Politika

FOTO: Ap 100 cilvēku protestā pie Saeimas pieprasa neapstiprināt Kariņa veidoto valdību

LETA, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Aptuveni 100 cilvēku otrdien pulcējušies protesta akcijā pie Saeimas, ar dažādiem plakātiem un saukļiem pieprasot neapstiprināt premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) veidoto valdību.

Kā novēroja aģentūra LETA, protestētāju vidū arī bijušais deputāts Valdis Kalnozols, kurš strīdas ar klātesošajiem protestētājiem. Tāpat pie protestētājiem izgājis viens no parijas «KPV LV» līderiem Aldis Gobzems, kurš sarunājas ar klātesošajiem.

Protestētāji ieradušies ar dažādiem plakātiem. Aģentūra LETA novēroja, ka pasākumā piedalās aktīvisti ar dzeltenām vestēm un plakātiem krievu valodā. Uz viena no plakātiem krievu valodā rakstīts «Vara - tautai, kameras - zagļiem», bet uz otra - «Pietiek zāģēt eiro naudu».

Pārējos protestētāju plakātos latviešu valodā galvenokārt pausti aicinājumi izteikt neuzticību Kariņa topošajai valdībai. Uz viena no plakātiem rakstīts «Nē ārvalstniekam». Tajā pašā laikā vairāki protestētāji pauž atbalstu iepriekšējam premjera amata kandidātam Gobzemam.

No visiem pasākuma dalībniekiem tikai nelielai daļai mugurā uzvilktas dzeltenas vestes. Protesta pasākumu pie Saeimas novēro aptuveni 30 Valsts policijas darbinieki.

Jau vēstīts, ka šī protesta akcija tika organizēta «Facebook» grupā, kurā aktīvi kritizēts Krišjāņa Kariņa (JV) valdības veidošanas process, īpašu atbalstu izsakot partijas «KPV LV» politiķim Gobzemam.

Iepriekš kā viens no protesta mērķiem bija pieteikta prasība pēc parlamenta ārkārtas vēlēšanām, bet svētdienas ierakstā sociālā tīkla «Facebook» grupā «Latvijas tautas demonstrācija» tā vairs nav atrodama. Tā vietā kā viens no protesta mērķiem izvirzīta prasība valdībai «cienīt tautas gribu un strādāt iedzīvotāju interesēs».

Minētās «Facebook» grupas ierakstos pēdējās nedēļās aktīvi plānota šī pasākuma norise, saskaņojot demonstrācijas laiku, saukļus, atpazīšanās zīmes.

Protesta akcijas mērķis, kas pieteikts Rīgas domē, ir pretošanās Kariņa veidotajai valdībai. Tāpat plānots protestēt pret Saeimā neievēlētu pilsoņu tiesībām ieņemt ministru amatus, vienlaikus pieprasot ārkārtas vēlēšanas.

Kā «pazīšanās zīmes» protesta dalībnieki izvēlējušies dzeltenas vestes, kas plaši izmantotas protestos Francijā. Pagājušajā nedēļas nogalē dzeltenās un oranžās vestēs protestā bija devušies arī politiķes Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības uzrunāti cilvēki.

«KPV LV» politiķis Gobzems arī dalījās ar aicinājumu doties uz protestu. Vienlaikus Gobzems pauda, ka minētā demonstrācija neesot ne viņa, ne viņa partijas organizēts pasākums.

Tikmēr Valsts drošības dienests (VDD) aģentūrai LETA apliecināja, ka tā redzeslokā ir nonākuši atsevišķu personu komentāri sociālajos tīklos ar netieši paustu aicinājumu šodien pie Saeimas paredzētās protesta akcijas laikā veikt radikālas, prettiesiskas darbības, tajā skaitā vērsties pret tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem.

VDD aicina nepakļauties šādām provokācijām, ņemot vērā, ka par šāda veida darbībām paredzēta administratīvā vai kriminālatbildība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kariņš 10 miljardus eiro Latvijai ES daudzgadu budžetā vērtē kā ļoti labvēlīgu iznākumu

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro, pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņa vērtējumā, budžeta sarunu iznākums Latvijai ir ļoti labvēlīgs, jo mūsu valsts turpmākajos gados no ES daudzgadu budžeta saņems par vairākiem miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējā posmā, tādējādi laikā, kad faktiski visā Eiropā samazinās ES fondu finansējums, Latvijai tas pieaugs.

Darbs pie maksājumu izlīdzināšanas turpinās  

Lauksaimnieki ir pateicīgi Latvijas premjerministram Krišjānim Kariņam par padarīto darbu daudzgadu...

Kariņš skaidroja, ka pēc četru dienu garām diskusijām ir panākta vienošanās gan par Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, gan arī par daudzgadu budžetu.

"Latvijai tas nozīmē nākamajos septiņos gados vairāk nekā 10 miljardus eiro, kas ienāks ekonomikā," sacīja politiķis.

Kariņš uzsvēra, ka Latvijai īpaši svarīga ir kohēzijas pozīcija. Lai arī visā Eiropā Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ kohēzijas fondu apjoms samazinās, Latvijai kohēzijas līdzekļu būs nedaudz vairāk.

"Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu kopapjoms pieaudzis par 40% - tas nozīmē, ja tagad zemnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā - 215 eiro par katru hektāru. Apstākļos, kad vairumā valstu fondi iet uz leju, bet mums iet uz augšu, tas nozīmē lielas attīstības iespējas Latvijā," norādīja premjers.

Nākamais uzdevums ir saplānot gudru naudas ieguldījumu, uzsvēra Kariņš. Tas tiks īstenots saskaņā ar jauno Nacionālās attīstības plānu, kas kā ceļa karte iezīmē ieguldījumu virzienus. Kariņš pastāstīja, ka ir virkne konkrētu iestrāžu līdzekļu izlietojumam.

"Mērķis ir elementārs - izmantot iespēju, ko mums dod dalība ES, un gudri ieguldīt, lai mūsu ekonomika augtu," pauda politiķis, akcentējot, ka Eiropas nauda ir investīcijas, kas palīdzēs Latvijai attīstīties

Kariņš skaidroja, ka vienošanās par abām pozīcijām Eiropas valstu līderu vidū bijusi vienprātīga. Saistībā ar principu ES fondus saistīt ar likumu varu Kariņš akcentēja, ka valstis ar to apstiprinājušas Eiropas pamatvērtību.

"Pilnveidojot kopīgo likumisko bāzi, stiprināsim demokrātiju, tiesas neatkarību, kas ir kodols mūsu vērību sistēmā," skaidroja amatpersona.

Raksturojot savu lomu notikušajās sarunās, Kariņš pauda, ka viņš piedalījās sarežģītās sarunās, kurās tika mēģināts vienoties par likuma tekstu, palīdzot pārvarēt grūtības šajā jomā.

Ārzemju mediji iepriekš vēstījuši, ka Kariņš bijis tas, kurš piedāvājis nosacījumus par ES fondu saistīšanu ar ES pamatnoteikumiem, tai skaitā likuma varas ievērošanu.

"Piedāvājums nāca no Eiropas Komisijas. Tās bija ilgstošas debates. Nekādā veidā negribu teikt, ka es esmu viens kaut ko piedāvājis," norādīja Kariņš.

Kā ziņots, šorīt ES dalībvalstu līderi beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr deputāti vāc trūkstošās balsis Krišjāņa Kariņa valdības veidošanai, ir iededzies strīds par Edgara Jaunupa lomu tās stādīšanā.

Izbrīnu rada tas, ka pats Kariņš Latvijas Radio ir atzinis, ka par «šo jautājumu līdz otrdienai neviens nebija runājis ne ar viņu pašu, ne arī ar Jauno Vienotību. Man ir zināms, ka Kariņa virzīšana uz nomināciju politiķu sarunās tiek apspriesta jau vismaz divas nedēļas. Kā tas ir iespējams, ka pats Kariņš to nezina?

Atbilde ir vienkārša. Krišjānis Kariņš nav Jaunās Vienotības premjera kandidāts. Krišjānis Kariņš ir Jaunupa ideja. Talantīgā Jaunupa ģeniālā ideja, kuras īstenošanu pasteidzināja otrdienas notikumi. Ievērojiet, ka otrdien no rīta Latvijas radio intervijā Artis Pabriks vēl bija gatavs pats uzņemties premjera amatu, bet pusdienlaikā jau izplatīja paziņojumu medijiem, ka atsakās no nominēšanas uz premjera amatu. Arī apvienības Attīstībai/Par! priekšsēdētājs Daniels Pavļuts vēl otrdien no rīta raidījumā Rīta panorāma bija pārliecināts, ka «nekas nav mazinājis Pabrika piemērotību premjera amatam». Kas tāds bija noticis, kas lika tik kardināli mainīt Attīstībai/Par! nostāju? KNAB bija aizturējis uzņēmēju Māri Martinsonu! Iespējams, ka tieši tad Jaunups pavisam skaidri saprata, ka Attīstībai/Par! premjera kandidāts vairs neiet cauri. Jo Edgars Jaunups ir pārāk saistīts ar Māri Martinsonu. Uzņēmēju, kas šajās dienās ir redzams roku dzelžos. Vienu no lielākajiem šī politiskā spēka sponsoriem, kuru ir atvedis Jaunups. Tāpēc ar pilnu spēku tika iedarbināts Jaunupa alternatīvais plāns ar nosaukumu Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Kariņš noraida Gobzema kandidatūru iekšlietu ministra amatam

LETA, 20.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jaunās Vienotības» premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš noraida Alda Gobzema (KPV LV) kandidatūru iekšlietu ministra amatam, un sarunas ar partijām par iespēju gūt stabilu vairākumu Saeimā turpinās līdz rītdienai.

«Man šobrīd ir skaidra viena lieta - Aldis Gobzems šo valdību nevēlas izveidot un atbalstīt. Es neveidošu valdību ar Aldi Gobzemu kā iekšlietu ministru,» žurnālistiem sacīja Kariņš. Viņš piebilda, ka «KPV LV» līdz šim teikuši, ka neizvirzīs citu kandidātu.

Valdībai bez «KPV LV» ar četrām partijām būtu vien 50 balsis. «50 balsis neatbilst stabilam centriski labējam vairākumam,» norādīja politiķis.

Taujāts, vai plāno sarunas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), Kariņš atbildēja: «Es domāju, ka tas nav mans lēmums. Ja es varētu brīvi rīkoties, būtu strādājis ar 77 balsīm - visām sešām labējam partijām.» Līdz šim gan tas neesot bijis iespējams, ņemot vērā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) «sarkanās līnijas» pret ZZS. JKP līderis Jānis Bordāns ir uzsvēris, ka uztur spēkā šo «sarkano līniju».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienība «Jaunā Vienotība» (JV) ir gatava sākt konsultācijas ar pārējām partijām, lai noskaidrotu, vai ir stabils vairākums, kas varētu vienoties par topošās valdības kopīgi darāmajiem darbiem, žurnālistiem pēc JV valdes sēdes sacīja politiskā spēka priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

No šīm konsultācijām varēšot secināt, vai valdības vadību varētu uzņemties Kariņš. Ir skaidrs tas, ka valdības veidošanas procesā kādas partijas nav varējušas, bet citas - teikušas, ka nav gatavas uzņemties valdības vadīšanu, sacīja Kariņš.

Tāpat viņš teica, ka vairāki politiskie spēki izteikuši atbalstu viņa kandidatūrai, un JV kopumā ir gatava uzņemties jaunās valdības vadību.

Kariņš gan uzsvēra, ka viņš vēl nav Valsts prezidenta nominētais premjera kandidāts, kā arī nav šo jautājumu ar prezidentu pārrunājis. «Mēs kā politiskais spēks reaģējam uz to, ko citas politiskās partijas publiskajā telpā ir teikušas,» norādīja Kariņš.

Tuvākajās dienās JV sagatavos savu redzējumu un sāks aicināt partijās uz divpusējām konsultācijām par jaunās valdības topošajiem darbiem. Pēc Kariņa domām, būtu «tikai pareizi un loģiski», ja visi «centra labējie, eiropeiskie spēki» varētu kopā sadarboties. Līdz šīm vienošanos esot kavējušas dažu partiju «sarkanās līnijas» par sadarbību ar citiem politiskajiem spēkiem, uzskata Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (JKP) biogrāfiju.

Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

No 1990.gada līdz 1992.gadam Bordāns strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, savukārt no 1992.gada līdz 1993.gadam viņš darbojās Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā. No 1993.gada līdz 1996.gadam Bordāns strādāja Maijas Sibillas Balubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu. Līdz 1996.gadam Bordāns arī bijis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Šajā pašā gadā viņš arī kā māceklis praktizēja Londonas juridiskajā birojā «Linklaters & Paines».

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Kariņš piedāvā valdību bez ZZS un ar īpašo uzdevumu ministra demogrāfijas jautājumos posteni VL-TB/LNNK

LETA, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) rosina valdību veidot bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kā arī izveidot īpašu uzdevuma ministra amatu demogrāfijas jautājumos, bet tieslietu un aizsardzības ministriem piešķirt premjera biedru funkcijas.

Kariņš žurnālistiem sacīja, ka līdz trešdienai, 19.decembrim, grib gūt pilnīgu skaidrību par to, vai partijas - Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - piekrīt viņa piedāvātajam jomu sadalījumam, kā arī par konkrētiem ministru amatu kandidātiem.

Premjera amata kandidāts uzsvēra, ka, viņaprāt, valdībā būtu jāstrādā sešām partijām, proti, arī ZZS. Ja par to nav iespējams vienoties, Kariņš par labāku uzskata modeli, kur valdībā strādā jaunievēlētie politiskie spēki - JKP, AP un arī «KPV LV».

Ja Kariņš saņems no partijām atbalstu, tad viņš vērsīsies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu nominēt viņu premjera amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Premjers: Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai uzturētu tik pamatīgu veselības sistēmu

LETA, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik lielu sistēmu, komentējot situāciju par divu grozu sistēmas atteikšanos veselības nozarē, trešdien intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš nenoliedza, ka tikai diskusijas ceļā varētu rast pareizo risinājumu, lai pilsoņi varētu saņemt plašu medicīnas pakalpojumu klāstu, un piedāvāja risinājumu meklēt pilsoņu reģistra sakārtošanā, kas ļautu konstatēt, cik un kuri ir Latvijas rezidenti, kas varētu saņemt veselības pamata groza pakalpojumu klāstu.

«Veselības nozarē mēs sistemātiski varam iepludināt naudu un, protams, tā ir vitāli nepieciešama, lai risinātu mediķu algu jautājumu, bet tā pēc būtības neatrisinās sistēmas problēmas kopumā. Diemžēl, bet Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik pamatīgu veselības sistēmu,» sacīja Kariņš.

Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) vakar pēc valdības sēdes paziņoja, ka arī bez izmaiņām nodokļu režīmos gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kariņš: Visās trīs Baltijas valstīs alkoholam vajadzētu vienādu akcīzes nodokli

LETA, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās trīs Baltijas valstīs alkoholam vajadzētu piemērot vienādu akcīzes nodokli, uzskata Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» premjers pauda, ka tādā gadījumā Latvija, Igaunija un Lietuva savā starpā «nevajadzīgi nekarotu», bet gan varētu kopīgiem spēkiem akcīzes nodokli izmantot kā vienu no ieročiem cīņā par sabiedrības veselību.

Jautāts, vai viņam pašam liekas, ka panākt vienāda akcīzes nodokļa piemērošanu alkoholam visās trīs Baltijas valstīs ir reāli īstenojama iecere, Kariņš pauda cerību, ka «laika gaitā mēs pie tā nonāksim».

Ministru prezidents arī piebilda, ka Igaunijas lēmums samazināt akcīzes nodokli alkoholam ir padarījis grūtāku Latvijas nākamā gada budžeta plānošanu, jo kaimiņvalsts solis Latvijai nozīmē budžeta samazinājumu, nevis pieaugumu. «Bet neko darīt, tādi ir tie apstākļi, tiksim galā,» par nākamā gada budžeta plānošanu izteicās valdības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa veidotā valdība pārņem stafeti no Māra Kučinska Ministru kabineta, bet problēmjautājumu loks no tā nemainīsies.

Tā DB aptaujātie uzņēmēji vērtē vakar Saeimas vairākuma (61 balss no 100) atbalstu guvušās valdības turpmāko darbību. Krišjānis Kariņš pārstāv 13. Saeimā vismazāko frakciju — tikai astoņas vietas, taču viņam izdevās sastādīt valdību atšķirībā no divreiz vairāk mandātu parlamentā guvušajām JKP un KP LV, kuru līderus Jāni Bordānu un Aldi Gobzemu Valsts prezidents bija nominējis valdības vadītāja amatam, taču viņiem tas izdevās.

Pēc vairāku aptaujāto domām, šajā jautājumā lielu lomu nospēlējusi K. Kariņa ilggadējā darba pieredze Eiropas Parlamentā, kaut arī šis faktors tika minēts kā trūkums, lai spētu saprast Latvijā notiekošo. Esot liela atšķirība starp to, par kādiem jautājumiem diskutē Strasbūrā un par kādiem – Rīgā. K. Kariņu ar apstiprināšanu Ministru prezidenta amatā apsveica arī Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas (ietilpa arī K. Kariņš) vadītājs Manfreds Vēbers. Viņaprāt, ir labi, ka pēc sarežģītām sarunām politisko partiju koalīcijai ir izdevies izveidot jaunu valdību šajos sarežģītajos laikos, un ETP grupa būs gatava vienmēr palīdzēt, kad Latvijai šāda palīdzība būs nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanas gaitā vēlētos "neskart nevienu no lielajiem nodokļiem".

Kariņš intervijā telekanālam "TV3" stāstīja, ka līdzšinējās diskusijas par nodokļiem bijušas diezgan ilgas un spraigas. Tagad darbs ir apkopots un to iecerēts nodot sabiedrībai apspriešanai.

Taujāts, vai līdz ar pārmaiņām būtu iespējama darbaspēka nodokļu samazināšana, Kariņš noteica, ka tā "būtu laba lieta", tomēr esot jautājums, kādi šādām izmaiņām varētu būt kompensējoši mehānismi, lai nemazinās valsts budžeta ieņēmumi. Konkrētu redzējumu, kādas varētu būt šīs kompensējošās izmaiņas, Kariņš nesniedza.

Savukārt vaicāts, vai varētu tikt palielināts pievienotās vērtības nodoklis, Kariņš teica, ka viņa mērķis esot neskart nevienu no lielajiem nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kariņš: Līdz pavasarim nodokļu reformai jāatrod iespējami nesāpīgākais veids

LETA, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz nākamā gada pavasarim plānotajai nodokļu reformai jāspēj atrast iedzīvotājiem iespējami nesāpīgākais veids, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pastāstīja, ka valdības mērķis ir līdz Lieldienām izstrādāt gaidāmās nodokļu reformas redzējumu, kas spētu sniegt skaidru ieskatu nodokļu sistēmas uzlabošanai. Pēc darba valdībā nodokļu sistēmas uzlabošanas plāns tiks iesniegts Saeimā, kur reforma būtu jāpieņem līdz pavasara sesijas beigām.

«Tas ir mūsu uzdevums, kā pēc iespējas nesāpīgāk sabiedrībai palielināt nodokļu ienākumus budžetā,» pauda Kariņš.

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) komisijas sēdē pauda satraukumu, vai tas nozīmētu, ka plānots atcelt nodokļu atvieglojumus, piemēram, mazajiem uzņēmumiem.

Kariņš uzsvēra, ka risinājums būs jāmeklē kopīgiem spēkiem. «Tas, kas mums būs jāatrod, ir liels izaicinājums, lai sabiedrībai tas ir iespējami nesāpīgi, saprotot, kādu proporciju varam pārdalīt caur nodokļiem, kā pārskatīt daudzos nodokļu režīmus, ieviešot lielāku taisnīgumu,» teica politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Jaunā Vienotība piekrīt KPV LV prasībām jaunās valdības veidošanai

LETA, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jaunā Vienotība» (JV) šodien valdes un frakcijas sēdē vienojās atbalstīt «KPV LV» izvirzītas prasības saistībā ar valdības veidošanu, žurnālistiem pēc sanāksmes sacīja JV priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

Kariņš atgādināja, ka līdz piektdienas plkst.10 gaida arī pārējo partiju atbildes par šīm prasībām. Ja partneri vienosies, tad Kariņš aicinās Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt viņu premjera amatam.

Prezidentam rīt plkst.11 paredzēta tikšanās ar potenciālām valdības partijām, liecina prezidenta kancelejas sniegtā informācija medijiem.

Kariņš atturējās vērtēt «KPV LV» izvirzītās prasības, kā arī atteicās komentēt ministru amatu kandidātus, norādot, ka varēs to darīt vēlāk. Viņš arī pagaidām nenosauca JV finanšu ministra amata kandidātu.

Kariņš norādīja, ka darbs pie valdības deklarācijas veidošanas, kā arī darbs valdībā un Saeimā būs sarežģīts. Tomēr nekas nenākot «par velti, bez darba,» rezumēja Kariņš, uzsverot, ka viņa mērķis ir meklēt kopsaucējus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu pārskatīšanas, kas valdībā paredzēta nākamnedēļ, ārkārtējo situāciju valstī varētu saglabāt, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, ir skaidrs, ka jaunais koronavīruss nekur nav pazudis un vēl kādu laiku arī nepazudīs, tāpēc noteiktos ierobežojumus atvieglot varēs tikai ļoti pakāpeniski, turpinot stingri ievērot piesardzības pasākumus. Lai mazāk ciestu ekonomika, cīņai ar Covid-19 nāksies meklēt ilgtspējīgākus risinājumus, skaidroja valdības vadītājs.

Viņš norādīja, ka valdībai būs divas iespējas - pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, pakāpeniski mīkstinot atsevišķus tās ierobežojumus, vai arī atcelt ārkārtējo situāciju, pārceļot daudzus ierobežojumus uz citiem normatīvajiem aktiem. "Tagad mums speciālisti un juristi strīdas, kas būtu labāk, bet ir skaidrs, ka mums vajadzēs soli pa solim kaut ko palaist un skatīties, kāds ir efekts," skaidroja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Valdība atbalsta Purgaili FKTK vadītājas amatā

LETA, 08.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja līdzšinējās bankas «Citadele» valdes locekles Santas Purgailes apstiprināšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas amatā.

Valdības lēmums bija vienbalsīgs, vienīgi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) atkārtoja pirms nedēļas teikto, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks «Attīstībai/Par» (AP) joprojām neuzskata Purgaili par atbilstošu kandidāti FKTK vadītājas amatam, tomēr AP kā valdības loceklis uzticas premjeram.

Pēc lēmuma pieņemšanas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka ar šīs dienas valdības lēmumu sperts vēl viens solis finanšu sektora «kapitālajā remontā».

«Latvijai ir svarīga stabila un prognozējama finanšu sistēma, kā arī kompetents, spējīgs un neatkarīgs finanšu sistēmas uzraugs,» uzsvēra premjers. Kariņš pauda cerību, ka Saeima gala lēmumu par Purgailes iecelšanu amatā varētu pieņemt jau šonedēļ, lai pēc iespējas drīzāk būtu skaidrs, kurš turpmāk vadīs FKTK un kuri būs iestādes vadītāja vietnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK padomnieks: FinCEN varētu atsaukt priekšlikumu par sankcijām pret ABLV Bank

LETA, 17.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijai izdotos pārliecināt ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu («FinCEN»), ka «ABLV Bank» akcionāri faktiski vairs finanšu sektorā nedarbojas un bankas likvidācija būs caurspīdīga, tad ASV puse varētu atsaukt priekšlikumu par sankcijām pret šo banku.

To raidījumam «Nekā personīga» pieļāva Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) nozares padomnieks Arnis Lagzdiņš.

«FinCEN» pirms gada paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī bija teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Tomēr «FinCEN» 2018.gada februārī publiskotais ziņojums bija tikai priekšlikums sankciju ieviešanai. Agrāk vai vēlāk organizācijai būs jāpieņem lēmums, sankcijas ieviest vai priekšlikumu tomēr atsaukt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kariņš: Finanšu sektoram jāpārorientējas uz risku vadību, nevis tikai jāizvairās no riskiem

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu sektoram būtu jāsāk vairāk koncentrēties uz risku vadību, nevis jāizvairās no jebkādiem riskiem, taču tas ir banku un to uzraugu sadarbības jautājums, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš salīdzināja - var uzskatīt, ka visdrošākais veids, kā neiekļūt ceļu satiksmes negadījumā, ir vispār nekāpt automašīnā, bet tad arī nevar nekur aizbraukt. "Labāk ir kāpt automašīnā un braukt ar prātu - ievērot ātrumu, skatīties spoguļos, lietot virzienrādītāju un tā tālāk."

Premjers stāstīja, ka pēdējā Finanšu sektora attīstības padomē viņš nācis klajā ar skaidru un stingru aicinājumu finanšu sektoram un tā uzraugiem mainīt darbības virzienu. "Mums ir jābeidz tikai meklēt melnās naudas, (..) un mums ir jāsāk pildīt attīstības funkcija, [jādomā], kā varam attīstīt finanšu sektoru un to audzēt," sacīja Kariņš.

Viņš pauda bažas, ka vairāku banku īpašnieki aizvien domā, ka Baltijas valstīs notiek naudas atmazgāšana, lai gan tas sen jau vairs neatbilstot patiesībai. "Bet tā domāšana vēl ir nevis vadīt risku, bet izvairīties no riska," problēmas būtību akcentēja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķis Didzis Šmits (KPV LV) atsaucis savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam.

Politiķis par savu lēmumu paziņoja televīzijas kanāla «Rīga TV24» raidījuma tiešraidē. Viņš norādīja, ka šajā valdībā nestrādās un par to kā deputāts arī nebalsos.

Pamatojot savu lēmumu, Šmits apgalvoja, ka trešdien viņam bijusi individuāla saruna ar premjera amata kandidātu Krišjāni Kariņu (JV), kurā viņam esot pateikts, ja «es nemainīšu savus uzskatus par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) - tieši par šo tiesisko statusu desmitgades periodā -, tad es neesmu vēlams ministrs viņa valdībā». «Tas bija pateikts ļoti skaidri,» apgalvoja «KPV LV» biedrs.

Šmits pagaidām uz aģentūras LETA zvaniem neatbild.

Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) pateicies Šmitam par ieguldīto darbu un norādījis, ka aicinās «KPV LV» izvirzīt jaunu kandidātu uz ekonomikas ministra amatu. Kariņš par Šmita lēmumu uzzinājis no plašsaziņas līdzekļiem un sociālajiem tīkliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju paredzēts pagarināt par mēnesi.

Kā šodien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), esot "viena laba ziņa" - Covid-19 izplatība faktiski tiek kontrolēta.

"Redzam, ka saslimstība ar katru dienu neiet strauji uz augšu, pat ir neliels kritums. Tas nozīmē, ka kolektīvi pieņemtie un ievērotie mēri darbojas. Tas gan diemžēl nenozīmē, ka viss ir pārvarēts. Vēl esam epidēmijas vētrā, un kādu laiku būs jāturpina strādāt, lai kopīgiem spēkiem pārvarētu epidēmiju," teica premjers.

Kariņš pastāstīja, ka koalīcijas sanāksmē panākta politiska vienošanās par ārkārtējās situācijas pagarināšanu.

"Lai arī patlaban situācija tiek kontrolēta, krīze un pandēmija vēl nav beigusies, tāpēc ārkārtējā situācija būs jāpagarina vēl uz četrām nedēļām," skaidroja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kariņš: Prātīgāk būtu celt nevis minimālo algu, bet ar nodokļiem neapliekamo minimumu

LETA, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prātīgāk Latvijā būtu celt nevis minimālo algu, bet ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu, šādu viedokli šorīt intervijā telekanālā LNT pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc premjera vārdiem, uz minimālās algas celšanu uzstājot viens valdības partneris, bet lēmums šajā jautājumā vēl neesot pieņemts un diskusijas turpinoties.

Kariņš uzskata, ka svarīgāk būtu celt ar nodokļiem neapliekamo algas minimumu, jo ar minimālās algas celšanu tiekot dzīta augšā algu inflācija, kas nav vēlams.

Ministru prezidents atgādināja savu nostāju, ka nodokļus viņš vēlētos mainīt tikai vienu reizi Saeimas sasaukuma laikā, attiecīgi viņš uzskata, ka labāk izmaiņas būtu ieviest ar 2021.gadu.

Kā ziņots, koalīcijā ir apspriesta minimālās algas paaugstināšana līdz 500 eiro. Šāds minimālās algas palielinājums ir viens no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšvēlēšanu solījumiem, par kuru nepildīšanu opozīcija bieži kaunina valdošo koalīciju. JKP solīja ieviest programmu «3x500», atbilstoši kurai minimālo algu paaugstinātu līdz 500 eiro mēnesī jau no šī gada, ieviestu neapliekamo minimumu algai līdz 500 eiro mēnesī un arī ar nodokli neapliekamo minimumu pensijai noteiktu 500 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien parakstīja trīs rīkojumu projektus, kas paredz reformēt finanšu sektora uzraudzību.

Kariņš pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem stāstīja, ka viņš ir vērtējis finanšu sistēmu kopumā un kā tiks ieviestas Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» rekomendācijas. Premjerministra ieskatā, «Moneyval» rekomendāciju izpilde ļaus «kosmētiski remontēt» finanšu sektoru, bet ar to nebūšot gana.

«Ar «Moneyval» rekomendāciju izpildi pietiks, lai Latviju neiekļautu tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, tomēr mūsu mērķis ir padarīt finanšu sistēmu tādu, lai tā būtu godīga, turpretī negodīgie no Latvijas finanšu sistēmas turētos pa gabalu. Lai ietu soli tālāk, līdzās «Moneyval» rekomendāciju izpildei piesaku arī finanšu sektora kontroles reformu. Ar līdzšinējo kosmētisko remontu finanšu sektorā nepietiks, ir jāveic kapitālais remonts,» uzsvēra Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru