Lai gan filmas internetā kļūst arvien pieejamākas, joprojām ir visai stabila daļa cilvēku, kuri dodas uz kino, un Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur apmeklētāju skaits ir audzis

Eiropas kino izplatītāju tīkla Europa Cinemas šā gada konferencē Kannās diskutēja par kino apmeklējuma tendencēm kinoteātros Eiropā. Lielajās valstīs Francijā, Lielbritānijā un Vācijā kino apmeklējums turpina kristies, jo cilvēkiem ir izveidojies pieradums filmas skatīties mājas formātos. «Taču ir nepārprotama tendence, ka savus nacionālos kino hitus cilvēki vēlas skatīties kinoteātros uz lielā ekrāna. Piemēram, Itālijā šogad kinoteātru apmeklējums ir pieaudzis par 7%, jo uz ekrāniem iznāca Paolo Sorentīno filma Dižais skaistums (Eiropas labākā filma 2013. gadā), ko cilvēki gribēja skatīties nevis mājās, bet kinoteātros. Eiropā ir 10 valstu, kurās apmeklējums kinoteātros joprojām aug un starp tām ir arī Latvija, kur tas pieaudzis par 4%,» stāsta Daira Āboliņa, kinokritiķe un kinoteātra Splendid Palace kuratore.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Siguldā, tirdzniecības centrā Šokolāde izvietotā kinoteātra Kino Lora vadītāja Linda Lele. «Jau 2009. gadā, plānojot kinoteātra Kino Lora konceptu, tika saprasts – lai reģionāls kinoteātris mazpilsētā veiksmīgi darbotos, tam ir jābūt ar pievienoto vērtību un savu unikalitāti. Tādam, lai tas uzrunātu gan vietējos Siguldas iedzīvotājus, gan plašāku auditoriju – lai uz to būtu vērts mērot ceļu. Tā radās ideja Kino Lora veidot kā paaugstināta servisa kinoteātri. Kino Lora ir vienīgais kinoteātris Latvijā, kas piedāvā apkalpošanu sēdvietās. Arī ēdienkarte ir īpaši izstrādāta, lai sniegtu klientiem iespēju tradicionālā popkorna vietā pasūtīt arī dažādas uzkodas, suši, alkoholiskus un bezalkoholiskus kokteiļus, ko ēst un dzert seansa laikā. Kinozālēs ir izvietoti ādas krēsli, pie katra krēsla ir neliels galdiņš un atkritumu tvertne. Jaunajā, tikko atklātajā zālē iekļautas vēl citas inovācijas – galdiņos ir iestrādāts neliels apgaismojums, lai ērtāka uzkodu baudīšana, un servisa poga viesmīļa izsaukšanai. Mēs neesam liels kinoteātris, taču es uzskatu, ka tas ir Kino Lora trumpis, jo varam nodrošināt kinoteātriem neraksturīgas ekstras. Citiem vārdiem - kvalitāte pār kvantitāti,» par savu darbavietu stāsta L. Lele.

«Principā, tas ir mūsu maizes darbs, jo pateicoties telpu nomai, mēs varam demonstrēt arī kino,» biznesa portālam Db.lv atklāja kinoteātra «Splendid Palace» vadītāja Ieva Sīpola.

Video skatāms zemāk!

Kinoteātra vadītāja pastāstīja, ka pēc Nacionālā Kino centra Latvijas simtgades filmu programmas gan kinoteātris «Splendid Palace», gan citi kinoteātri Latvijā atkal piedzīvoja ziedu laikus. Kinoteātris bija plaši apmeklēts, un interese no skatītājiem bijusi ļoti izteikta. 2018.gadā kopējais kinoteātra skatītāju skaits sasniedza 100 656, kas ir par 60% vairāk nekā 2017.gadā «Gribētos sacīt, ka ir sācies jauns posms, arī šogad ir notikušas Latvijas filmu pirmizrādes, un cilvēki arī pēc kino svētku viļņa vēl joprojām nāk, skatās un interesējas. Tajā pašā laikā izjūtam arī pastiprinātu interesi par autorkino, kas ir viens no mūsu kino repertuāra virzieniem,» komentēja I.Sīpola.

Kinoteātris «Lora» tirdzniecības centrā «Šokolāde» Siguldā tika atklāts 2009.gadā un šobrīd tajā darbojas trīs kinozāles ar kopējo sēdvietu skaitu 193 skatītājiem. Uzņēmums savu pastāvēšanu reģionā vērtē kā veiksmīgu un plāno attīstīties arī galvaspilsētā.

Kino «Lora» nosaukums radies saistībā ar Lorupīti, kura tek gar Siguldu. «Vienkāršs, saprotams, kinoteātrim atbilstošs nosaukums, turklāt novadpatriotisks,» portālam db.lv stāsta kino «Lora» pārstāve Līga Jansone.

Kinoteātris radīts krīzes laikā un tas izveidots ar konceptuālu mērķi - aizpildīt tukšās tirdzniecības telpas un piesaistīt papildus klientus. Lai atvērtu kinoteātri, bija nepieciešamas ievērojamas investīcijas 350 000 eiro apmērā. «Tolaik tas bija riskants lēmums, tāpat nebija pieredzes šajā jomā. Taču priecājamies, ka risks atmaksājies,» stāsta kinoteātra pārstāve.

«Lai reģionāls kinoteātris mazpilsētā veiksmīgi darbotos, tika pieņemts lēmums, ka tam ir jābūt ar pievienoto vērtību un savu unikalitāti. Tādam, lai tas uzrunātu gan vietējos Siguldas iedzīvotājus, gan plašāku auditoriju – lai uz to būtu vērts mērot ceļu. Tā radās ideja kino «Lora» veidot kā paaugstināta servisa kinoteātri un tas ir vienīgais kino Latvijā, kas nodrošina apkalpošanu sēdvietās,» stāsta L. Jansone.

Būvniecības vajadzībām ņemot kredītu bankā, 1923. gadā Rīgā durvis vēra pirmklasīgs un grezns kinoteātris «Splendid Palace». 990 strādnieki to uzbūvēja desmit mēnešos.

Aizvadītā gada nogalē kinoteātris nosvinēja savu 95. dzimšanas dienu, tādēļ piedāvājam atskatu uz tā vēsturi.

1881. gadā Pēterburgas nomalē, nabadzīga kurpnieka ģimenē piedzima dēls Vasīlijs Jemeļjanovs. Pēc tēva nāves četrpadsmit gadu vecumā Vasīlijs sāka pelnīt iztiku savam brālim un trim māsām. Pateicoties apķērībai, darba spējām un uzņēmībai, trīsdesmit gadu vecumā viņam izdevās izbūvēt nelielu kinoteātri. Vēlāk viņš atvērta arī opereti un plānoja pārcelties uz pilsētas centru. Vasīlija Jemeļjanova plānus sagrāva boļševiku revolūcija. Juku laikos viņš iepazinās ar savu nākamo sievu - igauņu izcelsmes meiteni Mariju. Ilūzijas bija zaudētas, un viņi pameta Krieviju, dodoties uz Igauniju, kur viņiem piedzima meita Tatjana. Ap 1920. gadu, kad meitai bija astoņi mēneši, viņi pārcēlās uz Rīgu un kļuva par Latvijas pavalstniekiem.

Šā gada lielākais pārsteigums ir filma Kriminālās ekselences fonds – visskatītākā gada filma pēc kases ieņēmumiem, un izskatās, ka tāda tā arī paliks, to intervijā DB saka kinoteātra Forum Cinemas direktors Normunds Labrencis

Šogad kinoteātrim Kino Citadele, kas durvis vēris nedaudz vēlāk par lielveikalu Stockmann, ir 15 gadu jubileja. Par paveikto, svētku noskaņu un nākotnes plāniem Dienas Bizness stāstīt aicināja SIA Forum Cinemas direktoru Normundu Labrenci.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Pirms 15 gadiem durvis vēra kinoteātris ar 14 zālēm un 3000 skatītāju vietām. Dažus gadus pēc atvēršanas apmeklējums sasniedza 1,8 miljonus skatītāju gadā, vidēji piecus tūkstošus dienā. Kas bija mainījies, kas bija panākumu pamatā un ir vēl aizvien?

#Pārdodot Latvijā ražoto filmu ārvalstīs, iegūstam ne tikai atpazīstamību, bet arī nodokļus.

Latvijas kino industrija var būt kā rūpnīca, kas atnes valstij nodokļus un rada jaunas darba vietas, intervijā laikrakstam Dienas Bizness atklāj kino producents Andrejs Ēķis.

Fragments no intervijas

Nameja gredzens ir viens no vērienīgākajiem Latvijas kino projektiem ar 2,5 milj. lielu eiro budžetu. Kas Jums kā producentiem šķiet grūtākais posms – finansējuma piesaiste vai šis periods – kad ar kailu sirdi ir jāgaida kāds būs publikas un kritiķu vērtējums par paveikto?

Esmu producents, uz kritiku skatos nedaudz citādi. Ja man uz šo jautājumu ir jāatbild vienkārši, tad, visticamāk, manis teiktais varētu latviešiem nepatikt. Latvieši kā nācija nav pieradusi pie tā, ka visās jomā, arī mākslā, ir jābūt tirgus attiecībām. Mēs dzīvojam tādā pasaulē, kad valstis savā starpā konkurē. Rūpniecības jomā līdere ir Ķīna, mums Latvijā tiek postulēts, ka ar radošumu un izdomu varam kaut ko sasniegt. Diemžēl Latvijā kino industrijā visbiežāk nodarbojas hobija līmenī, bet šajā jomā iesaistītie, ieskaitot Nacionālais Kino centru (NKC), to nesaskata kā industriju, to, ka kino varētu būt viena no tām sastāvdaļām, kas varētu palielināt valsts IKP un vairot darba vietas. Mums ir jāveido tāds filmas projekts, kuru varam pārdot arī ārzemēm, eksportēt. Tieši šis ir viens no mērķiem, kāpēc tapa Nameja gredzens, jo, kad pirms četriem gadiem ar Aigaru Graubu pabeidzām veidot spēlfilmu Sapņu komanda 1935, pirmo reizi mūsu sadarbības vēsturē sapratām, ka ar nākamo projektu ir jāpanāk, lai izveidotā filma vairāk ceļo, tiek izrādīta ārvalstu kinoteātros un televīzijās. Mēs atradām izplatītāju kompāniju, kura bija gatava ar mums satikties un uzdevām konkrētu jautājumu: «Kāda ir tēma, kuru pasaulē gribētu dzirdēt no tādas valsts kā Latvijas?» Mūsu idejas nākamajai filmai bija par Baronu Minhauzenu, kurš 20 gadus ir dzīvojis Rīgā, leģendu par Nameja Gredzenu un trešā ideja bija par mūsu karavīru dalību Afganistānas karā.

Šomēnes, kad Rīgā ieradīsies Eiropas kino grandi, liela uzmanība ir pievērsta arī vietējam kino, pret ko valsts kļūst vēlīgāka, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma pieaugušajiem Akmeņi manās kabatās pretendē uz Oskaru kategorijā Labākā animācijas filma, Jāņa Norda filma Mammu, es tevi mīlu turpina gūt starptautiskas atzinības, bet tās režisors nosaukts starp pirmās Izcilības balvas kultūrā laureātiem, Andra Gaujas debijas mākslas filma Izlaiduma gads sacēlusi vētru vietējo kinocienītāju vidū. Pie skatītājiem šogad nonākušas arī vairākas citas jaunas spēlfilmas, piemēram, Jura Kursieša pilnmetrāžas lente Modris, Māra Putniņa un Jāņa Cimmermaņa Džimlai Rūdi Rallallā, Aika Karapetjana M.O.Ž., virkne dokumentālo darbu, tajā skaitā Kristas Burānes pilnmetrāžas filma Māra par režisori Māru Ķimeli, un animācijas filmu, no kurām vērienīgākā ir Latvijas, Luksemburgas, Lietuvas un Dānijas kopražojums Zelta zirgs, kura pamatā ir Raiņa luga. Pilnmetrāžas animācijas filmas režisori ir Reinis Kalnaellis un Valents Aškinis.

Paplašinot savu darbību, Baltijas vadošais kinoteātris "Apollo Kino" šoruden atvērs otro kinoteātri Rīgā - tirdzniecības centrā "Rīga Plaza".

Db.lv jau nule kā vēstīja, ka par aiziešanu no Latvijas tirgus tirdzniecības centrā Rīga Plaza paziņoja "Multikino".

"Apollo Kino" Latvijas auditorijai līdz šim bija pieejams iepirkšanās un izklaides centrā "Akropole", taču, turpinot attīstību, īpaši augstas kvalitātes kino pieredze, sākot no šī gada rudens, būs pieejama arī tirdzniecības centra "Rīga Plaza" apmeklētājiem.

"Pilnvērtīgai kino baudīšanai "Apollo Kino" piedāvās trīs sēdvietu veidus - kluba sēdvietas ar anatomiski pielāgotu augstas kvalitātes krēslu, divvietīgās sēdvietas ar iespēju skatīties filmu, sēžot divvietīgā dīvānā, un īpaši iecienītās - zvaigžņu sēdvietas. Papildus jau zināmajiem, ir gaidāmi arī jaunu sēdvietu veidi," informē "Apollo Kino" vadītāja Baltijā Kadri Arm.

Kino izplatīšanas un kino izrādīšanas uzņēmums SIA Forum Cinemas, kas pārvalda kinoteātri Kino Citadele, plāno paplašināt darbību arī ārpus Rīgas, atklāja Kino Citadele vadītājs Normunds Labrencis.

Tiesa, skaidrība par uzņēmuma aktivitātēm, pēc Labrenča teiktā, varētu būt vien nākamā gada beigās vai 2018.gadā, jo patlaban vēl notiek sarunas par iespējamām Forum Cinemas darbības vietām ārpus Rīgas.

Labrencis arī atzīmēja, ka patlaban kino izrādīšanas tirgus ir ļoti koncentrēts tieši Rīgā, veidojot apmēram 80% no visas kino izrādīšanas. «Reģioni patlaban nav attīstīti šajā jomā, taču iespējas ir,» viņš sacīja.

Kino Citadele vadītājs arī norādīja, ka Forum Cinemas, sākot darbību ārpus Rīgas, nevis pārņems kādu līdzšinējo kino izrādīšanas vietu, bet būvēs jaunu. «Ja mēs ejam ārpus Rīgas, skaidrs, ka labāk ir būvēt pašiem jaunu kinoteātri, jo, piemēram, pārņemot kādu jau iepriekš bijušu kino izrādīšanas vietu, jārēķinās ar dažādiem iespējamiem riskiem - ēka var būt pārbūvējama, atjaunojama, taču tam var būt šķēršļi un tā tālāk,» skaidroja Labrencis.

Šonedēļ Kaņepes Kultūras centrā (KKC) darbību sāks neliels «art-house» kinoteātris «Kino Augusts», ar mērķi izrādīt nekomerciālu, neatkarīgu un spēcīgu kino, informē KKC.

Kinoteātris veltīts kino režisoram un festivāla «Arsenāls» dibinātājam Augustam Sukutam (1947 - 2017).

«Kad ar komandas biedriem meklējām kādu nozīmīgu un atbilstošu nosaukumu iecerētajam pastāvīgam filmu izrādīšanas maratonam, bieži nonācām pie salīdzinājuma - «tā kā Arsenālā»; «nu, tā kā Sukuts darītu». Kronis visam bija uzieta fotogrāfija, kurā Augusts Sukuts vienā no pēdējām vizītēm Rīgā bija iegriezies Kaņepes Kultūras centrā ar mērķi apskatīt kino zāli, jo bija dzirdējis, ka ir parādījusies jauna telpa publiskiem seansiem. Beigu beigās jau, ja mēs gribētu veltīt kino nosaukumu Čārlijam Čaplinam vai Paradžanovam - kāpēc gan ne, ja tas ir apzināti un uzņemoties visu atbildību šīs izcilās personības priekšā,» stāsta KKC saimnieks Dāvis Kaņepe.

Tirdzniecības centrs "Alfa" jau trešo gadu pēc kārtas turpina tradīciju - kino demonstrēšanu brīvdabā uz tirdzniecības centra jumta.

Pirmais kino seanss plānots šā gada 21.maijā un interesenti līdz 17.maijam tiek aicināti nobalsot par vēlamajām filmām. Piedāvājumā iekļauti dažādu žanru kino, tostarp animācijas filmas ģimenēm ar bērniem.

"Jau 21.maijā vēlamies mūsu apmeklētājus palutināt ar pirmo kino vakaru brīvdabā virs koku galotnēm, atklājot šī gada kino sezonu uz tirdzniecības centra jumta. Mums ir iespēja nodrošināt tādus apstākļus, kuros kino skatīšanās būtu droša un ērta, vienlaikus turpinām pievērst īpašu uzmanību drošības pasākumu ievērošanai. Rūpējoties par cilvēku veselību, šoreiz skatīšanās būs iespējama tikai no automašīnām," stāsta t/c "Alfa" vadītāja Liene Apine.

Igaunijas lielākais kinoteātru tīkls “Apollo Kino” 1.oktobrī atklāj jaunu kinoteātri “Apollo Kino Plaza” modes un izklaides centrā “Rīga Plaza”.

“Esam gandarīti, ka neraugoties uz sarežģītajiem laikiem izklaides nozarē, varam atvērt mūsu otro “Apollo Kino” kinoteātri Latvijā,” saka “Apollo Kino” Baltijas izpilddirektore Kadri Ärm.

Divu izklaides centru izveidē Rīgā Apollo Group investē vairāk nekā 11 miljonus eiro 

Divu jaunu izklaides centru izveidē Rīgā Baltijas lielākā izklaides un restorānu grupa...

Šis ir jau 14.kinoteātris Baltijā un ir daļa no lielā “Apollo Group” izklaides nozares struktūrvienības, kurā ietilpst arī citi grupas uzņēmumi: “Vapiano”, “KFC”, “O`Learys”, “IceCafe” un “MySushi”.

“Apollo Kino Plaza” tiek piedāvātas 8 kinozāles ar 962 sēdvietām.

Papildus “Apollo Kino Plaza” piedāvās jaunu konceptu tiem, kuriem patīk komforts un grezna vide – atklājot “Vintage” kinozāli, kas aprīkota ar jauna dizaina sēdvietām.

““Rīga Plaza” ir modes un izklaides centrs, tādēļ strādājam pie šo abu virzienu attīstīšanas, pastāvīgi piesaistot jaunus nomniekus. Augstu novērtējam sadarbību ar “Apollo Group”, jo tā ļauj mums piedāvāt patlaban vienīgo kinoteātri Rīgā Daugavas kreisajā krastā,” saka “Rīga Plaza” vadītāja Irīna Toropova.

“Apollo Kino” kinoteātri atrodas visā Igaunijā - Tallinā, Tartu, Pērnavā, Sāremā, Narvā un Jõhvi, 39 kinozālēs, uzņemot, gandrīz 5800 kino cienītājus. 2019. gadā “Apollo Kino” atklāja arī savus pirmos kinoteātrus Latvijā un Lietuvā.

Db.lv jau vēstīja, ka oktobra vidū Apollo Kino, kā arī batutu parks “Apollo Skypark” tiks atklāts tirdzniecības centrā Domina.

Latvijas nacionālā ekspertu komisija nobalsojusi par filmu, kas pārstāvēs Latviju ikgadējā sacensībā par nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma / Best Foreign Language Film. No astoņām vērtēšanai pieteiktajām filmām eksperti gandrīz vienprātīgi izvēlējās Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka darbu Turpinājums, kas tapis studijā Mistrus Media un atbalstīts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, informē Nacionālais Kino centrs.

Uz nomināciju šajā kategorijā atbilstoši ASV Kinoakadēmijas balvas nolikumam, var pretendēt pilnmetrāžas filma, kas pirmizrādi savā valstī piedzīvojusi laika periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, ir vismaz nedēļu pabijusi kinoteātru repertuārā un tās pamatvaloda nav angļu valoda; ASV Kinoakadēmijas biedru vērtējumam šajā kategorijā var pieteikt arī pilnmetrāžas dokumentālo filmu vai pilnmetrāžas animāciju.

Šogad Oskara sacensības kritērijiem atbilst vairāk nekā 10 Latvijas filmu un komisijas izvērtēšanai producenti pieteica astoņas pilnmetrāžas. Četras no pieteiktajām ir Simtgades filmas – Madaras Dišleres Paradīze ’89, Ivara Selecka Turpinājums, Ināras Kolmanes Bille un brāļu Ābeļu Baltu ciltis –, kopīgā konkurencē nonāca arī Oskara Rupenheita Kriminālās ekselences fonds, Aigara Graubas Nameja gredzens, Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām un Latvijā filmēta krievu režisora Sergeja Ļivņeva spēlfilma Van Gogi.

Šobrīd veiksmīgākais mēnesis jaunatvērtajam «Apollo Kino» ir bijis jūlijs, kad to apmeklējis rekordliels cilvēku skaits – 44 tūkstoši skatītāju.

Savukārt, kinoteātra kluba biedru skaits ir vairāk nekā 26 tūkstoši.

IMAX kinozālē filmas skatījies katrs ceturtais (25%) kino apmeklētājs. Skatītākie žanri pirmajos trīs mēnešos bijuši asa sižeta kino un animāciju filmas bērniem.

«Apollo Kino» savas durvis skatītājiem Rīgā vēra šā gada 4. aprīlī.

«Skatītāju izvēli pamato ne tikai to intereses, bet arī nozarē pieejamo filmu klāsts. Šogad iznākušas ļoti daudz asa sižeta filmas, to skaitā «Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām», «Vīri melnā: Globālie draudi», «Atriebēji: Noslēgums». No animācijas filmām šobrīd iecienītākās ir «Mīluļu slepenā dzīve 2», «Aladins» un «Karalis Lauva». Šo filmu skatījums kopumā veido 50% no visa apmeklējuma,» stāsta «Apollo Kino» vadītājs Latvijā Edgars Hartmanis.

Vieglas dienas un laicīgus labumus negaidi, tā, sākot kopīgas darba gaitas, režisorei–producentei Antrai Cilinskai savulaik postulēja Juris Podnieks

Antra Cilinska ir viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām un tās direktore kopš 1994. gada, bet kino industrijā «peld» jau kopš astoņdesmitajiem gadiem. Viņa tagad zina, ka ievadā pieminētais, reiz kolēģa sacītais, bijuši viedi vārdi, jo apsēstajiem ar kino darbs paņem teju visu cilvēka dzīvi. Viņa sevi mazāk asociē ar biznesa lēdiju, vairāk ar radošu cilvēku, kurš obligātās izvēles kārtā nodarbojas arī ar studijas un filmēšanas procesu vadību. Taču vajadzīgais «krampis» ir, kaut vai lai cīnītos par kino nozares valsts atbalsta budžeta pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Jāņa Joņeva kulta romāna Jelgava 94 ekranizācija pirmizrādi piedzīvoja 18. septembrī, bet no 20. septembra tā skatāma kinoteātros. Kādas jums kā vienai no spēlfilmas veidotājiem ir atsauksmes?

Latvijas kino nozares pārstāvji aicina atvērt kinoteātrus un samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) biļetēm, teikts Kultūras ministrijai, Nacionālajam kino centram un Filmu padomei nosūtītajā vēstulē.

Vēstulē norādīts, ka kinoteātri esot specifiska publisku pasākumu norises vieta ar ļoti zemu inficēšanās risku, ko apliecinājusi pagājušā gada vasaras - rudens sezonas pieredze. Tāpēc nozares pārstāvji aicina atvieglot ierobežojumus kinoteātriem, ļaujot pakāpeniski atsākt kino demonstrēšanu.

Ņemot vērā kinoteātru telpu tehniskās iespējas, kinoteātri esot gatavi nodrošināt augstus drošības pasākumus, kas novērstu cilvēku drūzmēšanos un pulcēšanos iekštelpās, inficēšanās riskus samazinot līdz minimumam. Tāpat kinoteātros varētu nodrošināt drošu distanci starp apmeklētājiem katra atsevišķa kino seansa laikā. Savukārt daudzzāļu kinoteātros paredzēts nodrošināt atsevišķu filmu seansu nodalīšanu laikā un telpā, tādējādi samazinot apmeklētāju savstarpējās tikšanās intensitāti.

Kinoteātris «Splendid Palace» jaunajā sezonā katru nedēļu skatītājiem piedāvās iespēju apmeklēt «Dokumentālā kino pirmdiena» seansus.

Visas sezonas garumā pirmdienu vakaros skatītāji varēs noskatīties dažādu paaudžu kinorežisoru veikumu.

Savukārt pēc seansiem vienmēr sekos «Jautājumu un atbilžu» sesija ar dokumentālā kino jomas lietpratējiem, aktieriem, režisoriem un sabiedrībā zināmām personībām. Pasākumus vadīs kinoteātra «Splendid Palace» mākslinieciskā vadītāja, kinokritiķe Daira Āboliņa.

Pirmais «Dokumentālā kino pirmdiena» seanss notiks 2019. gada 2. septembrī.

Latvijā dokumentālais kino vēsturiski ir bijis ļoti nozīmīga kino nozare, ar saviem klasiķiem, izciliem mūsdienu kino paraugiem un jaunajiem talantiem. Kinoteātra «Splendid Palace» publika vienmēr ir aktīvi apmeklējusi dokumentālā kino seansus. Tāpēc kinoteātrim bija būtiski izveidot šādu dokumentālā kino projektu, lai kinoteātra skatītāji katru pirmdienu varētu skatīties Latvijas un citu valstu labākās dokumentālās filmas uz lielā ekrāna, apmainīties viedokļiem un diskutēt ar filmu veidotājiem, komentē D. Āboliņa.

Lai gan Latvijas filmu budžets aizvien ir niecīgs, kino industrijas pārstāvji cer, ka Latvija varētu būt vieta, kur ārvalstu producenti brauktu uzņemt filmas.

Tas dotu pienesumu ne tikai kino industrijā iesaistītajiem, bet arī visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā, piemēram, viesnīcām, ēdinātājiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem.

Jau vairākus gadus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kā galvenā nacionālā eksporta organizācija atbalsta Latvijas kino industrijas meistarību un veicina valsts klātbūtni starptautiskajos filmu tirgos un lielākajos festivālos. Pērn vairākas Latvijā radītās filmas ierindojās skatītāko filmu virsotnēs, sacenšoties ar Holivudas filmām. Šogad 18. un 19. oktobrī norisināsies Rīgas Starptautiskā kino festivāls (Riga IFF 2019), kura mērķis ir sekmēt biznesa attiecību veidošanu un pieredzes apmaiņu starp Latvijas kino profesionāļiem un ārvalstu producentiem, diskutēt par nozares aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, prezentēt Latvijas filmu studijas un producentu apvienības ārvalstu sadarbības partneriem, kā arī filmēšanas vietu lokāciju tūrē atklāt Latviju kā potenciālu sadarbības partneri jaunu kopprojektu īstenošanai.

Rīgā nesen atvērto informatīvo mākslas telpu Look at Riga nākotnē iecerēts attīstīt kā franšīzes konceptu.

Look at Riga ir informatīvā mākslas telpa – Max D kinoteātris apvienojumā ar Latvijas preču veikalu. «Mēs esam ģimene, veikals ir mans lauciņš, Arnim – kino,» saka Laura Projuma, SIA Look at Riga īpašniece. Trīsdimensiju kino jau ir ierasta lieta, bet Max D kino 3D brillēm pievienojas pieskārieni, krēsla kustības, sniegs, šļakatas, vējš. «Visi efekti kā pa amerikāņu kalniņiem braucot,» viņa skaidro. Krīzes laikā Max D kino idejas autors Arnis Aspers no nulles sāka filmēšanas biznesu, izveidojot kompāniju Moodwork. Sākotnēji uzņēmums veidoja reklāmas klipiņus, bet tagad izaudzis līdz 3D filmai par Rīgu.

Iespējams, ka jau maija sākumā arī Latvijā būs iespēja baudīt kino brīvā dabā, atrodoties savā auto un ievērojot visus noteiktos drošības pasākumus. Šim mērķim plānots izmantot pat lidlaukus, informē idejas autors, organizācijas #viedi pārstāvis Arturs Gailītis.

"Ņemot vērā, ka pasākumu nozarē strādājam jau vairākus gadus un notikumi pasaulē ir skāruši mūsu nozari pamatīgi – patiesībā aizliedzot mums radīt, strādāt un darīt to, ko mēs protam vislabāk, nācās likt galvas kopā un domāt, ko varētu iesākt, lai kaut kā aizpildītu savas tukšās dienas un nopelnītu kādu naudu iztikšanai," stāsta A.Gailītis.

Tad nu vienā no tādām reizēm organizācija #viedi internetā pamanīja Vācijas kolēģu izsludināto brīvdabas kino pasākumu ar automašīnām, un saprata, kas šis formāts atbilst visiem distancēšanās, personiskās drošības un karantīnas nosacījumiem arī Latvijā. "Neesam izgudrojuši velosipēdu no jauna, bet to tikai pielāgojuši esošajiem ierobežojumiem," teic A.Gailītis.

Līdz pat jūlija beigām biroju kompleksa "Business Garden Rīga" stāvlaukumā būs pieejams brīvdabas drive-in kino "Movies on Wheels".

Skatītājiem tiks piedāvātas īpaši atlasītas pasaulē populārākās filmas dažāda vecuma un interešu auditorijām, tostarp ģimenēm ar bērniem. Kino seansi norisināsies plkst. 20.00, bet bērnu seansi plkst. 17.00.

Kino apmeklējuma laikā iespējams pasūtīt ēdienus un dzērienus, izmantojot jebkuru ēdienu piegādes servisu.

"Ņemot vērā aicinājumu joprojām ievērot distanci un iespēju robežās nepulcēties, esam nolēmuši piedāvāt izklaidi, kas pēdējo mēnešu laikā ir kļuvusi par daļu no ikdienas - drive-in kino jeb kino baudīšana no automašīnas. Tā ir pieredze, kuru joprojām vēlas izmēģināt daudzi iedzīvotāji, kā arī citu vidū šāds kino apmeklējums ir kļuvis jau par ikdienu," stāsta Movies on Wheels vadītājs Tomijs Virga.

Jau piekto gadu biedrība Ascendum Rīgas Doma dārzā vasaras sezonā organizē brīvdabas filmu seansus ar kinospeciālistu ievadvārdiem. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, arī šogad filmu programma tiek veidota sadarbībā ar Nacionālo Kino centru (NKC).

Skatītāji Doma dārzā tiek gaidīti 7., 15., 21. un 28. jūlijā pulksten 22:30, visos vakaros ieeja pasākumā ir bez maksas.

Šogad, atzīmējot 120 gadus kopš pirmās kinofilmas demonstrācijas Rīgā, par Doma dārza brīvdabas filmu programmas tēmu izvēlēts sauklis Kino par kino. Atbilstoši tematikai, programmā iekļautas Latvijas spēlfilmas un dokumentālās filmas, kurās pats kino ir izpētes objekts, centrālais varonis un galvenais stāstītājs; kino uzņemšana un demonstrēšana ir būtisks komponents izvēlēto filmu sižetā, stilistikā, noskaņā un vēstījumā. Programmu sakārtojusi kinovēsturniece, NKC informācijas speciāliste Kristīne Matīsa.

Nacionālajam kino centram šogad piešķirts teju uz pusi mazāks finansējums (740 312 Ls), nekā pērn (1,45 milj.ls). Papildus tam, ir būtiski palielināta autoratlīdzības likme iedzīvotāju ienākumu nodoklim (IIN) (no 15% uz 26%), jāņem vērā, ka gan kino industrijā, gan praktiski jebkurā citā ar kultūru saistītā jomā, lielākā daļa norēķinu tiek veikti tieši autoratlīdzību veidā ,kā arī ir pilnīgi neizdevīgi nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem, kuri būtu gatavi daļu peļņas ziedot kino industrijai .

Redzot valsts attieksmi pret kino veidošanu Latvijā, var droši teikt — tas ir novārtā atstāts bizness ar lielu eksporta potenciālu.

Būtu jāsaprot, ka kino nav tikai producentu un režisoru dzīves aicinājums — kino dod ne tikai ienākumu nodokļu veidā, rada nacionālo produktu , kā arī dod papildu pievienoto vērtību — atpazīstamību valstij pasaulē. Protams, tikai gadījumā, ja valstī ir priekšnosacījumi šādai situācijai. Turklāt atbalstīt nacionālo kino nozari noteikti ir lētāk, nekā izdot milzīgu naudu par reklāmas klipiem CNN. Skaidrs, ka Latvijas valsts savā kino industrijā nevar atļauties ieguldīt tik lielus līdzekļu kā, piemēram, Francija vai Krievija, un to arī neviens neprasa darīt — vienkārši esošo situāciju nevajadzētu sarežģīt vēl vairāk.

Trīs dienu garumā kinoteātrī "Filmpodium" Cīrihē, Šveicē tiks demonstrētas 24 latviešu veidotas filmas, kļūstot par lielāko un žanriski plašāko Latvijas kino skati Šveicē.

Latvijas kino dienu kurators ir Latvijas kino draugs Uldis Mākulis (Šveice) un to norisi atbalsta Cīrihes pilsēta, Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nacionālais kino centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Latvijas filmu studijas.

Latvijas kino dienu programma aptvers plašu Latvijas kino ainu gan žanriski, gan hronoloģiski – Latvijas kino mantojumu programmā reprezentē Rolanda Kalniņa spēlfilma "Četri balti krekli", Herca Franka dokumentālā īsfilma "Par desmit minūtēm vecāks" un Jura Podnieka dokumentālā filma "Vai viegli būt jaunam?".

Pēdējos gados radītās Latvijas spēlfilmas pārstāv Lailas Pakalniņas "Ausma", Jāņa Norda "Ar putām uz lūpām" un Viestura Kairiša "Melānijas hronika" – simbolisks “tilts” starp Latviju un Šveici, jo šajā filmā galvenās lomas atveidotāja ir šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo.