Jaunākais izdevums

Rekonstrukcijai no 24. februāra slēgta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle "Arsenāls".

Rekonstrukcijas mērķis ir atjaunot un saglabāt "Arsenāla" ēku, kas šobrīd atrodas ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un klasicisma arhitektūras paraugs. Lai apturētu ēkas bojāeju, tai nekavējoties jāveic rekonstrukcijas un remonta darbi.

Pēc ēkas publiskās darbības beigšanas un atbrīvošanas no mākslas darbiem VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ruzsāks ekonstrukcijas būvdarbu pirmo kārtu, kas paredz ēkas fasādes atjaunošanu, jumta dzegas remontu, pamatu hidroizolācijas veikšanu, logu restaurāciju un pagraba lūku restaurāciju. Šos atjaunošanas darbus plānots pabeigt līdz 2021. gada vidum.

Vienlaikus ar 1. kārtas būvdarbiem norit 2. kārtas projektēšanas process, kas attiecas jau uz ēkas iekštelpām, un izpildes rezultātā ļaus veidot izstāžu zāli par mūsdienīgu vietu mākslas darbu eksponēšanai un sabiedrības aktivitātēm.

Kopš izstāžu zāles ARSENĀLS atvēršanas 1988. gadā, tajā ir notikuši nozīmīgi mākslas un kultūras pasākumi: Latvijas un ārzemju mākslinieku personālizstādes, konceptuālas mākslas izstādes no muzeja krājuma, starptautiski izstāžu projekti, performances, koncerti un izglītības programmas. Šajos gados kopējais apmeklētāju skaits pārsniedzis miljonu.

Līdz šim "Arsenālā" glabājās arī nozīmīga LNMM krājuma daļa, kas pārstāv laika periodu no 20. gadsimta otrās puses līdz mūsdienām. Tajā ietilpa vairāk nekā 28 000 vienību - gleznas, grafikas darbi, skulptūras un mākslas objekti. Jau ir uzsākta šīs krājuma daļas pārvietošana uz jauno Muzeju krātuvi Pulka ielā 8, Rīgā, kur mākslas darbi radīs pastāvīgo mājvietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) piecas struktūrvienības 2019. gadā apmeklētas 508 230 reižu, aptuveni 70% bija izstāžu apmeklējumi.

Visvairāk mākslas cienītājus pērn pulcēja izstāde "Gaismas metafizika. Ivana Aivazovska (1817–1900) glezniecība", kas Mākslas muzejā "Rīgas Birža" tika apmeklēta 39 369 reizes.

LNMM galvenajā ēkā populārākās izstādes 2019. gadā bija "Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts" (22 764 apmeklētāji), "Purvīša balvas 2019" kandidātu darbu izstāde (21 723) un "Aleksandra Beļcova. Gleznas. Grafika. "Baltara" porcelāns", kuru skatīja 19 046 reizes.

LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" lielajā zālē pērn visvairāk skatītāju uzrunāja retrospektīvā izstāde "Lidija Auza. Glezniecība" (11 261 apmeklējumi), otro vietu ieņēma Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstāde "Academia".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jaunā gada sākumu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsāks Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Vecrīgā, Torņa ielā 1, fasādes un logu atjaunošanu, kā arī jumta dzegas remontdarbus, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

"Pirmās kārtas būvdarbu laikā tiks atjaunots un saglabāts Rīgas pilsētas un visas Latvijas kultūrvidei svarīgs valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, klasicisma arhitektūras paraugs. Darbu plānos paredzēta ēkas fasādes atjaunošana, jumta dzegas remonts, pamatu hidroizolācijas veikšana, logu restaurācija un pagraba lūku restaurācija.

Atjaunošanas darbus plānots uzsākt līdz ar jaunā gada sākumu, lai līdz 2021. gada pavasarim sabiedrību varētu priecēt atjaunotās ēkas fasāde. Vienlaikus norit projektēšanas darbi būvdarbu 2. kārtai, kas ļaus veidot izstāžu zāli par mūsdienīgu vietu mākslas darbu eksponēšanai," norāda J.I. Pigits.

"Arsenāla" ēkas pirmās kārtas būvdarbu veikšanai iepirkuma procedūras rezultātā noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "RERE MEISTARI 1". Līguma summa - 1,62 miljoni eiro (bez PVN). Apliecinājuma kartes dokumentācijas izstrādi, kā arī autoruzraudzību veic PS "AD SPATIUM".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eirozonas simboliskais pieaugums un izčākstējošais optimisms

Jānis Šķupelis, 18.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas tautsaimniecības izaugsme pagājušā gada ceturtajā ceturksnī gandrīz stājusies.

Eurostat apkopotie dati liecina, ka tā, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pieaugusi vien par 0,1%. Savukārt gada skatījumā fiksēts pieaugums par 0,9%, ko diez vai var uzskatīt par ko ļoti spožu. Turklāt, ja ņem vērā šā gada trauksmaino sākumu un, ja nenotiek kādi brīnumi, droši vien būs kļuvis sliktāk. Jau pagājušā gada nogalē eirozonas ekonomika auga lēnākajos tempos kopš reģiona parādu krīzes pirms septiņiem gadiem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pilnībā uz zemes, piemēram, nosēdusies Vācijas ekonomika (tā vispār nav augusi). Bija gan arī pa pozitīvai ziņai – nodarbinātība eirozonā ceturtajā ceturksnī turpinājusi augt – gada skatījumā par procentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules finanšu tirgū pēdējās dienas bijušas trauksmainas. Pēc jaunumiem par to, ka koronavīruss sācis straujāk izplatīties ārpus Ķīnas, spēji zemāk planējusi daudzu riska aktīvu vērtība.

Piemēram, ASV "Dow Jones Industrial Average" akciju indeksa vērtība šo pirmdien saruka vairāk nekā par 1000 punktiem un procentuālā izteiksmē - par 3,6%. Rezumējot - akcijām pats šīs nedēļas sākums bija sliktākais divos gados.

ASV akciju cena straujāk sarūk jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un šajā visai nelielajā laika posmā tās ir iespējušas paspēlēt jau visus savus šā gada guvumus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos lielākajos pasaules akciju tirgos. Turklāt šīs otrdienas pēcpusdienā izskatījās, ka cenu kritums turpināsies. Viedokļi par notiekošo tradicionāli ir visai daudz. Finanšu tirgos ne vienmēr tendences nosaka kādi dzelžaini fakti. Patiesībā tie mēdz būt visai emocionāli. Mēdz teikt, ka Volstrītā cenu tendences drīzāk nosaka alkatība un bailes. Vēl pagājušonedēļ DB rakstīja, ka februāris akciju tirgos varētu būt ieskicējis eiforiju.

Komentāri

Pievienot komentāru