oktobrī bankas apturējušas gandrīz 470 telefonkrāpšanas mēģinājumu, pasargājot vairāk nekā 715 000 eiro. Vienlaikus novērsti investīciju krāpšanas mēģinājumi 756 000 eiro apmērā (1144 gadījumi) un cita veida krāpšanas gadījumi 102 000 eiro apmērā (99 gadījumi). Savukārt īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits bijis teju uz pusi mazāks - 236 gadījumi, kuros kopumā izkrāpti 520 000 eiro, savukārt investīciju un cita veida krāpšanas gadījumos izkrāpti 500 000 eiro.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati par krāpšanas apjomiem četrās lielākajās bankās Latvijā liecina, ka krāpnieku aktivitāte nav mazinājusies. Tieši pretēji – vasarā viņi izmantojuši iedzīvotāju atslābuma brīžus savā labā.

Jūlijā bankām izdevies pasargāt klientu līdzekļus 1 598 950 eiro apmērā, novēršot 1999 krāpšanas mēģinājumus. Visbiežāk klientus izdevies pasargāt no investīciju krāpniekiem, taču lielākās naudas summas joprojām saistās ar telefonkrāpniekiem – šeit bankām izdevies nosargāt vairāk nekā 862 tūkstošus eiro. Diemžēl krāpniekiem izdevies izkrāpt naudas līdzekļus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā jeb 1 306 431 eiro. Nemainīgi visvairāk ir telefonkrāpnieku upuri – jūlijā šādi izkrāpti vairāk nekā 797 tūkstoši eiro.

Finanšu nozare Latvijā turpina mērķtiecīgu cīņu pret dažāda veida finanšu krāpšanas shēmām. FNA dati liecina, ka šī gada pirmajos septiņos mēnešos bankām izdevies novērst būtiskus naudas zaudējumus – kopumā no krāpniekiem pasargāti vairāk nekā 7,2 milj. eiro, novēršot vairāk nekā 10 tūkstošus krāpšanas gadījumu. No tiem:

"Swedbank" labie kreditēšanas rezultāti 2025. gadā ir sasniegti, nevis pateicoties solidaritātes iemaksām, bet par spīti tām, intervijā pauda bankas valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

2025. gads bija pirmais gads, kad Latvijā bankām bija jāveic solidaritātes iemaksas.

"Šajā ziņā gads ir bijis ar mīnusa zīmi, jo 2025. gadā finanšu nozare ir bijusi, kā likās, konstruktīvā dialogā ar politikas veidotājiem, bet rezultātā nekādas izmaiņas Solidaritātes iemaksas likumā, kas turpmāk varētu uzlabot situāciju, diemžēl netika veiktas," teica Mencis, piebilstot, ka 2026. gadā Latvija būs vienīgā valsts Baltijā, kur pastāvēs šāds nodokļu režīms.

Viņš norādīja, ka "Swedbank" ir skaidrojusi un sniegusi informāciju par to, kur ir problemātika ar šo nodevu un tās uzbūvi Latvijas versijā. Tāpat Finanšu nozares asociācija vairākkārt ir publiski paudusi priekšlikumus, ka nodoklis būtu jāatceļ vispār, jāsaīsina par gadu vai vismaz jāizņem jaunā kreditēšana no tā tvēruma.

Ekonomikas ministrija (EM), Finanšu nozares asociācija (FNA) un AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") sadarbībā ar pensiju pārvaldniekiem veidos fondu "Izaugsmei un aizsardzībai", kura pieejamais finansējums būs 100 miljoni eiro, informē EM.

Vienlaikus fonda finansiālo apjomu būs iespējams palielināt. Tā investori būs otrā līmeņa pensiju plānu pārvaldnieki, ieguldījumu fondi, "Altum" un citi institucionālie investori, nodrošinot līdzsvarotu finansējuma struktūru.

Fonda izstrādē piedalās tādi pensiju pārvaldnieki kā "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, "CBL Asset Management", "SEB Investment Management", "Luminor Asset Management" un "INVL Asset Management".

Fonda "Izaugsmei un aizsardzībai" mērķis ir veicināt Latvijas uzņēmumu attīstību, inovācijas un ekonomikas noturību, ieguldot akciju kapitālā Latvijas uzņēmumos, tai skaitā aizsardzības nozares uzņēmumos, infrastruktūras un publiskās privātās partnerības (PPP) projektos.

Šogad Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) balstīs valdības tēriņi, mājsaimniecību patēriņš un publiskā sektora investīciju turpināšanās, intervijā aģentūrai LETA teica "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Viņš stāstīja, ka 2025. gads ir aizritējis straujākā kreditēšanas zīmē, nekā gaidīts.

"Tā tam vajadzētu būt, ņemot vērā, cik akūta ir bijusi vajadzība pēc investīcijām un kā kopējā noskaņojuma problemātika iepriekšējos gados bremzēja straujāku kreditēšanu gan privātpersonu, gan uzņēmumu pusē," teica Mencis, piebilstot, ka kopumā procentu likmes, kas samazinās, atliktais pieprasījums un plāni uzņēmumu pusē, kur ar investīciju veikšanu nevar kavēties pārāk ilgi, ir rezultējies straujā kreditēšanas pieaugumā. "Swedbank" pieaugums bijis gan korporatīvā, gan privātpersonu kredītportfelī.

Mencis uzsvēra, ka investīcijas nozīmē lielāku produktivitāti, efektivitāti, un līdz ar to lielāku pievienoto vērtību. Tas attiecīgi nozīmē algas, peļņu, lielāku investīciju kapacitāti un patēriņu, visu to, kas atbalsta un audzē IKP vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Valsts budžeta veidošanas kontekstā vajadzētu izvērtēt solidaritātes iemaksas negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, norādīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Kreditēšanas apjomi turpina pieaugt gan privātpersonu, gan uzņēmumu segmentā. Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati rāda, ka 2025.gada pirmajos septiņos mēnešos banku izsniegto kredītu apjoms nefinanšu sabiedrībām Latvijā pieauga par aptuveni 13,6%, savukārt mājsaimniecībām - par 8,5% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Cērps skaidroja, ka šī pozitīvā dinamika veicina mājokļu pieejamību iedzīvotājiem un atbalsta uzņēmumu investīcijas. Tajā pašā laikā kreditēšanas potenciālu negatīvi ietekmē solidaritātes iemaksa, kas tiek piemērota tikai banku sektoram un rada Latvijā nelabvēlīgāku finansēšanas vidi nekā Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā jaunie kredīti ir izslēgti no analoga nodokļa iemaksas bāzes, bet Igaunijā šāda nodeva vispār nepastāv.

Uzņēmumu kreditēšana Latvijā aug straujāk nekā lielākajā daļā eirozonas – Latvijas uzņēmumu aktivitāte finansējuma piesaistē bankā Citadele pieaugusi par 40 % salīdzinājumā ar pērno gadu, liecina bankas apkopotie dati.

“Latvijā šī gada pirmajā pusgadā banka Citadele izskatīja uzņēmumu projektus vairāk nekā miljarda eiro apmērā. Pēdējos ceturkšņos ar augšupejošu tendenci stabilizējas no jauna izsniegto kredītu apjoms – aizdevumi uzņēmumiem turpina pieaugt. Šī dinamika atspoguļo pieaugošu uzņēmumu aktivitāti un uzlabotu piekļuvi finansējumam, kas veicina ekonomikas atveseļošanos, turklāt Latvija pēdējā gada laikā ir parādījusi īpaši strauju izaugsmi, samazinot plaisu ar kaimiņvalstīm,” saka Citadele Baltijas biznesa vadības komandas loceklis un Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.

Klienti pārstāv plašu nozaru spektru, tomēr īpaši augsta aktivitāte vērojama apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā. Uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1 miljona eiro veido aptuveni 80 % no kopējās izskatīto projektu summas, lai gan tie ir tikai 30 % no visiem pieteikumiem.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā izkrāpti kopumā 12,22 miljoni eiro, kas ir par 21,3% mazāk nekā gadu iepriekš, informē Finanšu nozares asociācijā (FNA).

Pērn īstenoti kopumā 6667 krāpšanas gadījumi, kas ir par 26,1% mazāk nekā 2024. gadā, izkrāptajai summai veidojot 12 219 719 eiro.

Tostarp konstatēti 3498 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 6 540 911 eiro. Tāpat konstatēti 2530 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 841 823 eiro, un 639 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 836 985 eiro.

Vienlaikus pērn novērsti 18 464 krāpšanas gadījumi par kopumā 14 031 342 eiro. Salīdzinot ar attiecīgo periodu 2024. gadā, šogad izdevies no izkrāpšanas pasargāt par 15,5% vairāk.

Tostarp pērn ir izdevies novērst 5170 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 6 550 799 eiro, 12 212 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 6 515 377 eiro un 1082 citus krāpšanas gadījumus par 965 166 eiro.

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad 11 mēnešos izkrāpti kopumā 10,954 miljoni eiro, kas ir par 26% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu nozares asociācijā (FNA).

Šogad 11 mēnešos īstenoti kopumā 6143 krāpšanas gadījumi, kas ir par 24% mazāk nekā 2024. gada 11 mēnešos, izkrāptajai summai veidojot 10 953 745 eiro.

Tostarp konstatēti 3238 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 906 321 eiro. Tāpat konstatēti 2312 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 243 667 eiro, un 593 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 803 757 eiro.

Vienlaikus šogad 11 mēnešos novērsti 17 047 krāpšanas gadījumi par kopumā 12 748 907 eiro. Salīdzinot ar attiecīgo periodu 2024. gadā, šogad izdevies no izkrāpšanas pasargāt par 11,1% lielāku summu.

Tostarp šogad 11 mēnešos ir izdevies novērst 4842 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 5 890 764 eiro, 11 193 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 5 950 766 eiro un 1012 citus krāpšanas gadījumus par 907 377 eiro.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad astoņos mēnešos izkrāpti kopumā 7,814 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2025.gada astoņos mēnešos īstenoti kopumā 4496 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 7 814 373 eiro.

Tostarp konstatēti 2430 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 275 230 eiro. Tāpat konstatēti 1639 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2 976 205 eiro, un 427 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 562 938 eiro.

Vienlaikus šogad astoņos mēnešos novērsti 11 970 krāpšanas gadījumi par kopumā 8 198 700 eiro.

Tostarp šogad astoņos mēnešos ir izdevies novērst 3667 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 3 818 565 eiro, 7579 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 3 775 756 eiro un 724 citus krāpšanas gadījumus par 604 379 eiro.

Jau ziņots, ka pērn kopumā 9025 krāpšanas gadījumos tika izkrāpti 15,5 miljoni eiro, bet novērsti 17 314 krāpšanas gadījumi par kopumā 12,2 miljoniem eiro.

Swedbank peļņa Latvijā 2025. gada deviņos mēnešos bija 110 miljoni eiro (iepretim 180 miljoniem eiro pērn). Peļņas samazinājumu veidoja procentu ienākumu samazinājums, krītoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajām procentu likmēm. Kā arī šogad ieviestā solidaritātes iemaksa, informē banka.

Tīrie procentu ienākumi 2025. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, ir samazinājušies par 61 miljonu eiro. Tīrie komisiju ienākumi saglabājušies nemainīgi.

Kopējie bankas izdevumi šī gada deviņos mēnešos ir 122 miljoni eiro (115 miljoni eiro pērn). Šogad kredītuzkrājumi ir bez izmaiņām (pērn pirmajos deviņos mēnešos tika atbrīvoti kredītuzkrājumi 6 miljonu eiro apmērā).

Bankas kredītportfeļa apmērs, salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, ir pieaudzis par 550 miljoniem eiro. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 250 miljoniem eiro, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 300 miljoniem eiro.