Mazumtirdzniecība

FOTO: Āgenskalnā ver durvis beziepakojuma veikals Zemes Draugs

Linda Zalāne, speciāli DB, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Videi draudzīgas iepirkšanās popularitāte aug augumā, un zaļās domāšanas segums rada labvēlīgu augsni beziepakojuma veikalu attīstīšanai gan Rīgā, gan reģionos

Patlaban Rīgā ir trīs šāda tipa veikali – Burka, Turza, Zeroveikals, un šodien tiem piepulcējies arī Āgenskalnā esošais ģimenes uzņēmums Zemes Draugs.

Aptaujātās uzņēmējas ir optimistiskas, sakot, ka šīs nišas veikaliem, viņuprāt, ir spoža nākotne un, visticamāk, beziepakojuma veikalu skaits sakuplos arī reģionu pilsētās. Jau patlaban Jelgavā strādā Ber un sver, kā arī Siguldā zaļās iepirkšanās entuziasti iepērkas bodītē Neiepakots. Interesanti, ka zero waste principus ir iespējams realizēt ne tikai pārtikas veikalā, bet arī kafejnīcu biznesā, un tam piemērs ir kafejnīca Café M. Turklāt tiem, kas zaļo biznesu attīsta tikai tagad, sagatavošanās procesā veicas vieglāk nekā priekšgājējiem, kuriem bija jāsakaras savā ceļā ar skepsi un stereotipiem gan no preču piegādātāju, gan potenciālo pircēju puses.

Šajā nedēļā Āgenskalnā durvis atvēris vēl viens beziepakojuma veikals ar nosaukumu Zemes Draugs. Tas ir ģimenes uzņēmums, kurā saimnieko Nikija Baltgaile ar savu dzīves draugu Jāni Āboliņu, brāli Helviju un viņa sievu Madaru Baltgaili. Nikija stāsta, ka iepriekš ar veikalu biznesu nav nodarbojusies, bet gan ir žurnāliste kulinārijas žurnālam, līdz ar to šis temats vismaz no izzināšanas viedokļa vienmēr šķitis tuvs. «Man beziepakojuma veikalu ideja šķiet loģiska un pašsaprotama, un es pati tajos iepērkos. Reiz kādā dienā man zvanīja brāļa sieva un ierosināja izveidot šāda tipa veikalu kādā no Rīgas rajoniem, kur tādu vēl nav. Es piekritu, un tā mēs kopā ar savām otrajām pusēm esam sākuši šo biznesu. Tas ir līdz kaulam ģimenes uzņēmums, jo vismaz sākotnēji veikalā strādās tikai radinieki – mammas, krustmātes, māsīcas, kuras būs zero waste idejas vēstneses,» stāsta Zemes Draugs līdzīpašniece N. Baltgaile.

Taujāta, kādēļ tika izvēlēts Āgenskalns, viņa atzīst, ka centrā šāda tipa veikalu jau ir gana daudz, savukārt Āgenskalns ir jauns, stilīgs rajons, kas aug un attīstās, līdz ar to šaubu nebija, ka šādu biznesa ideju te sapratīs. No biznesa idejas līdz veikala atvēršanai pagājuši pieci mēneši. «Vēlējāmies veikalu atvērt aprīlī, bet, tā kā šis ir mūsu pirmais veikals un mums bija daudz nezināmā, kā šis process notiek, durvis veram tagad, maija beigās. Un arī tagad nedaudz patraucē fakts, ka sākta mājas fasādes rekonstrukcija, bet nolēmām, ka ilgāk gaidīt vairs nevēlamies. Lielākie ieguldījumi bija produktu iepirkums, jo tos pērkam vairumā, lai atbilstu beziepakojuma koncepcijai. Arī remonta darbi un inventārs, glabāšanas trauki veido nozīmīgu ieguldījumu daļu,» viņa skaidro.

Ar preču piegādātāju piesaistīšanu problēmu nebija. «Tā kā iepriekš strādāju žurnālā, man ir daudz kontaktu, zināju, kurus ražotājus vēlos uzrunāt. Tā kā mēs visi esam no Straupes, apmeklējām tur notiekošo tirdziņu, kur gājām klāt tirgotājiem un piedāvājām sadarbību. Mums būs arī piena produkti no Straupes pienotavas. Cik esmu dzirdējusi, pirmajiem beziepakojuma veikaliem gāja grūtāk un viņiem ražotājiem bija jāskaidro, kas tā par jaunu iepirkšanās pieredzi. Mums bija pilnīgi pretēji, un izjutām lielu pretimnākšanu un sapratni no piegādātāju puses,» pieredzē dalās Nikija, kura ir pārliecināta, ka arī piegādātājiem šāda sadarbība ir interesanta, jo iepakojuma ražošana rada papildu izmaksas.

Visu rakstu lasiet 31. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar koronavīrusa "Covid-19" izplatību Latvijā, arī beziepakojuma veikali novērojuši klientu pieplūdumu, atklāj Db.lv aptaujātie tirgotāji.

"Zeroveikalā" panika neesot novērojama. Tirgotājs pieturas pie Ministru kabineta rīkojuma norādēm un rekomendācijām, piemēram, mazgā rokas, dienas gaitā aktīvi dezinficē virsmas, durvju rokturus, plauktus. Patlaban veikalā ir novērojams, ka liela daļa klientu izvēlas iegādāties vairāk sausās pārtikas.

Līdzīga situācija ir beziepakojuma veikalā "Ieber.lv" Cēsīs, kurā tiek veikti papildus dezinfekcijas darbi, kā arī veidoti nelieli krājumi, jo ir novērojams klientu pieplūdums. Šobrīd pieprasītākie produkti ir dezinfekcijas līdzekļi, šķidrās ziepes, šampūnziepes un bakaleja.

Pēdējās trīs dienas klientu pieaugums novērojams arī beziepakojuma veikalā "Zemes draugs". Visvairāk iegādājas pārtiku, sadzīves higiēnas preces un dezinfekcijas līdzekļus. Līdzīgi kā citur uzņēmums ievēro papildus higiēnas pasākumus - nepārtraukti dezinficē veikala telpas, durvju rokturus, metāla lāpstiņas, standziņas utt. No rītiem darbiniekiem tiek mērīta temperatūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule".

Ideja par šādu veikalu radusies jau pirms diviem gadiem un tā tikai gaidījusi īsto brīdi, telpas un cilvēkus, lai realizētos. Veikalu izveidojusi četru cilvēku komanda – Kārlis Mednieks, Justīne Grantiņa, Māris Ločmelis un Inese Ločmele. K.Mednieks ir dzimis kuldīdznieks, bet pārējie nesen pārcēlušies uz dzīvi Kuldīgā.

"Kuldīga šobrīd aug un attīstās, un arī mēs gribam dot savu artavu tajā, kaut kādā ziņā celt šejienes dzīves kvalitāti, piedāvājot cilvēkiem iespēju iegādāties ikdienā nepieciešamās preces bez iepakojuma, samazinot sadzīves atkritumu daudzumu un iedvesmojot cilvēkus dzīvot dabai draudzīgāk un veselīgāk," stāsta veikala līdzizveidotāja J.Grantiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Veikala Turza vadītāja: Vidējais čeka apjoms ir palielinājies

Linda Zalāne, speciāli DB, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no pirmajiem celmlaužiem beziepakojuma veikalu lauciņā Latvijā bija Turza. Uzņēmuma līdzīpašniece, veikala vadītāja Madara Bundzeniece atminas, ka sākums nemaz nebija tik rožains, kā varētu šķist, un celmlauža gods bija ar garoziņu.

«Es nezinu, kāda situācija ir šobrīd, bet, kad vērām vaļā Turzu un meklējām sponsorus, cilvēki bija diezgan skeptiski, jo Latvijā šādas koncepcijas bizness vēl nebija attīstīts un viņi īsti nevēlējās riskēt ieguldot. Šobrīd piemēri ir labi, un pieļauju, ka tiem, kuri vēlēsies izveidot šādu biznesa modeli, veiksies daudz labāk nekā sākumā mums. Kopumā gan jāsaka, ka veicas pārsteidzoši labi. Veikals darbojas septiņus mēnešus, un pieprasījuma tendence ir augoša, mums ir izveidojies plašs pastāvīgo pircēju loks. Sākumā daudzi cilvēki nāca paskatīties, iepazīties ar sortimentu, novērtēt to. Domāju, ka janvāris un februāris būs, kā jau daudzās sfērās, klusāks, taču tā nebija. Cilvēki, šķiet, līdz ar jaunu gadu iesāka jaunus paradumus. Vidējais čeka apjoms ir palielinājies, un apmeklētāju skaits ik mēnesi pieaug,» atklāj Madara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikaliņš Neiepakots siguldiešiem piedāvā iespēju iegādāties apzinātam patēriņam domātas preces un cieši sadarbojas ar Zaļās villas kvartālu.

Šī brīža veikala Neiepakots koncepcija ir pagaidu variants, kamēr tiks izremontētas «īstās» telpas. Pagaidām veikals vēl nav tādā formā un izpildījumā, kā tā īpašniece Liene Straupe ir iecerējusi. Tas ir neliels produktu stends, kur atrodamas dažādas preces apzinātākam patēriņam – termokrūzes, kas ražotas no pārstrādātām vienreizlietojamām kafijas krūzītēm, stikla ūdens pudeles, bambusa zobu birstes, auduma maisiņi, menstruālās piltuves, mazgājamās autiņbiksītes, ķermeņa kopšanas lietas, piemēram, šampūnziepes. Piedāvājumā ir arī sejas tīrīšanas spilventiņi, kurus šuj vietējā Siguldas organizācija Cerību spārni. «Cenšamies domāt par sociālo ietekmi un tāpēc pasūtām tieši Cerību spārnos, kur darbojas cilvēki ar invaliditāti,» norāda Liene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Tualetes papīrs beziepakojuma veikaliem

Laura Mazbērziņa, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Papīrs Com ražotnē Rīgā, Zolitūdē, lai vērotu, kā tiek sagatavots tualetes papīrs tirgošanai beziepakojuma veikalos.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

SIA Papīrs Com dibināta 2017. gada jūlijā. Uzņēmums no Baltkrievijas pasūta pārtrādātas papīra šķiedras un celulozes izejvielas, lai varētu veikt papīra konvertāciju. «Latvijā neviens neražo tualetes papīru no A līdz Z. Notiek papīta konvertācija. Celulozes ruļļus pasūtām no Baltkrievijas, tomēr tuvākajā nākotnē gribam atrast jaunus sadarbības partnerus. Arī citur tiek ražots tualetes papīrs, tomēr cenas ziņā Baltkrievijas ražotāji ir visizdevīgākie. Atradām jaunus un labus celulozes papīra ražotājus Spānijā, bet jādomā, vai ceļš mums atmaksāsies. Šobrīd mums atsūtīts papīrs testēšanai. Svarīgākais, ko mēs izvērtējam, ir kvalitāte, cena un piegādes attālums,» stāsta uzņēmuma vadītāja Oksana Gaspažiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Smalkais muslis ar ogām

Laura Mazbērziņa, 12.04.2019

Ieva Biķe (no labās) un Ilze Kalāce-Bērziņa, SIA Smalkais muslis īpašnieces. Ražošanas process skatāms tālāk galerijā!

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA Smalkais muslis ražotnē Olainē, kur tiek ražots muslis ar ogām.

Ieva Biķe un Ilze Kalāce-Bērziņa ir radījušas smalka maluma auzu pārslu, augļu, sēklu un ogu maisījumu Smalkais muslis. Ražošanas process notiek kādreizējā piemājas dārza mājā, kura ir vien septiņus kvadrātmetrus liela. Uzņēmuma vadītājas uzsver, ka Smalkais muslis ir ne tikai klasiskais brokastu produkts, bet ēdams arī vakariņās. Tiešu konkurentu tam neesot, jo neviens Latvijā vēl nepiedāvā musli, kurš ir sasmalcināts. Produktam netiek pievienots cukurs, jo saldumu tam piešķir augļi un ogas. «Mēs gribējām atšķirties un visu samalt. Sākotnēji gan mums salūza vairākas iekārtas, jo samalt dateles vai rozīnes nav tik vienkārši, tomēr esmu atradusi tehniku, kā to izdarīt,» stāsta I. Kalāce-Bērziņa, kura ir atbildīga par ražošanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ilgezeem no plastmasas neatteiksies

Ilze Žaime, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības vietā tirdziņā bija ieradusies ar savu trauku - 3 litru burku, lūdzot pārdevējai tajā iepildīt izlejamo kvasu. Taču tas klientei tika atteikts norādot, ka produkcija tiek pildīta tikai uzņēmuma izsniegtajā plastmasas iepakojumā un vienīgā iespēja ir dzērienu sākotnēji iepildīt plastmasas pudelē un pēc tam pārliet burkā. Vērsāmies pie SIA «Ilgezeem» vadības, lūdzot skaidrot situāciju.

Uzņēmumā apliecināja, ka SIA «Ilgezeem» izlejamie dzērieni ir iegādājami tikai vienreizējai lietošanai paredzētā plastmasas iepakojumā.

Arī iegādājoties alkoholiskus dzērienus glāzēs, jārēķinās ar to, ka tie vispirms tiks ielieti pudelēs, pēc tam pārlieti glāzēs. Kā skaidro uzņēmumā iemesls tam ir augsto higiēnas prasību nodrošināšana. Dzērieni pudelēs tiek uzpildīti no tam speciāli paredzētām iekārtām un speciāliem izlejamajiem krāniem, kas nedrīkstot nonākt saskarsmē ar nevēlamām baktērijām. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) regulāri veicot laboratoriskus izmeklējumus, lai pārliecinātos, ka iekārtas ir tīras. Šie krāni ir pielāgoti tikai viena veida pudelēm un darbojas zem augsta spiediena, tādēļ nav iespējams no tiem uzpildīt glāzes vai, piemēram, stikla pudeles. Uzņēmumā akcentē - tas nevar paļauties, ka visu pircēju personīgās pudeles atbildīs nepieciešamajām prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdiena piegādes platformā „Wolt” tagad ir iespējams pasūtīt SIA „Terra Restorāni” jaunā zīmola „Terra Meksika” ēdienu ar piegādi. Drīzumā šāda iespēja tiks nodrošināta arī jaunajā ēdiena piegādes platformā „Bolt Food” un SIA „Terra Restorāni” mājaslapā.

SIA „Terra Restorāni” līdzīpašniece Ilze Megne skaidro, ka jaunā un tikai ēdiena piegādes platformām paredzētā zīmola „Terra Meksika” ieviešanai ir divi iemesli. Pirmkārt, digitalizācija, kas šobrīd ir teju neizbēgama ēdināšanas nozares sastāvdaļa. Attīstības nolūkos uzņēmums nolēma sekot šai tendencei. „Ēdiena piegādes platformas mums sniedz iespēju testēt, ieviest un pilnveidot jaunas koncepcijas, neinvestējot ievērojamus līdzekļus fizisku restorānu atvēršanā. Savā ziņā tas mums ļauj strādāt elastīgi, līdzīgi kā jaunuzņēmumiem,” viņa teic.

Otrs iemesls ir jūtīgais darbaspēka jautājums un tā strauji augošās izmaksas. „Terra” visu gatavo paši un tas prasa lielus darbaspēka resursus. Alternatīva ir iegādāties pusfabrikātus, tādējādi samazinot ēdiena gatavošanā iesaistīto darbaspēku. Taču I. Megne uzsver, ka nav gatava kompromisam uz kvalitātes rēķina. „Mums svarīgi ir saviem viesiem nodrošināt augstvērtīgu ēdienu. Strādājot tikai piegādes formātā, atkrīt viesmīļu iesaiste kā klasiskā restorānā, kas attiecīgi samazina restorānam nepieciešamo darbaspēka apjomu,” viņa skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru