Eiropas vadošo futbola klubu vērtības reitingā pirmajā vietā ierindojas Spānijas Real Madrid un Lielbritānijas Manchester United, katra futbola kluba vērtībai sasniedzot 2,9 miljardus eiro.

Savukārt trīs vadošo futbola klubu (Real Madrid, Manchester United un Barcelona) vērtība veido aptuveni trešdaļu no visu 32 vadošo Eiropas futbola klubu kopējās vērtības, kas ir 26,3 miljardi eiro, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas nozīmīgāko futbola klubu vērtības pētījums Futbola klubu vērtējums: Eiropas elite (Football club’s valuation: The European elite).

KPMG Baltics SIA partneris Ondrejs Fikrle: «Eiropas profesionālo futbola klubu analīze parāda mainīgo ekonomisko situāciju futbolā. Lai gan futbola klubi ir starp pasaulē visatpazīstamākajiem zīmoliem ar ļoti lielu līdzjutēju skaitu visā pasaule, tomēr to finansiālā vērtība ir salīdzinoši maza. Tikai 9 no 32 pārskatā iekļautajiem klubiem vērtība pārsniedz 1 mljrd. EUR. Protams, būs arī interesanti novērot, vai Francijā notiekošais Eiropas futbola čempionāts Euro 2016 ienesīs izmaiņas kopējā futbola klubu novērtējumā.»

Samazinot izmaksas, gan valsts iestādes, gan daudzi privātuzņēmumi ir atteikušies no veselības apdrošināšanas polišu iegādes saviem darbiniekiem, tādēļ, lai arī daudzi agrākie polišu īpašnieki turpina apmeklēt sporta klubus par saviem līdzekļiem, apmeklētāju skaits šī iemesla dēļ sporta klubos ir nedaudz sarucis.

Sporto bez polisēm

«Šī gada pirmajos piecos mēnešos no sporta pakalpojumiem atteicies katras otrās polises pasūtītājs, tādēļ apjoms krities aptuveni par 60%,» stāsta apdrošināšanas sabiedrības Balta pārstāve Kristīne Martinsone. Viņa norāda, ka, izvēloties veselības polises, klienti koncentrējas uz pamatpakalpojumiem - stacionāro un ambulatoro palīdzību.

«Apdrošināšana ir gājusi uz leju, tas ir skaidrs. Kļuvis mazāk to cilvēku, kas nāca ar apdrošināšanas kartēm, tomēr daļa no viņiem turpina nākt arī bez tām,» stāsta Siguldas sporta kluba Panatta direktors Agris Lelis. Kopumā viņš lēš, ka sporta kluba apmeklējums samazinājies apmēram par trešdaļu.

Latvijas sporta klubu tīkls «People Fitness» nākamgad plāno atvērt klubus Somijas galvaspilsētā Helsinkos, Itālijas pilsētā Milānā un Apvienotās karalistes galvaspilsētā Londonā, pastāstīja «People Fitness» mārketinga direktore Aleksandra Dembo.

Viņa norādīja, ka uzņēmuma ieskatā minētie tirgi ir ļoti perspektīvi «People Fitness» sporta klubiem, jo Helsinkos, Milānā un Londonā ir ļoti augsts pakalpojuma pārklājuma rādītājs, kas, savukārt, nozīmē, ka tur ir lielāks potenciālo klientu skaits. «Mēs uzskatām, ka divi klubi katrā Baltijas valstu galvaspilsētā ir pietiekami. Šobrīd mums ir 10 000 aktīvo klientu un pakalpojuma pārklājuma līmenis Baltijas valstu tirgū šodien neļauj atvērt lielāku mūsu formāta fitnesa klubu skaitu. Turklāt mēs testējām modeli divus gadus un novērojām veiksmīgus rādītājus, tāpēc ticam šim modelim,» sacīja Dembo.

«People Fitness» pārstāve skaidroja, ka, domājot par darbības paplašināšanu, vērā tika ņemts arī tas, ka, piemēram, «People Fitness Riga Center» sporta klubā jau sasniegta maksimālā zāļu noslodze, turklāt visi ekonomiskie uzņēmējdarbības rādītāji apliecina tā sekmīgu darbību.

UAB Impuls LTU, viens no lielākajiem fitnesa nozares spēlētājiem Baltijas tirgū un vadošā fitnesa klubu ķēde Lietuvā, paplašina darbību, tuvākajā pusgadā atverot budžeta klases sporta klubu tīklu Latvijā, liecina tās sniegtā informācija.

2016. gada pirmajā pusē apmeklētājiem tiks atvērti divi budžeta klases sporta klubi Lemon Gym. Lai nodrošinātu tīkla paplašināšanos Latvijā un Lietuvā Impuls LTU šogad plāno investēt 3 miljonus eiro. 2016. gadā kompānija papildu investēs vēl 2 miljonus eiro, lai turpinātu īstenot biznesa paplašināšanos.

Impuls LTU izmanto divus atšķirīgus zīmolus Impuls un Lemon Gym. Impuls klubi ir premium klases sporta klubi, kas saviem klientiem piedāvā pilna servisa pakalpojumus. Šobrīd zem šī zīmola Lietuvā darbojas 11 sporta klubi. Savukārt, Lemon Gym ir pirmā budžeta klases sporta klubu ķēde Baltijā, kas savas durvis vēra 2015.gadā. Šobrīd Viļnā darbojas četri šāda veida sporta klubi. Lemon Gym klientu skaits salīdzinoši īsā laika periodā esot sasniedzis 4000, taču kopējais Impuls un Lemon Gym fitnesa klubu apmeklētāju skaits Lietuvā patlaban ir 25 000.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Foto: Avis

Lai arī mūsdienu dzīvē automašīna ir neatņemama sastāvdaļa, jo sniedz pārvietošanas iespējas un brīvības sajūtu, tomēr tā var sastādīt arī nozīmīgu daļu no ikdienas izdevumiem. Kā pārvietoties ekonomiskāk un kā, ar mazām izmaiņām ikdienas braukšanas paradumos, radīt ievērojamas ietaupījumu iespējas, uzzini, lasot rakstu!

Auto, kas atbilst tavām vajadzībām

Ja ikdienā ar auto pārvietojas tikai viens cilvēks un netiek pārvadātas lielāku gabarītu mantas, izdevīgāk būs braukt ar nelielu pilsētas auto, kam ir ekonomisks degvielas patēriņš. Visai elastīgs variants ir tā saucamie pilsētas krosoveri, piemēram, Toyota Yaris Cross, kas noderēs piepilsētniekiem ar darbu pilsētā.

Cilvēkiem, pievēršot uzmanību veselīgam dzīvesveidam, attīstās arī sporta klubu bizness: 2014. gads nesis izmaiņas lielāko klubu dzīvē, izaugsme gaidāma arī šogad, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ņemot vērā nelielo iedzīvotāju skaitu un faktu, ka daudzi fiziskās pašsajūtas uzlabošanai izvēlas, piemēram, skriešanu, nūjošanu, riteņbraukšanu, konkurence sporta klubu vidū ir liela. Tiesa, ka ne visi sporta klubi konkurences cīņu iztur, palaikam dzirdams arī par kāda slēgšanu, jo, kā saka Latvijas veselības un fitnesa asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Allika, «ar mīnusiem klubs ilgi nevar pastāvēt».

Kā nozīmīgu 2014. gada notikumu E. Allika min īpašnieku maiņu vienā no lielākajiem klubu tīkliem – City Fitness. To no Dānijas pilsoņa Laua Stiga Nīlsena nopirka Igaunijas fitnesa klubu tīkls My Fitness. Tas tiek dēvēts par lielāko tīklu Igaunijā – pērn tam bija desmit klubu –, 2013. gadā tā ieņēmumi bija 4,6 milj. eiro lieli.

Paplašinot darbību Latvijā, budžeta klases sporta klubu ķēde Lemon Gym šā gada rudenī Rīgā atvērs savu trešo sporta klubu, kurā tiks investēti ap 500 tūkstošiem eiro, informē kompānijas pārstāvji.

Trešais Lemon Gym klubs atradīsies Ķengaragā, Maskavas ielā 264, tirdzniecības centra Ščecina telpās.

Kā ziņots iepriekš, pateicoties labvēlīgajai tirgus situācijai, līdz 2016. gada beigām Rīgā kopumā tiks atklāti četri Lemon Gym sporta klubi.

Lemon Gym ir pirmā budžeta klases sporta klubu ķēde Baltijā, kas savas durvis Latvijā vēra 2016. gada janvārī. Šobrīd Rīgā darbojas divi Lemon Gym klubi.

Jaunais sporta klubs būs aptuveni 900 m2 plašs un tajā, atbilstoši Lemon Gym sporta klubu konceptam, tiks piedāvāti vairāk nekā 70 Life Fitness trenažieri, kā arī bezmaksas wi-fi tīkls un bezmaksas stāvvieta, kas tiks paplašināta.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild sporta un fitnesa kluba Reaktors vadītāja Annija Viškinte. Sporta un fitnesa klubs Reaktors ir latviešu uzņēmums, kurš dibināts 2000. gadā. Reaktora galvenais treneris ir sporta leģenda, kultūrists Aivars Visockis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad vēl mācījos skolā, vasarā piestrādāju Reaktorā par administratori, vēlāk jau kļuvu par sporta kluba vadītājas vietnieci un nu jau vairākus gadus vadu šo sporta klubu. Darbs jau ir kļuvis par sirdslietu, man ļoti patīk atrasties sportiskā vidē, komunicēt ar klientiem, radīt apstākļus, lai cilvēki nāktu uz sporta klubu, nevis tikai trenēties, bet arī iegūt jaunus kontaktus, draugus, realizētu sen lolotus sapņus. Sporta klubā pats svarīgākais ir atmosfēra un to veido ne tikai telpas, aprīkojums vai ārējā vide, bet arī darbinieki, klienti-cilvēki. Daudzi nāk uz sporta klubu socializēties, satikt draugus, atpūsties no ikdienas rūpēm un transformēt negatīvo enerģiju.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, Latvijas Ledus Haļļu asociācija un Latvijas Tenisa savienība atklātā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) aicina izskatīt iespējas sniegt finansiālu atbalstu sporta nozarei.

Sporta klubi aicina atzīt sporta pakalpojumus par attaisnotajiem izdevumiem, noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā sporta un fitnesa nozarei, kā arī piemērot nozares uzņēmumiem specializētu atbalstu komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Sporta nozarei ir nepieciešams atbalsts, lai tā spētu turpināt savu svarīgo lomu, stiprinot un uzlabojot sabiedrības fizisko un mentālo veselību. Tomēr, ja valsts nespēs rast risinājumus, kā finansiāli palīdzēt nozarei, daudzi sporta un fitnesa uzņēmumi nonāks finanšu grūtībās un, iespējams, pat bankrotēs. Tas atstās negatīvas sekas uz sabiedrības fizisko un mentālo veselību, kas rezultātā prasīs gan papildu izmaksas veselības aprūpes budžetā, gan arī nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomiku kopumā.

Atbalsti sporta attīstību - nobalso par mums un saņem abonementu BEZMAKSAS!

Balsot var vienreiz dienā līdz 13.11.2017 - 23:59

Īsumā par to, kas tad ir Sportlex?

SPORTLEX - vienotais sporta abonements. Ideja ir vienkārša - ar vienu abonementu var apmeklēt dažādus treniņus un nodarbības daudzos dažādos sporta klubos: trenažieru zāles, jogas studijas, baseinus, Crossfit studijas, deju skolas un daudz daudz ko citu. Abonements darbojas kā ērta mobilā aplikācija, kas ir vienlaicīgi klienta kartiņa, nodarbību saraksts un meklētājs.

Sporta klubu tīkls "Lemon Gym" aicina sporta klubu apmeklētāju maksimālā skaita ierobežojumus noteikt atbilstoši sporta klubu izmēriem, proti, pēc to platības, atklāja sporta kluba "Lemon Gym" Latvijas reģiona vadītājs Jevgenijs Beļakovs.

Viņš rosināja Veselības, Izglītības un zinātnes ministrijas aicināt pārskatīt lēmumu par ierobežojumiem un atļaut atvērt sporta zāles ar noteikumu, ka katrai personai tiek nodrošināts minimāls brīvas vietas daudzums - no četriem līdz 10 kvadrātmetriem - un divu metru distance starp klientiem.

"Mēs uzskatām, ka nav pareizi salīdzināt lielos sporta klubus "Lemon Gym" ar platību no 1000 līdz 1600 kvadrātmetriem ar mazām studijām un platību līdz 250 kvadrātmetriem. Kur ir lielāks risks? Lielajā, labi ventilējamā zālē vai nelielā studijā, ja abiem ir vienāds klientu skaits?" jautāja Beļakovs, iesakot ierobežot maksimālo cilvēku skaitu pēc platības, nevis radīt vienādus nosacījumus mazām studijām un lieliem klubiem.

Trauku nomas tirgus arvien pieaug, jo lielu pasākumu rīkošanā šis ārpakalpojums tiek izmantots bieži

Ja restorāniem lielu pasākumu apkalpošanai nepietiek ar saviem traukiem, tos nomā no uzņēmumiem, kas piedāvā šādu pakalpojumu. «Noma ir ļoti pieprasīts pakalpojums,» norāda Ilze Poikāne, Gemosa nomas vadītāja. Arī Arkolat HoReCa nodaļas vadītājs Dzintars Liepiņš atzīst, ka pieprasījums pēc trauku nomas ir labs.

«Mēs to esam piedāvājuši teju kopš uzņēmuma dibināšanas, bet pirms diviem gadiem izpētījām tirgus situāciju un nopietnāk pievērsāmies nomai. Rezultātā katru gadu nomas biznesa apgrozījums pieaug par 30%,» saka Dz. Liepiņš. Viņš norāda, ka šajā biznesa segmentā uzņēmuma lielākie konkurenti ir Gemoss un Astro. Vēl ir vairāki mazāki uzņēmumi, kā arī tādas nomas, kas nomā traukus no Arkolat.

AS "My Fitness" savā īpašumā ieguvis otro lielāko fitnesa klubu tīklu Lietuvā - SIA Gym Plius (Gym+) no tās akcionāriem Airidas Kondratas un SIA INVEFINA.

Gym+ ir otrs lielākais fitnesa klubu operators Lietuvā un savu darbību īsteno kopumā 10 klubos Lietuvā, no kuriem seši klubi ir Viļņā, trīs klubi ir Kauņā un viens klubs - Panevēžā.

"Mēs sekojām Gym+ attīstībai jau pāris gadus. Paredzam tuvāko 12 mēnešu laikā atvērt vismaz septiņus jaunus fitnesa klubus Baltijā. Mūsu mērķis ir uzlabot standartus, ieviest jaunākās tendences, veicināt fitnesa attīstību un motivēt vairāk cilvēku dzīvot veselīgāk. Tagad mēs varam to nodrošināt vēl lielākā mērogā visā Baltijā," teic MyFitness izpilddirektors Erki Torns (Erkki Torn).

Pēc jauno klubu ieguves MyFitness apvieno jau 47 fitnesa klubus un vairāk nekā 100 000 dalībnieku visā Baltijā.

Mūsdienu cilvēka dzīves ritms ir tik saspringts! Ar biznesa vidi saistītiem ļaudīm tas ir divkārt saspringts, un sports ir viens no labākajiem veidiem, kā atgūties no stresa. Tomēr iekļaut saspringtajā darba grafikā sporta nodarbības ir visai grūti. Neparedzēti pienākumi, virsstundu darbs, izbraukumi un tikšanās nereti traucē regulārus nodarbību apmeklējumus. Tāpēc reizēm ir grūti fiziskajām aktivitātēm atlicināt pat 30 minūtes, un lielie sportiskie plāni tā arī paliek ieceru līmenī, pat ja esat ideāli disciplinēts cilvēks! Kā gan lai atrod laiku gan sportam, gan biznesam? Te var palīdzēt Sportlex – vienotais sporta abonements Rīgas sporta klubiem, vēlāk arī sporta klubiem visā Latvijā.

Sportlex ir jauns sporta klubu tīkla koncepts. Pērkot vienu abonementu, klients saņem piekļuvi visiem klubiem, kuri ietilpst Sportlex tīklā: tā ir gan trenažieru zāle, gan krosfits, gan aerobika, joga, baseins, TRX, boulings, slidotava un daudz kas cits. Būtiskākā atšķirība – nav piesaistes konkrētam klubam vai ilgstošam līgumam un klienta kartītes vietā – mobilā lietojumprogramma ar ērtu interfeisu. Sportlex aplikācija palīdzēs atrast vispiemērotāko klubu pēc atrašanās vietas, attāluma, pieejamajiem pakalpojumiem un pat parādīs, kā tur nokļūt. Iespējams arī izmantot filtru vajadzīgā treniņa meklēšanai – lietojumprogramma dažu sekunžu laikā atradīs desmitiem izvēles variantu – sākot no tai-bo un beidzot ar dejām.

Lai neiznīcinātu sporta un fitnesa nozari Latvijā un vienlaikus nesamazinātu sportiskās aktivitātes, kas ir būtiskas sabiedrības veselībai, Latvijas veselības un fitnesa asociācija aicina valdību pārskatīt lēmumu par sporta nodarbību aizliegšanu, diferencējot ierobežojumus gan pēc sporta veidiem, gan pēc sporta nodarbību veidiem.

Sporta klubi pilnībā atbalsta nepieciešamību Latvijā ieviest uz faktiem balstītus ierobežojumus, lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatību, uzsver Latvijas veselības un fitnesa asociācijas (LVFA) vadītājs Gints Kuzņecovs. Vienlaikus šobrīd noteiktie ierobežojumi ir nesamērīgi un pretrunīgi, kā arī nenovērš virkni reālo risku.

Tādēļ LVFA ir nosūtījusi vēstuli Ministru kabinetam, Veselības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai, aicinot pārskatīt noteiktos ierobežojumus un atļaut grupu nodarbības sporta klubos un zālēs, ja sporta nodarbība notiek bezkontakta veidā un tiek ievērotas valstī noteiktās distancēšanās, pulcēšanās un dezinfekcijas prasības.

Rīgā, Vienības gatvē piektdien tiks atvērts piecdesmitais "MyFitness Grupas" sporta klubs Baltijā, kurā ir investēts viens miljons eiro.

"MyFitness ALEJA", kas būs četrpadsmitais Igaunijas kompānijas "My Fitness AS" sporta klubs Latvijā, būs viens no lielākajiem Latvijā, informē "My Fitness AS" vadītājs Erki Torns (Erkki Torn). Viņš ir gandarīts, ka uzņēmums ir spējis atvērt jaunu struktūrvienību šajā grūtajā laikā - pēc ilgstošas sporta klubu dīkstāves, kas bija saistīta ar COVID-19 krīzi.

Ziepniekkalna klubs, kas no citiem atšķirsies ar jauniem dizaina vaibstiem, būs 2 000 kvadrātmetru plašs, tajā būs trīs zāles grupu nodarbībām, trenažieru zāle būs aprīkota ar augstākās klases "Technogym" iekārtām un tiks piedāvāti "Studio X" augstas intensitātes treniņi.

Uzņēmums "MyFitness AS" ir dibināts 2008. gadā Igaunijā. "MyFitness" ātri kļuva par lielāko sporta klubu tīklu Igaunijā, dažu gadu laikā palielinot klubu skaitu līdz divciparu skaitlim. 2014. gadā "MyFitness" ienāca arī Latvijas tirgū. 2018. gadā tika atvērts pirmais "MyFitness" klubs Lietuvā. 2020. gadā "MyFitness" iegādājās otru lielāko sporta klubu tīklu Lietuvā "Gym+", kura paspārnē ir 10 sporta klubi. "MyFitness" ir līderis Baltijā ar lielāko sporta klubu skaitu, Baltijas valstīs tam ir vairāk nekā 100 tūkstoši aktīvu biedru.

Sporta klubu tīkls “Lemon Gym”, plāno ieguldīt 3-6 miljonus eiro jaunos un atjaunotos klubos.

Tuvāko 2-3 gadu laikā ir plānotas 3-5 jaunu sporta klubu atklāšanas, kā arī tiks veiktas investīcijas esošo sporta klubu uzlabošanā. Savukārt 2024. gada 2. janvārī durvis vērs renovētais "Lemon Gym" sporta klubs Rīgā, Brīvības ielā. Tā modernizācijā uzņēmums investēja vairāk nekā 500 00 eiro.

“Mūsu novērojumi liecina, ka Latvijā aizvien vairāk cilvēku uzsāk apmeklēt sporta klubus, šo tendenci pozitīvi ietekmējusi arvien plašais sporta klubu tīkls un izdevīgās abonementu cenas. Mēs patiesi lepojamies, ka esam daļa no šīm pārmaiņām, piedāvājot augstas kvalitātes pakalpojumus par pieejamām cenām. Mūsu misija ir nodrošināt plašu un pieejamu sporta pieredzi ikvienam, tādēļ esam apņēmušies turpināt šo ceļu, investējot, attīstot un piedāvājot saviem biedriem jaunus un unikālus pakalpojumus. Paredzam, ka 2024. gadā mūsu sporta klubos veselīgāku dzīvesveidu uzsāks vismaz par 10-15% vairāk klientu nekā pērn. Mēs pastāvīgi sekojam līdzi fitnesa tirgus tendencēm un ieviešam jaunumus sporta klubos,“ stāsta “Lemon Gym” Latvijas reģiona vadītāja Agnija Grantiņa.

Investējot 500 000 eiro, budžeta klases sporta klubu ķēde Lemon Gym nākamā gada sākumā vērs durvis tirdzniecības centrā Jugla, fitnesa kluba Atlētika kādreizējās telpās, informē uzņēmumā.

Šis būs piektais Lemon Gym atvērtais sporta klubs Latvijā. «Lēmums paplašināt sporta klubu ķēdi Juglā tika pieņemts, ņemot vērā šīs apkārtnes apdzīvotību, kā arī to, ka iepriekš šeit esošais sporta klubs ir bijis pietiekami pieprasīts. Mēs turpinām aktīvu paplašināšanos Latvijā, jo redzam, ka Rīgas iedzīvotājiem pievilcīgs šķiet moderno sporta klubu koncepts. Nesen esam veikuši uzlabojumus mūsu sporta klubu dizainā un piedāvājumā, tādēļ jaunajā klubā Juglā apmeklētājiem būs pieejams jaunākais aprīkojums un dizains, ko jau veiksmīgi esam ieviesuši pārējās valstīs,» atklāj Lemon Gym Latvijā valdes locekle Sigita Deduraite.

Lemon Gym ir pirmā budžeta sporta klubu ķēde Baltijā, kas pirmo sporta klubu Latvijā atvēra 2016. gada janvārī. Šobrīd Rīgā ir 4 sporta klubi 4 dažādos Rīgas rajonos – Teikā, Imantā, Purvciemā un Ķengaragā.

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītajam Latvijas Zemes fondam šā gada pirmajos deviņos mēnešos ir pārdoti vairāk nekā 200 jauni lauksaimniecības zemes īpašumi, kuru iegādē ir ieguldīti 14 miljoni eiro. Iegādāto īpašumu kopējā platība ir teju 5000 ha platībā, no kuriem 130 īpašumi 2900 ha platībā ir pārdoti reversajā nomā.

Kopumā ir pieaudzis pieprasījums pēc fonda piedāvātajiem pakalpojumiem, jo, salīdzinot ar 2018. gada tādu pašu periodu, šogad darījumu skaits ir dubultojies – pieaugušas gan iegādāto zemju kopējās platības, gan darījumos ieguldītie finanšu līdzekļi.

Šobrīd Latvijas Zemes fonda portfelī ir 636 lauksaimniecības zemes īpašumi 12 700 ha platībā, kuru iegādē kopš fonda darbības sākuma ir ieguldīti 35 miljoni eiro. 237 īpašumi 5000 ha platībā ir iegādāti ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām jeb reversajā nomā.

Ina Alksne, Latvijas Zemes fonda vadītāja, skaidro: «Iegādātie īpašumi ļoti ātri atgriežas apritē – īsā laikā faktiski visi īpašumi tiek iznomāti lauksaimnieciskajai darbībai. Joprojām redzam, ka nomas pieprasījums pārsniedz fonda piedāvājumu, un aktīvākajos reģionos – Zemgalē un Kurzemē – uz viena īpašuma nomu vidēji piesakās 3-4 saimniecības. Liels pieprasījums ir arī pēc fonda sakoptajiem un lauksaimniecības apritē atgrieztajiem īpašumiem. Zemes fonds par saviem līdzekļiem ik gadu sakopj vismaz 50 hektārus ilgstoši nekoptu zemju un iznomā tās lauksaimniekiem. Mūsu iespējas ļauj sakopto zemju platības būtiski palielināt, vienlaikus mūs ierobežo sadarbības partneru trūkums šādu darbu veikšanai.

Pērn Latvijas tirgū ienāca Lietuvas fitnesa klubu ķēde Impuls group ar budžeta klases sporta klubu ķēdi Lemon Gym; ar līdzšinējiem rezultātiem kompānija ir apmierināta, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Mēs aizvien turpinām savu attīstību, meklējam jaunas un labas vietas un mērķējam uz tirgus līdera pozīciju saglabāšanu Baltijā – gan kā budžeta sporta klubu ķēde, gan kā lielākā uzņēmumu grupa, kas strādā ar sporta un fitnesa klubu darījumiem,» saka Vidmants Šugždinis (Vidmantas Šiugždinis), fitnesa klubu ķēdes Lemon Gym pārvaldītāja Impuls LTU valdes priekšsēdētājs un SIA Gym LV valdes loceklis.

«Latvijā turpināsim darboties Rīgā, kur vēl aizvien redzam daudz iespēju un atrašanās vietu. Rīgā 2017. gadā tiks atvērti divi līdz trīs jauni Lemon Gym klubi. Mūsu klubi kļūst lielāki – iepriekš to platība bija aptuveni 1000m², bet mūsu jaunākais atvērtais klubs ir gandrīz 1300m² liels. Mūsu jaunie klubi būs līdz pat 1500m² plaši,» saka V. Šugždinis.

Pēdējos divus gadus visi Latvijas sporta klubi un fitnesa centri strādājuši ar būtiskiem zaudējumiem, valsts atbalsts nav spējis uzņēmējiem kompensēt pat pusi no zaudētā.

To DB norāda Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas (LVFA) vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs. Viņš uzsver, ka, lai gan šobrīd sporta klubu klienti pamazām atgriežas zālēs, attīstības ziņā šī nozare ir atmesta apmēram desmit gadus atpakaļ.

Līdz 2019. gadam mēs piedzīvojām dinamisku izaugsmi, taču šobrīd situācija ir kritiska – sporta klubi cieš milzīgus zaudējumus, bet daļa fitnesa treneru ir spiesti strādāt pelēkajā zonā, teic G. Kuzņecovs.

Daži slogu neiztur

Sporta klubu uzkrātie zaudējumi pēc grantu izmaksas šobrīd vidēji ir 80%, bet atsevišķiem uzņēmējiem tie sasniedz pat 97%, atzīmē G. Kuzņecovs. “Šis periods ir bijis ļoti sarežģīts, un redzam, ka izaicinājumi joprojām turpinās. Šobrīd intensīvi strādājam ar Ekonomikas un Finanšu ministriju, lai uzņēmēji varētu saņemt papildu atbalstu, jo apgrozījuma kritums ir bijis ļoti būtisks. Līdz šim saņemtais valsts atbalsts nav kompensējis pat pusi no zaudētā, taču tajā pašā laikā jāatzīst, ka, ja tā nebūtu pavisam, izdzīvot būtu bijis daudz grūtāk, sevišķi pandēmijas sākumā. Kopumā pēdējo divu gadu laikā sporta zāles vairāk ir bijušas ciet nekā vaļā. Ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm, nevar noliegt, ka mūsu valstī ierobežojumi ir bijuši ļoti stingri, piemēram, sporta klubiem tika atļauts atsākt darbu ievērojami vēlāk nekā citās valstīs – tikai īsi pirms Līgo svētkiem. Tā kā vasara bija ļoti karsta, klientu skaits bija niecīgs – klubu piepildījums proporcionāli noteiktajiem ierobežojumiem 15 kvadrātmetri uz vienu personu sasniedza vidēji 15–20%, šobrīd labākajā gadījumā tas ir 80%. Ja salīdzina šos ciparus ar laiku, kad sporta klubiem nebija noteikts klientu skaita ierobežojums uz kvadrātmetriem, tad piepildījums ir vēl ievērojami mazāks – maksimums 30 līdz 40%. Tas nozīmē, ka pirmspandēmijas līmenis vēl ne tuvu nav sasniegts,” secina G. Kuzņecovs.

A/s Rīgas Centrāltirgus lauž ilgtermiņa nomas līgumus, kas ilgus gadus nodrošināja labu dzīvi starpniekiem. Tomēr perspektīvā tieši partneru piesaistē tiek saskatīta tirgus attīstība.

Šogad iecerēts izbeigt līgumu ar SIA Viaro, kam līdz gada beigām iznomāts piena paviljons, bet līdz nākamā gada beigām – gastronomijas paviljons. Ja tas izdosies, visos paviljonos saimniekos a/s Rīgas Centrāltirgus (RCT), jo jau 2012. gadā tika lauzts līgums ar zivju paviljona ilggadējo nomnieku SIA Kustība N, bet sakņu un gaļas paviljoni nav iznomāti. Šogad bizness Āgenskalna tirgū varētu beigties arī tā nomniekam SIA Roveks.

Neuzkāpt uz grābekļa

RCT prakse slēgt ilgtermiņa nomas līgumus ir asi kritizēta. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirms vairākiem gadiem norādījis, ka «starpniekfirmu iesaistīšana RCT tirdzniecības platību iznomāšanā apakšnomniekiem, iespējams, ir ilgstošā laika posmā izveidots mehānisms, kā tiek nodrošināta no pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu nomas gūtās peļņas pārdale par labu konkrētiem privātuzņēmumiem.» Tostarp iespējama situācija, ka no RCT nomātu īpašumu nodod tālāk nomā par ievērojami augstāku cenu. Iepriekš labumu no starpniecības guvuši ar politiķiem saistīti uzņēmumi, arī šobrīd pilnībā no tā nav tikts vaļā.