Jaunākais izdevums

Eirozona pašreizējā tās formā nav dzīvotspējīga, izteicies viens no Lielbritānijas veiksmīgākajiem fondu menedžeriem Nīls Vudfords.

Vudfords, kurš pērn izveidoja pats savu investīciju uzņēmumu, norāda, ka eirozonas koncepts «jau pamatā ir ar trūkumiem», un viņš uzskata, ka «saspīlējums Eiropas vienotās valūtas savienībā turpinās palielināties».

Tāpat viņš uzskata, ka neskaidrība par Lielbritānijas turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES) varētu negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku.

Lielbritānijas premjers Deivids Kemerons apsolījis panākt nosacījumu pārskatīšanu Lielbritānijas dalībai ES un gadījumā, ja viņš uzvarēs maija vēlēšanās, līdz 2017.gada beigām sarīkot referendumu par Lielbritānijas dalību ES. Pēdējā laikā gan izskan arvien aktīvāki mudinājumi referendumu sarīkot jau 2016.gadā.

«Es domāju, ka referenduma rīkošanas iespējamība apslāpēs ārējās investīcijas, starptautiskās investīcijas Lielbritānijā un radīs neskaidrību,» norāda Vudfords.

Vudfords tiek uzskatīts par vienu no Lielbritānijas veiksmīgākajiem fondu menedžeriem.

Viņš slavu ieguvis 25 gadus ilgušās karjeras laikā uzņēmumā Invesco Perpetual, uz investīcijām raugoties ilgtermiņā.

Pērn Vudfords izveidoja savu investīciju fondu Woodford Investment Management.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ekskluzīvi DB - Intervija ar Ilmāru Rimšēviču pilnā apmērā: Latvija bauda eirozonas labumus

Māris Ķirsons, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

EK: Patvēruma meklētāju ierašanās varētu nelielā mērā pozitīvi ietekmēt Eiropas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo gadu pēc kārtas eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā notiek ekonomikas atlabšana. Tā turpināsies arī nākamgad – tikpat pieticīgā intensitātē kā šogad – lai arī stāvoklis pasaules ekonomikā kļūs arvien sarežģītāks, jaunākajā prognožu pārskatā informē Eiropas Komisija (EK).

Šogad naftas cenu samazināšanās, atbalstošas monetārās politikas un relatīvi zemas eiro ārējās vērtības ietekmē ekonomikas atlabšana ir bijusi noturīga un aptvērusi plašu dalībvalstu loku. Tomēr tā joprojām norit lēni, uzsver eksperti.

Pozitīvo faktoru ietekme mazinās, un vienlaikus rodas jauni sarežģījumi, piemēram, izaugsmes palēnināšanās jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs un pasaules tirdzniecībā, kā arī joprojām pastāvošā ģeopolitiskā spriedze. Ir sagaidāms, ka 2016. un 2017. gadā citu faktoru, piemēram, pieaugošas nodarbinātības un līdz ar to augstāku reālo izmantojamo (pēcnodokļu) ienākumu, labvēlīgāku kreditēšanas noteikumu, parādsaistību apjoma samazinājuma un ieguldījumu apjoma pieauguma ietekmē ekonomikas izaugsme būs pietiekama, lai atsvērtu minētos sarežģījumus. Dažās valstīs izaugsmi papildus balstīs strukturālo reformu pozitīvā ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināti 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo MK noteikumu

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 6. jūlijā, Bauskā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sēde, kurā tika izskatīti aktuālie ES fondu ieviešanas jautājumi. Līdz šim ir apstiprināti 75 jeb gandrīz 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu. Turpat ceturtdien, 7. jūlijā, notiks arī 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu Uzraudzības komitejas sēde, informē Finanšu ministrijā.

«Katrs solis pretī ES fondu investīciju ieviešanai ir būtisks iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmei kopumā. Lai pēc iespējas ātri un kvalitatīvi ES fondu atbalsts sniegtu savu ieguldījumu, svarīgi visām nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām sekmīgi sadarboties, jo mums visiem ir viens mērķis – efektīvas ES fondu investīcijas,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Lai veicinātu ātrāku un efektīvu ES fondu investīciju ieguldīšanu ekonomikā, ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi. Tāpat gada laikā notikušas regulāras Uzraudzības komitejas apakškomiteju sēdes, kuru ietvaros ar partneriem sagatavoti lēmumi par investīciju nosacījumiem, kas pieņemti Uzraudzības komitejas rakstisko procedūru laikā. Tādējādi līdz 2016. gada 30. jūnijam jau ir izsludinātas 54 projektu iesniegumu atlases.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu kreditēšanas atkopšanās varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 16.12.2015

Eirozonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP 2013. un 2014. gadā un 2015. gada 1. pusgadā, %

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz gada beigām plānots apstiprināt 90% no pieejamām ES fondu programmām

Žanete Hāka, 22.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 22. martā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) regulārais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas investīciju progresu līdz 2015. gada 31.decembrim, informē FM.

ES fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda slēguma posmā prognozējams, ka Latvija būs spējusi pilnībā izmantot visas plānošanas periodā pieejamās ES fondu atbalsta investīciju iespējas.

Līdz ar 2015. gada 31. decembri noslēdzies 2007. – 2013. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības periods. Šobrīd vēl tiek vērtēti atsevišķu projektu īstenotāju iesniegtie maksājumu pieprasījumi, tomēr paredzams, ka plānošanas periodā Latvija būs spējusi pilnībā izmantot pieejamo ES fondu finansējumu. Kopumā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā līdz šī gada 29. februārim finansējuma saņēmējiem veikti maksājumi 4,45 miljardu eiro apmērā, kas ir 98,4% no kopējā pieejamā ES fondu finansējuma šajā periodā. Savukārt noslēgto līgumu apjoms ir 4,68 miljardi eiro jeb 103,5% no pieejamā ES fondu finansējuma. Tas nozīmē, ka līgumi ir slēgti par valsts piešķirto virssaistību apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eiropas Komisija: ekonomikas atlabšanai labvēlīgi apstākļi

Lelde Petrāne, 05.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā šogad ir vērojami ekonomikas izaugsmei labvēlīgi apstākļi. Kā liecina Eiropas Komisijas sagatavotais pētījums Ekonomikas prognoze – 2015. gada pavasaris (Spring 2015 Economic Forecast), šādi īstermiņa faktori stimulē vēl vājo ES ciklisko augšupeju.

Eiropas valstīs vienlaikus var konstatēt vairākus ekonomikai labvēlīgus faktorus. Naftas cenas joprojām ir relatīvi zemas, pasaulē ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, turpinās eiro kursa kritums, un Eiropas Savienībā tiek īstenota labvēlīga ekonomikas politika, liecina šodien medijiem izplatīts paziņojums.

Monetārajā jomā finanšu tirgus ievērojami ietekmē Eiropas Centrālās bankas īstenotā kvantitatīvās stimulēšanas politika, un līdz ar to pazeminās procentu likmes un tiek sagaidītas labākas iespējas saņemt kredītus. Tā kā fiskālajā jomā kopumā ES tiek īstenota neitrāla pieeja – nedz stingra, nedz arī pavisam brīva – arī fiskālā politika būs piemērota izaugsmes vajadzībām. Laika gaitā ir sagaidāmi arī rezultāti no īstenotajām strukturālajām reformām un Investīciju plāna Eiropai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu fondiem 2016. gada deviņos mēnešos ļoti atšķirīgs ienesīgums dalījumā pēc ieguldījumu politikas un reģionālā fokusa, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

FKTK ir apkopojusi ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātus 2016. gada deviņos mēnešos. Ieguldījumu fondu sniegums 2016. gada deviņos mēnešos bija izteikti atšķirīgs dalījumā pēc fondu ieguldījumu politikas kā arī pēc to reģionālā fokusa. Visi obligāciju fondi, izņemot vienu, 2016. gada deviņos mēnešos darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, savukārt lielākā daļa akciju fondu ar negatīvu ienesīgumu. Līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī īpaši augsts ienesīgums bija tiem fondiem, kas 2014. gadā bija lielākie zaudētāji saistībā ar rubļa vērtības kritumu vai ieguldījumiem Krievijā.

Septembra beigās obligāciju fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no -2% līdz 24.3%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 1.2% un septembra beigās sasniedza 172 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Labāki rezultāti fondiem, kas iegulda rubļos vai dolāros

Žanete Hāka, 08.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums ieguldījumu fondu iepriekšējā gadā darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegumu lielā mērā ietekmēja fondu ieguldījumu valūta, proti, labāku sniegumu eiro izteiksmē uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu valūta ir Krievijas rublis vai ASV dolārs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Decembra beigās obligāciju fondu gada ienesīgums bija robežās no 0,4% līdz +38,6%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 3.8%, gada beigās sasniedzot 180.4 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Jaukto fondu gada ienesīgums bija robežās no -0,5% līdz 7,2%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 3.9%, decembra beigās sasniedzot 13,2 milj. eiro. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 57% un 43% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropas Komisija Latvijai pauž atzinību ES fondu ieviešanā

Zane Atlāce - Bistere, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sekmes ES fondu ieviešanā pēdējā gada laikā ir vērtējamas kā ļoti augstas, ņemot vērā, cik šis ir bijis izaicinājumiem bagāts gads, atzīst Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola.

Ceturtdien, 24.novembrī, notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēde, kurā tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi.

«Latvija var lepoties ar visu 30 Eiropas Komisijas izvirzīto priekšnosacījumu ES fondu ieviešanai izpildi, Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanu par vairāk nekā 80% ES fondu finansējuma un sasniegto ES fondu ieviešanas progresu, Latvijai ieņemot trešo vietu ES pēc saņemtajiem starpposmu maksājumiem. Nākamie soļi un izaicinājumi ir projektu ieviešanas apjoma un kvalitātes kāpināšana, slēdzot arvien jaunus projektu līgumus un nodrošinot ES fondu veiksmīgai ieviešanai nepieciešamo naudas plūsmu,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Rimšēvičs: Tādu laiku, kādus pašlaik piedzīvo Latvija, nekad nav bijis

Māris Ķirsons, 29.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Fragments no intervijas:

Ko Latvija ir ieguvusi, iestājoties eirozonā?

Latvijas iestāšanās eirozonā ir bijis trešais būtiskākais notikums pēc iestāšanās ES un kļūšanas par NATO dalībvalsti. Nav piepildījies neviens no Armagedona scenārijiem, par kuriem brīdināja un ar kuriem baidīja Latvijas iedzīvotājus pirms iestāšanās eirozonā gan atsevišķi ekonomisti, gan arī politiķi. It īpaši ekonomiskās recesijas laikā redzējām, ka Latvijai pietrūkst vienas lielas starptautiskas institūcijas, kas stāvētu mums aiz muguras un pie kuras varētu vērsties un saņemt nepieciešamo naudu īstermiņa problēmu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Modernizēta ES fondu mājaslapa

Dienas Bizness, 05.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) fondu potenciālajiem un esošajiem projektu iesniedzējiem, kā arī ikvienam interesentam, kas vēlas uzzināt par Kohēzijas politikas un ES fondu sniegto ieguldījumu Latvijas izaugsmē un attīstībā, tagad pieejama modernizēta mājaslapa www.esfondi.lv. Tajā atrodama aktuālā informācija par Finanšu ministrijas pārvaldībā esošajiem ES fondiem – Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, informē Finanšu ministrijā.

Lai ikvienam interesentam būtu iespēja ātri un ērti atrast sev nepieciešamo informāciju par ES fondiem, modernizēts ES fondu mājaslapas dizains un vienkāršota satura struktūra. Ņemot vērā, ka ar katru nākamo ES fondu plānošanas periodu informācija, kas šajā vietnē apkopota, kļūst arvien daudzveidīgāka un apjoma ziņā plašāka, būtiskākie mājaslapas uzlabojumi saistīti ar informācijas pārskatāmību. Savukārt informācija par plānotajiem informatīvajiem pasākumiem, kuros interesenti tiks informēti par ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā pieejamo fondu finansējumu, tagad būs detalizēti apskatāma mājaslapā pieejamajā kalendārā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ieguldījumu fondu rezultāti atspoguļo straujo aktīvu cenu kāpumu finanšu tirgos

Žanete Hāka, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā visi atvērtie ieguldījumu fondi darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegums atspoguļoja straujos aktīvu cenu kāpumus finanšu tirgos, kas bija īpaši izteikti gada pirmajā ceturksnī, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Tā kā nozīmīgu daļu no fondu portfeļa veido ieguldījumi ASV dolāros denominētos finanšu instrumentos, tad ienesīguma kāpumu veicināja arī tas, ka pusgada laikā ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro pieauga par 8,6%.

Jūnija beigās atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no 0,04% līdz 37,3%. Kaut gan obligāciju fondu aktīvi pusgada laikā uzrādīja vislielāko pieaugumu (par 35,3 miljoniem eiro jeb par 26,6%), kopumā obligāciju un naudas tirgus fondu grupā aktīvi nedaudz samazinājās, jūnija beigās sasniedzot 173,8 miljonus eiro, ko ietekmēja viena naudas tirgus fonda likvidācijas process. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā, savukārt naudas tirgus fondi – uz termiņnoguldījumiem bankās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Labs sniegums eiro izteiksmē tiem fondiem, kuru ieguldījumu valūta ir dolārs

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējie atvērto ieguldījumu fondu aktīvi 2015. gadā pieauga par 3%, gada beigās sasniedzot 217,1 miljonu eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Vairums ieguldījumu fondu darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegumu lielā mērā ietekmēja fondu ieguldījumu valūta – labu sniegumu eiro izteiksmē uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu valūta ir ASV dolārs, jo tā vērtība attiecībā pret eiro gada laikā būtiski pieauga.

Decembra beigās obligāciju fondu gada ienesīgums bija robežās no -1,4% līdz +39,7% (negatīvs tikai diviem fondiem). Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 31%, gada beigās sasniedzot 173,8 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Jaukto fondu gada ienesīgums bija robežās no 1,2% līdz 8,6%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga gandrīz 4,5 reizes, decembra beigās sasniedzot 12,7 milj. eiro. Šo pieaugumu lielā mērā ietekmēja viena jauna fonda ienākšana tirgū. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 62% un 38% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.pusgadā ieguldījumu fondu aktīvi samazinājās par 1,1%, jūnija beigās sasniedzot 213,7 miljonus eiro, turpretī alternatīvo ieguldījumu fondu aktīvi pieauga par 1.6%, jūnija beigās sasniedzot 138,1 milj. eiro.

2018. gada 30. jūnijā obligāciju fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -3.7% līdz 1.5%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 1.6% un jūnija beigās sasniedza 175.3 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējās uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/augsta riska (high yield) segmentā.

Jaukto fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -1.2% līdz 2.1%. Šo fondu aktīvi jūnija beigās sasniedza 14 milj. eiro un pusgada laikā tie pieauga par 0.6%. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas jūnija beigās veidoja attiecīgi 58% un 42% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Noslēgti projektu līgumi par trešdaļu no pieejamā ES fondu finansējum

Žanete Hāka, 11.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 11. oktobrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu, informē FM.

ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ieviešanā ir vērojams pieaugošs un stabils progress – līdz š.g. 10. oktobrim ir palielinājies noslēgto līgumu skaits līdz 128 līgumiem par ES fondu projektu īstenošanu, kuru kopējā summa ir 1,3 miljardi eiro (ES fondu finansējums – 1,1 miljards eiro) jeb trešdaļa no Latvijai pieejamā ES fondu atbalsta. Par Latvijas salīdzinoši labām investīciju uzsākšanas sekmēm liecina arī ES dalībvalstu dati – Latvija ierindojas 4. vietā, saņemot no Eiropas Komisijas starpposma maksājumus par jau veiktām investīcijām un pārbaudītiem izdevumu dokumentiem projektu ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija ir trešajā vietā ES pēc saņemtajiem fondu starpmaksājumiem

Žanete Hāka, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 16. novembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu, informē FM.

Latvija var lepoties ar ierindošanos 3. vietā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, saņemot no Eiropas Komisijas starpposma maksājumus par jau veiktām investīcijām un pārbaudītiem izdevumu dokumentiem projektu ietvaros. Līdz ar to secināms, ka Latvija salīdzinoši ātri un veiksmīgi nodrošina ES fondu jaunā perioda ieviešanu. Iepriekšējos mēnešos Latvijai šajā statistikā bija 4. – 6. vieta.

Līdz š.g. 15. novembrim apstiprināti MK noteikumi jau par 80,7% no kopējā ES fondu finansējuma summas 3,6 miljardu eiro apmērā. Līdz šim Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi projektu atlases par vairāk kā diviem miljardiem eiro ES fondu finansējuma. Atlašu ietvaros CFLA izvērtējusi un apstiprinājusi 156 projektu iesniegumus – tajos paredzētais kopējais finansējums pārsniedz 1,5 miljardus eiro. Savukārt projektu līgumus CFLA ar finansējuma saņēmējiem ir noslēgusi jau par gandrīz trešdaļu Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta. Līdz 15. novembrim projektos saņemti maksājumi par 4,9% ES fondu investīciju jeb 218 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1.ceturksnī gan ieguldījumu fondu, gan alternatīvo ieguldījumu fondu aktīvi samazinājās par 2,4%, marta beigās sasniedzot attiecīgi 210,9 miljonus eiro un 132,7 miljonus eiro. Tas skaidrojams ar negatīvām tendencēm finanšu tirgos, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

2018. gada 31. martā obligāciju fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no -4.3% līdz -0.8%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 2.8% un marta beigās sasniedza 173.1 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Bloomberg Barclays augsta riska obligāciju kopējā ienesīguma indekss (Bloomberg Barclays High Yield Index) ceturkšņa laikā samazinājās par 0.36%.

Jaukto fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no -4.2% līdz -2.3%. Šo fondu aktīvi marta beigās sasniedza 13.6 milj. eiro un ceturkšņa laikā tie samazinājās par 1.8%. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 58% un 42% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ES fondu investīciju vadībai un kontrolei būs pieejams tehniskās palīdzības finansējums

Dienas Bizness, 25.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien izskatīts MK noteikumu projekts par Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda (turpmāk – ES fondu) tehniskās palīdzības ieviešanu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā, informē Ekonomikas ministrija.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā jaunajā ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā tiks īstenota tehniskās palīdzības projektu iesniegumu atlases pirmā kārta. Tāpat tie noteiks ES fondu tehniskās palīdzības īstenošanai maksimāli pieejamā finansējuma sadalījumu pa ES fondu administrēšanā iesaistītajām institūcijām. ES fondu tehniskās palīdzības īstenošanai pieejamais finansējums laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim ir 55 297 803 eiro, no kuriem 2 021 801 eiro ir kopējā finansējuma rezerve, kura pieejama finansējuma saņēmējiem, sākot ar 2017. gada 1. janvāri.

Kopumā ar ES fondu atbalstu līdz 2020. gadam tiks radītas vēl vismaz 2500 jaunas darba vietas, 80 tūkstoši bērnu un jauniešu no maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm saņems atbalstu izglītības pieejamības veicināšanai. Vērienīgas investīcijas tiks ieguldītas arī biznesā un inovācijās, sniedzot atbalstu vairāk nekā 3000 uzņēmumiem un palielinot inovatīvo komersantu īpatsvaru par vairāk nekā 10%. Ikviens Latvijas iedzīvotājs izjutīs ES fondu ieguldījumus infrastruktūrā, jo šajā periodā ar ES fondu līdzekļiem tiks rekonstruēti 919 kilometri autoceļu un rekonstruētas vai modernizētas dzelzceļa līnijas vairāk kā 900 kilometru garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Turpinās diskutēt par jauna Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbības modeļa izveidi

Db.lv, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS «Conexus Baltic Grid» aizsācis diskusiju par ilgtspējīga Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGK) darbības modeļa izveidi, informē uzņēmums.

Ja netiks ieviests jauns darbības regulējums, pastāv risks, ka nākotnē krātuve nespēs izpildīt tai uzticētās valsts nozīmes stratēģiskā objekta funkcijas, nodrošinot Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Par dzīvotspējīga risinājuma nepieciešamību pēc AS «Conexus Baltic Grid» iniciatīvas rīkotajā konferencē «Pazemes dabasgāzes krātuves ieguldījums piegādes drošības problēmu risināšanā», aizvadītajā nedēļā diskutēja nozares eksperti un lēmuma pieņēmēji. Konferences laikā tika apskatīta gan aktuālā situācija Latvijas tirgū, gan arī uzklausīta starptautiskā pieredze no Francijas, Ungārijas, Polijas, kur dabasgāzes krātuves operatori ir saskārušies ar līdzīgām problēmām, kādas tās ir šobrīd Latvijā. Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka risinājums būs jāatrod.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

DPD pickup sūtījumu piegādes tīkla paplašināšanā investēs ap 5 miljoniem eiro

Rūta Lapiņa, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūtījumu pārvadātājs DPD līdz šā gada beigām paplašinās sūtījumu piegādes infrastruktūru Baltijas valstīs, uzstādot vismaz 20 jaunus paku skapjus. Savukārt divu gadu laikā uzņēmums plāno uzstādīt vairāk nekā 250 paku skapjus jeb automatizētos paku terminālus, investējot ap 5 miljoniem eiro, informē uzņēmuma konsultante sabiedrisko attiecību jautājumos Dita Bukovska.

No tiem vismaz 120 tiks uzstādīti jau nākamā gada laikā – 20 Latvijā un pa 50 Igaunijā un Lietuvā. Attiecīgi uzņēmums infrastruktūras attīstībā ieguldīs aptuveni 5 miljonus eiro.

«Pieaugot e-komercijas apjomiem, redzam, ka paaugstinās cilvēku prasības saņemt un veikt sūtījums sev ērtā laikā un vietā. Mūsu jaunākā pētījuma dati rāda, ka paku terminālu un «Paku Bode» punktu popularitāte ir augusi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, un paredzam, ka šī tendence turpinās vērsties plašumā. Attiecīgi plānojam arvien jaunus ieguldījumus pickup paku piegāžu tīkla attīstībā,» atzīmē «DPD Latvija» valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.

Latvijā papildus jau esošajiem 138 DPD pickup tīkla punktiem līdz šā gada beigām tiks uzstādīti 5 jauni automatizētie paku termināli - pa vienam Rīgā, Valmierā, Jēkabpilī, Ventspilī un Rēzeknē.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Latvija ES fondu ieviešanā izpildījusi visus 2018. gada mērķus

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. – 2020. gada plānošanas periodā līdz šī gada 1. aprīlim kopā noslēgti ES fondu investīciju projektu līgumi par 3,36 miljardiem eiro jeb 76,2% no Latvijai pieejamā 4,4 miljardu eiro finansējuma, liecina Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu.

Savukārt projektu maksājumos jau ir ieguldīts 1,4 miljards eiro jeb vairāk kā trešdaļa Latvijai pieejamā finansējuma šajā plānošanas periodā, informē FM.Operatīvie dati liecina, ka Latvija izpildījusi 2018. gada vidusposma sasniedzamos rādītājus visās jomās, lai saņemtu 6% rezerves ES fondu finansējumu.

Galīgo lēmumu par 2018. gada vidusposma mērķu sasniegšanu pieņems Eiropas Komisija līdz šī gada augusta beigām pēc Latvijas gada ziņojuma par programmas ieviešanu izskatīšanas. Tāpat līdz ar šī gada 1. aprīlī Eiropas Komisijai (EK) iesniegto maksājuma pieteikumu Latvija par 99% ir izpildījusi šī gada ES fondu maksājumu mērķi, kas jāsasniedz, lai valsts turpinātu saņemt 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ieguldījumu fondu rezultātus ietekmēja reģionālais fokuss

Žanete Hāka, 30.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums ieguldījumu fondu šā gada deviņos mēnešos darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un fondu sniegumu lielā mērā noteica to reģionālais fokuss, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

30. septembrī atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no mīnus 7,7% līdz plus 13,7% (negatīvs diviem fondiem, kas galvenokārt fokusējās uz ieguldījumiem Krievijā). Atvērto obligāciju fondu un naudas tirgus fondu kopējie aktīvi septembra beigās sasniedza 183,1 miljonu eiro, kopš gada sākuma pieaugot par 2,9%. Obligāciju fondi fokusējās uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma (high yield) segmentā, savukārt naudas tirgus fondi – uz termiņnoguldījumiem bankās un valdības obligācijām.

Septembra beigās atvērto jaukto fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no 0,1% līdz 8,8%. Mēneša beigās šo fondu kopējie aktīvi sasniedza 2,5 miljonus eiro, kopš gada sākuma pieaugot par 8,1%. Jauktie fondi fokusējās uz ieguldījumiem ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās, proti, tās septembra beigās veidoja divas trešdaļas no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Pētījums: Visnozīmīgākā ES fondu līdzekļu pieejamība ir ražošanas un būvniecības uzņēmumiem

Db.lv, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES fondu naudai sajūtu līmenī ir daudz lielāka nozīme par tās faktisko apjomu ekonomikā, liecina Citadele Index pētījums, kurā puse jeb 50% Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka viņu uzņēmumam ir nozīmīgi pieejamie ES fondu līdzekļi.

Kā liecina Citadele Index, visnozīmīgākā ES fondu līdzekļu pieejamība ir ražošanas un būvniecības uzņēmumu vērtējumā. 30% ražošanas, 24% būvniecības un 21% pakalpojumu nozares uzņēmumu norādījuši, ka tiem ir ļoti nozīmīgi, lai būtu pieejami ES fondu līdzekļi.

ES fondu līdzekļu pieejamību kā ļoti nozīmīgu novērtējuši arī 18% tirdzniecības uzņēmumu, kuru nozare tiešā veidā ES fondu atbalstu nemaz nesaņem.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš: «Nedaudz pārsteidzoši, ka tik lielai daļai uzņēmumu ES fondi ir nozīmīgi, jo kopumā Latvijā tie gadā veido apmēram 3-4% no IKP, kas nav maz, bet nav arī vērtējams kā ļoti liels īpatsvars. Daudz lielāka nozīme ES fondiem ir būvniecības nozarē, veidojot līdz pat 30% no kopējā pieprasījuma. Taču, kā redzam pēc Citadele Index rezultātiem, pašu uzņēmēju vērtējumā ES fondi vissvarīgākie ir ražošanas nozarē, un būvniecība ir tikai otrajā vietā. Jāatzīst gan, ka ražošanas nozare šajā pētījumā ietver arī lauksaimniekus, kuriem ES fondu līdzekļu pieejamība ir ļoti nozīmīga. Interesantas ir tirdzniecības nozares atbildes par ES naudas nozīmību, jo šī nozare fondu atbalstu tiešā veidā nesaņem. Tas liek domāt, ka sajūtu līmenī ES fondiem ir daudz lielāka nozīme nekā ir to faktiskais apjoms ekonomikā. Acīmredzot, uzņēmējiem nozīmīga ir sajūta un apziņa, ka fondu nauda ir pieejama, pat, ja tās īpatsvars kopumā ekonomikā nav liels.»

Komentāri

Pievienot komentāru