Pasaulē

FOTO: 24 stundu ģenerālstreiks pret pensiju reformu Grieķijā izvēršas sadursmēs

LETA, 04.02.2016

Jaunākais izdevums

Grieķijā notiekošā ģenerālstreika laikā valsts galvaspilsētā Atēnās ceturtdien izcēlās sadursmes starp protestētājiem un policiju.

Brīdī, kad aptuveni 50 tūkstoši cilvēku Atēnās devās gājienā uz parlamenta ēku, melnā ģērbušies jaunieši atšķēlās no pūļa un sāka apmētāt policiju ar akmeņiem un degmaisījuma pudelēm. Policija atbildēja, raidot asaru gāzi un dūmu granātas, aculiecinieki pavēstīja aģentūrai Reuters.

Tūkstošiem strādājošo Grieķijā ceturtdien piedalās demonstrācijās, arodbiedrībām valstī rīkojot 24 stundu ģenerālstreiku, lai protestētu pret premjerministra Alekša Cipra valdības iecerēto pensiju sistēmas reformu.

Dažu pēdējo mēnešu laikā tiek rīkots jau trešais ģenerālstreiks, kura dēļ apturēta vilcienu un prāmju satiksme, kā arī atcelti vairāki desmiti avioreisu.

Streikā piedalās arī juristi, kravas automašīnu vadītāji un lauksaimnieki, kā arī vairāki tirgotāji slēguši savus veikalus.

Tikmēr slimnīcas darbosies ārkārtas režīmā, taču nedarbojas degvielas uzpildes stacijas un darbu pārtraukuši taksometri.

Tautas neapmierinātību izraisījusi valdības iecere samazināt maksimālo ikmēneša pensiju no pašreizējiem 2700 eiro līdz 2300 eiro, kā arī ieviest jaunu minimālo garantēto pamata pensiju 384 eiro apmērā.

Valdība arī vēlas apvienot pensiju fondus un palielināt gan darba devēju, gan darba ņēmēju sociālās drošības iemaksas.

Protestējot pret valdības plāniem, grieķu zemnieki pēdējās divas nedēļas vairākās vietās bloķējuši satiksmi uz valsts nozīmes šosejām, otrdien apturot kravas automašīnu plūsmu uz Bulgāriju un Turciju un izraisot garas rindas uz robežām.

Starptautiskie aizdevēji pieprasījuši Atēnām īstenot smagas reformas apmaiņā pret kārtējo aizdevumu, kas pagaidām ļāvis novērst valsts maksātnespēju un piespiedu aiziešanu no eirozonas.

Viena no aizdevēju svarīgākajām prasībām ir reformēt līdzšinējo pensiju sistēmu, vidēji samazinot pašreizējās pensijas par 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstniecības darbinieku streiks brīdī, kad Veselības ministrija (VM) intensīvi strādā pie papildu finansējuma nodrošināšanas veselības nozarei, ir vēršanās pret visiem Latvijas iedzīvotājiem un, iespējams, mēģinājums šūpot valdību, uzskata veselības ministre Anda Čakša.

Čakša šodien žurnālistiem atzina, ka patlaban ģimenes ārsti «diezgan ļaunprātīgi izmanto situāciju, kad VM ļoti fokusēti strādā, lai nozarei papildus iegūtu finansējumu atalgojumiem». «Manā skatījumā streiks ir sasteigta un neadekvāta lieta. Tas nav streiks, tā ir līguma nepildīšana, un tā nav adekvāta rīcība, jo valdība skaidri pateikusi, ka finansējums veselībai un atalgojuma pieaugums būs nākamajā gadā,» sacīja ministre.

«Manā skatījumā tas ir diezgan ļaunprātīgs spiediens, bet tas nozarei nedod neko, un tā ir vēršanās pret visiem Latvijas iedzīvotājiem,» secināja Čakša.

Runājot par to, vai ģimenes ārstu streika un atteikšanās strādāt pagarināto normālo darba laiku norise faktiski vienlaikus ir bijusi speciāla rīcība, Čakša pauda, ka «ar teorijām nemēģina nodarboties», bet viņa mēģina risināt akūtas un sarežģītas situācijas. Ņemot vērā, ka VM ir izpildījusi prasības, kas saistītas ar normālā pagarinātā darba laika saīsināšanu, politiķes skatījumā patlaban neesot argumentu, kāpēc būtu jārīko streiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tūroperators: Tūristu topā Grieķija, bet karstos piedāvājumus negaidiet

Natālija Poriete, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp tūrisma galamērķiem nākamajā sezonā ar Grieķiju varētu sākt konkurēt Turcija, taču, tā kā noteicošais aspekts aizvien ir cena, tuvāko 2-3 gadu laikā Grieķija varētu saglabāt līderpozīcijas, intervijā sacīja kompānijas Maouzenidis Group vadītājs Aleksandrs Candekidis.

Ja mēs viena gada laikā palielinājām pārdošanas apjomus gandrīz divas reizes, un nākamajā gadā plānojam tos audzēt pusotru reizi, tad perspektīva, ka Grieķija popularitātes ziņā atpaliks no Turcijas, nav tālu, uzskata viņš.

Viņš piebilst, ka Grieķija Latvijai ir daudz tuvāka nekā, piemēram, Spānija. Otrkārt, Spānijā praktiski nav viesnīcu ar savām pludmalēm. Tas ir neērti un nedroši, ja runā par atpūtu ar bērniem uzskata uzņēmuma vadītājs. Runājot par Itāliju, A. Candekidis uzsver, ka tajā ir maz smilšu pludmales, tāpēc paši itāļi dod priekšroku atvaļinājumam Grieķijā.

«Itālija nav konkurente Grieķijai, un Spānija arī nav. Turcija konkurē ar Grieķiju un Ēģipti, kurā pagaidām tūristu plūsma vēl nav atjaunojusies. Neviena cita valsts šobrīd nevar konkurēt ar Grieķiju. Arī Bulgārija ir populāra, taču tas vairāk ir budžeta segments, un pakalpojumu kvalitāte ir zemāka. Ja runājam par kvalitatīvu virzienu Eiropā, līderis viennozīmīgi ir Grieķija,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Saistībā ar bagāžas krāvēju streiku arī pirmdien atcelti airBaltic lidojumi starp Briseli un Rīgu

LETA, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Briseles lidostas virszemes apkalpošanas uzņēmuma «Aviapartner» darbinieku streiku pirmdien atcelti visi Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» reisi starp Briseli un Rīgu, pastāstīja «airBaltic» pārstāve Alise Briede.

No Briseles uz Rīgu bija paredzēti reisi plkst.13.00 un plkst.22.10, bet no Rīgas uz Briseli plkst.7.30 un plkst.16.35. «airBaltic» nav informācijas, cik ilgi streiks varētu turpināties, pauda Briede.

Jau vēstīts, ka ceturtdienas, 25.oktobra, pēcpusdienā Briseles lidostā streiku pieteica bagāžas krāvēji, liekot atcelt vairākus desmitus reisu. Darbu pārtraukuši Briseles lidostu apkalpojošā uzņēmuma «Aviapartner» darbinieki, kurus neapmierina personāla trūkums.

«Tas bija spontāns darbinieku streiks,» pavēstīja arodbiedrības pārstāvis, norādot, ka nav skaidrs, cik ilgs būs streiks.

Streiks ietekmējis visus ielidojušos un izlidojušos reisus, jo nav iespējams piekraut un izkraut lidmašīnas. Pasažieri ir spiesti doties prom no lidostas vai izlidot tikai ar rokas bagāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas nacionālās aviokompānijas «LOT Polish Airlines» darbinieki otrdien, 1. maijā uzsāks streiku, kas tuvākajās dienās var būtiski ietekmēt aviosatiksmi reģionā - ieplānotie reisi starp Varšavas Šopēna lidostu un Baltijas valstīm var kavēties vai tikt atcelti, informē lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop».

«Skycop» vērš avioceļotāju uzmanību iespējamiem traucējumiem un aicina laikus iepazīties ar savām tiesībām, un būt gataviem iespējamām izmaiņām ceļojuma plānos.

Lielākajā riska zonā šobrīd ir lidojumi maršrutos Rīga – Varšava, Viļņa – Varšava un Tallina – Varšava, tāpat plānotais streiks ietekmēs arī ceļotājus, kam Polijā paredzēta pārsēšanās lidojumam uz citu galamērķi.

«LOT Polish Airlines» streiks ir klasificējams kā iepriekš plānots, tādēļ aviopasažieri, kuru reisi kavēsies vai tiks atcelti, nevarēs pieprasīt kompensāciju par sagādātajām neērtībām. Neraugoties uz to, aviokompānijām, balstoties uz Eiropas Savienības likumdošanu, ir pienākums nodrošināt aviopasažieriem pirmās nepieciešamības preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lufthansa stjuarti piektdien uzsāk nedēļu ilgu streiku

LETA, 06.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas lidmašīnu stjuartu arodbiedrība UFO ceturtdienas vakarā noraidīja pēdējo no lidsabiedrības Lufthansa piedāvājumiem pensiju jautājumā un paziņoja, ka piektdien uzsāks nedēļu ilgu streiku.

Arodbiedrība norādīja, ka, rēķinoties ar klientu plāniem, streiks sāksies tikai piektdien pusdienlaikā, vēstīja laikraksts Tagesspiegel.

Arodbiedrība turpmākās septiņas dienas iecerējusi streikot dažādās Vācijas lidostās.

Lufthansa stjuarti piektdien streikos Frankfurtē un Diseldorfā, kur pārtrauks darbu no plkst.14 līdz 23 (no plkst.15 līdz 24 pēc Latvijas laika), teikts UFO paziņojumā. Atkārtoti streiki šajās lidostās notiks arī sestdien.

Minhenes lidostu Lufthansa stjuartu streiks nedēļas nogalē vēl neskars, jo Bavārijas un Bādenes-Virtembergas zemēs joprojām turpinās skolēnu brīvdienas, paziņoja UFO.

Nekādi streiki nenotiks arī svētdien, paziņoja arodbiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram 1000 dokeru astoņās Zviedrijas ostās trešdien streikoja pēc tam, kad viņiem neizdevās nodrošināt kolektīvo darba līgumu, un šis streiks izraisīja ostu darbības apturēšanu.

Zviedrijas Dokeru arodbiedrības biedri streikoja dažādās ostās visā valstī, tai skaitā Malmē dienvidos, uz divām līdz trim stundām.

Atbildot uz to, darba devēju organizācija «Zviedrijas Ostas» izsludināja lokautu.

Ja netiks panākta vienošanās, tad tuvāko dienu laikā streiks tiks paplašināts uz pavisam 15 ostām, ieskaitot valsts lielākās ostas Stokholmā un Gēteborgā.

«Ir skaidrs, ka konflikts smagi un drīz kaitēs Zviedrijas uzņēmumiem,» paziņoja Zviedrijas Transporta uzņēmumu konfederācijas vadītājs Matiass Dāls.

Īpaši smagi tas skars mežsaimniecību, kas ir viena no lielākajam Zviedrijas uzņēmējdarbības nozarēm.

Mežsaimniecības grupa «Stora Enso» pauda bažas, ka tās produkcijas piegādes kavēsies, sevišķi Gēteborgas Ro-Ro terminālī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strādājošie Grieķijā trešdien rīko 24 stundu streiku, paralizējot satiksmi uz autoceļiem un dzelzceļiem, apturot banku un plašsaziņas līdzekļu darbu.

Streiks tiek rīkots, lai protestētu pret valdības plāniem paātrināt privatizāciju un reformēt darba likumus, kā arī pārskatīt tiesības streikot.

Streika dēļ nekursē autobusi un tramvaji, Atēnu metro un prāmji, kas pārvadā pasažierus starp Grieķijas salām un valsts kontinentālo daļu.

Tāpat trešdien nestrādā bankas un žurnālistu apvienība «Poesy» norāda, ka streiko arī mediji, tāpēc no tiem nevar gūt informāciju par jaunākajiem notikumiem.

Streiks Atēnās izraisījis garus sastrēgumus, jo valsts lielākā arodbiedrība GSEE pilsētas centrā rīko demonstrāciju.

Šis pēdējo divu nedēļu laikā jau ir otrs streiks. Pagājušajā nedēļa rīkotais streiks ietekmēja transporta kustību, slimnīcu, skolu un tiesu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Grieķijas krīzi var risināt ar bēgļu krīzi

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu komentētājs, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strukturāli pamainot pieeju imigrācijas plūdiem uz Eiropu, pat jau iesīkstējušos dalībvalstu savstarpējos pārmetumus un apvainošanos, piemēram, starp Grieķiju un Vāciju, var pārvērst par sakarīgu sadarbību

Turcijas attiecības ar ES pēdējos gados kļuva aizvien problemātiskākas, līdz pēkšņi tām atvērās otrā elpa. Kādēļ? Tuvo Austrumu bēgļu dēļ, par kuru izmitināšanu nometnēs turpat Turcijā un nekontrolētu nelaišanu tālāk Brisele ir ar mieru piemaksāt trīs miljardus eiro un vēl izrādīt dažādas politiskās laipnības Ankarai. Šī pati paradoksālā situācija, kad velnu izdzen ar Belcebulu, ir nobriedusi īstenošanai arī migrācijas lielceļa nākamajā pieturas punktā – Grieķijā.

Nupat iet spalvas pa gaisu, migrantu mērķa valstīm draudot Grieķijai ar izslēgšanu no Šengenas zonas un grieķiem atbildot, ka pārējie eiropieši melo, ka, piemēram, Atēnas neņemot pretī krasta apsardzes pastiprinājumu. Lai tur vai kā, bet pēc ANO datiem šogad līdz pagājušajai svētdienai, 24. janvārim, Grieķijā ir nonākuši jau 46 240 bēgļi – apmēram 1927 dienā. Ja ņem vērā, ka laivošanai pa jūru šis nav tas labākais gadalaiks un līdz ar siltāku laiku bēgļu daudzums varētu pieaugt, ir visas iespējas, ka šogad caur Grieķiju uz Vāciju u.c. nokļūt gribētāju skaits atkal būs virs miljona. Plašsaziņā jau ierasts kļuvis salīdzinājums, ka šī ir lielākā bēgļu krīze Eiropā kopš 2. pasaules kara, un šai vērtējumā ir vērts ieklausīties nopietni, jo tajā, droši vien sākotnēji pat neapzinoties, ir ietverts problēmas risinājums. Tā Gideons Rahmans Financial Times vērtē, ka Grieķijā vajagot izveidot bēgļu nometnes pēc arī latviešiem zināmā DP nometņu parauga, kas nozīmē iespēju daudzmaz cilvēcīgi izdzīvot tur, kur nu tu esi nokļuvis, lai caur drošībnieku, starptautisko organizāciju un NVO sietu tad jau sijātos tālāk, kur nu esi iecerējis vai kur sanāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltā bāzētais uzņēmums «Premier Capital», kas ir «McDonald’s» attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019.gada attīstības plānus uzņēmums ir uzsācis ar jauna restorāna atvēršanu Grieķijā, un paredzēts, ka šogad grupa atvērs kopumā 13 jaunus restorānus.

2018.gadā atvēra tika atvērti 10 jauni restorāni.

Restorānu atvēršanas ir daļa no uzņēmuma 64 miljonu investīciju programmas ar mērķi izvērst «Premier Capital» piederošo restorānu tīklu Baltijas valstīs, Grieķijā, Rumānijā un Maltā, sasniedzot kopumā 176 restorānus līdz 2021.gadam.

«Premier Capital» šobrīd pieder 147 «McDonald’s» restorāni, ieskaitot 11 jaunos restorānus, kas tika atvērti laika posmā no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada janvārim. Četri no tiem tika atklāti Rumānijā pērnā gada decembrī. Grupas uzņēmumos šobrīd strādā vairāk nekā 8200 darbinieki. Astoņi no jaunajiem restorāniem ir atvērti Rumānijā, un četros no tiem atrodas arī «McDrive» un «McCafe» kafejnīcas. «McDrive» atrodas arī jaunajā restorānā Lietuvā un divos restorānos Grieķijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Arodbiedrība: Lufthansa pilotu streiks ir beztermiņa; tiek zaudēti desmit miljoni eiro dienā

LETA--DPA/AFP, 25.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkrēts beigu datums pašreizējam Vācijas lidsabiedrības Lufthansa pilotu streikam nav noteikts, piektdien paziņoja pilotu arodbiedrības Vereinigung Cockpit preses pārstāvis Jergs Handvergs.

«Tāda iepriekš noteikta streika beigu datuma nav,» norāda Handvergs.

Viņš piebilda, ka mērķis ir no Lufthansa iegūt pārrunājamu piedāvājumu, lai pārtrauktu pašreizējos streikus.

Handvergs arī pavēstīja, ka arodbiedrību atbalsta tās biedri.

Vereinigung Cockpit jau ceturtdien paziņoja, ka streiks, ko pieteikuši Lufthansa piloti, pagarināts līdz sestdienai.

Sākotnēji streiks bija pieteikts uz trešdienu un ceturtdienu, bet trešdien Vereinigung Cockpit paziņoja, ka tas pagarināts līdz piektdienai.

Kopumā Lufthansa trīs dienās atcēlusi 2618 lidojumus, ietekmējot vairāk nekā 315 000 pasažieru.

Šis ir jau 14.streiks, kopš 2014.gada aprīlī aizsākās konflikts par atalgojumu. Streiku izraisīja sarunu izjukšana par 5400 Lufthansa pilotu algām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

SVF: Bez pārliecinošām Grieķijas reformām no jauna var rasties Grexit bažas

LETA, 12.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bažas par to, ka Grieķija varētu izstāties no eirozonas jeb piedzīvot tā dēvēto Grexit’u, varētu atjaunoties, ja valsts varasiestādes neīstenos uzticamas reformas, jo sevišķi pensiju sistēmā, ceturtdien paziņoja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Eiropas nodaļas vadītājs Pols Tomsens.

«Mēs vēl neesam redzējuši uzticamu plānu tam, kā Grieķija sasniegs ļoti ambiciozo vidēja termiņa plānu par budžeta pārpalikumu, neietverot parādsaistības,» norāda Tomsens.

«Plāns, kas veidots uz pārlieku optimistiskiem pieņēmumiem, drīz no jauna radīs Grexit’a bažas un apslāpēs investīciju vidi, » uzsver Tomsens.

Pērnā gada pirmajā pusgadā bažas par iespējamu Grieķijas izstāšanos no eirozonas ievērojami pieauga pēc tam, kad finanšu grūtībās nonākusī valsts nespēja laikā SVF veikt parādsaistību maksājumu.

Kopš tā laika Eiropas Savienība (ES) Grieķijai piešķīrusi jaunu vērienīgu finanšu palīdzības programmu, kurai SVF vēl nav pievienojies, apmaiņā pret ekonomikas un pensiju sistēmas reformām, kas Grieķijā izraisījušas intensīvas debates.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvieglojot ierobežojumus, kas ieviesti nolūkā apturēt jaunā koronavīrusa izplatību, Grieķijā no pirmdienas atsākta regulāra prāmju satiksme uz tai piederošajām salām un savas durvis atkal ver kafejnīcas un restorāni.

Kopš marta beigām Grieķijai piederošās salas faktiski bija slēgtas un tās uzņēma vienīgi preču piegādes, kā arī savus pastāvīgos iedzīvotājus.

Taču, ņemot vērā zemo inficēto skaitu, Grieķija ierobežojumus mīkstinājusi agrāk nekā 15.jūnijā, kā iepriekš tika plānots.

Līdz šim Grieķijā reģistrēti 2900 inficēšanās gadījumi ar Covid-19, bet nāves gadījumu skaits sasniedzis 171.

Tomēr prāmju pasažieru un restorānu apmeklētāju skaits joprojām tiks ierobežots, un viņiem būs jāievēro sociālās distancēšanās noteikumi.

Ar ierobežojumu atvieglošanu Grieķija cer glābt savu tūrisma nozari, kas normāli nodrošina vairāk nekā desmit procentus no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Kredītiestāžu skaits Eiropā uz 1 miljonu iedzīvotāju ir samazinājies no 19 līdz 15

Žanete Hāka, 16.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizdevumu platforma TWINO publicējusi pirmo Alternatīvo Aizdevumu indeksu (AAI), kas sniedz vispusīgu pārskatu par alternatīvās finanšu nozares attīstības potenciālu Eiropā.

Pētījums, kas tapis sadarbībā ar starptautisko biznesa konsultāciju kompāniju KPMG Baltics, salīdzina kreditēšanas vidi Eiropā laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam.

AAI izmantoti dati, kas iegūti no Eiropas Centrālās bankas (ECB), ārpus eiro zonas esošo valstu Centrālajām bankām un Eurostat. Indekss ir augstāks tajās valstīs, kurās pastāv pieprasījums pēc kredītiem, bet to pieejamība ir relatīvi zema un/vai pastāv nekonkurētspējīgi vai stingri kredītu izsniegšanas kritēriji.

Atbilstoši pētījumam, Eiropas valstis ar visaugstāko AAI jeb augstāko potenciālu attīstīt alternatīvo aizdevumu nozari, ir Ungārija, Slovēnija, Latvija, Polija, Rumānija, Grieķija un Īrija. Tikmēr Igaunija ierindojas tikai 12. vietā, kamēr Lietuva 15. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltas uzņēmums «Premier Capital», kam pieder «McDonald’s» restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, pagājušajā gadā strādājis ar 263 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2016. gadā. Visos tirgos reģistrēts apgrozījuma pieaugums, grupai turpinot pastāvīgu izaugsmi.

«Premier Capital» ir «McDonald's» attīstības licences turētājs Igaunijā, Grieķijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā un Rumānijā. Pašreizējā uzņēmuma tīklā ietilpst 138 restorāni, tostarp vairāki McDrive un McCafe restorāni.

Pateicoties 7500 cilvēku komandai Igaunijā, Grieķijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā un Rumānijā, «Premier Capital» pagājušajā gadā apkalpoja 112 miljonus klientu, kas ir par septiņiem miljoniem vairāk nekā 2016. gadā, sasniedzot jaunu apmeklētāju skaita rekordu.

2017. gadā grupa reģistrējusi pamatdarbības peļņu 23,4 miljonu eiro apmērā. Atskaitot investīcijas un finanšu izdevumus, grupa reģistrējusi 20 miljonu eiro pirmsnodokļu peļņu, salīdzinot ar 16,5 miljonu eiro peļņu pirms gada. Aktīvu apjoms 2017. gadā sasniedzis 47,6 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brazīlijas naftas rūpniecībā strādājošie trešdien sāka 72 stundu streiku, kas notiek pēc 10 dienas ilgušā kravas automašīnu šoferu streika.

Brazīlijas abas galvenās naftinieku arodbiedrības paziņoja, ka streiks tiek rīkots, pieprasot zemākas degvielas cenas un valsts naftas kompānijas «Petrobras» prezidenta Pedru Parentes atkāpšanos.

Streiks sākās, neraugoties uz Brazīlijas augstākās darba tiesas lēmumu, ka tas ir nelikumīgs un arodbiedrībām par tā rīkošanu būs jāmaksā soda nauda – 500 000 reālu (115 150 eiro) par katru streika dienu.

Naftas rūpniecības darbinieku federācija informēja, ka streika dēļ ir apturēts naftas pārstrādes rūpnīcu darbs sešos Brazīlijas štatos.

«Petrobras» paziņoja, ka krīžu novēršanas vienības nodrošina darbu uzņēmumos, kur streiks neļāva organizēt darbu maiņās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas pilotu arodbiedrība svētdien paziņojusi, ka lidsabiedrības Lufthansa pilotu streiki notiks arī otrdien un trešdien, jo sarunās ar kompānijas vadību tā arī nav izdevies vienoties algu paaugstināšanas jautājumā.

«Diemžēl šodien notikušajās augsta līmeņa sarunās (..) neizdevās panākt rezultātu,» pavēstīja arodbiedrības Vereinigung Cockpit valdes loceklis Jergs Handvergs.

«Attiecībā uz pilotu algām no Lufthansa joprojām nav saņemts apspriežams piedāvājums, kas nozīmē, ka streiks jāturpina,» viņš piebilda.

Šie streiki otrdien skars tuvos avioreisus, bet trešdien tie ietekmēs gan tuvos, gan arī tālos reisus, informēja arodbiedrība.

Lufthansa paziņoja, ka pirmdien visi reisi notiks atbilstoši grafikam.

Pilotu arodbiedrība piektdien noraidīja Lufthansa piedāvājumu.

Pēdējā savā piektdien izteiktajā piedāvājumā lidsabiedrība solīja paaugstināt šī gada algas par 2,4%, 2017.gadā algas paaugstinājumam sasniedzot 4,4%. Piedāvāta arī vienreizēja papildus izmaksa, kas sasniegtu divu mēnešalgu apmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki desmiti tūkstoši pasažieru Eiropā otrdien saskārušies ar ceļošanas traucējumiem, jo aviosabiedrības «Lufthansa» un «Air France» skāruši streiki, kas ietekmējuši vairākas Eiropas lidostas.

Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa» bijusi spiesta atcelt 800 no ieplānotajiem 1600 lidojumiem, tostarp 58 tālos reisus, ņemot vērā Vācijas sabiedriskajā sektorā strādājošo, tostarp lidostas darbinieku, streiku, kas tiek rīkots no plkst.5 līdz plkst.18 (no plkst.6 līdz plkst.19 pēc Latvijas laika).

Otrdienas brīdinājuma streiks skāris Vācijas lielāko - Frankfurtes - lidostu, kā arī citas lidostas, tostarp Minhenes, Ķelnes/Bonnas un Brēmenes lidostas.

Arodbiedrība «Ver.di» vēsta, ka puse lidojumu Minhenes lidostā tikusi atcelta vai aizkavēta.

Tāpat šis streiks skāris ar bērnudārzus, atkritumu savācējus un slimnīcas. «Ver.di» pieprasa 6% algu pieaugumu aptuveni 2,3 miljoniem darbinieku dažādās valsts sektora nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Saistībā ar bagāžas krāvēju streiku piektdien dienas pirmajā pusē atcelti reisi starp Briseli un Rīgu

LETA, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Briseles lidostas virszemes apkalpošanas uzņēmuma «Aviapartner» darbinieku streiku piektdien dienas pirmajā pusē atcelti reisi starp Briseli un Rīgu, aģentūrai LETA apstiprināja starptautiskās lidostas «Rīga» pārstāve Laura Karnīte.

«Pašlaik mums nav informācijas par citu reisu atcelšanu, bet tāda var ienākt dienas laikā,» pauda Karnīte.

Lidosta «Rīga» aicina pasažierus sekot līdzi informācijai lidostas mājaslapā, kā arī interesēties pie aviokompānijām.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ceturtdienas, 25.oktobra, pēcpusdienā Briseles lidostā streiku pieteica bagāžas krāvēji, liekot atcelt vairākus desmitus reisu. Darbu pārtraukuši Briseles lidostu apkalpojošā uzņēmuma «Aviapartner» darbinieki, kurus neapmierina personāla trūkums.

«Tas bija spontāns darbinieku streiks,» pavēstīja arodbiedrības pārstāvis, norādot, ka nav skaidrs, cik ilgs būs streiks.

Streiks ietekmējis visus ielidojušos un izlidojušos reisus, jo nav iespējams piekraut un izkraut lidmašīnas. Pasažieri ir spiesti doties prom no lidostas vai izlidot tikai ar rokas bagāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Grieķijas parlaments ratificē vienošanos par Maķedonijas nosaukuma maiņu

LETA, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas parlaments piektdien ratificējis Atēnu un Skopjes vienošanos, kas paredz Maķedoniju pārdēvēt par Ziemeļmaķedoniju.

Balsojums bija paredzēts jau ceturtdien, taču tika pārcelts uz piektdienu sakarā ar lielo deputātu skaitu, kuri vēlējās teikt runas.

«Ar šo vienošanos Grieķija atgūst savu vēsturi, savus simbolus, savas tradīcijas,» pirms balsojuma parlamentā pavēstīja Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, aicinot izbeigt «trīsdesmit liekulības gadus».

Viņš uzsvēra, ka Maķedonija «kļūs par draugu, sabiedroto, sadarbības, miera un drošības atbalstītāju šajā reģionā».

Ciprs jūnijā parakstīja ar Maķedonijas valdības vadītāju Zoranu Zaevu vienošanos, kas paredz pārdēvēt Maķedonijas Republiku par Ziemeļmaķedonijas Republiku, lai tādējādi pieliktu punktu jau desmitgadēm ilgušajam abu valstu konfliktam un pavērtu Maķedonijai ceļu uz Eiropas Savienību un NATO.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, ieguldot inovācijās restorānos un mobilajā aplikācijā.

Plānots, ka visos restorānos līdz 2021. gadam tiks ieviestas pašapkalpošanās sistēmas.

Līdz šā gada beigām vairāk nekā 4,5 miljoni eiro tiks novirzīti platformu ieviešanai 50 jau esošos un jaunos restorānos Baltijas valstīs (Igaunijā, Latvijā un Lietuvā), Grieķijā, Maltā un Rumānijā. Platformu ieviešana paredz pašapkalpošanās un maksājumu sistēmu ieviešanu, kas balstās jaunā konceptā - ēdienu pagatavo darbinieki uzreiz pēc viesu veiktajiem pasūtījumiem jaunās paaudzes kioskos restorānu vestibilā.

Premier Capital šobrīd pārvalda 136 restorānus, kas nodarbina vairāk nekā 7000 cilvēku. Pērn vairāk nekā 105 miljoni viesu tika apkalpoti grupas pārvaldītos McDonald’s restorānos. Šogad atvērti trīs jauni restorāni Grieķijā, Lietuvā un Rumānijā, bet līdz gada beigām paredzēts atvērt vēl piecus Lietuvā, Rumānijā un Maltā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Grieķija un starptautiskie kreditori vienojušies par jauno palīdzības programmu

LETA--AFP/BBC, 11.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija un starptautiskie kreditori pēc gara sarunu maratona otrdien panākuši vienošanos par daudzu miljonu vērto palīdzības programmu, vēsta avots valdībā.

«Vienošanās tika panākta,» sacīja avots. Savukārt cita augsta amatpersona norādīja, ka šodien vēl apspriežamas «sekundāras detaļas».

Grieķijas finanšu ministrs Eiklīds Cakalots sacījis, ka ar kreditoriem vēl jāpārrunā «divas trīs nelielas lietas».

Vienošanās starp Atēnām un starptautiskajiem kreditoriem nodrošinās Grieķijas palikšanu eirozonā un novērsīs valsts bankrotu.

Atēnām jāpanāk vienošanās par trešo tautsaimniecības glābšanas programmu līdz 20.augustam, kad tai ir jāatmaksā 3,4 miljardi eiro Eiropas Centrālajai bankai.

Grieķija piekritusi jauna, neatkarīga privatizācijas fonda darbībai un nosacījumiem, kā tiks pārvaldīti nelabvēlīgie banku aizņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

McDonald’s attīstības licences turētājs Premier Capital iesaldē kapitālu

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltā bāzētā uzņēmumu grupa "Premier Capital", kas ir "McDonald’s" attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019. gadā strādājusi ar 28 miljonu eiro peļņu pirms nodokļu nomaksas. 2020.gada plānus un prognozes ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija.

Grupas apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 16,2%, ieņēmumiem sasniedzot 341 miljonu eiro. Pateicoties 8800 cilvēku lielajai komandai 156 "McDonald’s" restorānos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Grieķijā, Maltā un Rumānijā, "Premier Capital" apkalpoja kopumā 131 miljonu viesu. Tas ir par 11 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, tādējādi sasniedzot jaunu apkalpoto viesu skaita rekordu.

Uzņēmuma darbība pēdējo nedēļu laikā tikusi ierobežota saskaņā ar veselības institūciju un valdību norādījumiem. Dažos no darbības tirgiem vajadzēja uz laiku slēgt restorānus, taču lielākā daļa turpinājusi apkalpot viesus, sagatavojot maltītes līdzņemšanai, izmantojot "McDelivery" piegādes un "McDrive".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Latvijas ieguldījumi ECB un ESM – divi riski

Gatis Eglītis, ekonomists, 21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šengenas zonas izjukšana Eiropas Savienībai (ES) ilgtermiņā izmaksātu vairāk nekā 100 miljardus eiro, teikts Francijas valdības pētniecības centra France Strategie ziņojumā.

Robežkontroles ieviešana Francijai īstermiņā vien izmaksātu no viena līdz diviem miljardiem eiro atkarībā no kontroles intensitātes.

Visvairāk izmaksātu citu Eiropas valstu tūristu skaita samazināšanās, daļu zaudējumu radītu viesstrādnieku un preču plūsmas sarukums.

Ilgtermiņā robežkontroles ieviešana faktiski darbotos kā 3% nodoklis tirdzniecībai starp reģiona valstīm.

France Strategie lēš, ka robežkontrole radītu zaudējumus 0,8% apmērā no Šengenas zonas IKP jeb aptuveni 100 miljardus eiro.

«Lai arī aplēses variējas, viena lieta šajā ir skaidra - Šengenas zonas izjukšanas cena būs ļoti, ļoti augsta,» paziņoja Eiropas Komisijas (EK) preses sekretārs Margaritis Shins.

Komentāri

Pievienot komentāru