Nekustamais īpašums

FOTO: Abgunstes muižu pārvērš līdz nepazīšanai

Uldis Andersons, 18.06.2019

Jānis un Asnāte Avotnieki

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abgunstes muiža trīs gados no pamestas saimniecības ir pārvērtusies par viesmīlības un radošuma saliņu Zaļenieku pagastā – svētki, viesi un radošās darbnīcas ir šejienes ikdiena.

Abgunstes muižu Jelgavas novada Zaļenieku pagastā 2016. gada jūnijā sāka apsaimniekot Jānis un Asnāte Avotnieki – tobrīd vēl bijusī muižas kungu māja bija pamesta, bez ūdens, elektrības un apkures. Muižu ģimene iegādājās tiesu izpildītāja izsolē, jo iepriekšējam īpašniekam ar tās apsaimniekošanu pagalam nebija veicies. Kā atminas Jānis, muižai bija pieteikušies vēl seši citi solītāji, taču zvaigznes sastājušās tā, ka neviens no tiem citiem Avotniekus nepārsolīja. Muižas iekštelpās jaunie īpašnieki gan varējuši ienākt tikai pēc izsoles – līdz tam drīkstēts tikai ieskatīties pa logiem. «Kad te ienācām, pirmais, ko ieraudzījām, bija padomju laika interjers un atkritumu kalni, kuru izvākšana tad arī bija mūsu pirmais darbiņš šeit – pirms vēl ieguvām pirmā projekta apstiprinājumu un varējām nolīgt brigādi, lai veiktu fundamentālākus darbus,» stāsta Asnāte.

Tagad, pēc trim gadiem, Abgunstes muiža ir pārvērtusies līdz nepazīšanai. Te tiek svinētas kāzas un citi saviesīgi dzīves notikumi, tiek organizētas radošās amatniecības darbnīcas keramiķiem, tekstilmāksliniekiem un kokamatniekiem, un paralēli tam visam turpinās muižas ēkas rekonstrukcijas un restaurācijas darbi. Muiža ir kļuvusi par pastāvīgu rezidenci daudziem māksliniekiem, īpaši keramiķiem, kuru vajadzībām uzbūvēts īpaši liels ar malku kurināms keramikas ceplis. Viens no lieliem aktuālajiem projektiem ir vecās muižas klēts atjaunošana. Klēts mūri ir vecāki par pašu muižas kungu māju, un tā tiek atjaunota precīzi tāda, kāda tā izskatījās pirms 180 gadiem – ar oriģinālā izmēra sijām un spārēm, ar vēsturiskajiem kārniņiem. Pēc klēts atjaunošanas muižas rīcībā būs 280 m2 liela zāle izstādēm, lieliem svētkiem un jo īpaši koncertiem, kas ir jauna darbības niša muižas dzīvē. Līdz šim muižas lielajā zālē tikuši rīkoti kamerkoncerti, kurus šai telpā vienlaicīgi var noklausīties līdz 50 cilvēku.

Jau 30 projektu

Abgunstes muiža ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, un resursus muižas renovācijai, kā arī tās funkcionalitātes nodrošināšanai Avotnieki gūst no dažādiem fondiem, savu līdzfinansējuma daļu nodrošinot ar līdzekļiem, ko ienes svētku rīkošana, viesu uzņemšana, radošās darbnīcas un citas saimnieciskās aktivitātes. Nepilnu trīs gadu laikā jau ir apstiprināti 30 dažādi projekti, sadarbojoties ar Lauku atbalsta dienestu (LEADER aktivitātes), Kultūrkapitāla fondu, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA).

Abgunstes saimnieki aktīvi izmanto vairākas NVA programmas, piedāvājot darbu personām (bezdarbniekiem) ar invaliditāti, nodrošinot vasaras darbu skolēniem, kā arī apmācību darba vietā. «Vēl pirms pusotra gada mums bija problēmas atrast pirmo NVA darbinieku, bet šogad jau viņi stāvēja rindā, un mums pat bija, no kā izvēlēties. Manuprāt, šī ir iespēja, kas muižām jāizmanto,» pauž Jānis Avotnieks.

Muižas atjaunošanas darbos tiek piesaistīti arī praktikanti no septiņu kilometru attālumā esošās Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas, kurā mācās nākamie restauratoru asistenti. Arī šogad jūnijā uz divām vai trim nedēļām praksi muižā iziešot gandrīz 10 topošo speciālistu. Savukārt pērn muižā darbojās gandrīz 30 praktikantu no Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas, piebilst Asnāte.

Visu rakstu lasiet laikraksta Dienas Bizness izdotajā žurnālā Nekustamais īpašums!

To ir iespējams iegādāties arī elektroniski, klikšķinot šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru